Nr. 41/2026

Raksts izskaidro, kas ir šķīrējtiesas līgums un kāpēc bez tā šķīrējtiesa nevar skatīt strīdu, pat ja parāds ir neapstrīdams. Tas apraksta divus veidus — klauzulu līgumā un atsevišķu vienošanos — un norāda, ka no 2024. gada 4. jūlija rakstveida formu var apliecināt arī ar e-pasta vai īsziņu saraksti. Nobeigumā tiek ieteikts pārskatīt esošos līgumus un iekļaut šķīrējtiesas klauzulu nākotnes darījumos.

Pēc Labklājības ministrijas izstrādāto Valsts fondēto pensiju likuma grozījumu publiskās apspriešanas iedzīvotāji komentāros TAP portālā pauduši bažas, ka grozījumi neatrisina otrā pensiju līmeņa uzkrājumu pilnīgas izmaksas iespēju pirmspensijas vecumā. Viena komentētāja ierosina liegt tiesu izpildītājiem piedzīt parādus no pensiju izmaksām, tostarp no otrā līmeņa kapitāla un mūža pensijas polisēm, argumentējot ar konstitucionālajām tiesībām uz cilvēka pienācīgu dzīvi vecumdienās. Raksts atspoguļo privātpersonu izteiktos priekšlikumus, nevis ministrijas vai likumdevēja nostāju.

SIA "Baltic Software Factory" kopā ar "Expert Quality" un "Lightsoft solutions" iesniegusi Rīgas pilsētas tiesā prasību pret Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA) par 871 200 eiro par SKENIS vēlēšanu apakšsistēmas izstrādi, ko aģentūra pasūtīja 2026. gada 25. februārī un pēc kuras saņemšanas vienpusēji atkāpās no līguma, atsaucoties uz nepublicētu drošības iestādes atzinumu. Uzņēmums apgalvo, ka līgums neatbrīvo pasūtītāju no maksāšanas par pabeigtu darbu pēc sadarbības pārtraukšanas. VDAA komentēt atteicās, jo tiesas dokumentus tā nav saņēmusi.

No 2027. gada 1. aprīļa Ekonomisko lietu tiesa pirmajā instancē skatīs plašāku civillietu loku - prasības par kapitāla daļu iegādi, valdes un padomes locekļu radītiem zaudējumiem, informācijas sniegšanu dalībniekiem un patērētāju kolektīvajām prasībām. No 2029. gada 1. septembra tās kompetencē nonāks arī kapitālsabiedrību darbības izbeigšana, apdrošināšanas atlīdzību un finanšu instrumentu prasības. Izmaiņas atbilst uzņēmējdarbības pārstāvju, tostarp Ārvalstu investoru padomes, lūgumam stiprināt tiesas lomu komerctiesvedībā.

Tieslietu ministrijas atbildē skaidrots, ka maksātnespējas procesa administratoram saskaņā ar Maksātnespējas likumu ir pienākums kreditoru prasījumu reģistrā iekļaut visu kreditoru identifikācijas un kontaktinformāciju un nosūtīt to visiem kreditoriem, tāpēc šāda datu apmaiņa ir likumīga. Tomēr katrs kreditors ir uzskatāms par datu saņēmēju VDAR izpratnē un nedrīkst izmantot citu kreditoru datus mērķiem, kas pārsniedz maksātnespējas procesa vajadzības. Jautājums radās pēc sūdzības par to, ka administrators nosūtījis ap 500 personu datus visiem kreditoriem.

Tiesu administrācija ziņo, ka 2026. gada deviņos mēnešos no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāti 2,17 miljoni eiro 808 darbinieku prasījumu apmierināšanai 52 maksātnespējīgos uzņēmumos — gandrīz divreiz vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā. Lielākās izmaksas skārušas darbiniekus tādos uzņēmumos kā SIA Skai Baltija, AS Ditton piedvadķēžu rūpnīca un SIA SmartLynx Airlines.

Tiesu administrācija publicējusi septembra pārskatu par maksātnespējas procesa nodrošinājuma jomu: pieņemti lēmumi par vairāk nekā 30 juridisko un gandrīz 60 fizisko personu depozītu izmaksām, 19 rīkojumi par depozītu ieskaitīšanu budžetā un 429 lēmumi par administratora atlīdzības segšanu. Pārskats sniedz ikmēneša ieskatu maksātnespējas administrēšanas slodzē.

Latvijas Vēstnesī 7. oktobrī publicēti Zemesgrāmatu likuma grozījumi, kas vienkāršo hipotekārā kredīta vienkāršoto pāreju — ķīlas tiesības nostiprināšanai zemesgrāmatā turpmāk nebūs nepieciešams notāra vai bāriņtiesas apliecinājums, ja nostiprinājuma lūgums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Grozījumi arī ļauj dzēst ķīlas tiesību, ja kreditors — juridiska persona — izslēgts no Uzņēmumu reģistra vairāk nekā gadu un tam nav tiesību pārņēmēja; likums stāsies spēkā 2027. gada 8. janvārī.

