Tiesu prakse

ES Tiesas ģenerāladvokāts Atanasijs Rants secinājis, ka enerģētikas uzņēmumu ārkārtas peļņai noteiktā pagaidu solidaritātes iemaksa atbilst ES tiesībām, jo tā pamatota ar energokrīzes ārkārtējo raksturu un ir samērīga, ja piemērota ierobežotu laiku. Secinājums nav galīgais CJEU spriedums, bet norāda iespējamo virzienu lietās par šādiem ārkārtas maksājumiem. Būtisks enerģētikas uzņēmumiem, kas apstrīd solidaritātes iemaksas.

LV portāls skaidro Eiropas Savienības Tiesas 2026. gada 15. oktobra spriedumu lietā C-70/25, kurā Polijas tiesa jautāja par pikšķerēšanā zaudētiem apmēram 700 eiro. EST nosprieda, ka vienīgais izņēmums no tūlītējas atmaksas pienākuma ir pamatotas aizdomas par krāpšanu, par kurām rakstveidā jāziņo uzraudzības iestādei, un rupja neuzmanība pati par sevi atmaksu neaptur. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vēlāk prasīt zaudējumus no klienta, ja pierāda klienta vainu.

Strīds par dzēriena "Borjomi" preču zīmes reģistrāciju aktualizējis jautājumu, cik plaša aizsardzība pienākas reputāciju baudošām preču zīmēm. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome lēmusi "Red Bull" iebilduma lietā, vērtējot dizaina elementu līdzību un zīmju kopiespaidu. Lēmums sniedz uzņēmējiem norādes, cik tālu sniedzas zināmas preču zīmes aizsardzība pret līdzīgiem apzīmējumiem.

Satversmes tiesa 2026. gada 16. oktobra spriedumā lietā Nr. 2025-22-03 atzina Daugavpils domes 2024. gada saistošo noteikumu Nr. 35 2. punktu, kas nosaka vietas un teritorijas, kur nav atļauts organizēt azartspēles, par atbilstošu Satversmes 105. pantam. Tiesa uzskatīja, ka īpašuma tiesību ierobežojums licencētiem azartspēļu organizētājiem ir samērīgs ar sabiedrības ieguvumu. Spriedums ir galīgs un stājās spēkā publicēšanas dienā.

Satversmes tiesa 19. oktobrī ierosinājusi lietu par to, vai Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumu Nr. 150 nolikuma 19.1. apakšpunkts atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam (vienlīdzība likuma priekšā). Norma, kas spēku zaudēja 2026. gada 12. septembrī, atbalstu mājsaimniecību saules elektrostacijas iegādei pieļāva tikai, ja iekārta pirkta no Uzņēmumu reģistrā reģistrēta komersanta, nevis no VID reģistrēta saimnieciskās darbības veicēja. Pieteikumu iesniegusi Administratīvā rajona tiesa; Ministru kabinetam atbildes raksts jāiesniedz līdz 21.12.2026, lietas sagatavošanas termiņš ir 19.03.2027.

Arī rakstīja: lvportals.lv

Senāts izskatījis vēl vienu strīdu par Covid-19 laikā atteikto valsts atbalstu dīkstāvei un algu subsīdijām, šoreiz uzņēmumam, kas pandēmijas ietekmi piedzīvojis netieši. Tiesa atkal nosprieda pretēji VID nostājai, paplašinot kritērijus, kad šāds atbalsts uzskatāms par pamatotu. Spriedums nozīmīgs uzņēmumiem, kas vēl risina senākus strīdus ar nodokļu administrāciju par pandēmijas atbalstu.

Senāts 2025.gada beigās paudis jaunas atziņas lietās par SIA dalībnieka izslēgšanu, precizējot, kā vērtēt dalībnieka rīcību un tās ietekmi uz izslēgšanas priekšnoteikumiem, ja pārkāpumu ir vairāki. Atziņas papildina iepriekš nepilnīgi formulēto judikatūru šajā samērā biežajā strīdu kategorijā. Svarīgi kapitāla daļu turētājiem un valdēm, kas lemj par dalībnieka izslēgšanu.

Zemgales rajona tiesa 2026.gada 29.septembrī daļēji apmierinājusi SIA "Stiga RM" prasību pret Konkurences padomi par vēstuli, kas 2024.gadā nosūtīta pašvaldībai saistībā ar kokzāģētavas "Norupe" apvienošanās darījumu. Tiesa uzlikusi KP pienākumu labot vēstulē paustos secinājumus, un padome nolēmusi tiesvedību tālāk neturpināt. Lieta rāda, ka uzņēmēji var efektīvi apstrīdēt konkurences iestādes nostāju, kas pausta trešajām personām.

Arī rakstīja: lvportals.lv · kp.gov.lv

Senāta Civillietu departaments atstājis negrozītu apgabaltiesas lēmumu, ar kuru bez ievērības atstāts Finanšu ministrijas nostiprinājuma lūgums dzēst Zemesgrāmatā ierakstītas nomas tiesības saskaņā ar Civillikuma 416.panta septīto daļu, apstiprinot, ka tiesa nevar atteikties piemērot spēkā esošu tiesību normu.

Satversmes tiesa lietā Nr. 2025-22-03 atzina par Satversmei atbilstošu Daugavpils pašvaldības aizliegumu organizēt azartspēles 150 metru tuvumā no dzīvojamām mājām, skolām un sociālo pakalpojumu vietām. Prasību iesniegušie azartspēļu organizētāji uzskatīja, ka ierobežojums nesamērīgi skar to īpašuma tiesības, bet tiesa secināja, ka pašvaldībai bija pamats ierobežojumu noteikt atkarības riska mazināšanai. Spriedums saglabā komersantiem iespēju darbību turpināt citviet pilsētā.

Satversmes tiesa atzinusi par Satversmei atbilstošu Daugavpils pašvaldības saistošo noteikumu normu, kas aizliedz organizēt azartspēles vietās, kur spēļu zāles ieeja atrodas tuvāk par 150 metriem no daudzdzīvokļu mājām, skolām vai pašvaldības iestādēm. Tiesa secināja, ka ierobežojums samazina azartspēļu atkarības risku, vienlaikus saglabājot iespēju spēļu zāles organizēt citviet pilsētā.

