Nr. 40/2026

Rīgas šķīrējtiesas publikācija apkopo piecas izdevumu kategorijas, ko kreditors var piedzīt no parādnieka papildus pamatparādam: tiesas vai šķīrējtiesas nodevu, juridiskās pārstāvības izmaksas, likumiskos nokavējuma procentus, tiesu izpildītāja izdevumus un dokumentētus zaudējumus. Tajā norādīts, ka pēc 2025. gada aprīļa reformas valsts nodeva mantiska rakstura prasībās vairs nav procentuāla, bet fiksēta ar maksimumu 25 000 eiro, un tiek atlīdzināta proporcionāli apmierinātajai prasības daļai, savukārt juridiskās izmaksas, procentus un zaudējumus nepieciešams atsevišķi pamatot un dokumentēt prasības pieteikumā. Ar praktisku piemēru rakstā parādīts, ka nepilnīgi sagatavota prasība ļauj atgūt tikai daļu no papildu izdevumiem, tāpēc kreditoriem iesaka vienmēr prasīt pilnu summu — pamatparādu kopā ar procentiem, līgumsodu un ar piedziņu saistītajiem izdevumiem.

Zvērinātu tiesu izpildītāju padome informē, ka vairākos tiesu apgabalos izsmelts gada kvotas apjoms izpildu dokumentu pieņemšanai lietās, kur kreditoram jāsedz izpildes izdevumi un prasījums pārsniedz 10 000 eiro - kvotas šogad pārskatītas 1. jūlijā un 1. septembrī, un turpmāku korekciju 2026. gadā nebūs. Lai nodrošinātu personu konstitucionālās tiesības uz sprieduma izpildi, padome aicina tiesu izpildītājus attiecīgajos apgabalos līdz gada beigām tomēr pieņemt kvalificējošos izpildu dokumentus, ja parādnieka dzīvesvieta, manta vai darbavieta atrodas viņu iecirknī. Problēma skar kreditorus, kas vēlas sākt piespiedu izpildi lielāku parādu piedziņai gada beigās.

E-konsultācijā paskaidrots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) var piemērot ieturējumu parāda piedziņai arī no maternitātes pabalsta, kas pieskaitāms valsts sociālajiem pabalstiem. Aprēķinā tiek aizsargāta minimālā summa — puse no minimālās algas (390 eiro) plus 117 eiro par apgādājamu bērnu; no atlikuma tiek ieturēti 30% piedziņai. Konkrētajā piemērā no 3050 eiro pabalsta pēc ieturējuma atlikušie līdzekļi bija 2287,10 eiro.

Jurists Jurijs Sokolovskis skaidro divus mehānismus, kas pasargā iedzīvotājus no kaimiņu dzīvokļu parādu sloga daudzdzīvokļu mājās. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumiem, pārdodot dzīvokli, jaunais īpašnieks uzņemas iepriekšējā īpašnieka pārvaldes un komunālo maksājumu parādus par pēdējiem trim gadiem, un pārdevējam tie jāatklāj. Kopš 2021. gada 1. marta, pārdodot dzīvokli izsolē, pārvaldes un komunālo maksājumu parādi tiek apmaksāti prioritāri līdz 5% no pārdošanas summas, kas iepriekš lielākoties aizplūda hipotekārajam kreditoram.

Latvijas Vēstnesī 1. oktobrī publicētie grozījumi Civilprocesa likumā (pieņemti 17. septembrī) papildina likumu ar jaunu 552.2 pantu, kas nosaka kārtību, kā izpildu procesā pāriet kreditora vai parādnieka procesuālās tiesības komercsabiedrības reorganizācijas (apvienošanās, sadalīšanas) gadījumā - tiesu izpildītājs varēs nodot tiesības tiesību pārņēmējam bez jaunas tiesvedības. Grozījumi arī paplašina Latvijas Bankas pieminējumu 214., 216. un 250.93 pantā un ievieš jaunu 555.1 pantu par paziņošanu laikrakstā, ja dokumentu nav iespējams izsniegt. Grozījumi stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

FORT Legal publikācija apkopo praktiskus apsvērumus, ko vērts izvērtēt pirms prasības celšanas tiesā – vai vēl ir iespējams izlīgums, kādi pierādījumi ir pieejami, cik ilgi var ieilgt process, kā arī publicitātes riski un otras puses iespējamā reakcija. Uzsvērts, ka svarīgi iepriekš pārliecināties par sprieduma izpildes iespējamību.