Raksts analizē Civillikuma 2108. panta neskaidro jēdzienu "pārgrozījušies apstākļi" piegādes līgumā, kas likumā nav definēts un praksē rada interpretācijas problēmas.

Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja 07.10.2026. lēmusi sodīt AS "Rīgas kuģu būvētava" ar 6000 eiro naudas sodu par 2025. gada revidētā pārskata nepublicēšanu noteiktajā termiņā (30.04.2026.), pārkāpjot Finanšu instrumentu tirgus likumu. Ņemot vērā kavēšanos arī ar 2024. gada pārskatu, sabiedrībai uzlikts pienākums publicēt revidēto 2025. gada pārskatu līdz 2026. gada beigām. Sods jāsamaksā valsts budžetā mēneša laikā, lēmumu var pārsūdzēt Latvijas Bankas padomē.

Omniva iesniegusi Eiropas Komisijai sūdzības par Latvijas un Lietuvas valsts pasta operatoru atbalstu, apgalvojot, ka tas var neatbilst ES noteikumiem par universālā pasta pakalpojuma (UPS) kompensācijas pārredzamību un godīgu konkurenci. Sūdzība seko Saeimas februāra lēmumam pagarināt "Latvijas pasta" UPS pienākumus līdz 2028. gada 31. decembrim bez jauna konkursa. Satiksmes ministrija norāda, ka ES pasta direktīva neatbilst mūsdienu tirgus apstākļiem un jauns regulējums plānots šī gada ceturtajā ceturksnī.

Grozījumi MK noteikumos Nr.173 par sociālā uzņēmuma statusu paredz, ka sociālie uzņēmumi turpmāk varēs sadalīt daļu no peļņas, taču dividenžu apmērs būs jānorāda gada darbības pārskatā. Pašlaik šādiem uzņēmumiem peļņas sadale nebija paredzēta.

Uzņēmumiem, kas veic darījumus ar saistītām personām, likums nosaka papildu pienākumus, kurus praksē bieži atceras tikai gada beigās, slēdzot pārskata gadu. Raksts atgādina, kādas prasības vadībai jāpārrauga un kad tās izpildāmas.

TEGOS publikācijā apkopoti nozīmīgi tiesu nolēmumi komerctiesībās. Senāts lietā SKA-117/2026 atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, norādot, ka apgabaltiesa varējusi vērtēt vienīgi lēmuma tiesiskumu. Eiropas Savienības Tiesa lietā C-798/24 secinājusi, ka ES tiesības neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrības akcionāriem un šāda publiskošana bez leģitīmas interese pierādīšanas ir pretrunā VDAR; pēc šī sprieduma Satversmes tiesa atjaunojusi tiesvedību par akcionāru datu publiskošanu un lietu izskatīs rakstveida procesā 13. oktobrī.

Raksts apskata situācijas, kad sabiedrības vairākums maina valdi, pieņem lēmumus bez mazākuma dalībnieka līdzdalības vai atsaka informāciju, un analizē, kādas tiesības likums paredz mazākuma dalībnieku aizsardzībai. Uzsvērts, ka svarīgi noskaidrot konkrētās tiesību normas, kas piemērojamas situācijā.

Ministru kabinets 6. oktobrī pieņēma grozījumus, kas sociālajiem uzņēmumiem ļauj sadalīt daļu peļņas dividendēs, ja tie pēdējos trīs gadus nav saņēmuši valsts grantu atbalstu, un vienlaikus samazina uzraudzības administratīvo slogu. Labklājības ministrija turpmāk varēs patstāvīgi izvērtēt uzņēmuma atbilstību, neiesaistot Sociālo uzņēmumu komisiju, ja prasības ir izpildītas.

Ministru kabinets 6. oktobrī apstiprināja Grāmatvedības kārtošanas noteikumu grozījumus, kas ļauj inventarizāciju veikt attālināti (video vai foto), plašāk izmantot elektroniskus risinājumus prasījumu salīdzināšanai ar darījumu partneriem un izmantot citur jau veiktu pārbaužu rezultātus, lai nepieļautu dublēšanos. Mērķis ir mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, vienlaikus uzņēmuma vadītājam uzliekot lielāku atbildību par piemērotas kārtības noteikšanu.

Raksts apskata, kādos gadījumos komersantam vērts apsvērt nosaukuma maiņu un kā šo procesu praktiski veikt, sākot ar nosaukuma izvēli un beidzot ar ieraksta izdarīšanu Uzņēmumu reģistrā. Uzsvērts, ka process neaprobežojas tikai ar reģistra ierakstu.

Skaidrojošā publikācija par kapitālsabiedrības padomes lomu: kad tās izveide ir obligāta (akciju sabiedrībām) un kad brīvprātīga (SIA), kāds ir minimālais un maksimālais locekļu skaits, kā tiek ievēlēts priekšsēdētājs un kādi ierobežojumi attiecas uz padomes locekļa amata savienošanu ar valdes locekļa pienākumiem. Raksts ir vispārīgs skaidrojums, nevis saistīts ar konkrētu notikumu.

