Nr. 36/2026

Tiesu portāls skaidro, ka kopš 2026. gada 1. jūlija saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtības (SPIBK) lietās tiesas paziņojumi tiek sagatavoti un nosūtīti automatizēti, tāpēc tie var pienākt e-adresē arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās. Ja parādnieks iesniedz atbildi e-lietu portālā, tiesas nolēmums var tikt sagatavots un nosūtīts tajā pašā dienā; ja 50 dienu laikā atbilde nav saņemta, sistēma automātiski ģenerē nolēmumu, arī ja termiņš iekrīt brīvdienā. Tiesa aicina neignorēt brīvdienās saņemtos paziņojumus un pārbaudīt tos Latvija.gov.lv portālā.

LZTI padomes priekšsēdētājs Andris Spore 2026. gada 2. septembrī Tieslietu ministrijas diskusijā par investīciju vidi un tiesisko aizsardzību uzsvēra, ka uzņēmējam nepietiek pēc vairākiem gadiem saņemt labvēlīgu spriedumu, ja tā izpilde ieilgst. Kā problēmas nosauktas ieilgusī piedziņa pēc sprieduma, procesuālo tiesību ļaunprātīga izmantošana izpildes kavēšanai un nodrošinājuma realizācijas mehānismu nepilnības; piedāvāts vienkāršot un paātrināt neapstrīdētu saistību izpildi un reformēt ne tikai tiesvedību, bet arī nolēmumu izpildi.

LZTI padome informē, ka zvērināta tiesu izpildītāja Gunita Špēle 2026. gada 31. augustā beidza pildīt amata pienākumus Rīgas apgabaltiesas iecirknī Nr. 73; iecirkņa lietvedību pārņem zvērināta tiesu izpildītāja Nataļja Bekasova (līdz šim iecirknis Nr. 67). Visas iecirknim Nr. 73 maksājamās summas turpmāk pārskaitāmas uz Valsts kases kontu LV34TREL919905400200B; izpildu lietu dalībniekiem jāvēršas pie N. Bekasovas Rīgā.

iTiesības raksts (autore Anete Bože, ZAB Ellex Kļaviņš) par to, kā uzņēmumam rīkoties, ja pret to tiesā celta acīmredzami nepamatota prasība. Norādīts, ka arī nepamatota prasība ir jāizskata pēc būtības (Senāta lēmums SKC-881/2025), tāpēc atbildētājam aktīvi jāpiedalās procesā, jo prasītājs var lūgt prasības nodrošinājumu pēc CPL 138.panta (mantas arests, darbības ierobežojumi). Raksts maksas; pieejams ievads.

Tieslietu ministrija 2. septembrī rīkoja diskusiju "Investīciju vide un tiesiskā aizsardzība Latvijā" par ieilgušām civillietām un komerclietām, kas iesaldē uzņēmumu aktīvus un īpaši smagi skar mazos un vidējos uzņēmumus parādu atgūšanā. Piedāvātie risinājumi: vienkāršot civilprocesa regulējumu, stiprināt tiesnešu ekonomisko kompetenci, uzlabot lietas sagatavošanas posmu, ierobežot sēžu atkārtotu atlikšanu, uzlabot spriedumu izpildi un vienkāršot neapstrīdētu prasījumu piedziņu, kā arī paplašināt Ekonomisko lietu tiesas kompetenci un ieviest komerclietu specializāciju apelācijas instancē. Diskusijā piedalījās tiesu, prokuratūras, uzņēmēju un finanšu sektora pārstāvji.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns sasauca diskusiju "Investīciju vide un tiesiskā aizsardzība Latvijā", kurā uzņēmēji un finanšu iestādes norādīja, ka ilgstoša civillietu un komerclietu izskatīšana iesaldē aktīvus, palielina kredītrisku un pagarina parādu atgūšanas termiņus MVU. Ministrija plāno reformēt civilprocesa regulējumu ātrākai strīdu izšķiršanai, ierobežot procesa novilcināšanu (atkārtotas sēžu atlikšanas, novēlota pierādījumu iesniegšana), uzlabot spriedumu izpildi un stiprināt tiesnešu specializāciju komerclietās, tostarp ar Tiesnešu akadēmijas apmācībām. Kā jau paveiktais minēta Ekonomisko lietu tiesas izveide, šķīrējtiesu reforma, valsts nodevu pārskatīšana civillietās un maksātnespējas sistēmas uzlabojumi.

Maksātnespējas kontroles dienests 2026. gada 9. septembrī rīko konferenci "Maksātnespējas transformācija" par nozares nākotni pārejas periodā: dienests kā patstāvīga iestāde beigs darbību 2026. gada 30. septembrī, un no 1. oktobra tā funkcijas pārņem Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija. Darba kārtībā – līdzekļu izmaksa maksātnespējas procesos, procesu uzraudzība, Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas pārveide un valdes locekļu atbildības efektivitāte. Klātienē dalība pēc ielūguma, tiešraide Tieslietu ministrijas YouTube kanālā.

MKD 2026. gada augustā pieņēmis 92 lēmumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda, izmaksājot kopumā 223 388 EUR 87 darbiniekiem deviņu maksātnespējīgo darba devēju procesos. Lielākās izmaksas – MAS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" (50 darbinieki, 125 920 EUR) un MSIA "GBM" (13 darbinieki, 48 303 EUR). Fondu veido darba devēju ikmēneša iemaksas 0,36 EUR par katru darbinieku.

MKD apkopojis datus par maksātnespējas procesa depozīta izmaksu 2026. gada augustā: pieņemti 15 lēmumi par 23 000 EUR izmaksu juridisko personu maksātnespējas procesos un 67 lēmumi par 56 640 EUR fizisko personu procesos. Ar 16 rīkojumiem 16 760 EUR juridisko personu depozītu ieskaitīti valsts budžeta ieņēmumos, un ar vienu lēmumu atmaksāti 740 EUR no MKD deponēto līdzekļu konta Valsts kasē. Depozīts tiek izmaksāts administratoram procesa izmaksu segšanai vai atmaksāts iesniedzējam, ja process netiek pasludināts vai tiek finansēts citādi.

MKD izsludināja konferenci "Maksātnespējas transformācija" 2026. gada 9. septembrī Tieslietu ministrijā (10.00–14.30, ar tiešraidi YouTube), kas notiek pirms dienesta darbības izbeigšanas 30. septembrī un funkciju nodošanas Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai no 1. oktobra. Četras paneļdiskusijas: garantiju fonda izmaksas un procesa finansēšana; maksātnespējas uzraudzība un AML prasības; Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) attīstība; valdes locekļu atbildības efektivitāte kā kreditoru aizsardzības instruments. Piedalās MKD direktore Baiba Banga, TM pārstāvji, tiesneši, administratori un kreditoru pārstāvji.

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) izveidojis mājaslapas sadaļu "Maksātnespējas transformācija" par dienesta likvidāciju un funkciju pārdali saskaņā ar MK 2026. gada 13. marta rīkojumu Nr. 138. MKD pēdējā darba diena ir 2026. gada 30. septembris; no 1. oktobra administratoru uzraudzību, sūdzību izskatīšanu un disciplinārlietas pārņem Tieslietu ministrija, bet darbinieku prasījumu garantiju fonda administrēšanu – Tiesu administrācija; administratoru kvalifikācijas eksāmenus organizēs Latvijas Maksātnespējas administratoru asociācija. Nepabeigtās lietas līdz 30. septembrim turpina izskatīt MKD.

