Nr. 42/2026

Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", nodoti apspriešanai līdz 26.oktobrim, uzliktu VID pienākumu neuzsākt vai apturēt bezstrīdus nodokļu parāda piedziņu no uzņēmuma ieguvēja, ja uzņēmuma nodevējam pasludināta maksātnespēja, aizsargājot pārējo kreditoru intereses.

LV portāla e-konsultācijā Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāve skaidro, ka dažādi tiesu izpildītāji nevienādi aprēķina tiesas piešķirtos 6% likumiskos procentus izpildu lietās pēc daļējas parāda samaksas. Padome un Tieslietu ministrija uzskata, ka procentu summai jāsamazinās līdz ar parāda pamatsummas dzēšanu, jo procenti jārēķina no atlikušās, nesegtās parāda daļas. Atbilde ir informatīva un nav saistoša konkrētas izpildu lietas risinājumam.

Valsts ieņēmumu dienests ar 9. oktobra lēmumu piemērojis piena produktu ražotājam AS "Rankas piens" nodrošinājumu, aizliedzot reģistrēt izmaiņas - tostarp reorganizāciju, likvidāciju vai amatpersonu un dalībnieku maiņu - komercreģistrā, liecina "Firmas.lv" dati. Pasākums ir saistīts ar uzņēmuma nenomaksāto nodokļu parādu, kas sasniedz aptuveni 62 tūkstošus eiro.

Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Administratīvā procesa likumā paredz palielināt valsts nodevu konkurences, iepirkumu, nodokļu un finanšu uzraudzības lietās līdz 750 eiro atkarībā no strīda summas, kā arī palielināt drošības naudu par kasācijas sūdzībām no 70 uz 120 eiro.

Raksts izklāsta jaunu ES mehānismu, kas kopš Regulas 2026/506 pieņemšanas ļauj ES dalībvalstu tiesām aizliegt prasītājam sākt vai turpināt procesu Krievijas tiesās pret sankcionētām personām. Vēlāka Regula 2026/1848 šo instrumentu paplašinājusi, pievienojot iespēju lūgt neatzīt Krievijas tiesu spriedumus citviet. Mehānisms risina situāciju, kad Krievijas Arbitrāžas procesa kodeksa normas ļauj sankcionētām personām vērsties Krievijas tiesās pat tad, ja puses vienojušās par citas valsts tiesu vai šķīrējtiesu.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

"Jurista Vārds" nedēļas numurā publicēts raksts, kas analizē Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas piemērošanu un tiesu praksē iezīmētos kritērijus, kad apelācijas instancē var pieņemt jaunus pierādījumus.

Tiesu administrācija un zvērinātu advokātu birojs ČERSJURKĀNS pārrunāja progresu pilotprojektā, kas integrē mediāciju valsts nodrošinātajā juridiskajā palīdzībā ESF Plus projekta "Pieeja tiesiskumam" ietvaros; projekts norit no 2026. gada 23. septembra līdz 2027. gada 22. martam. Valsts apmaksāta mediācija pieejama ģimenes, mantojuma, darba, īpašuma un parādu strīdos, ja vismaz viena puse atbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, zema ienākuma mājsaimniecības statusam; konkrēti rezultāti pagaidām nav ziņoti.

Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Civilprocesa likumā, nodoti apspriešanai līdz 26.oktobrim, paredz atbrīvot darbiniekus no tiesas izdevumiem, iesniedzot pieteikumu par darba devēja maksātnespējas pasludināšanu darba samaksas parāda dēļ, un apturēt noteiktas prasības pret uzņēmuma ieguvēju.

"airBaltic" lūgusi ASV tiesai apstiprināt finanšu konsultāciju kompānijas "Seabury" nolīgšanu restrukturizācijas vajadzībām, paredzot tai 250 000 eiro mēneša honorāru un panākumu atlīdzību par finansējuma piesaisti. Pieteikumu tiesa vēl nav apstiprinājusi; tā izskatīšana paredzēta 19. oktobrī.

14. oktobrī publicēti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā, kas svītro atsauces uz Maksātnespējas administratoru asociāciju un vairākus ar tās lomu saistītus pantus. Pārejas noteikums paredz, ka nepabeigtās pārsūdzībās par AML pārkāpumu lēmumiem Maksātnespējas kontroles dienesta procesuālās tiesības un pienākumus pārņem Tieslietu ministrija. Likumu Saeima pieņēma 1. oktobrī, Valsts prezidents izsludināja 14. oktobrī, un tas stājas spēkā 15. oktobrī - dienu pēc izsludināšanas.

Pēc tam, kad oktobra sākumā izbeigts dzērienu ražotāja "Amber Latvijas balzams" tiesiskās aizsardzības process (uzsākts 2026. gada februārī), Valsts ieņēmumu dienests atjaunojis kompānijas banku kontu bloķēšanu kavēto akcīzes nodokļa maksājumu dēļ. Kompānija norāda, ka globālā stipro dzērienu tirgus lejupslīde un eksporta kritums radījusi naudas plūsmas grūtības, un aktīvi apspriež risinājumus darbības turpināšanai. Līdz ar lietas izbeigšanu kreditori var atjaunot iepriekš celtos prasījumus.

Žurnāla raksts apraksta Maksātnespējas kontroles dienesta attīstības ceļu no 2002. gadā veidotās Maksātnespējas administrācijas līdz tā nesenajai institucionālajai reformai.

Raksts analizē 2026. gada 11. jūnijā Saeimas pieņemtos Maksātnespējas likuma grozījumus, kas izstrādāti, lai saskaņotu regulējumu ar Ministru kabineta plānoto institucionālo reformu.

ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesa apstiprinājusi vairākus "airBaltic" neapstrīdētus pieteikumus, kas tai "Chapter 11" procesa laikā atļauj turpināt aviācijas līgumus, apdrošināšanu, klientu programmas, maksājumus ārvalstu piegādātājiem, nodokļu nomaksu un darbinieku atalgojumu. Lēmums nozīmē, ka kompānijas pamatdarbība var turpināties, kamēr notiek pārstrukturēšanas process.