Senāta Civillietu departaments atstāja spēkā Zemgales apgabaltiesas lēmumu, ar kuru noraidīts Finanšu ministrijas lūgums dzēst zemesgrāmatā reģistrētas nomas tiesības uz garāžu kooperatīva bijušo īpašumu, kas pēc kooperatīva izslēgšanas no reģistra bez likvidācijas pārgāja valstij. Izskatot blakus sūdzību, Senāts vērtēja Civillikuma 416. panta septītās daļas atbilstību Satversmei un iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, kas atzina normu par neatbilstošu Satversmei gadījumos, kad īpašums reģistrēts uz valsts vārda. Lēmumā Senāts skaidro tiesām, kā turpmāk jāsagatavo juridiskais pamatojums šādiem pieteikumiem.

Eiropas Savienības Tiesa 15. oktobrī lietā C-70/25 Tukowiecka nosprieda, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar atteikties nekavējoties atmaksāt neautorizētu maksājumu tāpēc, ka klients rīkojies ar rupju neuzmanību - šāda neuzmanība var būt pamats, lai pakalpojuma sniedzējs vēlāk pieprasītu zaudējumu atlīdzību no klienta, bet ne lai kavētu atmaksu. Lietas pamatā ir aptuveni 700 eiro phishing krāpniecības gadījums pret Polijas bankas PKO BP klientu.

Raksts (abonentiem) analizē Senāta 2026.gada 17.septembra lēmumu lietā SKA-761/2026, kurā atstāts spēkā apgabaltiesas spriedums, ka VID lēmums izbeigt uzņēmuma darbību bijis nesamērīgs, lai gan formālie priekšnoteikumi bija izpildīti.

Eiropas Savienības Tiesa 15. oktobrī nolēmusi, ka bankas nevar atteikties nekavējoties atmaksāt klientam neautorizēta maksājuma summu, pamatojoties vienīgi uz apgalvojumu, ka klients pieļāvis rupju neuzmanību. Lieta radusies saistībā ar Polijas iedzīvotājas sūdzību par aptuveni 700 eiro, kas nozagti pēc pikšķerēšanas saites atvēršanas; tiesa noteica, ka summa principā jāatmaksā līdz nākamās darba dienas beigām, izņemot gadījumus, kad bankai ir pamatotas aizdomas par klienta paša krāpšanu, par ko ziņots kompetentajām iestādēm.

Satversmes tiesa 13. oktobrī pieņēmusi lēmumu lietā Nr. 159/2026 par kārtību, kādā izlemjams pieteikuma iesniedzēja lūgums noraidīt vienu no tiesas tiesnešiem, jo grozītais Satversmes tiesas likums vairs neliedz tiesnešu noraidīšanu, bet procedūra nebija noteikta. Tiesa nolēma, ka lūgumu izlemj attiecīgā palāta vai dežūrsēde, uzklausot apstrīdēto tiesnesi un balsojot ar balsu vairākumu, balsu sadalījuma gadījumā nozīmējot noraidījumu.

Satversmes tiesa atteicās ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora pieteikuma par divu Ministru kabineta protokollēmumu tiesiskumu, kuri noteica AS 'Latvijas valsts meži' ilgtermiņa zāģbaļķu piegādes līgumos piemērojamo cenu noteikšanas mehānismu. Tiesa secināja, ka šie protokollēmumi ir individuāli, nevis normatīvi akti, tāpēc to atbilstības pārbaude nav tās kompetencē. Lēmums precizē robežu starp normatīvajiem un individuālajiem valsts pārvaldes aktiem komerctiesiskā kontekstā.

Satversmes tiesa atteikusies ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora pieteikuma par Ministru kabineta divu protokollēmumu, kas noteica zāģbaļķu cenu AS "Latvijas valsts meži" līgumiem, atbilstību Satversmei. Tiesa secinājusi, ka šie lēmumi nav normatīvie akti, tāpēc ģenerālprokuroram nav tiesību tos apstrīdēt.

Satversmes tiesa rīcības sēdē atteicās ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora pieteikuma par divu Ministru kabineta 2023. un 2024. gada protokollēmumu atbilstību Satversmei; lēmumi uzdeva "Latvijas valsts mežiem" piemērot noteiktu cenu noteikšanas mehānismu zāģbaļķu pārdošanā. Tiesa secināja, ka šie protokollēmumi ir iestādes iekšējs individuāls tiesību akts, nevis normatīvs akts, par kura pārbaudi varētu vērsties Satversmes tiesā. Līdz ar to sūdzība netika izskatīta pēc būtības.

Pēc 2026. gada 18. februāra grozījumiem, kas atcēla aizliegumu pieteikt noraidījumu Satversmes tiesas tiesnesim, tiesas reglaments vēl nebija noregulējis šāda pieteikuma izskatīšanas kārtību. Rīcības sēdē tiesa nolēma, ka noraidījumu izlemj tā kolēģija vai rīcības sēde, kurai nodota lietas izskatīšana, uzklausot noraidīto tiesnesi, bet lēmumu pieņemot ar pārējo locekļu balsu vairākumu. Vienlīdzīga balsu dalīšanās nozīmē, ka tiesnesis tiek noraidīts.

Satversmes tiesa 2026.gada 13.oktobrī atsāka izskatīt lietu par to, vai Uzņēmumu reģistra likuma norma, kas paredz publiskot akciju sabiedrību akcionāru personas datus, atbilst Satversmes 96.pantam par datu aizsardzību. Lietu rosinājuši mazākuma akcionāri pēc Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma lietā C-79.

Senāts ir apturējis vienu tiesvedību un vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot normu, kas pieļauj jau spēkā stājušos tiesas nolēmumu pārskatīšanu.