No 2026. gada 5. oktobra Uzņēmumu reģistrs maina patieso labuma guvēju kontroles veida un apjoma reģistrācijas praksi: dažādas daļu/akciju kategorijas pašas par sevi vairs nav pamats "cita kontroles veida" ierakstam, un līdz 2027. gada 9. jūlijam reģistrs pārtrauc fiksēt kontroles apjomu katrā starpposma sabiedrībā, uzrādot tikai kopējo apjomu. Izmaiņas izriet no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma grozījumiem (spēkā no 01.07.2026.) un ES regulas 2024/1624 prasībām, kas pilnībā jāievieš līdz 2027. gada 10. jūlijam.

Patentu valde izstrādājusi vadlīnijas Papildu aizsardzības sertifikātu (PAS) pieteikumu ekspertīzei, skaidrojot pieteikuma izskatīšanas procesu zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem atbilstoši ES regulām Nr. 469/2009 un Nr. 1610/96. Vadlīnijās īpaša uzmanība pievērsta nozīmīgākajiem Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem šajā jomā.

Raksts analizē, vai informācija, kas rada šaubas par iepirkuma pretendenta finanšu reputāciju, var būt pamats tā izslēgšanai no publiskā iepirkuma. Apskatīti riski, kurus pasūtītājam jāņem vērā, vērtējot potenciālā sadarbības partnera uzticamību.

Iepirkumu uzraudzības birojs apkopojis trešajā ceturksnī izveidotos atbalsta rīkus piegādātājiem: jaunu "Iepirkuma ceļvedi piegādātājiem", EIS e-katalogu darījumu datu vizualizāciju un skaidrojumu par kiberdrošības prasību piemērošanu publiskajos iepirkumos. Mērķis ir vienkāršot dalību iepirkumu procesā un paplašināt iepirkumu datu analīzes iespējas.

Latvijas Vēstnesī 7. oktobrī publicēti Būvniecības likuma grozījumi, kas ļauj fiziskai personai kā saimnieciskās darbības veicējam veikt pirmās vai otrās grupas dzīvojamo ēku būvdarbus un nosaka jaunu kārtību būvniecības iecerēm uz citai personai piederošas zemes. Likums Saeimā pieņemts 24. septembrī un stāsies spēkā 2027. gada 8. janvārī, daļa normu — no 1. februāra.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

SPRK 6. oktobrī apstiprinājusi grozījumus informācijas iesniegšanas noteikumos enerģētikas nozarē, svītrojot atskaites, kuru dati vairs nav nepieciešami uzraudzībai vai dublējas citos procesos, un precizējot atlikušo atskaišu saturu un periodiskumu. Grozījumi pieņemti pēc publiskās konsultācijas (30.07.–28.08.2026.) un viedokļu saskaņošanas sanāksmes 24. septembrī.

Starptautiskā seminārā Lietuvā prezentēti Pasaules Bankas tehniskā atbalsta projekta "Zaļā publiskā iepirkuma uzraudzība Lietuvā un Latvijā" rezultāti — izstrādātas trīs metodoloģijas zaļā iepirkuma ietekmes mērīšanai, piemēram, datortehnikas un mēbeļu iepirkumiem. Projekts stiprina abu valstu iepirkumu speciālistu zināšanas par ietekmes izvērtēšanu un atspoguļošanu.

Oktobrī gaidāms tiesas spriedums vairākus gadus ilgajā strīdā par airBaltic pilotu nodarbinātības modeli un statusu, strādājot ārpus Latvijas. Latvijas Aviācijas arodbiedrība (vadītāja Dace Kavasa) norāda, ka strīda centrā ir meitasuzņēmums Aviation Crew Resources, pilotu pārcelšana atpakaļ uz airBaltic un darbinieku nosūtīšana darbam Šveicē, kur 2026. gada 4. maijā reģistrēts jauns meitasuzņēmums. Arodbiedrība 2022. gadā vērsās pie atbildīgajām iestādēm par darbinieku vienlīdzīgas attieksmes un nodarbinātības statusa jautājumiem, kas novedis pie tiesvedības.

Valsts darba inspekcija 7. oktobrī publicēja infografiku par darba devēja uzteikuma ierobežojumiem, atgādinot, ka darbinieku, kas ir arodbiedrības biedrs ilgāk par sešiem mēnešiem, nedrīkst atlaist bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas (ar Darba likumā noteiktiem izņēmumiem). Arodbiedrībai par lēmumu darba devējs jāinformē septiņu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

2026.gada 6.oktobrī Eiropas Parlaments vienojās par ieteikumiem darba ņēmēju aizsardzībai no psihosociāliem riskiem un stresa, kas var izraisīt izdegšanu un garīgus traucējumus. Parlaments aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai šos riskus novērstu vai mazinātu.

airBaltic, kur strādā ap 3000 darbinieku, jaunā biznesa plāna ietvaros plāno samazināt 500-700 darba vietas Rīgas, Viļņas un Tallinas bāzēs, mazinot Airbus A220-300 flotes apjomu un paplašinot sadarbību ar ACMI partneriem. Uzņēmums jau paziņojis Nodarbinātības valsts aģentūrai par kolektīvo atlaišanu un turpina konsultācijas ar arodbiedrībām par pilotu un salona apkalpes darba slodzes samazināšanu. Jaunā organizatoriskā struktūra gaidāma oktobra vidū, bet lēmumi par konkrētiem darbiniekiem vēl nav pieņemti.