Raksta otrā daļa par Paziņošanas likumu skaidro, kā nosaka dokumenta paziņošanas brīdi, ja privātpersonai ir pilnvarots pārstāvis, tostarp kad paziņošana pārstāvim uzskatāma par paziņošanu arī pašam pilnvarotājam. Precīzs paziņošanas brīdis ir izšķirošs administratīvā akta apstrīdēšanas un pārsūdzības termiņu skaitīšanai.

Satversmes tiesa 30. septembrī pasludinātajā spriedumā lietā Nr. 2025-23-01 atzina par neatbilstošiem Satversmes 105. pantam noteikumus, kas paplašinātu kritērijus fizisko personu atbrīvošanai no parādsaistībām - par to iesniedza pieteikumu parādu piedziņas uzņēmums. Tiesa secināja, ka regulējumā nav pietiekamu mehānismu, lai pārbaudītu, vai atbrīvojumu saņem tikai patiesi nespējīgi maksāt parādnieki, tādēļ netiek līdzsvarotas kreditoru un parādnieku tiesības. Apstrīdētā norma zaudē spēku 2027. gada 1. oktobrī, dodot likumdevējam laiku regulējumu pārstrādāt.

Satversmes tiesa lietā Nr. 2025-23-01 atzinusi, ka Fizisko personu maksātnespējas likuma normas, kas ļauj personu atbrīvot no parādsaistībām, vērtējot vien ienākumus un formālus kritērijus, neizvērtējot izdevumus un mantu, neatbilst Satversmes 105. pantam. Tiesa secināja, ka šāds regulējums var novest pie maksātspējīgu personu nepamatotas atbrīvošanas no parādiem, aizskarot kreditoru īpašuma tiesības. Normas spēku zaudēs no 2027. gada 1. oktobra, dodot likumdevējam laiku izstrādāt jaunu, uz faktiskās nespējas pierādīšanu balstītu kārtību.

Krievu valodas izdevums bb.lv apraksta to pašu Satversmes tiesas spriedumu par parādsaistību dzēšanas regulējumu, papildinot to ar tiesneša Jāņa Neimaņa un priekšsēdētājas Irēnas Kucinas komentāriem. Tiesnesis norāda, ka pēc regulējuma paplašināšanas parādu dzēšanas iespēju izmantojušo personu skaits pieaugot no deviņiem līdz vairākiem simtiem. Raksts uzsver, ka pašreizējā kārtība paliks spēkā līdz 2027. gada oktobrim, kamēr likumdevējs sagatavo jaunu regulējumu.

Satversmes tiesa 30.septembrī spriedumā lietā Nr.2025-23-01 atzinusi par neatbilstošām Satversmes 105.pantam atsevišķas Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normas, jo tās nenodrošina, ka no parādiem tiek atbrīvotas vienīgi personas, kurām objektīvi nav iespējas tos nokārtot. Lieta ierosināta pēc licencēta parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pieteikuma, kas norādīja, ka pašreizējie ienākumu un parāda apmēra kritēriji pārmērīgi ierobežo kreditoru īpašuma tiesības.

No 2026.gada 1.oktobra Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas sadalītas starp Tieslietu ministriju, Tiesu administrāciju un biedrību "Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija". Tieslietu ministrija pārņem administratoru un TAP uzraugošo personu uzraudzību un disciplinārlietu izskatīšanu, Tiesu administrācija — darbinieku prasījumu garantiju fonda un maksātnespējas uzskaites sistēmas pārvaldību.