Raksts analizē, vai neskaidra "finanšu reputācija" var kalpot par pamatu izslēgt pretendentu no publiskā iepirkuma. Regulētos iepirkumos izslēgšanas pamatu saraksts ir izsmeļošs un pasūtītājs nevar pats pievienot jaunus kritērijus – to apstiprina Senāta lieta Nr. SKA-87/2026 par VAS "Latvijas Pasts". Neregulētos iepirkumos pasūtītājam ir plašāka rīcības brīvība, tomēr lēmumam jābūt objektīvi pamatotam un vienādi piemērotam visiem pretendentiem.

Augstākās tiesas Senāts apturēja tiesvedību lietā SKK-J-314/2026 un lūdza Satversmes tiesai vērtēt pārejas noteikumu, kas pēc Kriminālprocesa likuma grozījumiem ļauj no jauna pārskatīt jau spēkā stājušos tiesas nolēmumus par noziedzīgi iegūtu nekustamo īpašumu. Senāts uzskata, ka norma var pārkāpt varas dalīšanas principu un tiesības uz taisnīgu tiesu, apdraudot res judicata un tiesisko stabilitāti. Lietā strīds ir par dzīvokli, kuru pēc pirmā sprieduma bija jāatdod cietušajam, bet labticīgais iegūtājs vēlas to paturēt.

Senāta Administratīvo lietu departaments apturējis tiesvedību lietā par pienākumu VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" pārtraukt pieteicējas iesniegtās informācijas publicēšanu interneta vietnē, jo lietas izspriešanai nepieciešams Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālais nolēmums par ES tiesību normu interpretāciju. Lieta skar informācijas publiskošanas robežas atkritumu apsaimniekošanas jomā.

ES Tiesas ģenerāladvokāte Laila Medina 8. oktobrī (preses relīze Nr. 145/2026) sniegusi atzinumu lietā C-222/25 par Igaunijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroju, secinot, ka attiecīgā ES direktīva attiecas uz finanšu izlūkošanas vienību veikto personas datu apstrādi. Atzinums norāda, ka datu subjektu piekļuvi saviem datiem var ierobežot, taču ierobežojumam jābūt samērīgam un ar garantijām pret ļaunprātīgu izmantošanu — tas skar arī Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta praksi.

Ekonomisko lietu tiesa 06.10.2026. pilnībā apmierinājusi AS "Rīgas kuģu būvētava" prasību un atzinusi par spēkā neesošu nekustamā īpašuma pārdošanu SIA "MNT" Ādažu novadā. Tiesa secinājusi, ka darījums bija saistīto pušu transakcija Komerclikuma 184.1 panta izpratnē, kas neatbilst tirgus nosacījumiem, un ka sabiedrības tiesiskās aizsardzības process pats par sevi neatbrīvo no 184.2 panta prasībām. Spriedums nav stājies likumīgā spēkā, to var pārsūdzēt.

Satversmes tiesa apkopojusi septembra tiesvedības jaunumus: tiesa atzinusi par neatbilstošu Satversmei regulējumu, kas pieļauj fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, neizvērtējot tās mantisko stāvokli (lieta Nr. 2025-23-01, 30.09.2026.). Tāpat tā atsākusi izskatīt lietu par akcionāru personas datu publiskošanu pēc ES Tiesas nolēmuma un atteikusies ierosināt lietu par cesijas līgumu formu. Publicēts 07.10.2026.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

Senāts, izskatot COBALT klienta lietu, atzinis, ka Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 20. pants nepietiekami regulē situāciju, kad persona par kriminālprocesa izbeigšanu nav informēta, lai gan ar šo brīdi sākas sešu mēnešu termiņš atlīdzinājuma pieprasīšanai. Lietā klienta vairāk nekā 2,4 miljonu eiro līdzekļiem bija piemērots arests, process izbeigts 2025. gada februārī, bet klients to uzzinājis tikai septembrī pēc paša pieprasījuma, kā rezultātā prokuratūra un tiesa atteicās pieņemt pieteikumu termiņa nokavējuma dēļ. Senāts norādīja, ka šāds regulējums neatbilst Satversmes 92. pantā nostiprinātajām tiesībām uz atbilstīgu atlīdzinājumu.

Raksts analizē tiesu praksi par robežu starp godīgu cita zīmola pieminēšanu reklāmā un situācijām, kad svešs zīmols tiek izmantots kā instrumentu sava uzņēmuma reputācijas celšanai. Vērtēts, kad šāda atsauce pārkāpj preču zīmes tiesības.

Zvērināts advokāts Normunds Šlitke kritizē Senāta Civillietu departamenta 2026. gada 11. marta spriedumu lietā SKC-154/2026 par mantojuma administratora noslēgtā dzīvokļa nomas līguma spēkā esamību, norādot uz iekšēju nekonsekvenci argumentācijā par līguma noslēgšanas brīdi. Autors apgalvo, ka Senāts, atsaucoties uz 2025. gada mantojuma tiesību reformu un nepierādītu testatora "gribu", faktiski pārkāpis robežu starp likuma iztulkošanu un jaunu tiesību radīšanu, atkārtoti novērtējot pierādījumus, kas neietilpst kasācijas instances kompetencē. Rakstā atsaukts uz bijušās Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas brīdinājumiem par "tiesnešu likumdošanu".

iFinanses apkopojis redakcijas ieskatā nozīmīgākos Senāta 2026.gada septembra spriedumus civillietās, tostarp lietu SKC-122/2026 par darbinieku priekšrocībām turpināt darba tiesiskās attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. Apkopojums domāts kā praktisks ieskats aktuālajā judikatūrā.

Līdzīgs apkopojums aptver septembrī publicētos Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumus, tostarp lietu SKA-768/2026 par Senāta kompetences robežām. Apkopojums palīdz sekot aktuālajai administratīvo tiesu praksei.

Apkopojums ietver septembrī publicētos Senāta spriedumus nodokļu lietās, tostarp kritērijus, kad valdes locekļa saņemtā atlīdzība piecu minimālo algu apmērā uzskatāma par ar darbaspēka nodokļiem apliekamu ienākumu neatkarīgi no izmaksājušo uzņēmumu skaita, un nosacījumus, kad intelektuālā īpašuma ienākumu guvēju atzīst par pašnodarbinātu.