Raksts analizē, vai darba laika atšķirības starp darbiniekiem rada nevienlīdzīgu attieksmi, ņemot vērā gaidāmos Darba likuma grozījumus par četru dienu darba nedēļu. Secināts, ka atšķirīgs darba laika regulējums var būt pamatots, ja to nosaka objektīva nepieciešamība nodrošināt klientu apkalpošanu ikdienā.

Intervijā ar biedrības "Mājoklis" vadītāju Daci Vārnu skaidrots, ka koplietošanas telpu lietošanas kārtību apstiprina māju kopība, ne pārvaldnieks, un lēmumam nepieciešamas divas trešdaļas dzīvokļu īpašnieku balsu. Noteikumi nedrīkst ierobežot atsevišķa īpašnieka tiesības, bet telpas ekskluzīvai lietošanai nepieciešama visu īpašnieku piekrišana un ieraksts zemesgrāmatā. Pārkāpumu gadījumā ieteicams pieprasīt pārkāpuma novēršanu un zaudējumu atlīdzību, nevis piemērot patvaļīgus naudas sodus.

Plānots noteikt minimālo zemes likumiskās lietošanas maksu 4% apmērā no zemes universālās kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāku par 50 eiro gadā. Ja puses par augstāku maksu nevienojas, zemes īpašnieks varēs lūgt tiesu šo maksu noteikt.

LV portāla e-konsultācijā atbildēts uz jautājumu, kā izbeigt kopīpašumu mantotai mājai, kad viens kopīpašnieks to lieto vienpersoniski un atsakās no vienošanās vai izpirkuma. Skaidrots, ka, ja kopīpašniekiem nav izdevies vienoties, katrs no viņiem var celt tiesā prasību par koplietošanas kārtības noteikšanu vai kopīpašuma izbeigšanu. Tiesa izvēlas piemērotāko risinājumu, ņemot vērā īpašuma īpatnības un lietas apstākļus, tostarp personiskus faktorus.

Raksts izskaidro, kā PVN piemērojams nekustamā īpašuma īres un nomas pakalpojumiem atkarībā no īpašuma veida, nomnieka un izīrēšanas termiņa. Īpaša uzmanība pievērsta atšķirībām starp dzīvojamo telpu izīrēšanu un cita veida nomu.

Valdība 6. oktobrī atbalstīja Tieslietu ministrijas grozījumus, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas minimālo maksu 4% no kadastrālās vērtības gadā (ne mazāk par 50 eiro), reaģējot uz Satversmes tiesas spriedumu par piespiedu dalīto īpašumu. Pārejas periods ilgs līdz 2031. gada beigām, bet jaunais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, un likumprojekts tagad virzās uz Saeimu.

VID ziņo, ka 2025.gadā pastiprinājusi uzraudzību pār nekustamā īpašuma starpniekiem, piemērojot sodus 24 gadījumos par kopējo summu 15 050 eiro, salīdzinot ar 9 gadījumiem 2024.gadā. Biežākie pārkāpumi ir trūkstoša vai novecojusi iekšējās kontroles sistēma, nepietiekama klientu izpēte un nepaziņošana VID par darbības veidu.

Kultūras ministrija ierosinājusi pagarināt līdz 2030. gada 31. decembrim iespēju autoratlīdzību saņēmējiem nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, saglabājot kārtību, kad nodokļus (25% kopā par IIN un VSAOI) iemaksā izmaksātājs. Pašreizējais termiņš ir 2027. gada 31. decembris; priekšlikums iesniegts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai pirms likumprojekta otrā lasījuma. Ministrija norāda, ka izmaiņas nekādi neietekmēs valsts budžeta ieņēmumus, jo saglabā esošo kārtību.

Latvijas Vēstnesī 9. oktobrī publicēti Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi, kas precizē tonnāžas nodokļa režīma piemērošanu jūras transporta kuģiem, tostarp jaunas definīcijas "attiecināmajam jūras transporta kuģim" un kuģa fraktēšanas un menedžmenta līgumu nosacījumiem. Likums Saeimā pieņemts 1. oktobrī un stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Saeima 8. oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas atbrīvo no nodokļa klientu lojalitātes programmu naudas atmaksu (cashback), paplašina ar nodokli neapliekamo dāvinājumu loku un vienkāršo paziņotās saimnieciskās darbības veicēju nodokļu administrēšanu. Plānots arī palielināt neapliekamo kompensāciju limitu brīvprātīgajiem no 1000 līdz 3000 eiro gadā.