Saeima 15. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā, kas nostiprina, ka dzīvnieks ir dzīva un jutīga būtne, nevis lieta, vienlaikus to saglabājot kā civiltiesību objektu. Lietu tiesību normas dzīvniekiem piemēros tikai tiktāl, cik tas saderīgs ar to dabu un dzīvnieku aizsardzības regulējumu, un precizēti arī noteikumi par dzīvnieku nodarīto kaitējumu; konkrēti panti un spēkā stāšanās datums publikācijā nav minēti.

LV portāls skaidro, ka saskaņā ar Civillikuma 945. pantu, atrodot svešu mantu, par to nedēļas laikā jāpaziņo policijai, ja īpašnieks nav zināms. Rakstā aplūkots, kā rīkoties, ja manta ilgstoši atrodas citas personas īpašumā, kā atdot mantu, ja tās īpašnieks mirušs, un kāda ir zvērināta tiesu izpildītāja loma šādu situāciju risināšanā. Skaidrota arī kārtība, kā sekot līdzi paziņojumiem par mantojuma lietām "Latvijas Vēstnesī".

LTV žurnālistu analīze par 301 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību atklāj, ka to valdēs un padomēs ir 525 amatu ieraksti, kurus ieņem 492 cilvēki, un 29 personas vienlaikus strādā vairāku uzņēmumu vadības struktūrās. Dati rāda, ka daļa amatpersonu "rotē" starp dažādu nozaru valdēm un padomēm, kas liek jautāt, cik plaša patiesībā ir pieejamo kandidātu bāze korporatīvās pārvaldības amatiem.

Raksts (abonentiem) skaidro, ka darījuma partnera iekļaušana sankciju sarakstā automātiski neizbeidz jau noslēgtu līgumu, bet uzņēmumam jāizvērtē, cik tālu to drīkst turpināt izpildīt, ņemot vērā Sankciju likuma un ES sankciju ierobežojumus.

Konkurences padome saņēma apvienošanās ziņojumu par SIA 'ARS Holding' plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār SIA 'Medicīnas sabiedrība "ARS"'. Tas ir ierasts koncentrācijas uzraudzības process, kurā KP vērtēs darījuma ietekmi uz konkurenci attiecīgajā tirgū. Lēmums par darījuma atļaušanu vai papildu izpēti šajā ziņā vēl nav pieņemts.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 13. oktobrī steidzamības kārtā atbalstīja galīgajā lasījumā grozījumus Uzņēmumu reģistra likumā, kas paredz pāreju uz elektronisku iesniegumu iesniegšanu tiešsaistes formās un automatizētu lēmumu pieņemšanu vienkāršos gadījumos, piemēram, juridiskās adreses mainīšanā. Pilnībā apmierinātu pieteikumu gadījumā par lēmumu kalpos pats reģistra ieraksts, saglabājot iesniedzēja tiesības pieprasīt rakstveida lēmumu un to pārsūdzēt.

VID atjauninājis skaidrojošo materiālu par dokumentiem, kas uzņēmumam jāiesniedz VID tā likvidācijas procesā, un par to, kā jākārto nodokļu saistības likvidācijas laikā. Materiāls paredzēts gada pārskatu un uzņēmējiem adresētajā sadaļā, un to var lejupielādēt kā dokumentu. Tas ir praktisks ceļvedis komersantiem, kuri slēdz darbību, nevis nonākuši maksātnespējā.

Raksts analizē Komerclikuma 161. panta otrās daļas piemērošanu, kas pieļauj kapitālsabiedrības dalībniekiem vienoties par dividenžu sadali, kas atšķiras no proporcionālā principa.

Konkurences padome saņēma apvienošanās ziņojumu par SIA 'Bono Coffee' plānoto izšķirošas ietekmes iegūšanu pār SIA 'Kafijas pasaule'. Tas ir kārtējais koncentrācijas kontroles paziņojums, kas uzsāk KP izvērtēšanas procesu par darījuma ietekmi uz kafijas tirgu Latvijā. Galīgais KP lēmums par darījumu šobrīd nav zināms.

Konkurences padome saņēma apvienošanās ziņojumu par AS 'VIRŠI-A' plānoto ilgstošu izmantošanas tiesību iegūšanu pār četrām degvielas uzpildes stacijām, kuras iepriekš izmantojusi SIA 'ASTARTE-NAFTA'. Ziņojums ir sākumpunkts KP vērtējumam par darījuma ietekmi uz degvielas mazumtirdzniecības tirgu. Lēmums par darījuma atļaušanu vēl nav pieņemts.

ESMA 13. oktobrī publicēja 2026. gada Eiropas vienotās uzraudzības prioritātes biržā kotēto uzņēmumu gada pārskatiem, uzsverot ģeopolitisko risku atspoguļošanu un pārstrukturēšanas/parādu pārstrukturēšanas uzkrājumus IFRS pārskatos, būtiskuma novērtējumu un klimata, kā arī darbaspēka rādītājus ilgtspējas pārskatos (ESRS), un biežākās ESEF digitālās iesniegšanas kļūdas. Vienlaikus publicēts 31. izvilkums no uzraudzības iestāžu lēmumu datubāzes ar septiņiem lēmumiem.

Ministru kabinets 13. oktobrī nolēma aicināt SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "Tet" pašām izvērtēt iespēju izpirkt Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" piederošās kapitāla daļas, atsakoties no ārēju konsultantu iesaistes un no iepriekš plānotās shēmas ar "Latvenergo" un LVRTC kā pircējiem. Ja uzņēmumi izpirkšanu nespēs nodrošināt, valdība paredz LMT un "Tet" apvienošanu. Uzņēmumu valdēm priekšlikumi jāiesniedz līdz 17. novembrim.