Apkopojums ietver septembrī publicētos Senāta spriedumus komerctiesībās, tostarp jau minētos kritērijus par valdes locekļa atlīdzības aplikšanu ar darbaspēka nodokļiem un jautājumu par komersanta saimniecisko pamatdarbību energoietilpīgajā apstrādes rūpniecības nozarē kā priekšnoteikumu nodokļu atlaidei.

Senāts atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodevis jaunai izskatīšanai lietu, kurā Konkurences padome sodījusi Jelgavas pašvaldību par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, bez konkursa noslēdzot atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar tai daļēji piederošu kapitālsabiedrību. Pēc Senāta lūguma ES Tiesa skaidrojusi tirgus dalībnieka jēdzienu, un Senāts atzinis, ka apgabaltiesa to interpretējusi nepareizi.

Senāts atzinis par nepiemērojamu Ministru kabineta noteikumu normu, kas minimālo vecumu darba stāža aprēķināšanai balstīja uz padomju laika Darba likumu kodeksu, un nodevis lietu par invaliditātes pensijas pārrēķinu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Pieteicēja bija lūgusi ieskaitīt stažā visu darba periodu padomju saimniecībā, bet aģentūra to bija ieskaitījusi vien daļēji.

Arī rakstīja: lvportals.lv

Saskaņā ar Senāta 2026. gada septembra nolēmumu lietā SKC-646/2026, Latvijas likums neļauj piespiest parādnieku pieņemt mantojumu kreditoru interesēs. Civillikuma 689. pants nosaka, ka nevienam nav pienākuma pieņemt mantojumu, aizsargājot personas tiesības izvēlēties mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu. Maksātnespējas administrators var pārvaldīt parādnieka esošo mantu, bet nevar piespiest pieņemt jaunas mantojuma tiesības; tomēr Maksātnespējas kontroles dienests 2024. gadā brīdinājis, ka nepamatota mantojuma atraidīšana var tikt vērtēta kā rīcība negodprātībā ar sekām maksātnespējas procesā.

Senāta Administratīvo lietu departaments atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīta Jelgavas novada pašvaldības sūdzība par Konkurences padomes uzlikto naudas sodu dominējošā stāvokļa izmantošanā. Pašvaldība bija piešķīrusi atkritumu apsaimniekošanas tiesības tai daļēji piederošam uzņēmumam, nerīkojot iepirkumu. Senāts atzina, ka tiesa nepareizi piemērojusi "tirgus dalībnieka" jēdzienu, un pēc konsultācijām ar Eiropas Savienības Tiesu secināja, ka pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas darbība ir publiskas varas funkcija, nevis komercdarbība; lieta nosūtīta atkārtotai izskatīšanai.

Eiropas Savienības Tiesa lietā C-900/24 nosprieda, ka ES tiesības nepieļauj valsts praksi, saskaņā ar kuru negodīga līguma noteikuma radītos cenu paaugstinājumus vairs nevar apstrīdēt, ja patērētājs tos nav pārsūdzējis trīs gadu laikā - šāda kārtība faktiski saglabā negodīgā noteikuma sekas patērētājam par sliktu. Tiesa arī atzina par nesaderīgu ar direktīvu praksi, kas ļauj piegādātājam vienpusēji mainīt cenas pielāgošanas noteikumu pēc tā atzīšanas par spēkā neesošu, nevis atstāt šo jautājumu valsts tiesas ziņā.

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu (Nr. 2026-16-0103) pēc SIA pieteikuma par Dzīvokļa īpašuma likuma un Ministru kabineta noteikumu Nr. 888 normām, kas nosaka zemes izpirkšanas cenu, izbeidzot piespiedu dalīto īpašumu daudzdzīvokļu mājās. Pieteicējs uzskata, ka cenas aprēķins pēc kadastrālās vērtības neatbilst tirgus vērtībai un pārkāpj Satversmes 105. pantā noteiktās īpašuma tiesības. Tiesa vēl vērtēs normu atbilstību Satversmei.

Zaļo un Zemnieku savienība savākusi 20 Saeimas deputātu parakstus, lai vērstos Satversmes tiesā ar lūgumu izvērtēt apstiprinātā slimnīcu reformas modeļa atbilstību Satversmei.

Senāta Civillietu departaments atcēlis zemākas instances spriedumu lietā par mantojuma aizgādņa noslēgtu nomas līgumu, ko līdzmantinieki lūdza atzīt par spēkā neesošu. Senāts norādīja, ka apstiprinājuma nesaņemšana no bāriņtiesas ietekmē procesuālo, nevis līguma spēkā esamības jautājumu, un ka aizgādņa pienākums ir mantojuma saglabāšana, nevis peļņas gūšana. Lieta (SKC-22/2026) nosūtīta jaunai izskatīšanai Vidzemes apgabaltiesā.

Satversmes tiesa 18. septembrī sākusi izskatīt lietu Nr. 2025-22-03 par Daugavpils pašvaldības saistošo noteikumu normu, kas aizliedz azartspēļu organizēšanu 150 metru rādiusā no noteiktām ēkām. Pieteikumu iesniegušas trīs licencētas azartspēļu organizētājas, kuras uzskata, ka ierobežojums pārkāpj to tiesības uz īpašumu un komercdarbību saskaņā ar Satversmes 105. pantu. Lēmums jāpieņem 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes.

Eiropas Savienības Tiesa nospriedusi, ka tas vien, ka lidojuma biļete iegādāta tiešsaistē, nenozīmē, ka prasību par kompensāciju nozaudētas bagāžas gadījumā ir tiesīga izskatīt pasažiera dzīvesvietas tiesa. Spriedums precizē starptautiskās jurisdikcijas noteikumus patērētāju un pārvadājumu strīdos, kas ir nozīmīgi arī Latvijas uzņēmumiem un patērētājiem, kuri slēdz tiešsaistes līgumus ar ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem.