Saeima 8. oktobrī atbalstīja steidzamus grozījumus, kas kriptoaktīviem piemēro tādu pašu nodokļa kārtību kā akcijām un obligācijām — nodoklis jāmaksā tikai tad, kad no ieguldījumu konta izņemtā summa pārsniedz ieguldīto. Paredzēts arī brīvprātīgas deklarēšanas mehānisms iepriekš nedeklarētiem kriptoaktīviem, kas pieder uz 2026. gada 31. decembri.

Saeima 2026.gada 8.oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus, kas kriptoaktīviem paredz piemērot tādu pašu nodokļa aprēķināšanas kārtību, kāda pašlaik noteikta akciju un obligāciju ieguldījumiem – nodoklis būtu maksājams tikai tad, kad no konta izņemtā summa pārsniedz ieguldīto. Pašlaik nodoklis jāmaksā par katru kriptoaktīvu darījumu atsevišķi.

Eiropas Komisija iebildusi pret Latvijas lūgumu atkārtoti pagarināt īpašo apgrieztās PVN maksāšanas kārtību kokmateriālu nozarē, kas spēkā kopš 2004. gada un zaudē spēku 2026. gada 31. decembrī. Komisija norāda, ka šī kārtība - kad PVN par iekšzemes kokmateriālu piegādēm maksā nevis pārdevējs, bet pircējs - jau vairākkārt pagarināta vairāk nekā 20 gadu laikā, bet Latvijas jaunais pieprasījums neapraksta nekādus jaunus krāpšanas apkarošanas pasākumus, kas ieviesti pēc iepriekšējā pagarinājuma. Tādējādi nozarei jārēķinās ar atgriešanos pie standarta PVN kārtības pēc šī gada beigām, ja Padome Komisijas iebildumam piekritīs.

VID sagatavojis informatīvu materiālu, kas skaidro, kādās situācijās fiziskām personām jāmaksā PVN un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, veicot darījumus ar kokmateriāliem. Materiāls paredzēts, lai mazinātu neskaidrības par nodokļu piemērošanu šajā jomā.

VID sagatavojis informatīvu materiālu par grozījumiem MK noteikumos Nr.827 par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ziņošanu, kas stājās spēkā 2026.gada 1.oktobrī. Materiāls skaidro jaunās reģistrācijas un ziņošanas prasības iemaksu veicējiem.

Sabiedriskā labuma komisija 06.10.2026. sēdē Nr.19 ieteikusi VID piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībai "Dabas straume" un fondam "JEWNITED ONE FAMILY", pamatojoties uz Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 6. panta otro daļu. Lēmums ir ieteikuma rakstura - galīgo statusa piešķiršanu, kas saistīta ar nodokļu atvieglojumiem, pieņem VID.

Eiropas Komisija iebildusi pret Latvijas lūgumu atkārtoti pagarināt apgrieztās PVN maksāšanas kārtību kokmateriālu piegādēm, kurā nodokli maksā pakalpojuma saņēmējs, nevis piegādātājs. Rezultātā īpašais režīms kokmateriālu nozarei netiks turpināts.

Ministru kabinets atbalstījis Finanšu ministrijas ziņojumu par Sabiedriskā labuma komisijas darbības izbeigšanu, nododot sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) statusa piešķiršanas, uzraudzības un atņemšanas izvērtēšanu pilnībā Valsts ieņēmumu dienestam. Mērķis ir vienkāršot un paātrināt SLO statusa administrēšanas procesu pēc vairāk nekā 20 gadus pastāvējušās komisijas darbības.

Lai paātrinātu sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu un uzraudzību, plānots likvidēt Sabiedriskā labuma komisiju un nodot tās funkcijas VID. Attiecīgs Finanšu ministrijas ziņojums iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) 9. oktobrī Luksemburgā vienojās par Padomes pozīciju attiecībā uz Tirgus integrācijas un uzraudzības tiesību aktu pakotni, kas paredz mazināt šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem un stiprināt vienotu uzraudzību ES kapitāla tirgos. Latvija atbalstīja virzību uz nozīmīgāko tirgus dalībnieku uzraudzību Eiropas līmenī, saglabājot dalībvalstu līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

Kredītinformācijas birojs (KIB) kopā ar tehnoloģiju uzņēmumu Fintelligence izveidojis jaunu risinājumu klientu un partneru reputācijas, sankciju un politiski ietekmīgo personu (PEP) pārbaudei, kas automātiski analizē publiski pieejamu informāciju vairāk nekā 100 valodās. Rīks paredzēts bankām, apdrošinātājiem, juridiskajiem un grāmatvedības birojiem, lai palīdzētu izpildīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju prasības. Pakalpojums pieejams ar kib.lv/screening.

Saeima 2026.gada 7.oktobrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus OCTA likumā, kas noteiktos gadījumos ļautu cietušajam vērsties pie sava, nevis vainīgā transportlīdzekļa apdrošinātāja par zaudējumu atlīdzību. Izmaiņas paredzētas, lai ātrāk un vienkāršāk nokārtotu nelielus ceļu satiksmes negadījumus.