12. oktobrī publicēti grozījumi Grāmatvedības kārtošanas noteikumos, kas atvieglo gada beigu inventarizācijas prasības: uzņēmumi var pārbaudīt aktīvus ar video vai fotoattēlu palīdzību, saskaņot debitoru un kreditoru atlikumus pašapkalpošanās portālos vai elektroniskā apmaiņā, un ar stabilu iekšējo kontroli pārbaudīt pamatlīdzekļus reizi trijos gados (zemi - reizi piecos); daudzas detalizētas prasības atceltas, procedūru atstājot uzņēmuma vadītāja ziņā. Noteikumi pieņemti 6. oktobrī un stājās spēkā 13. oktobrī.

No 2026.gada 1.oktobra, piesakot reģistrācijai jaunu masu informācijas līdzekli, mediju pakalpojumu sniedzējam jāatklāj savs patiesais labuma guvējs, informē Uzņēmumu reģistrs; UR jau reģistrētiem subjektiem papildu ziņas nav jāiesniedz, bet citiem jāreģistrē PLG iepriekš.

No 2026.gada 5.oktobra Uzņēmumu reģistrs maina patieso labuma guvēju ziņu reģistrācijas praksi, vienkāršojot kontroles veida un apjoma norādīšanu gadījumos ar dažādām daļu kategorijām, un līdz 2027.gada 9.jūlijam pārtrauc atspoguļot detalizētu kontroles apjomu katram subjektam.

Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.339, nodoti apspriešanai līdz 22.oktobrim, atvieglo nomātu autobusu izmantošanu vairākiem pārvadātājiem un pagarina citās ES valstīs nomātu kravas transportlīdzekļu lietošanas termiņu Latvijā līdz trim mēnešiem.

IUB 15. oktobrī publiskoja prezentāciju no vebināra par administratīvo atbildību publiskajos iepirkumos, kurā aplūkotas izmaiņas noteikumu piemērošanā pēc nesenajiem iepirkumu regulējuma grozījumiem un praksē biežāk konstatētie pārkāpumi. Detalizēta informācija par konkrētajiem pārkāpumiem un izmaiņām pieejama tikai lejupielādējamā prezentācijā.

Raksts analizē 2026. gada 11. martā pieņemto ES regulu par sadarbību starp izpildiestādēm, kas uzrauga negodīgas tirdzniecības prakses aizliegumu agrorūpniecības piegādes ķēdē.

No 2026. gada 9. jūnija spēkā esošais Publisko iepirkumu likuma 2.2 pants uzliek pasūtītājam pienākumu jebkurā iepirkumā prasīt no piegādātāja garantiju, ka iepirkuma izpildē netiek izmantotas Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preces vai pakalpojumi, neatkarīgi no tā, vai tām piemērojamas ES sankcijas. Raksts skaidro, ka šis pienākums neattiecas uz regulētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, enerģētikas uzņēmumiem, un ka galvenais veids, kā pasūtītāji pārbauda atbilstību, ir piegādes ķēdes kontrole, kas uzņēmējiem prasa papildu ieguldījumu.

Arī rakstīja: sorainen.com

Raksts (abonentiem) analizē situācijas, kad būvniecības līgumu izpildes laikā rodas neplānoti papildu darbi vai izmaiņas, un to ietekmi uz uzņēmuma grāmatvedības uzskaiti un līguma risku vērtējumu.

Aizsardzības ministrija sagatavojusi grozījumus, kas paredz Zemessardzes karavīru iesaisti mobilizācijas pārbaudēs un mācībās, par kurām viņus brīdinās vismaz 72 stundas iepriekš. Darba devējam būs pienākums atbrīvot zemessargu no darba vēlākais 24 stundas pirms pavēstē norādītā ierašanās laika, saglabājot viņam darba vietu, un izsniegt darba samaksas izziņu, ja darbiniekam ir laika alga.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) noraidījusi Latvijas aviācijas profesijas arodbiedrības lūgumu pagarināt airBaltic izsludinātās kolektīvās atlaišanas termiņu no 30 līdz 60 dienām. NVA secinājusi, ka saskaņā ar Darba likumu un ES direktīvu termiņa pagarinājums ir izņēmums, un, izvērtējot airBaltic un arodbiedrības sniegto informāciju, nav atradusi pamatu šāda izņēmuma piemērošanai.

Saeimas 15.oktobrī steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu no 2027.gada 1.oktobra atļaus veikt brīvprātīgas iemaksas par noteiktiem periodiem no 1991. līdz 1995.gadam, lai papildinātu apdrošināšanas stāžu, kas ietekmē pensiju un bezdarbnieka pabalstu.

Raksts (abonentiem) analizē, vai darba devējam, kas kļūdaini pārmaksājis darbinieka algu, ir tiesības šo pārmaksu ieturēt no nākamās algas izmaksas.

Viedokļraksts argumentē, ka atalgojuma taisnīgums nav pielīdzināms vienādai algai līdzīgos amatos, jo atalgojumu pamatoti ietekmē amata vērtība organizācijā, atbildības līmenis un darba tirgus situācija. Autore norāda, ka valsts "vidējā alga" pati par sevi darba devējam maz pasaka, jo apvieno ļoti dažādas profesijas un atbildības līmeņus.

Raksts (abonentiem) skaidro, kā darba devējam rīkoties, ja darbinieks regulāri kavē noteikto darba laika sākumu, un vai šāds pārkāpums var būt pamats darba attiecību izbeigšanai saskaņā ar Darba likumu.

Labklājības ministrija informē, ka 2027.gadā darba dienas netiks pārceltas, jo Ministru kabinets līdz šim nav pieņēmis attiecīgu rīkojumu, lai gan likums paredz to izdarīt līdz katra gada 1.jūlijam.

Raksts skaidro juridisko neskaidrību par to, vai darba devējs var vienlaikus vai pēc kārtas izsniegt divus patstāvīgus darba līguma uzteikumus un kā tas ietekmē iepriekšējā uzteikuma atsaukšanu.