ASV Niujorkas dienvidu apgabala bankrota tiesā, airBaltic Chapter 11 pārstrukturēšanas procesa ietvaros, izveidota piecu locekļu nenodrošināto kreditoru komiteja, kurā ietilpst "Airbus Canada", līzinga kompānijas "Jackson Square Aviation Ireland" un "AVAP Leasing (Europe)", kā arī Tallinas un Lietuvas lidostas. Pirmā kreditoru sapulce paredzēta 22. oktobrī. Starp airBaltic lielākajām saistībām minēti aptuveni 66,5 miljoni ASV dolāru parāds "Pratt & Whitney" un 42,4 miljoni eiro ES emisiju kvotu saistībās.

Maksātnespējas kontroles dienests atgādina, ka finanšu grūtībās nonākušam uzņēmumam pieejams tiesiskās aizsardzības process (TAP), kura laikā uzņēmuma vadību turpina īstenot parādnieka izpildinstitūcija, bet uzraugošā persona pārrauga procesa norisi. TAP mērķis ir atjaunot maksātspēju, vienlaikus aizsargājot kreditoru un darbinieku, īpaši darba samaksas prasījumu, tiesības.

Maksātnespējas kontroles dienests beidz darbu 30. septembrī, un no 1. oktobra tā funkcijas sadala starp Tieslietu ministriju, Tiesu administrāciju un Maksātnespējas administratoru asociāciju. TM pārņem administratoru uzraudzību un disciplinārlietas, TA pārņem darbinieku prasījumu garantiju fondu, depozītus un elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu EMUS, bet asociācija - kvalifikācijas eksāmenus un ētikas lietas. Iesniegtie dokumenti automātiski pāries jaunajām institūcijām, un no 1. oktobra jāmaksā uz jaunu TA kontu.

Arī rakstīja: lvportals.lv

MKD skaidro, ka tiesiskās aizsardzības process (TAP) ļauj finansiālās grūtībās nonākušam uzņēmumam restrukturizēties, nenonākot maksātnespējā, pie tam vadība turpina darbu, bet procesu uzrauga tiesas noteikta uzraugošā persona. Darbiniekiem paredzēta īpaša aizsardzība - bez darbinieka piekrišanas nav atļauts samazināt vai aizkavēt algas izmaksu, un strīdus pirmām kārtām jārisina ar darba devēju, tad ar uzraugošo personu. No 2026. gada 1. oktobra uzraudzības funkciju no MKD pārņem Tieslietu ministrija.

Konkurences padome 25. septembrī saņēma OÜ Infortar Agro paziņojumu par nodomu iegūt izšķirošu ietekmi pār lietuviešu lopbarības ražotāju UAB LITAGRA, kura Latvijas meitasuzņēmums ražo dzīvnieku barību; paziņojumā minēta iespējama vertikāla saikne starp barības tirdzniecību un piensaimniecību. Ieinteresētās personas savu vērtējumu par darījuma ietekmi uz konkurenci var iesniegt līdz 9. oktobrim, un padomei lēmums pieņemams viena mēneša laikā, ko var pagarināt līdz trim mēnešiem.

Finanšu ministrija noraidījusi Rīgas priekšsēdētāja vietnieka priekšlikumu bez maksas izdalīt iedzīvotājiem vētras gāztos kokus. Ministrija secinājusi, ka pašvaldības zemē kritušie koki ir pašvaldības īpašums ar ekonomisku vērtību, tāpēc tos nevar vienkārši atdot; saskaņā ar publiskas personas mantas pārvaldības regulējumu, pašvaldībai vispirms jāizvērtē, vai kokmateriālu var izmantot pašas vajadzībām vai pārdot, un jebkurai nodošanai jābūt vērstai uz iespējami lielāku ieņēmumu guvumu.