Finance Latvia aicina topošo valdību deklarācijā iekļaut konkrētus pasākumus tautsaimniecības izaugsmei, tostarp atcelt banku solidaritātes nodevu no 2027.gada, pārskatīt kapitāla pieauguma nodokli un pielāgot regulējumu, kas pārsniedz ES prasības. Asociācija ierosina arī stiprināt Latvijas Bankas lomu krīzes situācijās un vienkāršot piekļuvi kredītu datu bāzēm.

ESMA 8. oktobrī publicēja atzinumu, ka ar MiCA regulu licencētiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jāpārtrauc pakalpojumu sniegšana ES klientiem attiecībā uz stabilajām kriptomonētām (ART un EMT), kas neatbilst MiCA prasībām. Nacionālajām uzraudzības iestādēm jāpieprasa atlikušo neatbilstīgo pozīciju novēršana ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc atzinuma publicēšanas.

Finance Latvia padomniece raksta, ka krīzes situācijās kritiskie pakalpojumi — bankas, elektrība, sakari, aptiekas un degvielas uzpildes stacijas — ir savstarpēji saistīti, un viena pakalpojuma traucējums var padarīt nepieejamus citus. Autore aicina likumā nostiprināt Latvijas Bankas koordinējošo lomu un ieviest kopīgas krīzes gatavības pārbaudes starp nozarēm.

EIOPA 8. oktobrī sākusi publisko konsultāciju par uzraudzības paziņojuma projektu, kas paredz vairāk uz rezultātu vērstu apdrošināšanas ieguldījumu produktu (IBIP) pārdošanas procesa un pirmslīguma informācijas uzraudzību. Paziņojuma mērķis ir papildināt uz atbilstību balstīto uzraudzību, palīdzot uzraugiem kalibrēt sadarbību ar apdrošinātājiem un izplatītājiem esošā regulējuma ietvaros.

Saeimas Budžeta komisija 7. oktobrī galīgajam lasījumam atbalstīja OCTA likuma grozījumus, kas no 2027. gada 1. jūlija ļaus cietušajam vērsties pie sava, nevis vainīgā transportlīdzekļa apdrošinātāja (tiešā zaudējumu regulēšana), un no 2027. gada 1. janvāra paplašina atlīdzības saņemšanas iespējas, ja vainīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pārietu Finanšu ministrijas pārraudzībā.

Raksts apkopo aizņēmēju tiesības: kreditoram jāpārbauda maksātspēja pirms līguma slēgšanas, nepietiekamas pārbaudes gadījumā var pieprasīt likmi aizstāt ar Civillikumā noteikto 6% likmi, un ir spēkā 14 dienu atteikuma tiesības bez kompensācijas. Mainīgas likmes aizdevumiem priekšlaicīgas atmaksas kompensāciju nedrīkst piemērot, bet fiksētas likmes aizdevumiem tā var sasniegt 0,5-1% no summām virs 9960 eiro. No 2024. gada 23. februāra atvieglota hipotekāro kredītu refinansēšana citā bankā, kas kopš 2025. gada ietaupījusi aizņēmējiem vidēji 350-500 eiro gadā.

SPRK 6. oktobrī izsludinājusi publisko konsultāciju par jauniem noteikumiem, kas pārņem ES direktīvu prasības par elektroenerģijas un dabasgāzes galalietotāju rēķinu un patēriņa informācijas pārredzamību. Projekts paredz jaunas prasības rēķinu saturam, lai lietotāji varētu vieglāk salīdzināt savu patēriņu un piekļūt saviem datiem.

EIOPA 6. oktobrī publicēja uzraudzības paziņojumu par privātā kapitāla fondu kontrolētu apdrošināšanas sabiedrību atļauju piešķiršanu un pastāvīgu uzraudzību, vēršot uzraugu uzmanību uz ieguldījumu termiņu neatbilstību, sarežģītām finansēšanas un īpašumtiesību struktūrām un biznesa modeļa izmaiņām pēc pārņemšanas. Paziņojums aicina uzraugus pirms atļaujas izsniegšanas rūpīgi pārbaudīt visu finansēšanas struktūru un novērtēt riskus apdrošinātajiem.

No 2027.gada 1.aprīļa nevarēs vienlaikus maksāt samazināto patentmaksu un iesācēju mikrouzņēmumu nodokli — to paredz 2026.gada 17.septembra grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". VID saistībā ar izmaiņām aktualizējis savu metodisko materiālu par samazināto patentmaksu.

No 2027.gada 1.janvāra Patentu valdes nosaukums tiks mainīts uz Latvijas Intelektuālā īpašuma biroju, lai precīzāk atspoguļotu iestādes kompetenci. Nosaukuma maiņu 2026.gada 29.septembrī atbalstījis Ministru kabinets pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma.

Raksts skaidro ES Mākslīgā intelekta likuma (AI Act) 50. panta prasības par MI radīta satura apzīmēšanu. No noteikta brīža MI sistēmu attīstītājiem jānodrošina, ka mākslīgi radīti attēli, audio, video un teksti ir mašīnlasāmi apzīmēti kā tādi, savukārt personām jāzina, ka tās sarunājas ar MI sistēmu, piemēram, tērzēšanas robotu. Papildu pienākums skar arī tos, kas publisko deepfake saturu vai izmanto MI, lai rakstītu sabiedrībai nozīmīgus tekstus - viņiem MI iesaiste jānorāda skaidri.