Jurists Jānis Danga-Guobis (Leinonen) skaidro, vai ar prokūristu jāslēdz atsevišķs līgums. Prokūra saskaņā ar Komerclikuma 34.pantu ir komerciāls pilnvarojums slēgt darījumus komersanta vārdā, taču pats prokūrista statuss neuzliek pienākumu noslēgt atsevišķu rakstveida līgumu – jānošķir prokūra no tiesiskajām attiecībām, kas ir prokūrista faktisko pienākumu pamatā, un uzņēmums var izvēlēties piemērotāko modeli. Raksts maksas.

TEGOS vecākais jurists Kaspars Treilibs skaidro 2025. gada 3. decembrī pieņemtos NILLTPFN likuma grozījumus, kuru normas par patieso labuma guvēju (PLG) datiem stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā, ieviešot Direktīvas (ES) 2024/1640 prasības. Turpmāk Uzņēmumu reģistrā par katru PLG jānorāda visas viņa valstspiederības un jaunais elements – kontroles apjoms – papildus identifikācijas datiem, pastāvīgās dzīvesvietas valstij un kontroles veidam. UR līdz 2026. gada 31. decembrim automātiski reģistrēs kontroles apjomu, ja to var noteikt no esošajiem datiem (piem., dalībnieka statusa); pārējos gadījumos informācija jāiesniedz pašam subjektam. No 1. jūlija PLG var lūgt ierobežot datu publisku pieejamību, ja atklāšana rada kaitējuma risku.

Zelma Rence (ZAB Eversheds Sutherland Bitāns) skaidro dalībnieka un akcionāra tiesības pieprasīt valdei informāciju par sabiedrības darbību. Saskaņā ar Komerclikumu šīs tiesības ir katram dalībniekam/akcionāram neatkarīgi no daļu apmēra (atsauce uz Senāta 2018.gada nolēmumu), taču to apjoms SIA un AS atšķiras; rakstā aplūkots, ko var pieprasīt, kad valde drīkst atteikt un kāda ir procedūra. Raksts maksas.

Artūrs Ševčuks un Elīna Rišmite analizē valdes locekļu civiltiesisko atbildību sabiedrības likvidācijas procesā. Amata pilnvaru izbeigšanās neizbeidz atbildību par pilnvaru laikā pieļautajām darbībām vai bezdarbību: pēc Komerclikuma 169.panta valdes locekļi atbild solidāri par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja nepierāda, ka rīkojušies kā krietni saimnieki vai labā ticībā izpildījuši likumīgu dalībnieku lēmumu. Likvidācijas uzsākšana no šādām prasībām neatbrīvo. Raksts maksas.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2026. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 509, kas izdoti uz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.6 panta pamata, no 2026. gada 1. septembra līdz 2027. gada 30. jūnijam aizliegts ievest Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces septiņās Kombinētās nomenklatūras nodaļās: iespieddarbi (49), trikotāžas un citi apģērbi (61, 62), gatavie tekstilizstrādājumi un lietots apģērbs (63), apavi (64), galvassegas (65), rotaļlietas un sporta inventārs (95). Aizliegums attiecas arī uz šo valstu izcelsmes precēm, kas ievestas no trešajām valstīm.

Igaunijas enerģētikas uzņēmuma meitassabiedrība SIA "Alexela" uzvarējusi publiskajā iepirkumā par elektroenerģijas piegādi Saeimai un tās apsaimniekotajiem īpašumiem uz 24 mēnešiem. Saskaņā ar Elektronisko iepirkumu sistēmu piedāvājumus iesniedza pieci pretendenti; "Alexela" piedāvāja zemāko cenu – 97,55 eiro par megavatstundu bez PVN. Uzņēmums Latvijā reģistrēts 2014. gadā ar 562 800 eiro pamatkapitālu, iepriekšējā gadā tā apgrozījums bija 62,873 milj. eiro un peļņa 180 197 eiro.

31. augustā Latvijas Vēstnesī (Nr. 166) publicēti Ministru kabineta 25. augusta noteikumi Nr. 509, kas stājas spēkā 1. septembrī un uz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma pamata aizliedz ievest Latvijā Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces – arī tad, ja tās tiek importētas no citām trešajām valstīm. Aizliegums attiecas uz septiņām Kombinētās nomenklatūras grupām: iespieddarbiem (49), trikotāžas un citu apģērbu (61, 62), gatavajiem tekstilizstrādājumiem (63), apaviem (64), galvassegām (65) un rotaļlietām un sporta inventāru (95).

Zvērināts advokāts Lauris Klagišs analizē, kad darba devējs var uzteikt darba līgumu, ja darbinieka rīcība ir pretrunā labiem tikumiem. "Labi tikumi" ir ģenerālklauzula bez izsmeļoša aizliegtās rīcības saraksta, tāpēc tiesa katru gadījumu vērtē individuāli, ņemot vērā gan vispāratzītas ētikas normas, gan nacionālajā tiesību sistēmā nostiprinātus principus. Raksts maksas.

"LVM Darbinieku neatkarīgā arodorganizācija" 2. septembrī iesniegusi Rīgas pilsētas tiesā prasību pret AS "Latvijas valsts meži", lūdzot nodrošināt reālu līdzdalību kolektīvajās pārrunās. Arodbiedrība sarunas ierosināja 2026. gada aprīlī, priekšlikumus iesniedza maijā, bet pirmā tikšanās notika tikai 5. augustā – pēc 125 dienām; tā uzskata, ka sarakste par procedūru aizstājusi sarunas pēc būtības. LVM koplīgumu noslēgusi ar otru arodbiedrību "LVM Cilvēkam un mežam". Lieta vēl nav ierosināta.

Izdevniecība iŽurnāli atjaunojusi rokasgrāmatu par iekšējās trauksmes celšanas sistēmu atbilstoši Trauksmes celšanas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2026.gada 1.martā; iekšējā sistēma obligāta organizācijām ar 50 un vairāk darbiniekiem. Izmaiņas skar trauksmes cēlēja kontaktpersonas kārtību, mutvārdu ziņojumu dokumentēšanu un paplašinātu aizliegto nelabvēlīgo seku uzskaitījumu (iebiedēšana, iekļaušana melnajos sarakstos).

Valsts darba inspekcija e-konsultācijā skaidro, vai darba devējs var prasīt apmaksātas apmācības pirms darba līguma noslēgšanas un pēc tam saistīt darbinieku uz 2–5 gadiem. Darba likuma 96. pants (vienošanās par profesionālo apmācību ne ilgāk par diviem gadiem, samērīgums ar izdevumiem) attiecas tikai uz apmācību jau pastāvošu darba tiesisko attiecību laikā. Apmācībām pirms līguma noslēgšanas likums īpašu regulējumu neparedz; ja puses vienojas par izdevumu atmaksu priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā, tas ir privāttiesisks strīds, ko izšķir tiesa.

E-konsultācijā skaidrots, ka saskaņā ar Darba likuma 100. pantu darbinieka uzteikuma termiņš ir viens mēnesis no uzteikuma iesniegšanas, ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts īsāks termiņš. Darba devējs ir tiesīgs saglabāt darba tiesiskās attiecības visu mēnesi (termiņš skaitāms līdz nākamā mēneša attiecīgajam datumam), bet var arī piekrist darbinieka norādītajam datumam; darba attiecības nevar izbeigt atvaļinājuma pēdējā dienā.