Valsts darba inspekcija 13. oktobrī izsludināja plašu pedagogu darba vides pārbaudi 150 lielākajās Latvijas vispārizglītojošajās skolās, izmantojot anonīmu aptauju par psihosociālajiem riskiem - stresu, darba slodzi, emocionālo vardarbību un komunikācijas problēmām. Aptauja norit oktobrī un jāaizpilda līdz 27. oktobrim; pārbaude pamatojas uz darba devēja pienākumu izvērtēt visus darba vides riskus, tostarp psihosociālos.

Raksts (abonentiem) skaidro, ka uzņēmuma reorganizācija pati par sevi nepārtrauc darba tiesiskās attiecības, bet dažādi reorganizācijas veidi var ietekmēt darba līguma turpināšanu un darba devēja pienākumus pret darbiniekiem.

LV portāla e-konsultācijā zvērināts advokāts skaidro, ka, pārdodot iznomātu nekustamo īpašumu, jaunajam īpašniekam ir vienpusējas tiesības izvēlēties turpināt vai uzteikt iepriekš noslēgto nomas līgumu saskaņā ar Civillikuma 2174. un 2175. pantu, savukārt nomniekam šādu izvēles tiesību nav. Ja līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, Civillikuma 2126. pants nav piemērojams un līgums automātiski nav saistošs jaunajam īpašniekam, kamēr tas nav izlēmis to turpināt. Jaunā īpašnieka izsūtīti rēķini ar atpakaļejošu datumu šo principu neskar.

Latvijas Radio apkopo Eiropas Komisijas priekšlikumus mājokļu pieejamības problēmas risināšanai, kas sagatavoti pēc plašiem protestiem vairākās ES valstīs, tostarp Spānijā, pret kritiski augstām mājokļu un īres cenām. Raksts norāda, ka cenu kāpums visvairāk skar jaunos iedzīvotājus, kuri nevar atļauties savu mājokli.

Piespiedu dalītā īpašuma zemes īpašnieki, kuru zemē atrodas citām personām piederošas ēkas, gatavojas kolektīvai prasībai pret valsti par kompensāciju saistībā ar iepriekšējo zemes lietošanas maksas regulējumu, kuru Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi par neatbilstošu Satversmei - īpaši būtisks ir tiesas 2025. gada 10. decembra lēmums. Valdība jau apstiprinājusi jaunus noteikumus ar minimālo maksu 4% no kadastrālās vērtības gadā, bet zemes īpašnieki, pēc "Zemes reformas komitejas" paustā, 10. oktobra zemes īpašnieku kongresā nolēmuši apvienoties, lai prasītu atlīdzību par ilgstošajiem īpašuma tiesību ierobežojumiem.

Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuru mērķis ir vienkāršot nodokļa administrēšanu un pilnveidot regulējumu, skarot gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus. Viena no izmaiņām attiecas uz klientu lojalitātes programmu nodokļa piemērošanu.

VID atjauninājis informatīvo materiālu par pašnodarbinātas personas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kārtību 2026. gadā. Materiāls ir lejupielādējams dokuments un ir daļa no VID plašākā skaidrojumu kataloga par iemaksu veikšanas kārtību dažādām nodokļu maksātāju kategorijām. Atjauninājums ir tehnisks precizējums, ne jaunu prasību ieviešana.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.304, nodoti apspriešanai līdz 28.oktobrim, paredz, ka VID turpmāk automātiski iesniegs darbinieka algas nodokļa grāmatiņu ienākumu izmaksātājam, lai savlaicīgi tiktu piemērots neapliekamais minimums.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.537, nodoti apspriešanai līdz 27.oktobrim, paredz vienkāršot nodokļu maksātāju reģistrāciju VID, atsakoties no līgumu kopiju iesniegšanas un izmantojot VID rīcībā jau esošos datus.

No 2026.gada 13.oktobra spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi Nr.608, kas groza grāmatvedības kārtošanas noteikumus, modernizējot inventarizācijas regulējumu un paplašinot attālinātas inventarizācijas iespējas, piemēram, izmantojot videoapskati vai fotoattēlus.

Saeima 15. oktobrī steidzamības kārtā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas ievieš ieguldījumu konta režīmu kriptoaktīvu ieguldījumiem (nodoklis jāmaksā, ja izmaksas pārsniedz iemaksas) un vienreizēju deklarēšanas mehānismu par 2026. gada 31. decembrī turētiem kriptoaktīviem ES licencētos pakalpojumu sniedzējos vai paša pārvaldītos maku. Deklarētie aktīvi tiks aplikti ar 10% nodokli no to tirgus vērtības minētajā datumā; deklarācijas iesniedzamas VID no 2027. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam, labojumi - līdz 30. jūnijam, bet nodoklis maksājams līdz 23. jūlijam.

VID un Veselības aprūpes darba devēju asociācija atjaunojusi sadarbības vienošanos, kuras mērķis ir mazināt nodokļu nemaksāšanu un 'aplokšņu algas' veselības aprūpes nozarē, tādējādi ierobežojot negodīgu konkurenci. VID informēs asociāciju par izmaiņām nodokļu normatīvajos aktos un savu piemērošanas praksi, savukārt asociācija nodos šo informāciju saviem biedriem un atgādinās par nodokļu nomaksas termiņiem. Vienošanās noslēgta uz nenoteiktu laiku, sākot ar tās parakstīšanas dienu.

15. oktobrī spēkā stājušies grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas no 2027. gada 1. aprīļa ievieš "iesācēju mikrouzņēmumu nodokli" ar 10% likmi fiziskām personām, kuras sniedz pakalpojumus citām fiziskām personām. Lai to piemērotu, personai jāatver saimnieciskās darbības ieņēmumu konts bankā, bet nav jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai. Pārējo informācijas apmaiņu un nodokļa nomaksu nodrošina maksājumu saņēmēja iestāde sadarbībā ar VID.