ES Tiesa, atbildot uz Spānijas tiesas prejudiciālu jautājumu, skaidroja Monreālas konvencijas piemērošanu pasažiera prasībā par bagāžas nozaudēšanu iekšzemes lidojumā, ko tā iegādājusies tiešsaistē savā dzīvesvietā. Tiesa norādīja, ka pārvadātāja "uzņēmējdarbības vietas", kur noslēgts līgums, nevar interpretēt kā pasažiera dzīvesvietu tikai tāpēc, ka biļete iegādāta tiešsaistē no mājām. Tas ietekmē to, kurā valstī pasažieris var vērsties ar zaudējumu atlīdzības prasību pret aviopārvadātāju.

Raksts (aiz maksas sienas) par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ko VID nav pārsūdzējis, skaidro, no kura brīža nodokļu maksātājs vairs nav uzskatāms par parādnieku, ja VID vēlāk apstiprina nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, un tātad kad VID drīkst publiskot informāciju par nodokļu parādu.

Arī rakstīja: sorainen.com

Senāts spriedumā par kompensāciju pacientam par operācijas sekām asi kritizēja Veselības inspekcijas un Veselības ministrijas pieeju, kas mēģināja samazināt kompensācijas apmēru, atsaucoties uz iekšēju, juridiski nesaistošu "kaitējuma apmēra noteikšanas" tabulu. Senāts atzina, ka iestādes iekšējie noteikumi nevar būt augstāk par likumu un ka tiesai jāpiemēro taisnīgs kompensācijas apmērs pati, ja iestāde likumu piemērojusi nepareizi; spriedumā skarts arī jautājums par to, cik detalizēti ārstam jāinformē pacients par iespējamām operācijas komplikācijām.

Raksts (aiz maksas sienas) par Senāta atziņām skaidro, cik tālu sniedzas personas tiesības lūgt iestādei izmantot citu saziņas kanālu, nevis oficiālo e-adresi, un kā tas ietekmē dokumenta paziņošanas kārtību.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi prasību pret sabiedrisko raidorganizāciju un žurnālistiem par TV sižetu, kurā runāts par aizdevumu prakses radītajām sekām. Prasītājs bija lūdzis atsaukt izteikumus, dzēst sižetu un piedzīt 100 000 eiro kompensāciju, taču tiesa atzina, ka intervētās personas izteikumi bija subjektīvs viedoklis ar pietiekamu faktisko pamatu. Tiesa uzsvēra, ka kritisks viedoklis ir aizsargāts, ja tam ir pietiekams faktiskais pamats, un piešķīra prioritāti sabiedrības interesēm.

Augstākās tiesas Senāts 2026.gada 10.septembrī atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par ēkas nojaukšanu Jūrmalas kultūrvēsturiskajā teritorijā, kurā Administratīvā apgabaltiesa bija atzinusi pašvaldības un pieminekļu aizsardzības inspekcijas atteikumu par nesamērīgu. Tiesvedības laikā pieminekļa statuss mainījās no valsts uz vietējas nozīmes, tāpēc jautājums pārgāja pašvaldības kompetencē un inspekcijai vairs nebija tiesību pārsūdzēt spriedumu. Rezultātā īpašnieka tiesības nojaukt ēku palika spēkā.

Juristavards.lv ziņo, ka Senāta Administratīvo lietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par īpašnieka lūgumu nojaukt dzīvojamo ēku un tās vietā novietot vasarnīcu Jūrmalas kultūrvēsturiskajā teritorijā.

Raksts analizē divus CJEU spriedumus (lietas C-163/24 un C-293/24) par valsts atbildību gadījumos, kad valsts tiesa nav uzdevusi prejudiciālu jautājumu ES Tiesai. Tiesa secinājusi, ka atbildība iestājas tikai tad, ja vienlaikus konstatējams arī tāda ES tiesību normas pārkāpums, kas piešķir tiesības privātpersonām. Vienkārša neuzdošana pati par sevi valsts atbildību neizraisa.

Satversmes tiesa 2026.gada 8.septembrī atsākusi lietu par to, vai Komercreģistra likuma norma, kas paredz publiskot visu akcionāru, arī minoritāro, personas datus, atbilst Satversmei. Lieta bija apturēta, gaidot CJEU prejudiciālo nolēmumu, kas 3.septembrī noteica, ka ES tiesības neprasa publiskot visu akcionāru datus un šāda publiskošana bez leģitīmas intereses pārbaudes ir pretrunā VDAR. Tiesas sēde paredzēta 2026.gada 13.oktobrī.

LSM.lv ziņo, ka ES Vispārējā tiesa trešdien noraidījusi Krievijas biznesmeņa Romana Abramoviča jau trešo mēģinājumu atcelt viņam 2022. gadā noteiktās ES sankcijas saistībā ar Krievijas karu Ukrainā. Tiesa norādīja, ka iekļaušana sarakstā bijusi likumīga, jo Abramovičam piederējušas daļas metalurģijas uzņēmumos "Evraz" un "Norilsk Nickel", kas nodrošinājuši būtiskus ieņēmumus Krievijas valdībai. Kopš kara sākuma ES sankcijas noteiktas gandrīz 3000 personām un uzņēmumiem, iesaldējot vairāk nekā 28 miljardus eiro.

CJEU lietā C-298/23 izskatīja strīdu par Beļģijas politiskās partijas kampaņu, kurā izmantots zīmols "IKEA" imigrācijas politikas vēstījumam bez preču zīmes īpašnieka piekrišanas. Tiesa nosprieda, ka atsauce uz vārda brīvību pati par sevi nav pietiekams pamatojums pazīstamas preču zīmes izmantošanai un jāizvērtē arī labticība un īpašnieka intereses. Lieta nodota atpakaļ valsts tiesai.