Būvniecības valsts kontroles birojs skaidro, ka Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru uztur Būvniecības informācijas sistēmā, reģistrējot personas uz iesnieguma vai tiesas nolēmuma pamata. Mājām ar platību virs 1500 m² pārvaldīšanai nepieciešama vismaz ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa kvalifikācija ("namu pārzinis"), ja pārvalda paši īpašnieki vai to pilnvarota persona, un piektais līmenis ("namu pārvaldnieks"), ja pārvaldīšana uzticēta juridiskai personai vai individuālajam komersantam. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums pieļauj reģistrēt arī personas bez profesionālās kvalifikācijas, ja noslēgts pārvaldīšanas līgums.

Saeima 3. septembrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja steidzamus grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paplašina no kokiem un krūmiem attīrāmo joslu zem 110 kV elektrolīnijām no 13 līdz 18 metriem uz katru pusi no līnijas ass. Grozījumi skar zemes īpašniekus, kuru īpašumos atrodas elektrolīniju aizsargjoslas; pamatojums – 22.–23. augusta vētrā ap 70 % bojājumu 110 kV līnijām radīja kritušie koki. Likumprojekts vēl jāpieņem galīgajā lasījumā.

E-konsultācija par neskaidru īres rēķinu ("1,00 × 111,260 mēn. = 111,26 EUR"): visticamāk, kļūdaini norādīta mērvienība – 111,26 ir platība kvadrātmetros, bet 1,00 eiro – maksa par m² mēnesī. Atsauces uz Grāmatvedības likuma 6. un 11. pantu (patiesa, saprotama un izsekojama informācija), MK noteikumu Nr. 877 32.–33. punktu (pakalpojuma apraksts, mērvienība, daudzums, cena) un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3. pantu. Ieteikts rakstveidā pieprasīt izīrētājam skaidrojumu 15 darbdienu laikā un neskaidrību gadījumā vērsties PTAC; maksājumu neaizturēt bez pārbaudīta aprēķina.

E-konsultācijā skaidrots, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pantu balkonu hidroizolācijas slāņi ietilpst dzīvojamās mājas kopīpašumā – tāpat kā plātne, nesošās konstrukcijas, ārējās virsmas un margas. Dzīvokļa īpašnieks atbild tikai par iekšējiem apdares elementiem (flīzes, paša uzstādītie papildinājumi). Ja hidroizolācijas bojājumi rada konstrukciju bojājumus vai ūdens noplūdi kaimiņiem, tas ir kopīpašuma uzturēšanas jautājums, kas risināms ar dzīvokļu īpašnieku kopības un pārvaldnieka iesaisti.

E-konsultācijā (sadarbībā ar biedrību "Mājoklis") skaidrots, vai pēc likuma grozījumiem, kas dzīvokļu īpašnieku kopībai piešķir tiesības atvērt bankas kontu, pārvaldniekam obligāti jāpārslēdz visi komunālo pakalpojumu līgumi uz kopības vārda. Automātiska līgumu pārslēgšana nav prasīta: esošie līgumi, kuros pārvaldnieks norādīts kā kopības pārstāvis, paliek spēkā; jaunos līgumos jānorāda kopības nosaukums un reģistrācijas numurs. Kopības līdzekļus ieteicams turēt kopības kontā, rēķinos norādot kopību kā līgumslēdzēju un pārvaldnieku – kā tās pārstāvi; pārvaldnieka atlīdzība ir viņa saimnieciskās darbības ienākums atsevišķā kontā.

E-konsultācija par dzīvokļa applūšanu pārvaldnieka nolaidības dēļ, ja pārvaldnieks nedēļas laikā nav sagatavojis bojājumu aktu un neatbild uz iesniegumu. Normatīvie akti nenosaka konkrētu termiņu applūšanas akta sagatavošanai; pārvaldnieka pienākumus nosaka pārvaldīšanas līgums un kopības lēmumi, kā arī MK noteikumi Nr. 907 par dzīvojamās mājas apsekošanu un tehnisko apkopi. Tiesā par zaudējumiem var vērsties jebkurā laikā, ja pierādāma nolaidība; ieteicams fiksēt bojājumus (foto, ekspertīze) un nosūtīt rakstveida brīdinājumu ar 7 dienu atbildes termiņu.

E-konsultācija par situāciju, kad dzīvokļa domājamās daļas līdzīpašnieks miris bez mantiniekiem (2025. gada 10. janvārī manta atzīta par bezmantinieka mantu), bet otram līdzīpašniekam pārvaldnieks izraksta rēķinus par visu dzīvokli. Saskaņā ar Civillikuma 416. pantu bezmantinieka manta piekrīt valstij vai pašvaldībai (Pašvaldību likuma 73. panta piektā daļa – dzīvojamais īpašums pašvaldībai; valsts īpašumu no 2026. gada 1. janvāra pārvalda VAS "Valsts nekustamie īpašumi"). Katrs līdzīpašnieks atbild tikai par savu daļu, tāpēc jāpieprasa pārvaldniekam sadalīt rēķinus atbilstoši domājamām daļām un jāpārbauda ieraksts zemesgrāmatā.

Ceļvedis par daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanu: saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu par mājas pārvaldīšanu atbild dzīvokļu īpašnieki, kuri kopīpašuma daļas proporcionāli finansē uzturēšanu, pārvaldīšanas maksu un uzkrājumu fondu. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi tiek pieņemti ar vairāk nekā 50 % īpašnieku balsīm un ir saistoši visiem. Pārvaldīšanu var veikt paši īpašnieki vai pārvaldnieks ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju; obligātās darbības ietver jumta un pamatu remontu, tehniskās apsekošanas, avārijas remontus, savukārt uzlabojumi prasa atsevišķu īpašnieku lēmumu.

Ogres novada pašvaldība plāno kapitālsabiedrību un iestāžu reorganizāciju, nododot dzīvojamo māju pārvaldīšanu privātajam sektoram, jo pēc četru pašvaldību apvienošanas vairākas struktūras veic vienādas funkcijas dažādās teritorijās. Pēc reorganizācijas ūdensapgādi, siltumapgādi un māju pārvaldīšanu nodrošinās trīs specializēti uzņēmumi; SIA "Ogres namsaimnieks" kapitāla daļas paredzēts pārdot atklātā konkursā, līdz 20 % rezervējot uzņēmuma darbiniekiem. Ūdensapgāde un siltumapgāde paliek pašvaldības kontrolē kā stratēģiska infrastruktūra.

Zvērināts advokāts Dr. iur. Imants Muižnieks (Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija) atbild uz jautājumu par ceļa servitūta izmantošanu no kaimiņu īpašuma, kas nav valdošais nekustamais īpašums, bet kurā izveidota publiska iestāde ar apmeklētāju piekļuvi un autostāvvietu pār kalpojošo īpašumu. Atsaucoties uz Civillikuma 1130. un 928. pantu, norādīts, ka īpašuma aprobežojumi tulkojami šauri un šaubu gadījumā servitūts pastāv vismazākajā apmērā; kaimiņam nav tiesību izmantot servitūtu, ja tā īpašums nav valdošais, neatkarīgi no lietošanas intensitātes vai alternatīvu esamības.