Raksts skaidro padomes kā sabiedrības pārraudzības institūcijas funkcijas, uzdevumus un kompetenci saskaņā ar Komerclikuma 291.pantu — padome pārstāv sabiedrības intereses un uzrauga valdes darbību. Akciju sabiedrībām padomes izveide ir obligāta, SIA tā parasti tiek veidota, ja dalībnieku skaits ir liels vai tie nevēlas pašu īstenot kontroli pār valdi.

Uzņēmumu reģistrs atvēris jaunu, bezmaksas e-pakalpojumu, ar kuru masu informācijas līdzekļi, kas reģistrēti līdz 2026. gada 26. jūnijam un par kuriem nav mainījušies reģistrācijas dati, var iesniegt darbības turpināšanas apliecinājumu; tas nav nepieciešams, ja izmaiņu dokumenti iesniegti līdz 2026. gada 27. decembrim. Papildus no 1. oktobra jaunreģistrētiem mediju pakalpojumu sniedzējiem jāatklāj informācija par patieso labuma guvēju atbilstoši ES pārredzamības prasībām.

Uzņēmumu reģistrs sagatavojis skaidrojumu par patiesā labuma guvēja (PLG) kontroles veida un apjoma norādīšanu atbilstoši grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā, kas stājās spēkā 2026.gada 1.aprīlī. No 1.jūlija reģistrējamā informācija par PLG papildināma ar kontroles apjomu un visām personas valstspiederībām, ja tās vairākas.

Konkurences padome saņēmusi paziņojumu, ka Igaunijas piensaimnieku grupas uzņēmums SIA Hummuli plāno iegūt noteicošu ietekmi pār SIA Food Union Management, kurai pieder piena pārstrādes uzņēmumi Rīgas Piena Kombināts un Valmieras piens. Padomei lēmums par darījuma atļaušanu, aizliegšanu vai nosacījumu izvirzīšanu jāpieņem viena mēneša laikā, ko var pagarināt līdz četriem mēnešiem padziļinātas izpētes gadījumā; ieinteresētās personas vērtējumu var sniegt līdz 9. oktobrim.

Raksts skaidro, kādas kārtējās atskaites un noslēguma dokumentus — tostarp likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju — jāiesniedz VID uzņēmuma likvidācijas periodā saskaņā ar Komerclikuma 312.pantu. Parasti likvidācija pēc dalībnieku lēmuma ilgst vismaz divus mēnešus, bet var ieilgt.

Autors Andris Grafs argumentē, ka valstij jāprecizē sava kapitālsabiedrību līdzdalības mērķis, jo Latvijas valsts kapitāla portfelis salīdzinājumā ar OECD valstīm ir neparasti plašs, bet skaidra pamatojuma tam trūkst.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 29.septembrī konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā par Uzņēmumu reģistru, kas paredz pieteikumu obligātu elektronisku iesniegšanu tiešsaistes formās. Vienkāršos gadījumos, piemēram, juridiskās adreses mainīšanā, lēmumus varēs pieņemt automātiski, saglabājot personu tiesības pieprasīt skaidrojumu un lēmumu apstrīdēt.

Raksts analizē Komerclikuma regulējumu par dividenžu izmaksu, kad tā nav proporcionāla kapitāla daļām. Pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra 2026. gada augusta skaidrojumu, statūtos jānorāda konkrēti dividenžu sadales principi, kritēriji vai metodika – šo kārtību nevar atstāt vienīgi dalībnieku sapulces ziņā vai noteikt tikai atsevišķā vienošanās.