Saeima 15.oktobrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas ievieš ieguldījuma konta principu kriptoaktīviem – nodoklis maksājams tikai, kad no konta izņemtā summa pārsniegs ieguldīto, ar iespēju deklarēt esošos kriptoaktīvus par 10% likmi.

Raksts (abonentiem) analizē Eiropas Savienības Tiesas 2026.gada marta spriedumu lietā C-521/24, kurā apstiprināts, ka dalībvalstis nedrīkst ar procesuālām prasībām liegt labticīgam nodokļu maksātājam tiesības atskaitīt priekšnodokli, ja rēķini saņemti ar nokavēšanos.

VID publicējis informatīvu materiālu par grozījumiem grāmatvedības kārtošanas noteikumos, kas pieejams tās 'Grāmatvedības organizēšana' sadaļā uzņēmējiem. Materiāls iekļauts kā lejupielādējams dokuments sadaļā par normatīvo aktu grozījumiem. Publikācija ir adresēta uzņēmumiem, kuriem jāpielāgo grāmatvedības uzskaite jaunajām prasībām.

Raksts apkopo likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktās atlaides, kas spēkā visā Latvijā - tostarp 90% maznodrošinātajiem un 50% daudzbērnu ģimenēm un politiski represētajiem - un norāda, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt papildu, lielākas atlaides un citas atbalsta kategorijas. Doti piemēri par Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes un citu pilsētu pašvaldību noteiktajām atlaidēm un kārtību, kādā tās jāpieprasa.

Raksts aplūko Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesu praksi, kur PVN deklarācijās norādītais "apgrozījuma" rādītājs tiek izmantots maldinoši, neatbilstoši tā patiesajai juridiskajai nozīmei.

VID sagatavojis informatīvu materiālu par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumiem, kas no 2027.gada 1.janvāra pielāgo tonnāžas nodokļa shēmu ES prasībām, lai Latvija varētu saglabāt šo nodokļa režīmu; esošajiem maksātājiem jaunie nosacījumi piemērojami no 2028.gada.

Raksts (abonentiem) skaidro, kāda dokumentācija uzņēmumam jāsagatavo par darījumiem ar saistītajām personām, lai izpildītu nodokļu normatīvo aktu prasības.

VID publicējis informatīvu materiālu par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā ar 2027. gada 1. janvāri. Materiāls ir pieejams VID lejupielādei sadaļā par normatīvo aktu grozījumiem, un tas paredzēts, lai palīdzētu nodokļu maksātājiem sagatavoties jaunajam regulējumam laicīgi. Konkrētie grozījumu punkti materiālā netiek atklāti šī raksta ietvaros, jo saturs ir pieejams tikai lejupielādējamā dokumentā.

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs apkopojis gaidāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas: dāvinājumi, kas saņemti no laulātā radiniekiem pirmajā pakāpē (piemēram, no vīra vecākiem), turpmāk būs atbrīvoti no IIN, novēršot līdz šim pastāvējušo nevienlīdzību starp asinsradniekiem un radiniekiem laulības ceļā. Nekustamā īpašuma izīrētājiem, kas piemēro 10% nodokļa likmi, vairs nebūs jāmaksā nodoklis no nomnieka pārskaitītajiem komunālo maksājumu segumiem, ja tie nerada papildu ienākumu.

No 2027.gada 1.aprīļa samazinātā patentmaksa vairs netiks maksāta vienlaikus ar mikrouzņēmumu nodokli, kā paredz 2026.gada 17.septembra grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, un VID atbilstoši atjaunojis savu metodisko materiālu.

Raksts skaidro PVN likuma normas par to, kurā taksācijas periodā uzrādāms darījums – iekšzemes piegādēm, piegādēm uz ES, kā arī preču un pakalpojumu iegādēm no ES vai trešajām valstīm. Novēlota rēķina izrakstīšana vai tā nebūšana var novest pie nokavējuma procentu rēķina, tāpēc autore uzsver precīza deklarēšanas brīža nozīmi.

Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, nodoti sabiedriskajai apspriešanai līdz 26.oktobrim, paredz valsts garantētiem mājokļa kredītiem atcelt pašreizējo 5% pašfinansējuma prasību, ļaujot noteiktos gadījumos iegādāties mājokli bez pirmās iemaksas.

Saeima 15. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus OCTA likumā, kas ļaus cietušajiem noteiktos gadījumos pieprasīt atlīdzību no sava apdrošinātāja, nevis vainīgā transportlīdzekļa apdrošinātāja, un paplašina atlīdzības saņemšanas iespējas, ja vainīgais transportlīdzeklis nav identificēts vai tam anulētas ceļu lietošanas tiesības. Tiešās prasības kārtība attieksies uz apdrošināšanas līgumiem, kas slēgti no 2027. gada 1. jūlija, bet paplašinātā atlīdzība - uz apdrošināšanas gadījumiem no 2027. gada 1. janvāra.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

Raksts iesaka obligāciju investoriem pirms pirkuma izvērtēt emisijas noteikumus, nevis tikai kupona likmi – jo īpaši refinansēšanas, likviditātes un grupas struktūras riskus, kā arī finanšu kovenantu izpildi. Augstākas ienesīguma pamatā parasti slēpjas lielāks risks, un nodrošinātām obligācijām jāpārbauda, kas ir nodrošinājums, cik tas vērts un kurš to tur – ķīlas aģents vai pilnvarotā persona.

Latvijas Banka publicējusi mājokļu apdrošināšanas tirgus apskatu, norādot, ka apdrošināto mājokļu īpatsvars kopš 2017. gada audzis no 30,8% līdz 52,8% 2025. gadā, tomēr gandrīz puse mājokļu joprojām nav apdrošināti. Iestādes pārstāve uzsver, ka dabas stihiju riskus nevar novērst, bet iespējams mazināt finansiālos zaudējumus ar apdrošināšanu. Raksts nesatur konkrētas regulējuma izmaiņas vai tiesvedības.