Zvērināts advokāts Gundars Lācis (Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija) skaidro pašvaldības dzīvokļa īres maksas paaugstināšanas spēkā stāšanos: saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 31. panta pirmo un otro daļu pašvaldība īres maksu nosaka saistošajos noteikumos, bet izīrētājam īrnieks jābrīdina rakstveidā, un jaunā maksa stājas spēkā mēnesi pēc paziņojuma. Ja konkrētā aprēķinātā summa paziņota 20. jūnijā, jaunā īres maksa piemērojama ne agrāk kā no 20. jūlija, neatkarīgi no saistošo noteikumu spēkā stāšanās 1. jūlijā un vispārīgās informācijas maijā.

Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas pēc publiskās apspriešanas nodoti starpinstitūciju saskaņošanai. Paredzēts paplašināt dividenžu definīciju (likvidācijas kvota, atlīdzība par akciju atpirkšanu), ieviest transfertcenu korekciju savstarpējas koriģēšanas mehānismu, noteikt atliktā UIN maksāšanas brīdi par nosacītajām dividendēm reorganizācijas gadījumā, izslēgt darbinieku akciju plānus no pašu kapitāla samazinājuma aprēķina un mīkstināt procentu maksājumu atskaitīšanas nosacījumus, piemērojot neto procentu aprēķinu. Regulējums saskaņots arī ar Sociālā uzņēmuma likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, lai precizētu regulējumu un novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu. Paplašināta dividenžu definīcija (ietverot likvidācijas kvotu un atlīdzību par akciju atpirkšanu), ieviests transfertcenu korekcijas mehānisms, kas ļauj samazināt apliekamo bāzi, ja saistītās personas ienākums koriģēts, precizēti nosacītu dividenžu atliktā maksājuma noteikumi reorganizācijās un procentu atskaitīšanas nosacījumi, kā arī normas par darbinieku akciju programmām un sociālajiem uzņēmumiem. Publiskā apspriešana noslēgusies, projekts nodots saskaņošanai.

Nodokļu konsultante Karlīna Stāmere skaidro PVN piemērošanu, kad izplatītājs nodod preces mazumtirgotājam realizācijai, saglabājot īpašumtiesības (konsignācija). Atsaucoties uz VID 2026.gada 1.aprīļa uzziņu Nr. P005-17/8.6.4/17726, norādīts, ka preču nodošana ar pavaddokumentu, kurā norādīta iespējamā pārdošanas cena, nav ar PVN apliekams darījums – nodoklis nodošanas brīdī nav jāaprēķina un mazumtirgotājs priekšnodokli neatskaita. Raksts maksas.

Sorainen nodokļu jaunumu apskats (I. Zladeja, A. Lasmane, K. Erele, E. Hercenbergs, J. Taukačs). Saeima apstiprinājusi vienkāršotā nodokļa režīma izmaiņas mazai saimnieciskajai darbībai: ieņēmumu slieksnis samazināts no 25 000 uz 12 000 EUR, ieviesta 10 % iesācēja mikrouzņēmuma nodokļa likme, ko automātiski ietur kredītiestāde, par neatbilstību – papildu 15 %. Iesniegti IIN grozījumi par attaisnotajiem izdevumiem par ārsta izrakstītām medicīnas ierīcēm (no 2026. gada 31. decembra) un akcīzes/dabasgāzes tirgotāja statusa precizējumi. VID metodikā precizēts, ka pastāvīgās pārstāvniecības pārskata periods nevar pārsniegt 12 mēnešus, un ka pasūtīšana ar QR kodu restorānā nav distances tirdzniecība. Apskatā arī OECD transfertcenu vadlīniju komentāri, EPPO kratīšanas divās Latvijas slimnīcās (iepirkumi 657 000 EUR) un Lietuvas/Polijas nodokļu jaunumi.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skata trešajam lasījumam grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas ievieš vienkāršotu nodokļa samaksas kārtību fiziskām personām, kuras sniedz pakalpojumus vai pārdod preces tikai citām fiziskām personām ar gada apgrozījumu līdz 12 000 eiro (treneri, dārznieki, privātskolotāji, frizieri u. c.). Paredzēta "iesācēja MUN" likme 10 % no apgrozījuma, reģistrācija bankā, atverot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, bez grāmatvedības pienākuma; nosacījumi – nav bijusi reģistrēta saimnieciskā darbība pēdējos divos taksācijas periodos, nav darbinieku, visi ieņēmumi caur kontu. Par pārkāpumiem – papildu 15 % piemaksa un aizliegums režīmu izmantot divus periodus. Spēkā stāšanās plānota 2027. gada 1. aprīlī; prognozēti ap 1000 lietotāju un 2,5 milj. eiro gadā budžetos.

Skaidrojums par saimnieciskās darbības reģistrēšanas pienākumu saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. pantu: pazīmes ir darījumu regularitāte (trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci trīs gados), ieņēmumi no darījuma virs 14 229 eiro vai darbības ekonomiskā būtība. Aprakstīti divi režīmi – vispārējais (IIN 25,5 % līdz 105 300 eiro, 33 % virs; VSAOI 31,07 % vai 10 %, ja mēneša peļņa zem 780 eiro) un mikrouzņēmumu nodoklis (25 % no apgrozījuma bez izdevumu atskaitīšanas). Norādīti 2026. gada sliekšņi: neapliekamais minimums 6600 eiro gadā, PVN reģistrācijas slieksnis 50 000 eiro, minimālais IIN 50 eiro; reģistrācija veicama pirms darbības sākšanas, arī platformu ienākumiem (DAC7).

31. augustā publicēti un 1. septembrī spēkā stājas MK 25. augusta noteikumi Nr. 499, kas groza kārtību atbrīvojuma saņemšanai no dabas resursu nodokļa par videi kaitīgām precēm. Apsaimniekotājiem un to sadarbības partneriem jābūt reģistrētiem attiecīgajos ražotāju reģistros (elektroiekārtas, baterijas), pārskatu iesniegšanas termiņš pārcelts no 31. marta uz 31. augustu (par periodu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam), un par 40 % savākšanas mērķa neizpildi paredzētas iestādes darbības; detalizētāka atskaišu sadaļa par bateriju pārstrādi piemērojama no 2027.–2028. gada.

Latvijas Tirgotāju asociācija iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un valdībai protestu pret Ekonomikas ministrijas virzītajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Asociācija par nesamērīgu uzskata sodu sistēmu – līdz 4 % no apgrozījuma vai 300 000 eiro – un kritizē nenoteiktus jēdzienus ("saprātīga cena", "saprātīgs termiņš" remontam un rezerves daļām), kas radot patvaļīgas piemērošanas risku no PTAC puses, kā arī mazo izplatītāju atbildību par trešo valstu ražotāju precēm. LTA piedāvā mazajiem uzņēmumiem noteikt fiksētu sodu griestus 1000 eiro apmērā un pieeju "vispirms konsultē".

Latvijas Vēstnesī 1. septembrī (Nr. 167) publicēti Saeimas 20. augustā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājas spēkā 15. septembrī (daļa normu – 20. novembrī, valodas prasības jāizpilda līdz 2027. gada 30. jūnijam). Ieviestas jaunas definīcijas (kredīta devējs, kredīta starpnieks, atliktā maksājuma pakalpojums, sasaistīšanas prakse), aizliegts piedāvāt kredītu bez patērētāja skaidra pieprasījuma, pastiprināta maksātspējas vērtēšana, izmantojot pārbaudītus ienākumu datus un kredītinformācijas birojus, un noteikti saprātīgi pretimnākšanas pasākumi maksājumu kavējumu gadījumā. Lielajiem uzņēmumiem, kas sniedz atliktā maksājuma pakalpojumus, jāreģistrējas PTAC reģistrā; noteikti atlīdzības politikas ierobežojumi kreditoru darbiniekiem un starpniekiem un pagarināts atteikuma termiņš distances līgumos, ja nav sniegta informācija.