Saeima 8. oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja Autortiesību likuma grozījumus, kas precīzi nosaka skatuves mākslas darba autoru loku (režisors, scenogrāfs, horeogrāfs u.c.) un pilnveido civiltiesiskās aizsardzības līdzekļus autortiesību pārkāpumu gadījumos. Grozījumi paredz rakstveida brīdinājuma tiesības un iespēju prasīt gan mantiskā, gan nemantiskā kaitējuma atlīdzību; lai stātos spēkā, likums jāpieņem trīs lasījumos.

Saeima 8. oktobrī otrajā lasījumā virzīja, bet galīgi nepieņēma grozījumus Filmu likumā un Elektronisko mediju likumā, kas straumēšanas platformām, tostarp Netflix un Disney+, uzliktu pienākumu ieguldīt vismaz 3,5% no iepriekšējā gada Latvijas ieņēmumiem Latvijas filmu un seriālu veidošanā. Koalīcija atbalstīja steidzamības atcelšanu pēc premjera Andra Kulberga bažām par iespējamu ietekmi uz attiecībām ar ASV, lai gūtu vairāk laika diskusijām. Likumprojekts atgriežas komisijā, un galīgais lēmums tiks pieņemts trešajā lasījumā.

Saeimas Juridiskā komisija 7. oktobrī galīgajam lasījumam atbalstīja Civillikuma grozījumus, kas nosaka, ka dzīvnieki nav lietas, bet dzīvas un justspējīgas būtnes; lietu tiesību normas tiem piemērojamas tikai tiktāl, cik tas savienojams ar dzīvnieka dabu. Grozījumi precizē arī normas par dzīvniekiem nodarītu kaitējumu un radās pēc vairāk nekā 35 000 iedzīvotāju parakstīta kolektīvā iesnieguma.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc iknedēļas tikšanās ar premjeru Andri Kulbergu teicis, ka darbs pie tā sauktā "Netflix nodokļa" turpināsies, bet bez steidzamības, jāsabalansē filmu industrijas finansējuma vajadzības, attiecības ar ASV un ES prasības. Viņš pauda pārliecību, ka ilgtermiņa risinājums var apmierināt nozari, nekaitējot stratēģiskajām partnerattiecībām, taču tam būs nepieciešams vairāk laika un iespējams papildu darbs. Risinājuma meklēšanā iesaistīsies premjers un attiecīgās ministrijas.

Augstākās tiesas Senāts apturēja tiesvedību lietā SKK-J-314/2026 un lūdza Satversmes tiesai vērtēt pārejas noteikumu, kas pēc Kriminālprocesa likuma grozījumiem ļauj no jauna pārskatīt jau spēkā stājušos tiesas nolēmumus par noziedzīgi iegūtu nekustamo īpašumu. Senāts uzskata, ka norma var pārkāpt varas dalīšanas principu un tiesības uz taisnīgu tiesu, apdraudot res judicata un tiesisko stabilitāti. Lietā strīds ir par dzīvokli, kuru pēc pirmā sprieduma bija jāatdod cietušajam, bet labticīgais iegūtājs vēlas to paturēt.

Senāta Administratīvo lietu departaments apturējis tiesvedību lietā par pienākumu VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" pārtraukt pieteicējas iesniegtās informācijas publicēšanu interneta vietnē, jo lietas izspriešanai nepieciešams Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālais nolēmums par ES tiesību normu interpretāciju. Lieta skar informācijas publiskošanas robežas atkritumu apsaimniekošanas jomā.

ES Tiesas ģenerāladvokāte Laila Medina 8. oktobrī (preses relīze Nr. 145/2026) sniegusi atzinumu lietā C-222/25 par Igaunijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroju, secinot, ka attiecīgā ES direktīva attiecas uz finanšu izlūkošanas vienību veikto personas datu apstrādi. Atzinums norāda, ka datu subjektu piekļuvi saviem datiem var ierobežot, taču ierobežojumam jābūt samērīgam un ar garantijām pret ļaunprātīgu izmantošanu — tas skar arī Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta praksi.

Ekonomisko lietu tiesa 06.10.2026. pilnībā apmierinājusi AS "Rīgas kuģu būvētava" prasību un atzinusi par spēkā neesošu nekustamā īpašuma pārdošanu SIA "MNT" Ādažu novadā. Tiesa secinājusi, ka darījums bija saistīto pušu transakcija Komerclikuma 184.1 panta izpratnē, kas neatbilst tirgus nosacījumiem, un ka sabiedrības tiesiskās aizsardzības process pats par sevi neatbrīvo no 184.2 panta prasībām. Spriedums nav stājies likumīgā spēkā, to var pārsūdzēt.