SPRK 14. oktobrī publiskoja pirmos elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu rezultātus, kas veikti pēc jaunās metodikas, kura spēkā no 2. jūlija, aptverot balss zvanus, interneta sniegumu, video straumēšanu un pārlūkošanu Bite Latvija, LMT un Tele2 tīklos. Rezultāti attiecas tikai uz pārbaudītajām vietām un maršrutiem, taču vienotā metodika ļauj salīdzināt operatorus un sekot kvalitātes izmaiņām laikā.

Latvijas Bankas mājokļu apdrošināšanas tirgus novērtējums rāda, ka 2025. gadā apdrošināti bija 52,8% mājokļu, salīdzinot ar 30,8% 2017. gadā. Centrālā banka norāda, ka, lai gan rādītājs astoņos gados ievērojami uzlabojies, gandrīz puse mājokļu joprojām nav aizsargāta pret dabas stihiju radītiem zaudējumiem.

AS "CREFO Birojs" un AS "Kredītinformācijas birojs" ieviesuši iespēju iedzīvotājiem atzīmēt, ka viņi nevēlas uzņemties jaunas kredītsaistības, tostarp aizsardzībai pret mēģinājumiem citas personas vārdā noformēt kredītu. No 20. novembra abu biroju atzīmes tiks savstarpēji sasaistītas, lai atzīme vienā birojā būtu redzama arī otra biroja klientiem, un stāsies spēkā regulējums, kas uzliks kreditoriem pienākumu šādu atzīmi pārbaudīt un jaunu kredītu neizsniegt.

ES Padome 12. oktobrī būtiski papildināja sankciju sarakstus pret Krieviju, iekļaujot tajos 826 militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumus un 743 fiziskas personas, kā arī 77 personas, kas iesaistītas nelikumīgās 'vēlēšanu' organizēšanā okupētajās teritorijās. Sarakstā iekļautajiem tiek piemērota aktīvu iesaldēšana, un ES uzņēmumiem un pilsoņiem ir aizliegts tiem tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus. FID uzsver, ka tas ir apjomīgākais vienreizējais individuālo sankciju papildinājums kara laikā.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

FinTech Latvija asociācija un LIAA organizējušas darbnīcu ārvalstu pārstāvjiem par Latvijas kā fintech uzņēmumu bāzes piesaisti Eiropas Savienībā, norādot, ka 2026. gadā izsniegtas vairāk nekā 20 fintech licences. Raksts uzsver LIAA ārvalstu pārstāvju lomu kā pirmo saskarsmes punktu ārvalstu fintech uzņēmumiem, izvēloties reģistrācijas vietu ES.

Datu valsts inspekcija izveidojusi savā mājaslapā jaunu sadaļu 'Mākslīgā intelekta akta uzraudzība', kurā pakāpeniski publicēs skaidrojumus par ES Mākslīgā intelekta aktu un tā prasībām MI sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem. Pirmais publicētais materiāls vienkāršā valodā paskaidro, kas uzskatāms par MI sistēmu un kā tā atšķiras no parastas automatizētas programmas. Jaunā sadaļa ir adresēta privātpersonām, uzņēmumiem un valsts iestādēm, kas izmanto vai izstrādā MI risinājumus.

EBI 14. oktobrī klasificēja Circle emitēto USDC kā pirmo "nozīmīgo" e-naudas žetonu Eiropas Savienībā no 45 MiCA regulējumā paziņotajiem e-naudas žetoniem. No 12. novembra EBI pārņems no Francijas ACPR tiešo prudenciālo uzraudzību pašu kapitāla, aktīvu rezerves, likviditātes prasību un atpirkšanas plānu jomā, bet ACPR turpinās uzraudzīt pārvaldību un ārpakalpojumus.

Valsts digitālās attīstības aģentūra paziņojusi, ka vienotais autorizācijas modulis (VPM), kas nodrošina identitātes apstiprināšanu dažādu valsts un pašvaldību e-pakalpojumu izmantošanai, iegūst savu vizuālo identitāti un logo, lai lietotāji skaidri atšķirtu to no portāla Latvija.gov.lv. Pats autorizācijas process un pieteikšanās veidi lietotājiem nemainās.

Pēc CSDD datu noplūdes saņemti vairāk nekā 10 000 kompensācijas pieprasījumu, lielākoties par aptuveni 10 000 eiro. Advokāte skaidro, ka cietušajiem jāpierāda ne tikai pats pārkāpums, bet arī konkrēts kaitējums, un ka morālo kaitējumu var pamatot, piemēram, ar ārsta izziņu. CSDD kompensācijas pagaidām neplāno, un prasība tiesā bez pietiekama pamatojuma var izrādīties neauglīga.

Analītisks raksts, kura autore ir RSU tiesību zinātņu maģistre, apskata, kā bankas kredītspējas izvērtēšanā izmanto mākslīgo intelektu un kādas problēmas rada Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta sensitīvo datu regulējums, ja lēmumu pieņem algoritms, nesniedzot cilvēkam izpratni par lēmuma pamatojumu.

RGSL docente Dr. Viktorija Soņeca un studente Elizabete Fiļipoviča žurnālā "Jurista Vārds" publicējušas rakstu par digitālo pilsonību MI laikmetā, analizējot deepfake un MI radīta satura ietekmi uz privātumu un cieņu ES Mākslīgā intelekta akta, VDAR un Digitālo pakalpojumu akta kontekstā.

No 2026. gada 12. augusta Eiropas Savienībā piemērojami jauni noteikumi par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, kas nosaka prasības iepakojuma ražošanai un sastāvam un paredz, ka tam jābūt atkārtoti izmantojamam vai pārstrādājamam. No 2030. gada tiks aizliegti noteikti vienreizlietojamā iepakojuma veidi, kuriem pieejamas videi draudzīgākas alternatīvas, radot uzņēmumiem gan jaunas prasības, gan jaunas iespējas.