Latvijas Vēstnesī 1. septembrī publicēti Saeimas 20. augustā pieņemtie grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā, kas stājas spēkā 15. septembrī; jaunās 12. panta daļas – 2026. gada 20. novembrī. Fiziskām personām nostiprinātas tiesības saņemt kredītinformāciju par sevi un sekot līdzi savas kredītspējas vērtējumiem, kā arī reģistrēt biroja sistēmā atzīmi par atteikšanos no kredītu piedāvājumiem, kas redzama visiem biroja lietotājiem (kreditoriem); atzīmes atsaukums birojam jādzēš trīs dienu laikā.

Zemkopības ministrs Uldis Augulis kritizē Latvijas Bankas izstrādātās vadlīnijas komercbankām par bioloģiskās daudzveidības ietekmes vērtēšanu lauksaimniecības un mežsaimniecības kreditēšanā, kas tapušas bez Zemkopības ministrijas un nozares organizāciju līdzdalības. Vadlīnijas klasificē saimnieciskās darbības kā labvēlīgas vai nelabvēlīgas bioloģiskajai daudzveidībai, kas var ierobežot kredītu pieejamību lauksaimniekiem un mežsaimniekiem un radīt papildu dokumentācijas prasības. Ministrs aicina vadlīnijas būtiski pārstrādāt sadarbībā ar nozari.

DVI skaidro, ka personai, kas vēlas tiesā prasīt kompensāciju par personas datu aizsardzības pārkāpuma nodarīto kaitējumu saskaņā ar VDAR 82. pantu, nav vispirms jāsaņem uzraudzības iestādes lēmums – iestādes pārbaude un kompensācijas jautājums ir divas dažādas lietas. Atsaucoties uz EST praksi, DVI norāda, ka kompensācijas mērķis ir atlīdzināt faktiski nodarīto kaitējumu, nevis sodīt pārzini: pārkāpums vien nerada tiesības uz atlīdzību, jāpierāda kaitējums un cēloņsakarība, un tā apmērs atkarīgs arī no datu jutīguma.

Pēc datu drošības incidentiem AS "Latvijas valsts meži" un VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" tiesībsardze Karina Palkova aicina valsts un pašvaldību iestādes preventīvi izvērtēt savu informācijas sistēmu drošību. Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu iestādēm jāpārbauda, vai netiek vākti lieki dati, vai nevajadzīgie dati tiek laikus dzēsti un vai glabātie dati ir pienācīgi aizsargāti; īpaša uzmanība veselības un bērnu datu sistēmām. Ieteikti regulāri drošības auditi, piekļuves pārvaldības pārskatīšana un incidentu atklāšanas mehānismi sadarbībā ar Datu valsts inspekciju, Nacionālo kiberdrošības centru un CERT.LV.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs informē par iespējamu drošības incidentu Attālinātās statistikas datu ievākšanas sistēmā (ASDIS, C klases sistēma). Skarta 697 uzņēmumu pārstāvju un 34 PTAC amatpersonu kontaktinformācija (vārds, e-pasts, tālrunis) – galvenokārt licencēto patērētāju kreditētāju, parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju un komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzēju kontakti, kas lielākoties jau pieejami publiskos reģistros. Uzņēmumu iesniegtie uzraudzības dati nav skarti; sistēma slēgta, lietotāji informēti.

TEGOS vecākā juriste Kristīne Puķēna analizē uzņēmumu digitālo un organizatorisko noturību Nacionālās kiberdrošības likuma, NIS2, DORA un VDAR prasību kontekstā. Rakstā uzsvērts, ka biežākās problēmas ir neskaidri procesi un nenoteikta atbildība, tāpēc miera laikā jāpārskata risku pārvaldība, informācijas aizsardzība un incidentu ziņošanas kārtība. Praktiski ieteikts sakārtot līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem un apakšuzņēmējiem – lomas, atbildību, pakalpojumu līmeņa (SLA) nosacījumus un incidentu reaģēšanas termiņus.

Juriste Aleksandra Baranova (ZAB Kronbergs Čukste Levin) analizē EST 2026.gada 14.jūlija spriedumu lietā C-474/24 par Austrijas antidopinga organizācijas praksi publiskot sportistu vārdus, pārkāpumus un diskvalifikācijas ilgumu. Četri sportisti apstrīdēja publiskošanu kā nesamērīgu īpašu kategoriju personas datu apstrādi; rakstā vērtēts, kādos apstākļos šāda publiskošana pieļaujama datu aizsardzības tiesību ietvaros. Raksts maksas.

Zvērināta advokāte Annija Švemberga-Streikiša (AmberLaw) analizē EST 2026.gada 16.jūlija spriedumu apvienotajās lietās C-258/23–C-260/23 par konkurences iestāžu piekļuvi darbinieku e-pastiem. Tiesa atzina, ka darba e-pasts ir ar ES Pamattiesību hartu aizsargāta korespondence, un iekšējs aizliegums lietot e-pastu privāti šo aizsardzību neatceļ; jebkura piekļuve ir iejaukšanās pamattiesībās, kurai jābūt tiesiski pamatotai. Raksts maksas.

Eiropas Komisija saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu noteica ChatGPT par ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu, bet Reddit un Roblox – par ļoti lielām tiešsaistes platformām (katrai virs 45 milj. lietotāju mēnesī ES). Līdz 2026.gada decembrim tām jāizpilda papildu prasības – jānovērtē un jāmazina sistēmiskie riski (nelegāls saturs, bērnu drošība, pamattiesības, vēlēšanas); Komisija iegūst uzraudzības pilnvaras sadarbībā ar Īrijas un Nīderlandes regulatoriem.

DVI skaidro datu subjekta piekļuves tiesības (VDAR 15. pants): persona vispirms jāvēršas pie pārziņa, kuram mēneša laikā (VDAR 12. panta 3. punkts, sarežģītos gadījumos pagarināms par diviem mēnešiem) jāsniedz konkrēta, saprotama informācija par apstrādes nolūkiem, datu kategorijām, saņēmējiem, glabāšanas termiņiem un datu avotu. DVI iejaucas tikai tad, ja pārzinis mēneša laikā neatbild, atsaka vai sniedz nepilnīgu atbildi, vai apstrāde ir acīmredzami nelikumīga.

DVI informē, ka saistībā ar CSDD personas datu noplūdi jau uzsākta pārbaude un no CSDD pieprasīta informācija, tāpēc skartajām personām nav individuāli jāiesniedz sūdzības. Pārbaudē tiks vērtēti noplūdes apstākļi un CSDD kā pārziņa rīcība; iespējamais lēmums tiks adresēts CSDD. DVI atgādina, ka par kompensācijām tā nelemj – šādi strīdi risināmi tiesā.

iBizness raksts (Artūrs Freibergs) par Tūrisma likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2026.gada 10.jūlijā un ievieš ES Regulu 2024/1028 par datu vākšanu īstermiņa izmitināšanas pakalpojumos. Likumā ieviests termins "darījumu tūrisms" un jaunas prasības īstermiņa mītņu izīrētājiem (Airbnb, Booking u.c. platformās) sniegt datus, kā arī vienkāršota kūrorta statusa piešķiršana pašvaldībām. Raksts maksas.