Satversmes tiesa apkopojusi septembra tiesvedības jaunumus: tiesa atzinusi par neatbilstošu Satversmei regulējumu, kas pieļauj fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, neizvērtējot tās mantisko stāvokli (lieta Nr. 2025-23-01, 30.09.2026.). Tāpat tā atsākusi izskatīt lietu par akcionāru personas datu publiskošanu pēc ES Tiesas nolēmuma un atteikusies ierosināt lietu par cesijas līgumu formu. Publicēts 07.10.2026.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

Senāts, izskatot COBALT klienta lietu, atzinis, ka Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 20. pants nepietiekami regulē situāciju, kad persona par kriminālprocesa izbeigšanu nav informēta, lai gan ar šo brīdi sākas sešu mēnešu termiņš atlīdzinājuma pieprasīšanai. Lietā klienta vairāk nekā 2,4 miljonu eiro līdzekļiem bija piemērots arests, process izbeigts 2025. gada februārī, bet klients to uzzinājis tikai septembrī pēc paša pieprasījuma, kā rezultātā prokuratūra un tiesa atteicās pieņemt pieteikumu termiņa nokavējuma dēļ. Senāts norādīja, ka šāds regulējums neatbilst Satversmes 92. pantā nostiprinātajām tiesībām uz atbilstīgu atlīdzinājumu.

Raksts analizē tiesu praksi par robežu starp godīgu cita zīmola pieminēšanu reklāmā un situācijām, kad svešs zīmols tiek izmantots kā instrumentu sava uzņēmuma reputācijas celšanai. Vērtēts, kad šāda atsauce pārkāpj preču zīmes tiesības.

Zvērināts advokāts Normunds Šlitke kritizē Senāta Civillietu departamenta 2026. gada 11. marta spriedumu lietā SKC-154/2026 par mantojuma administratora noslēgtā dzīvokļa nomas līguma spēkā esamību, norādot uz iekšēju nekonsekvenci argumentācijā par līguma noslēgšanas brīdi. Autors apgalvo, ka Senāts, atsaucoties uz 2025. gada mantojuma tiesību reformu un nepierādītu testatora "gribu", faktiski pārkāpis robežu starp likuma iztulkošanu un jaunu tiesību radīšanu, atkārtoti novērtējot pierādījumus, kas neietilpst kasācijas instances kompetencē. Rakstā atsaukts uz bijušās Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas brīdinājumiem par "tiesnešu likumdošanu".

iFinanses apkopojis redakcijas ieskatā nozīmīgākos Senāta 2026.gada septembra spriedumus civillietās, tostarp lietu SKC-122/2026 par darbinieku priekšrocībām turpināt darba tiesiskās attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. Apkopojums domāts kā praktisks ieskats aktuālajā judikatūrā.

Līdzīgs apkopojums aptver septembrī publicētos Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumus, tostarp lietu SKA-768/2026 par Senāta kompetences robežām. Apkopojums palīdz sekot aktuālajai administratīvo tiesu praksei.

Tiesu administrācijas pārstāvis kopā ar prokuratūru un Augstāko tiesu konferencē "Mirklis Juristiem" diskutēja par mākslīgā intelekta rīku lietošanu tieslietu sektorā, uzsverot, ka MI ir atbalsta, ne lēmumu pieņemšanas instruments. Prezentēti jau ieviestie risinājumi — nolēmumu anonimizācijas rīks, MI asistents un sēžu audio transkripcija.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks Guntis Lauskis pēc dalības ES tiesnešu apmācības tīkla samitā par MI ietekmi uz tiesām norādījis, ka Latvijas pieredze MI ieviešanā atbilst Eiropas tendencēm. No augusta tiesnešiem pieejams Tiesu administrācijas izstrādāts MI asistents dokumentu apkopošanai, un plānots izstrādāt vadlīnijas tā drošai lietošanai. Publicēts 06.10.2026.

Finanšu ministra padomnieks un 15. Saeimas deputāts Guntars Vītols TV24 raidījumā "Naudas cena" pauda, ka nodokļu celšana pašlaik nav plānota, bet var kļūt nenovēršama, ja valsts nesamazina budžeta izdevumus. Viņš norādīja, ka līdz 2030. gadam, kad beigsies īpašais aizņēmumu izņēmums aizsardzības jomā, budžets jābalansē, un izklāstīja divus iespējamos reformu virzienus - valsts pārvaldes strukturālās izmaiņas un izdevumu satura pārskatīšanu. Ja politiskā gatavība samazināt izdevumus netiks rasta, nodokļu celšana var kļūt par nepieciešamu risinājumu.

Konkurences padome pēc kokskaidu granulu tirgus izpētes secinājusi, ka cenu kāpumu (vidējā bāzes cena pieaugusi par ~73% no 2025. gada oktobra līdz 2026. gada augustam) izraisījusi vairāku faktoru kopība - augstākas izejvielu izmaksas, pieprasījuma pieaugums aukstā ziemā, eksporta kāpums un Baltkrievijas importa izbeigšanās - nevis saskaņota rīcība. KP nav konstatējusi pietiekamu pamatu aizdomām par tirgotāju saskaņotu rīcību un aicina ministriju turpināt tirgus uzraudzību. Publicēts 09.10.2026.