Ministru kabinets 29. septembrī atbalstīja likumprojektu, kas, pārņemot ES direktīvu (ES) 2026/470, sašaurina uzņēmumu loku, kam jāsagatavo ilgtspējas pārskati - prasība turpmāk skars tikai komersantus ar neto apgrozījumu virs 450 miljoniem eiro un vidēji vairāk nekā 1000 darbinieku. Trešo valstu mātesuzņēmumu slieksnis celts no 150 uz 450 miljoniem eiro, un ieviests 'vērtības ķēdes slieksnis', kas liedz lielajiem ziņotājiem pieprasīt pārmērīgu informāciju no mazākiem piegādātājiem. Jaunās prasības piemēros no 2027. pārskata gada.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumus Uzņēmumu reģistra likumā, kas pakāpeniski ieviestu elektronisku iesniegumu iesniegšanu un automatizētu lēmumu pieņemšanu vienkāršos gadījumos, piemēram, juridiskās adreses mainīšanā. Personām saglabāsies tiesības pieprasīt rakstveida lēmumu un to pārsūdzēt, un pārejas periodā papīra iesniegumus varēs izmantot vēl vairākus gadus, tostarp ar notāra palīdzību. Likumprojektam jāiztur trīs lasījumi Saeimā.

Ministru kabinets 29. septembrī atbalstīja Ekonomikas ministrijas ieceri veidot kapitāla fondu kā Altum meitasstruktūru, kas darbosies kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks un reģistrēsies Latvijas Bankā. Sākotnējais ieguldījums būs līdz 20 miljoniem eiro no Altum līdzekļiem, mērķa apjoms - ap 150 miljoniem eiro, un vismaz 50% izdevumu jāsedz no tirgus ieņēmumiem. Fonds investēs aizsardzībā, kritiskajā infrastruktūrā un enerģētikā, darbojoties pēc komercprincipiem bez subsidēšanas elementiem.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

Ministru kabinets atbalstīja Patentu valdes pārdēvēšanu par Latvijas Intelektuālā īpašuma biroju no 2027. gada 1. janvāra, atzīstot, ka pašreizējais nosaukums neatbilst iestādes paplašinātajai darbībai patentu, preču zīmju, dizainparaugu, pusvadītāju topogrāfiju un ģeogrāfisko izcelsmes norāžu jomā. Pārdēvēšana iezīmē stratēģisku pievēršanos sadarbībai ar uzņēmējiem un pētniecības iestādēm, un visas trīs Baltijas valstis 2026. gadā veic līdzīgas pārmaiņas. Iestāde strādā pie 2027.-2030. gada stratēģijas.

Raksts (grāmatvedības sērijas daļa) skaidro, kā ilgtermiņa būvniecības līgumos noteikt izpildes pakāpi, lai pareizi un laikus atzītu ieņēmumus un peļņu finanšu pārskatos, atšķirībā no vienkāršiem pārdošanas darījumiem. Analizēti grāmatvedības principi, kas piemērojami, ja objekta nodošana aizkavējas vairākus gadus.

Iepirkumu uzraudzības birojs publicējis skaidrojumu par Ministru kabineta noteikumu Nr.397 "Minimālās kiberdrošības prasības" piemērošanu publiskajos iepirkumos, precizējot, kad pasūtītājam jāpieprasa Satversmes aizsardzības biroja atzinums par pretendentu. Atzinums jāpieprasa, tiklīdz skaidri zināma persona, ar kuru tiks slēgts iepirkuma līgums, tostarp vairāku posmu procedūrās.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no 1. oktobra apstiprinājusi siltumenerģijas tarifu izmaiņas 44 komersantiem - 39 sadārdzinājumus un 5 samazinājumus. Vidējais tarifs pieaugs par 7,78%, no 86,23 eiro/MWh septembrī līdz 92,94 eiro/MWh oktobrī, galvenokārt degvielas (koksnes granulu, gāzes) cenu kāpuma dēļ; 20 vietās tarifs pārsniegs 100 eiro/MWh. Samazinājumi, tostarp Ikšķilē un Koknesē, saistīti ar izdevīgākiem degvielas iepirkuma līgumiem.