Finanšu ministrija izstrādājusi grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, nosakot jaunus sliekšņus ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai: pienākums attieksies uz sabiedrībām un koncerna mātes sabiedrībām ar neto apgrozījumu virs 450 milj. eiro un vidējo darbinieku skaitu virs 1000. Tie paši kritēriji attieksies uz nefinanšu informācijas atklāšanu vadības ziņojumā; brīvprātīga EK standartu piemērošana jānorāda vadības ziņojumā. Publiskā apspriešana līdz 2026.gada 14.septembrim.

Saeima 3. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Teritorijas attīstības plānošanas likumā, ar kuriem tiesības apturēt pašvaldību teritorijas plānojumus no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiek nodotas Ministru kabinetam kā koleģiālai institūcijai. Nozaru ministrijām būs pienākums informēt atbildīgo ministru, ja plānojuma risinājumi apdraud valsts intereses drošības, aizsardzības, enerģētikas, klimata vai vides jomā. Likumprojekts vēl skatāms galīgajā lasījumā; spēkā stāšanās datums nav noteikts.

Tieslietu ministrija virza grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā: ja kredītiestāde vai finanšu iestāde izbeidz attiecības ar ārvalstu rezidentu vai juridisko personu un slēdz kontu, bet klients piecu gadu laikā neizmanto tiesības izņemt līdzekļus, tie kļūst piekritīgi valstij. Regulējums neattiecas uz Latvijas rezidentiem – fiziskām personām, kā arī uz iesaldētiem, arestētiem vai apķīlātiem līdzekļiem. 2025. gada sākumā kredītiestādēs bija 39 136 slēgti konti ar aptuveni 26,8 milj. eiro; līdzekļus iecerēts novirzīt riska grupas bērnu un jauniešu atbalstam.

Finanšu ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi likumprojektu "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", pārņemot ES Direktīvu 2026/470 par ilgtspējas informācijas atklāšanu. Ilgtspējas ziņojums vadības ziņojumā būs jāiekļauj tikai sabiedrībām ar neto apgrozījumu virs 450 milj. eiro un vidēji vairāk nekā 1000 darbiniekiem; tie paši kritēriji attieksies uz ziņošanu par būtiskiem nemateriālajiem resursiem. Uzņēmumiem, kas ziņo brīvprātīgi pēc ES standartiem, tas būs jānorāda vadības ziņojumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2026. gada 14. septembris.

Saeima 2026. gada 3. septembrī sanāk uz rudens sesijas pirmo sēdi ar 20 darba kārtības jautājumiem. Trešajā lasījumā paredzēts skatīt grozījumus Notariāta likumā, kas vienkāršo notāru darba procesus un mazina administratīvo slogu, otrajā lasījumā – grozījumus likumā "Par tiesu varu" tiesu pašpārvaldes stiprināšanai un tiesu darba uzlabošanai. Galīgajā lasījumā – grozījumi par personu apliecinošu dokumentu izmantošanas ierobežošanu meklēšanā izsludinātām personām un Nacionālās drošības likumā. Komisijām nodod arī likumprojektus par interešu konflikta novēršanu koleģiālās institūcijās un vēlēšanu regulējumu.

Ministru kabinets 2026.gada 1.septembrī atbalstīja grozījumus Administratīvā procesa likumā. Iestādes varēs izvēlēties nelabvēlīga administratīvā akta paziņošanas veidu (ne tikai ierakstītu vēstuli), tiesās paplašinās videokonferenču izmantošanu un samazinās dokumentos iekļaujamo personas datu apjomu; juridiskās personas varēs lūgt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no valsts nodevas (līdz šim tikai fiziskās personas), un par procesuālo tiesību ļaunprātīgu izmantošanu varēs piemērot procesuālās sankcijas. Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

VID informē, ka no 2027.gada 1.jūlija pārstāvja muitā pakalpojumus Latvijā drīkstēs sniegt tikai personas, kas reģistrētas Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kuru uzturēs VID un kura dati būs publiski pieejami tā tīmekļvietnē. Pašlaik likums šādu reģistrāciju neprasa – par pārstāvi muitā uzskatāms tikai transportlīdzekļa vadītājs, kas paziņo pārvadātājam muitas kontroles lēmumus.

Ministru kabinets 2026. gada 1. septembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Administratīvā procesa likumā (25-TA-2124), kas tālāk nonāks Saeimā. Paredzēts atteikties no obligātas ierakstītas vēstules nelabvēlīgu administratīvo aktu paziņošanai, paplašināt videokonferenču izmantošanu administratīvajās tiesās, ierobežot personas datu apjomu dokumentos un nolēmumos, valsts apmaksātu tulku nodrošināt tikai tiesas izvērtējuma gadījumā, kā arī attiecināt atbrīvojumu no valsts nodevas un drošības naudas finansiālu grūtību dēļ arī uz organizācijām un uzņēmumiem. Ieviešamas sankcijas par "procesuālo huligānismu" – procesuālo tiesību ļaunprātīgu izmantošanu procesa novilcināšanai.

Ministru kabinets 1. septembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Administratīvā procesa likumā, kas tālāk tiks skatīti Saeimā. Paredzēts atteikties no obligātās ierakstītā pasta sūtījuma prasības administratīvo aktu paziņošanai, paplašināt videokonferenču izmantošanu administratīvajās tiesās, samazināt personas datu apjomu dokumentos un nolēmumos, selektīvāk nodrošināt valsts apmaksātu tulku. Iespēju saņemt atbrīvojumu no valsts nodevas un drošības naudas mantiskā stāvokļa dēļ paredzēts attiecināt arī uz juridiskajām personām, kā arī ieviest procesuālās sankcijas par apzinātu procesa novilcināšanu un necieņu pret tiesu.

Sorainen likumdošanas un tiesu prakses apskats par 11.–25. augustu. Būtiskākais uzņēmējiem: 19. augustā stājās spēkā grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā; 20. augustā Saeima 3. lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Kredītinformācijas biroju likumā, 2. lasījumā – grozījumus Reklāmas likumā, Maksājumu pakalpojumu likumā u.c., ar kuriem patērētāju uzraudzība finanšu pakalpojumos no PTAC pāriet Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra; sagatavoti MK noteikumi par atliktā maksājuma pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju (reģistrācijas maksa 50 000 EUR) un patērētāju kreditēšanas grozījumi (Direktīva 2023/2225). Kontu reģistra noteikumos Maksātnespējas kontroles dienestu (likvidē 2026. gada 1. oktobrī) aizstāj Tieslietu ministrija; Advokatūras likuma grozījumi saīsina prakses prasību no 7 uz 5 gadiem. Apskatā arī Satversmes tiesas lieta 2026-13-01 par zaudējumu atlīdzību nepamatota mantas aresta gadījumā un Senāta spriedumi SKC-526/2026 un SKA-393/2026.