Saeima 15. oktobrī apstiprināja grozījumus likumā 'Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru', kas no 2027. gada 7. janvāra uzliek pienākumu visus pieteikumus Uzņēmumu reģistram iesniegt elektroniski portālā registrs.ur.gov.lv un dod UR tiesisku pamatu automatizētu lēmumu pieņemšanai. Atsevišķām klientu grupām paredzēti pārejas periodi. 2025. gadā papīra formā tika iesniegti tikai 5% pieteikumu, tāpēc pāreja uzskatāma par turpinājumu jau notiekošai digitalizācijai, nevis par pilnīgu lūzumu.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

Saeima 15.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēmusi Civillikuma grozījumus, kas nostiprina principu, ka dzīvnieki nav lietas, bet dzīvas un justspējīgas būtnes, vienlaikus saglabājot tiem civiltiesību objekta statusu un precizējot normas par tiem nodarītu kaitējumu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas ļauj ar brīvprātīgām iemaksām pensiju un bezdarba apdrošināšanas stāžā ieskaitīt noteiktus 1991.-1995. gadā Latvijā pavadītus mācību un bērnu aprūpes periodus. Grozījumi paredz iespēju veikt iemaksas par studiju laiku augstskolā un līdzīgiem periodiem, kas iepriekš šajā stāžā netika ieskaitīti.

Valdības rīcības projekts portālā TAP paredz no valsts budžeta neparedzēto izdevumu līdzekļiem segt neizmaksātās kompensācijas par savvaļas dzīvnieku - zosu, gulbju, ūdru un lāču - nodarītajiem zaudējumiem laukkopībai, zivsaimniecībai un biškopībai. Lielākā nesegtā summa, 251 244 eiro, attiecas uz kompensācijām par kaitējumu augkopībai, savukārt akvakultūras nozarei trūkst 209 944 eiro.

EBI, EAAPI (EIOPA) un ESMA Apvienotā komiteja 13. oktobrī publiskoja 2027. gada darba programmu, kurā kā prioritātes noteikti digitālā operacionālā noturība, tehnoloģiskās inovācijas, ilgtspējīgas finanses, vērtspapīrošana un starpsektoru risku uzraudzība, tostarp DORA uzraudzība kritiskiem IKT pakalpojumu sniedzējiem un patērētāju aizsardzība. Programma atbalsta Eiropas Komisijas Uzkrājumu un investīciju savienības mērķus un regulējuma vienkāršošanas plānus.

Senāta Civillietu departaments atstājis negrozītu apgabaltiesas lēmumu, ar kuru bez ievērības atstāts Finanšu ministrijas nostiprinājuma lūgums dzēst Zemesgrāmatā ierakstītas nomas tiesības saskaņā ar Civillikuma 416.panta septīto daļu, apstiprinot, ka tiesa nevar atteikties piemērot spēkā esošu tiesību normu.

Satversmes tiesa lietā Nr. 2025-22-03 atzina par Satversmei atbilstošu Daugavpils pašvaldības aizliegumu organizēt azartspēles 150 metru tuvumā no dzīvojamām mājām, skolām un sociālo pakalpojumu vietām. Prasību iesniegušie azartspēļu organizētāji uzskatīja, ka ierobežojums nesamērīgi skar to īpašuma tiesības, bet tiesa secināja, ka pašvaldībai bija pamats ierobežojumu noteikt atkarības riska mazināšanai. Spriedums saglabā komersantiem iespēju darbību turpināt citviet pilsētā.

Satversmes tiesa atzinusi par Satversmei atbilstošu Daugavpils pašvaldības saistošo noteikumu normu, kas aizliedz organizēt azartspēles vietās, kur spēļu zāles ieeja atrodas tuvāk par 150 metriem no daudzdzīvokļu mājām, skolām vai pašvaldības iestādēm. Tiesa secināja, ka ierobežojums samazina azartspēļu atkarības risku, vienlaikus saglabājot iespēju spēļu zāles organizēt citviet pilsētā.

Senāta Civillietu departaments atstāja spēkā Zemgales apgabaltiesas lēmumu, ar kuru noraidīts Finanšu ministrijas lūgums dzēst zemesgrāmatā reģistrētas nomas tiesības uz garāžu kooperatīva bijušo īpašumu, kas pēc kooperatīva izslēgšanas no reģistra bez likvidācijas pārgāja valstij. Izskatot blakus sūdzību, Senāts vērtēja Civillikuma 416. panta septītās daļas atbilstību Satversmei un iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, kas atzina normu par neatbilstošu Satversmei gadījumos, kad īpašums reģistrēts uz valsts vārda. Lēmumā Senāts skaidro tiesām, kā turpmāk jāsagatavo juridiskais pamatojums šādiem pieteikumiem.

Eiropas Savienības Tiesa 15. oktobrī lietā C-70/25 Tukowiecka nosprieda, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar atteikties nekavējoties atmaksāt neautorizētu maksājumu tāpēc, ka klients rīkojies ar rupju neuzmanību - šāda neuzmanība var būt pamats, lai pakalpojuma sniedzējs vēlāk pieprasītu zaudējumu atlīdzību no klienta, bet ne lai kavētu atmaksu. Lietas pamatā ir aptuveni 700 eiro phishing krāpniecības gadījums pret Polijas bankas PKO BP klientu.

Raksts (abonentiem) analizē Senāta 2026.gada 17.septembra lēmumu lietā SKA-761/2026, kurā atstāts spēkā apgabaltiesas spriedums, ka VID lēmums izbeigt uzņēmuma darbību bijis nesamērīgs, lai gan formālie priekšnoteikumi bija izpildīti.

Eiropas Savienības Tiesa 15. oktobrī nolēmusi, ka bankas nevar atteikties nekavējoties atmaksāt klientam neautorizēta maksājuma summu, pamatojoties vienīgi uz apgalvojumu, ka klients pieļāvis rupju neuzmanību. Lieta radusies saistībā ar Polijas iedzīvotājas sūdzību par aptuveni 700 eiro, kas nozagti pēc pikšķerēšanas saites atvēršanas; tiesa noteica, ka summa principā jāatmaksā līdz nākamās darba dienas beigām, izņemot gadījumus, kad bankai ir pamatotas aizdomas par klienta paša krāpšanu, par ko ziņots kompetentajām iestādēm.