CJEU ģenerāladvokāts sniedzis atzinumu lietās C-271/25 un C-334/25, apstiprinot, ka dalībvalstis publiskajos iepirkumos var noteikt izslēgšanas pamatus nacionālās drošības apsvērumu dēļ, taču šādiem noteikumiem jāatbilst ES tiesību samērīguma principam. Latvijā šo funkciju pilda Iepirkumu uzraudzības birojs. Galīgais CJEU spriedums vēl nav pieņemts.

Satversmes tiesa 8. septembrī atjaunoja tiesvedību lietā Nr. 2024-01-01 par Komercreģistra likuma normu, kas paredz kapitālsabiedrību dalībnieku personas datu obligātu publiskošanu. Lēmums pieņemts pēc EST 3. septembra sprieduma lietā C-798/24 "Jautiva", kurā atzīts, ka ES tiesības neprasa visu, tostarp minoritāro, akcionāru datu atklāšanu bez pamatota tiesiska interešu izvērtējuma. Rakstveida procesa sēde lietā paredzēta 13. oktobrī.

Rīgas apgabaltiesa noraidīja prasību par goda un cieņas aizskārumu, kas bija saistīta ar publiskiem izteikumiem par tiesvedību starp privātpersonu un Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvi; prasītājs bija pieprasījis izteikumu atsaukšanu un kompensāciju. Tiesa atzina izteikumus par subjektīvu viedokli, nevis faktu apgalvojumiem, kas ietilpst vārda brīvības robežās. 2026. gada 14. maija spriedums kļuva galīgs pēc Augstākās tiesas atteikuma ierosināt kasācijas tiesvedību.

Rīgas pilsētas tiesa 4. septembrī atzina par spēkā neesošu Daugavpils pašvaldības rīkojumu par likvidētā Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītājas Santas Pupiņas atlaišanu, atjaunoja darba tiesiskās attiecības un pēc prasītājas lūguma tās izbeidza ar tiesas spriedumu. Pašvaldībai piespriests izmaksāt 13 012,65 eiro par darba piespiedu kavējumu un 2051,68 eiro tiesāšanās izdevumus; prasība par 3000 eiro morālo kaitējumu noraidīta. Tiesa konstatēja Darba likuma 108. panta prasību par darbinieku izvērtēšanu pārkāpumu un reorganizācijas nepieciešamības nepierādīšanu. Spriedums pārsūdzams.

Eiropas Savienības Tiesa 2026. gada 3. septembrī lietā C-798/24 (Jautiva), kas ierosināta pēc 17 akciju sabiedrības mazākuma akcionāru pieteikuma Satversmes tiesā, atzina, ka ES tiesības neprasa akcionāru reģistra informācijas publisku pieejamību un ka VDAR nepieļauj regulējumu, kas paredz visu akcionāru personas datu (identitāte, kontakti, akciju skaits, balsstiesības) atklāšanu ikvienam. Tiesa norādīja, ka komercdarbības caurskatāmības, NILLTPFN un sankciju mērķi nepamato vispārēju publisku piekļuvi, jo dati var tikt saglabāti un izplatīti. Tagad Satversmes tiesa vērtēs Latvijas akcionāru datu atklāšanas regulējuma atbilstību Satversmei; sagaidāmi grozījumi Komerclikumā un Uzņēmumu reģistra regulējumā. Klientus pārstāvēja COBALT (L. Liepa, G. Šantare, M. Aktumane).

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2026.gada 3.septembrī noraidīja sūdzību pret Latviju par to, ka valsts neesot nodrošinājusi pietiekamu regulējumu pret piespiedu darbu un kalpību (Konvencijas 4.pants). Tiesa atzina, ka Latvijā ir pietiekams tiesiskais ietvars (Satversme, Krimināllikums) un iestādes rūpīgi izmeklēja sūdzības iesniedzēja apgalvojumus par ekspluatāciju, tostarp neizmaksātu algu un darba devēja kontrolētiem dzīves apstākļiem.

Ekonomisko lietu tiesa 2. septembrī pieņēmusi nolēmumu krimināllietā, ar kuru SIA "Rīgas mikroautobusu satiksme" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis — sabiedrības likvidācija — saistībā ar apgalvoto amatpersonas uzpirkšanu labvēlīga regulējuma panākšanai uzņēmuma un tā netiešā īpašnieka labā. Nolēmums apliecina, ka tiesa var piemērot sabiedrības piespiedu likvidāciju kā juridiskas personas atbildības formu par noziedzīgā nodarījumā iesaistīšanos, kas ir nozīmīgas sekas jebkuram komersantam.

Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Satversmes tiesas jautājumiem lietā, ko ierosinājuši 17 dažādu akciju sabiedrību mazākuma akcionāri, atzina, ka Direktīva 2017/1132 neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrības akcionāriem. Latvijas regulējums, kas paredz internetā bez ierobežojumiem publiskot akcionāru vārdu, personas kodu, adresi, e-pastu, akciju skaitu un balsstiesības, ir nopietna iejaukšanās pamattiesībās un neatbilst Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, ja piekļuvei nav nosacījumu (piemēram, leģitīmas intereses pierādīšanas). Tiesa norādīja uz mazāk ierobežojošām alternatīvām – piekļuvi pēc leģitīmas intereses vai publiskošanu tikai par sankcionētām personām.

Eiropas Savienības Tiesa prejudiciālā nolēmumā pēc Satversmes tiesas jautājumiem atzina, ka ES tiesības neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrības akcionāriem, tostarp mazākuma akcionāriem, un ka Latvijas regulējums – likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.15 panta otrās daļas b) punkts, kas paredz akcionāru datu publiskošanu reģistra publiskajā daļā, – nesniedz pietiekamas garantijas pret ļaunprātīgu izmantošanu, jo dati pieejami masveida lejupielādei neidentificētiem lietotājiem. Tiesa norādīja uz mazāk ierobežojošiem risinājumiem, piemēram, piekļuvi pēc leģitīmas intereses pārbaudes. Tagad Satversmes tiesai jālemj par normas atbilstību Satversmei.

Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka ES tiesības neprasa publiskot akcionāru personas datus internetā, un Latvijas prasība brīvi pieejamā un lejupielādējamā veidā publicēt akcionāru vārdus, personas kodus, adreses un līdzdalības datus pārkāpj Pamattiesību hartā garantētās tiesības uz privātumu un datu aizsardzību. Pasākums nav ne piemērots, ne nepieciešams atklātas uzņēmējdarbības vides mērķim, un Latvijā trūkst pietiekamu garantiju pret datu ļaunprātīgu izmantošanu.

Apkopoti Senāta 2026.gada augusta nolēmumi administratīvajās lietās: dzīvojamā īpašuma izīrēšana nav saimnieciskā darbība NĪN mērķiem (SKA-83/2026); azartspēļu licenci nevar ierobežot ar vispārēju sabiedrības noraidījumu bez konkrētās vietas pamatojuma (SKA-57/2026); tiesa var uzdot iestādei izdot labotu administratīvo aktu par NĪN (SKA-83/2026); pagaidu aizsardzība pret Konkurences padomes rīkojumu pieļaujama, ja izpilde prasa būtiskas sistēmu izmaiņas (SKA-734/2026); nereglamentētā iepirkumā pretendenta reputācijas vērtējumam jābūt objektīvi pamatotam (SKA-87/2026).

Satversmes tiesa sākusi vērtēt, vai Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normas, kas ļauj atbrīvot personu no daļas saistību, ja ienākumi un parādi nepārsniedz likumā noteiktos sliekšņus un persona atbilst sociālajiem kritērijiem, atbilst Satversmei. Pieteikumu iesnieguši parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji, kas iegādājas un ārpustiesas kārtībā atgūst parādus; tie norāda, ka 2025. gada 21. janvārī spēkā stājušies grozījumi būtiski paplašinājuši atbrīvojamo personu loku un samazinājuši par tirgus cenu iegādāto parādu portfeļu vērtību, aizskarot īpašuma tiesības un tiesisko paļāvību. Lieta tiek skatīta rakstveida procesā, nolēmums – 30 dienu laikā pēc sēdes.

Krievu valodā publicēts raksts par Satversmes tiesā uzsākto lietu par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normām, kas pēc 2025. gada 21. janvāra grozījumiem ļauj plašākam personu lokam tikt atbrīvotam no saistībām, ja ienākumi un parādi nepārsniedz likumā noteiktos sliekšņus un persona atbilst sociālajiem kritērijiem. Pieteikumu iesnieguši parādu atgūšanas uzņēmumi, kas parādus iegādājušies par tirgus cenu, uzskatot, ka normas būtiski samazina to portfeļu vērtību un pārkāpj īpašuma tiesības un tiesiskās paļāvības principu. Nolēmums – 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes.

Satversmes tiesa 2026. gada 2. septembrī sāka izskatīt lietu Nr. 2025-23-01 par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma 4. panta pirmās daļas 2. un 5. punkta, 5. panta pirmās daļas 2. punkta un otrās daļas atbilstību Satversmes 1. pantam un 105. pantam. Pieteikumu iesniedzis licencēts parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs, kas iegādājas un ārpustiesas kārtībā atgūst parādus; tas uzskata, ka normas pārmērīgi paplašina atbrīvošanas loku un būtiski samazina parādu portfeļa vērtību, aizskarot īpašuma tiesības un tiesiskās paļāvības principu. Lieta tiek izskatīta rakstveida procesā; nolēmums jāpieņem 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes.

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normu atbilstību Satversmei – normām, kas ļauj atbrīvot personu no parādiem, ja tās ienākumi un saistību apmērs ir zem likumā noteiktajiem sliekšņiem un izpildīti sociālie kritēriji. Pieteikumu iesniedzis licencēts parādu piedziņas uzņēmums, kas norāda, ka atbrīvošanas loka paplašināšana būtiski samazinājusi tā par tirgus cenu iegādāto prasījumu portfeļa vērtību, pārkāpjot īpašuma tiesības un tiesiskās paļāvības principu.

Patentu valde informē, ka augustā Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome pieņēmusi vienu rakstveida lēmumu preču zīmes lietā par apzīmējumu "VITAMIN PERFORMANCE POWER (fig.)" (lieta Nr. RIAP/2026/M-24-1066). Lēmums tagad publiski pieejams padomes datubāzē, ļaujot uzņēmumiem un praktizējošiem juristiem iepazīties ar motivāciju un iznākumu preču zīmju aizsardzības jautājumos.

Augstākā tiesa augustā judikatūras klasifikatoros pievienojusi 24 Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumus. Uzņēmējiem būtiskākās tēzes: dzīvokļa vai mājas izīrēšana dzīvošanai nav saimnieciskā darbība NĪN likmes piemērošanai (SKA-83/2026); Konkurences padomei tiesiskais pienākums jāpamato ar lietderības un samērīguma apsvērumiem, un platformas procesu pārstrāde var pamatot pagaidu aizsardzību (SKA-734/2026); licencētai maksājumu iestādei neregulētā iepirkumā ir rīcības brīvība vērtēt pretendentu reputāciju, ievērojot patvaļas aizlieguma un vienlīdzības principus (SKA-87/2026); kreditoram sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra procesā subjektīvās publiskās tiesības ir tikai Komerclikumā paredzēto procesuālo tiesību (pieteikums par likvidatora iecelšanu) apjomā (SKA-744/2026); iestāde nedrīkst formāli noraidīt lūgumu izmantot citu saziņas kanālu e-adreses vietā (SKA-685/2026).

Senāts atcēla notiesājošu spriedumu un izbeidza kriminālprocesu par piesavināšanos pret komercsabiedrības pilnvaroto personu, kura no Vācijas piegādātāja saņēma preces, bet nesamaksāja pilnu rēķinu. Tā kā puses nebija vienojušās par īpašuma tiesību pārejas brīdi, piemērojamas Vācijas tiesības, pēc kurām preces kļuva par pircēja īpašumu piegādes brīdī – tātad persona rīkojās ar sava uzņēmuma mantu. Strīds par nesamaksātu rēķinu risināms civilprocesa kārtībā, nevis kriminālprocesā.