Rīgas pilsētas tiesa 4. septembrī atzina par spēkā neesošu Daugavpils pašvaldības rīkojumu par likvidētā Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītājas Santas Pupiņas atlaišanu, atjaunoja darba tiesiskās attiecības un pēc prasītājas lūguma tās izbeidza ar tiesas spriedumu. Pašvaldībai piespriests izmaksāt 13 012,65 eiro par darba piespiedu kavējumu un 2051,68 eiro tiesāšanās izdevumus; prasība par 3000 eiro morālo kaitējumu noraidīta. Tiesa konstatēja Darba likuma 108. panta prasību par darbinieku izvērtēšanu pārkāpumu un reorganizācijas nepieciešamības nepierādīšanu. Spriedums pārsūdzams.

Eiropas Savienības Tiesa 2026. gada 3. septembrī lietā C-798/24 (Jautiva), kas ierosināta pēc 17 akciju sabiedrības mazākuma akcionāru pieteikuma Satversmes tiesā, atzina, ka ES tiesības neprasa akcionāru reģistra informācijas publisku pieejamību un ka VDAR nepieļauj regulējumu, kas paredz visu akcionāru personas datu (identitāte, kontakti, akciju skaits, balsstiesības) atklāšanu ikvienam. Tiesa norādīja, ka komercdarbības caurskatāmības, NILLTPFN un sankciju mērķi nepamato vispārēju publisku piekļuvi, jo dati var tikt saglabāti un izplatīti. Tagad Satversmes tiesa vērtēs Latvijas akcionāru datu atklāšanas regulējuma atbilstību Satversmei; sagaidāmi grozījumi Komerclikumā un Uzņēmumu reģistra regulējumā. Klientus pārstāvēja COBALT (L. Liepa, G. Šantare, M. Aktumane).

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2026.gada 3.septembrī noraidīja sūdzību pret Latviju par to, ka valsts neesot nodrošinājusi pietiekamu regulējumu pret piespiedu darbu un kalpību (Konvencijas 4.pants). Tiesa atzina, ka Latvijā ir pietiekams tiesiskais ietvars (Satversme, Krimināllikums) un iestādes rūpīgi izmeklēja sūdzības iesniedzēja apgalvojumus par ekspluatāciju, tostarp neizmaksātu algu un darba devēja kontrolētiem dzīves apstākļiem.

Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Satversmes tiesas jautājumiem lietā, ko ierosinājuši 17 dažādu akciju sabiedrību mazākuma akcionāri, atzina, ka Direktīva 2017/1132 neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrības akcionāriem. Latvijas regulējums, kas paredz internetā bez ierobežojumiem publiskot akcionāru vārdu, personas kodu, adresi, e-pastu, akciju skaitu un balsstiesības, ir nopietna iejaukšanās pamattiesībās un neatbilst Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, ja piekļuvei nav nosacījumu (piemēram, leģitīmas intereses pierādīšanas). Tiesa norādīja uz mazāk ierobežojošām alternatīvām – piekļuvi pēc leģitīmas intereses vai publiskošanu tikai par sankcionētām personām.

Eiropas Savienības Tiesa prejudiciālā nolēmumā pēc Satversmes tiesas jautājumiem atzina, ka ES tiesības neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrības akcionāriem, tostarp mazākuma akcionāriem, un ka Latvijas regulējums – likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.15 panta otrās daļas b) punkts, kas paredz akcionāru datu publiskošanu reģistra publiskajā daļā, – nesniedz pietiekamas garantijas pret ļaunprātīgu izmantošanu, jo dati pieejami masveida lejupielādei neidentificētiem lietotājiem. Tiesa norādīja uz mazāk ierobežojošiem risinājumiem, piemēram, piekļuvi pēc leģitīmas intereses pārbaudes. Tagad Satversmes tiesai jālemj par normas atbilstību Satversmei.

Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka ES tiesības neprasa publiskot akcionāru personas datus internetā, un Latvijas prasība brīvi pieejamā un lejupielādējamā veidā publicēt akcionāru vārdus, personas kodus, adreses un līdzdalības datus pārkāpj Pamattiesību hartā garantētās tiesības uz privātumu un datu aizsardzību. Pasākums nav ne piemērots, ne nepieciešams atklātas uzņēmējdarbības vides mērķim, un Latvijā trūkst pietiekamu garantiju pret datu ļaunprātīgu izmantošanu.

Apkopoti Senāta 2026.gada augusta nolēmumi nodokļu lietās. Lietā SKA-83/2026 atzīts, ka dzīvokļa vai mājas izīrēšana dzīvošanai nav saimnieciskā darbība nekustamā īpašuma nodokļa izpratnē; tiesai, nonākot pie citāda secinājuma nekā līdzīgās lietās, tas jāpamato, un tiesa var uzdot nodokļu administrācijai izdot labotu NĪN aprēķinu. Lietā SKA-733/2026 vērtētas sekas nokavētam nodokļa atvieglojuma pieteikumam pēc pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Apkopoti Senāta 2026.gada augusta nolēmumi administratīvajās lietās: dzīvojamā īpašuma izīrēšana nav saimnieciskā darbība NĪN mērķiem (SKA-83/2026); azartspēļu licenci nevar ierobežot ar vispārēju sabiedrības noraidījumu bez konkrētās vietas pamatojuma (SKA-57/2026); tiesa var uzdot iestādei izdot labotu administratīvo aktu par NĪN (SKA-83/2026); pagaidu aizsardzība pret Konkurences padomes rīkojumu pieļaujama, ja izpilde prasa būtiskas sistēmu izmaiņas (SKA-734/2026); nereglamentētā iepirkumā pretendenta reputācijas vērtējumam jābūt objektīvi pamatotam (SKA-87/2026).

Satversmes tiesa 2026. gada 2. septembrī sāka izskatīt lietu Nr. 2025-23-01 par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma 4. panta pirmās daļas 2. un 5. punkta, 5. panta pirmās daļas 2. punkta un otrās daļas atbilstību Satversmes 1. pantam un 105. pantam. Pieteikumu iesniedzis licencēts parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs, kas iegādājas un ārpustiesas kārtībā atgūst parādus; tas uzskata, ka normas pārmērīgi paplašina atbrīvošanas loku un būtiski samazina parādu portfeļa vērtību, aizskarot īpašuma tiesības un tiesiskās paļāvības principu. Lieta tiek izskatīta rakstveida procesā; nolēmums jāpieņem 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes.

Satversmes tiesa sākusi vērtēt, vai Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normas, kas ļauj atbrīvot personu no daļas saistību, ja ienākumi un parādi nepārsniedz likumā noteiktos sliekšņus un persona atbilst sociālajiem kritērijiem, atbilst Satversmei. Pieteikumu iesnieguši parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji, kas iegādājas un ārpustiesas kārtībā atgūst parādus; tie norāda, ka 2025. gada 21. janvārī spēkā stājušies grozījumi būtiski paplašinājuši atbrīvojamo personu loku un samazinājuši par tirgus cenu iegādāto parādu portfeļu vērtību, aizskarot īpašuma tiesības un tiesisko paļāvību. Lieta tiek skatīta rakstveida procesā, nolēmums – 30 dienu laikā pēc sēdes.

Krievu valodā publicēts raksts par Satversmes tiesā uzsākto lietu par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normām, kas pēc 2025. gada 21. janvāra grozījumiem ļauj plašākam personu lokam tikt atbrīvotam no saistībām, ja ienākumi un parādi nepārsniedz likumā noteiktos sliekšņus un persona atbilst sociālajiem kritērijiem. Pieteikumu iesnieguši parādu atgūšanas uzņēmumi, kas parādus iegādājušies par tirgus cenu, uzskatot, ka normas būtiski samazina to portfeļu vērtību un pārkāpj īpašuma tiesības un tiesiskās paļāvības principu. Nolēmums – 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes.