Satversmes tiesa 13. oktobrī pieņēmusi lēmumu lietā Nr. 159/2026 par kārtību, kādā izlemjams pieteikuma iesniedzēja lūgums noraidīt vienu no tiesas tiesnešiem, jo grozītais Satversmes tiesas likums vairs neliedz tiesnešu noraidīšanu, bet procedūra nebija noteikta. Tiesa nolēma, ka lūgumu izlemj attiecīgā palāta vai dežūrsēde, uzklausot apstrīdēto tiesnesi un balsojot ar balsu vairākumu, balsu sadalījuma gadījumā nozīmējot noraidījumu.

Satversmes tiesa atteicās ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora pieteikuma par divu Ministru kabineta protokollēmumu tiesiskumu, kuri noteica AS 'Latvijas valsts meži' ilgtermiņa zāģbaļķu piegādes līgumos piemērojamo cenu noteikšanas mehānismu. Tiesa secināja, ka šie protokollēmumi ir individuāli, nevis normatīvi akti, tāpēc to atbilstības pārbaude nav tās kompetencē. Lēmums precizē robežu starp normatīvajiem un individuālajiem valsts pārvaldes aktiem komerctiesiskā kontekstā.

Satversmes tiesa atteikusies ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora pieteikuma par Ministru kabineta divu protokollēmumu, kas noteica zāģbaļķu cenu AS "Latvijas valsts meži" līgumiem, atbilstību Satversmei. Tiesa secinājusi, ka šie lēmumi nav normatīvie akti, tāpēc ģenerālprokuroram nav tiesību tos apstrīdēt.

Satversmes tiesa rīcības sēdē atteicās ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora pieteikuma par divu Ministru kabineta 2023. un 2024. gada protokollēmumu atbilstību Satversmei; lēmumi uzdeva "Latvijas valsts mežiem" piemērot noteiktu cenu noteikšanas mehānismu zāģbaļķu pārdošanā. Tiesa secināja, ka šie protokollēmumi ir iestādes iekšējs individuāls tiesību akts, nevis normatīvs akts, par kura pārbaudi varētu vērsties Satversmes tiesā. Līdz ar to sūdzība netika izskatīta pēc būtības.

Pēc 2026. gada 18. februāra grozījumiem, kas atcēla aizliegumu pieteikt noraidījumu Satversmes tiesas tiesnesim, tiesas reglaments vēl nebija noregulējis šāda pieteikuma izskatīšanas kārtību. Rīcības sēdē tiesa nolēma, ka noraidījumu izlemj tā kolēģija vai rīcības sēde, kurai nodota lietas izskatīšana, uzklausot noraidīto tiesnesi, bet lēmumu pieņemot ar pārējo locekļu balsu vairākumu. Vienlīdzīga balsu dalīšanās nozīmē, ka tiesnesis tiek noraidīts.

Satversmes tiesa 2026.gada 13.oktobrī atsāka izskatīt lietu par to, vai Uzņēmumu reģistra likuma norma, kas paredz publiskot akciju sabiedrību akcionāru personas datus, atbilst Satversmes 96.pantam par datu aizsardzību. Lietu rosinājuši mazākuma akcionāri pēc Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma lietā C-79.

Senāts ir apturējis vienu tiesvedību un vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot normu, kas pieļauj jau spēkā stājušos tiesas nolēmumu pārskatīšanu.

Raksts analizē, vai neskaidra "finanšu reputācija" var kalpot par pamatu izslēgt pretendentu no publiskā iepirkuma. Regulētos iepirkumos izslēgšanas pamatu saraksts ir izsmeļošs un pasūtītājs nevar pats pievienot jaunus kritērijus – to apstiprina Senāta lieta Nr. SKA-87/2026 par VAS "Latvijas Pasts". Neregulētos iepirkumos pasūtītājam ir plašāka rīcības brīvība, tomēr lēmumam jābūt objektīvi pamatotam un vienādi piemērotam visiem pretendentiem.

Tiesu administrācija un zvērinātu advokātu birojs ČERSJURKĀNS pārrunāja ESF Plus projekta "Pieeja tiesiskumam" pilotprojekta gaitu, kas no 2026. gada 23. septembra līdz 2027. gada 22. martam nodrošina bezmaksas sākotnējās juridiskās konsultācijas ģimenes, darba, parādu un patērētāju, mantojuma un īpašuma, kā arī administratīvo un sociālo jautājumu risināšanā. Konkrēti skaitļi par sniegto konsultāciju apjomu pagaidām nav publiskoti.

14. oktobrī publicēti grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas vairākas tiesu administrēšanas pilnvaras no tieslietu ministra nodod Tiesu padomei, tostarp tiesu reorganizāciju un tiesnešu pārcelšanu, ievieš noteikumus par tiesnešu darījumu attiecībām ar lietas pusēm, paredz slēgtu sēdu nozīmīgu nolēmumu publicēšanu un Augstākās tiesas nolēmumu publisku arhīvu, kā arī nosaka piecu gadu aizliegumu maksātnespējas administratoriem, kuriem tiesa atcēlusi pilnvaras par pārkāpumiem. Likumu Saeima pieņēma 1. oktobrī, un tas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, atsevišķiem noteikumiem paredzēti vēlāki termiņi.

Raksts apkopo Partiju finansēšanas likuma prasības ziedojumiem politiskajām partijām. Tas norāda, ka juridiskas personas nevar ziedot, ka par ziedojumu uzskatāma jebkura bezatlīdzības priekšrocība, tostarp pakalpojumi par zemāku cenu, un ka personām ar noteiktiem kriminālsodiem ziedošana ir liegta.

Arī rakstīja: ifinanses.lv