Arī rakstīja: juristavards.lv

Senāta Krimināllietu departaments izbeidzis kriminālprocesu lietā par lielas mantas piesavināšanos, atzīstot, ka strīds starp komersantiem par vācu uzņēmuma precēm ir civiltiesisks, nevis noziedzīgs nodarījums. Saskaņā ar piemērojamām Vācijas tiesību normām īpašumtiesības uz preci pārgāja pie saņēmēja piegādes brīdī, tāpēc viņš rīkojās ar savu, nevis svešu mantu. Lieta tagad nododama izskatīšanai civillietu kārtībā.

Senāta Administratīvo lietu departaments atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bijušai tiesnesei, kuras pilnvaras beidzās maksimālā vecuma dēļ, bija atzītas tiesības uz valsts amatpersonas atlaišanas pabalstu, nosūtot lietu jaunai izskatīšanai.

Senāts lietā Nr. SKA-139/2026 atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nolēmis, ka bijušajam tiesnesim, kura pilnvaras beigušās maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ, nepienākas atlaišanas pabalsts. Senāts norādīja, ka likumdevējs apzināti nav paredzējis šādas tiesības tiesnešiem šajā gadījumā, atšķirībā no citiem valsts amatpersonu atlaišanas pamatiem. Tieslietu ministrija bija atteikusi pabalsta izmaksu.

Latvijas degvielas un naftas produktu tirgotājs WO Trading iesniedzis prasību ES Tiesā, apstrīdot izmaiņas muitas nodokļos precēm ar izcelsmi Krievijā un Baltkrievijā. Latvijas valdība otrdien apstiprinājusi valsts nostāju lietā "WO Trading pret Eiropas Parlamentu un ES Padomi", uzsverot, ka sankciju politika paliek nemainīga.

Uzņēmums "K2 Ventum" asi kritizējis valdības lēmumu neapstiprināt vēja parka projektu, saucot atteikumu par juridiski nepamatotu un norādot uz būtiskiem procedūras pārkāpumiem pēc vairāk nekā trīs gadus ilgas izvērtēšanas. Uzņēmums plāno aizstāvēt tiesības tiesā, provizoriski vērtējot iespējamo prasību pret valsti līdz 120 miljonu eiro apmērā.

Raksts (aiz maksas mūra, redzama tikai ievaddaļa) vēsta, ka Senāts 2026. gada 31. jūlijā spriedumā lietā SKA-112/2026 sniedzis būtisku likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" interpretāciju par valdes locekļa domājamo ienākumu grupas sabiedrībās.

Raksts (aiz maksas mūra, redzama tikai ievaddaļa) apraksta Administratīvās apgabaltiesas 2025. gada 13. maija spriedumu lietā A420126422, kurā noteikta robeža starp saprātīgu darījuma partnera pārbaudi un pierādīšanas pienākumu, ko var prasīt VID.

Raksts (aiz maksas mūra, redzama tikai ievaddaļa) vēsta, ka Senāts 2026. gada 31. jūlijā lietā SKC-35/2026 sniedzis jaunas atziņas par darba līguma uzteikšanu pārbaudes laikā, daļēji atkāpjoties no iepriekšējās judikatūras par darbinieka tiesību aizsardzības līdzekļiem.

Ģenerālprokurors Armīns Meisters 20. augustā vērsās Satversmes tiesā par diviem Ministru kabineta protokollēmumiem, ar kuriem Zemkopības ministrijai tika uzdots pārskatīt cenas ilgtermiņa līgumos starp AS "Latvijas valsts meži" un privātiem kokmateriālu pircējiem par 2024. gadā un turpmāk piegādājamiem skujkoku baļķiem. Prokuratūra uzskata, ka valdība bez likumā noteikta pilnvarojuma pieļāvusi valsts īpašuma atsavināšanu par zemāku cenu, nekā paredzēts noslēgtajos civiltiesiskajos līgumos, tādējādi pārkāpjot Satversmi.

Arī rakstīja: lsm.lv

Ģenerālprokurors Armins Meisters vērsies Satversmes tiesā pret diviem Ministru kabineta lēmumiem par cenu noteikšanu ilgtermiņa kokmateriālu piegādes līgumos. Prokuratūra uzskata, ka valdība pieņēmusi lēmumus bez likumā paredzēta pilnvarojuma. Pats ģenerālprokurors vēršanos Satversmes tiesā nosaucis par bezprecedenta soli.

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par normu, kas kaitējuma atlīdzību par nepamatoti piemērotu mantas arestu ļauj piešķirt tikai pēc krimināllietas pabeigšanas. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka tas pārkāpj tiesības uz taisnīgu tiesu un atbilstīgu kompensāciju, jo personai bez procesuāla statusa krimināllietā nevajadzētu būt atkarīgai no tās iznākuma. Šī ir jau otrā līdzīgā lieta, ko tiesa ierosinājusi šajā jautājumā.

Raksts (aiz abonēšanas) analizē tiesas spriedumu, kas nosaka robežu starp pamatotu piesardzības pārbaudi un pārmērīgām prasībām pret darījuma partneri nodokļu jautājumos.

Senāta Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā aktieris prasīja atsaukt televīzijas raidījumā izskanējušas nepatiesas ziņas par viņu. Spēkā palicis Rīgas apgabaltiesas spriedums, kas uzliek medijam pienākumu atsaukt informāciju, taču noraida prasību par morālā kaitējuma atlīdzību. Lieta Nr. SKC-526/2026.

COBALT apkopo 2026. gada jūlija administratīvo tiesu praksi nodokļu strīdos, uzsverot, ka izšķiroši ir faktiskie pierādījumi, nevis formāla dokumentācija — piemēram, nepamatotas izrakteņu ieguves vai apakšuzņēmēju darījumu gadījumos. Senāts atteicis VID kompensācijas prasību bez detalizēta aprēķina, un tiesas atgādinājušas, ka valdes locekļiem aktīvi jāuzrauga uzņēmuma darbība un jāsniedz pilna dokumentācija nodokļu administrācijai.