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normu atbilstību Satversmei – normām, kas ļauj atbrīvot personu no parādiem, ja tās ienākumi un saistību apmērs ir zem likumā noteiktajiem sliekšņiem un izpildīti sociālie kritēriji. Pieteikumu iesniedzis licencēts parādu piedziņas uzņēmums, kas norāda, ka atbrīvošanas loka paplašināšana būtiski samazinājusi tā par tirgus cenu iegādāto prasījumu portfeļa vērtību, pārkāpjot īpašuma tiesības un tiesiskās paļāvības principu.

Augstākā tiesa augustā judikatūras klasifikatoros pievienojusi 24 Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumus. Uzņēmējiem būtiskākās tēzes: dzīvokļa vai mājas izīrēšana dzīvošanai nav saimnieciskā darbība NĪN likmes piemērošanai (SKA-83/2026); Konkurences padomei tiesiskais pienākums jāpamato ar lietderības un samērīguma apsvērumiem, un platformas procesu pārstrāde var pamatot pagaidu aizsardzību (SKA-734/2026); licencētai maksājumu iestādei neregulētā iepirkumā ir rīcības brīvība vērtēt pretendentu reputāciju, ievērojot patvaļas aizlieguma un vienlīdzības principus (SKA-87/2026); kreditoram sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra procesā subjektīvās publiskās tiesības ir tikai Komerclikumā paredzēto procesuālo tiesību (pieteikums par likvidatora iecelšanu) apjomā (SKA-744/2026); iestāde nedrīkst formāli noraidīt lūgumu izmantot citu saziņas kanālu e-adreses vietā (SKA-685/2026).

Senāts atcēla notiesājošu spriedumu un izbeidza kriminālprocesu par piesavināšanos pret komercsabiedrības pilnvaroto personu, kura no Vācijas piegādātāja saņēma preces, bet nesamaksāja pilnu rēķinu. Tā kā puses nebija vienojušās par īpašuma tiesību pārejas brīdi, piemērojamas Vācijas tiesības, pēc kurām preces kļuva par pircēja īpašumu piegādes brīdī – tātad persona rīkojās ar sava uzņēmuma mantu. Strīds par nesamaksātu rēķinu risināms civilprocesa kārtībā, nevis kriminālprocesā.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns tikšanās reizē ar Rīgas pilsētas tiesas vadību pārrunāja tiesu noslodzes mazināšanu: standartizētas, tehniskas un neapstrīdētas lietas plānots izskatīt rakstveidā vai automatizēti, saglabājot cilvēka uzraudzību, bet tiesnešiem ļaujot koncentrēties uz strīdīgām lietām. Rīgas pilsētas tiesā strādā 100 tiesneši, gadā ienāk ap 10 000 civillietu, vairāk nekā 2000 krimināllietu, ap 1300 administratīvo pārkāpumu lietu, vairāk nekā 125 000 bezstrīdus civillietu un zemesgrāmatu lietu. Tika pārrunāta arī MI ļaunprātīga izmantošana nevajadzīgi sarežģītu procesuālo dokumentu sagatavošanai.

Zvērināti advokāti Ramona Miglāne, Agris Bitāns un advokāta palīdze Zelma Rence 2026. gada 2. septembrī piedalījās Tieslietu ministrijas diskusijā "Investīciju aizsardzība un tiesvedības: izaicinājumi un risinājumi civillietās", sniedzot priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Kolēģija uzsver, ka investīciju aizsardzību nosaka ne tikai materiālo tiesību kvalitāte, bet arī procesuālo instrumentu efektivitāte, tiesvedības ilgums, izmaksu samērīgums un nolēmumu izpildes ātrums; savlaicīga pagaidu aizsardzība, efektīva lietu vadība un lielāka tiesu prakses pieejamība stiprinātu investoru uzticēšanos.

Tieslietu ministrija vērtē zemesgrāmatu tiesnešu noslodzes problēmu: 2026.gada sākumā no 68 zemesgrāmatu lietās specializēto tiesnešu amata vietām 13 bija vakantas un lietas izskatīja 55 tiesneši, zemesgrāmatu lietas veido ap 74% to slodzes. Tiek apsvērts daļu zemesgrāmatu funkciju nodot topošajam tiesas jurista amatam; lēmumi vēl nav pieņemti, taču bez izmaiņām pakalpojuma līmeni turpmāk būs grūti noturēt.

No 2026. gada 1. septembra Rīgas apgabaltiesā līdzšinējo divu kolēģiju vietā darbojas trīs: 1. Civillietu tiesas kolēģija (17 tiesneši, vada priekšsēdētāja vietniece Ilze Celmiņa), 2. Civillietu tiesas kolēģija (16 tiesneši, vada priekšsēdētāja vietniece Agnese Veita, tajā strādā arī tiesas priekšsēdētājs Māris Vīgants) un Krimināllietu tiesas kolēģija. Izmaiņas paredzētas tiesas attīstības stratēģijā 2024.–2029. gadam, lai efektīvāk organizētu apelācijas instances civillietu izskatīšanu un veicinātu vienotu tiesu praksi.

Tiesu administrācija informē, ka no 2026. gada 9. septembra Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nams pārceļas no Atmodas ielas 19 uz jaunām telpām Dambja ielā 12, Jelgavā. Tiesas kontaktinformācija pieejama portālā tiesas.lv.

LZTI padome paziņo, ka par nederīgām atzītas Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. 73 zvērinātas tiesu izpildītājas Gunitas Špēles amata apliecība Nr. 57 un viņas palīdzes Maijas Celmas palīga apliecība Nr. 30. Apliecības anulētas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par apliecību veidiem un lietošanas kārtību.

Sorainen zvērināts advokāts Rūdolfs Eņģelis, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzraudzības un kontroles komisijas priekšsēdētājs, intervijā LV portālam skaidro, ka pēc Moneyval novērtējuma kopējais NILLTF risku līmenis advokatūras sektorā ir samazinājies. NILLTPFN prasības attiecas uz mazāk nekā pusi praktizējošo advokātu; augstākie riski koncentrējas lielos komercdarījumos un darījumos ar līdzekļiem no sankcionētām jurisdikcijām. Kolēģija veic klātienes un attālinātas pārbaudes, ir pabeigts sektora risku novērtējums un atjaunotas iekšējās kontroles vadlīnijas; izaicinājumu radīs jaunā ES vienotā NILLTPFN regula un uzraudzības struktūra.

Intervija ar zvērinātu advokātu Eņģeli par advokatūras riskiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā pēc "Moneyval" novērtējuma. NILLTPFN prasības attiecas uz aptuveni 500 no 1400 advokātiem; lielākie riski ir lielos komercdarījumos, īpaši nekustamā īpašuma un skaidras naudas darījumos. Zvērinātu advokātu padome veic klātienes un attālinātas pārbaudes, kopš 2020. gada advokātiem obligāta ikgadēja kvalifikācijas celšana par NILLTPFN un sankcijām; 2026. gada pavasarī pabeigts jauns sektora riska novērtējums. Jaunā ES NILLTPFN regula un centralizētā uzraudzības iestāde prasīs papildu kapacitāti.