Raksts (pirmā daļa sērijā) apkopo Publisko iepirkumu likuma 14.maijā pieņemto reformu, kas stāsies spēkā trīs posmos — 2026.gada 9.jūnijā, 2027. un 2028.gada 1.janvārī. Pirmais posms ietver pārejas risinājumus izslēgšanas iemesliem, plašākas iespējas precizēt kvalifikācijas dokumentus, pārskatītu līguma grozījumu regulējumu un ilgtspējas mērķa iekļaušanu likumā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pēc 2026. gada vasaras publiskās apspriešanas apstiprinājusi grozījumus noteikumos par elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus analīzei nepieciešamo informāciju, svītrojot vai vienkāršojot vairākus rādītājus un pārkārtojot pārskatu formas. Mērķis - mazināt komersantu atskaišu slogu, saglabājot tirgus uzraudzībai nepieciešamo datu apjomu. Izmaiņas skar visus elektronisko sakaru komersantus, kuriem jāiesniedz regulārie pārskati SPRK.

Ministru kabinets 22. septembrī pieņēma grozījumus, kas no 2027. gada ierobežo programmatūras izstrādes pakalpojumu iepirkumu ar Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-katalogu līdz 140 000 eiro (bez PVN) gadā vienam pasūtītājam. Ierobežojums attieksies tikai uz līgumiem, kas slēgti no 2027. gada 1. janvāra, un tā mērķis ir veicināt atklātu konkursu sarežģītiem, pielāgotiem IT risinājumiem, nevis to pirkšanu caur e-katalogu. Standarta IT pakalpojumi, licences un konfigurācija, kas nav izstrāde, limitam netiek pakļauti.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

Labklājības ministrija izstrādājusi grozījumus likumā 'Par valsts sociālo apdrošināšanu', kas atceltu minimālo obligāto iemaksu objektu - pašlaik visiem darbiniekiem iemaksas aprēķina vismaz no noteikta minimuma, neatkarīgi no faktiskā atalgojuma. Turpmāk iemaksas rēķinātu tikai no reāli saņemtās darba samaksas, kas mazinātu darba devēju administratīvo slogu un izdevumus par nepilnas slodzes vai sezonāliem darbiniekiem. Grozījumi plānoti spēkā no 2027. gada 1. janvāra pēc Saeimas apstiprinājuma.

Saeima 1.oktobrī konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas ļaus personām, kurām 1991.-1995.gadā nav uzkrāts apdrošināšanas stažs, veikt brīvprātīgas iemaksas šī perioda papildināšanai pensijas un bezdarba stažā. Iemaksas varēs veikt par studiju, pēcdiploma izglītības un noteiktu aprūpes periodu laiku.

Raksts skaidro, ka vispārējs aizliegums ievest suni darbā nepastāv, bet darba devējs var to atļaut vai ierobežot, lai nodrošinātu visiem darbiniekiem drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus atbilstoši Darba likumam un darba kārtības noteikumiem. Darbiniekam jāpakļaujas darba devēja noteiktajai kārtībai, pat ja tas nozīmē dzīvnieka neņemšanu līdzi.

Latvijā nav absolūta aizlieguma darbiniekam slepeni ierakstīt sarunu ar vadītāju — likumība ir atkarīga no ieraksta mērķa, nepieciešamības un proporcionalitātes. Skaņas ieraksts ir personas datu apstrāde, un Datu valsts inspekcija atzīst, ka tas var būt pamatots, ja nepieciešams darbinieka tiesību aizsardzībai darba strīda gadījumā. Tomēr darbinieks nevar ierakstus glabāt bezgalīgi, dalīties ar kolēģiem vai publicēt sociālajos tīklos — atļauta vienīgi nodošana juristiem, tiesai vai kompetentām iestādēm strīda risināšanai.

Grant Thornton raksts salīdzina darba tiesību regulējumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, uzsverot, ka, neskatoties uz reģionālo tuvumu, noteikumi būtiski atšķiras. Latvijā noteikts termiņuzņemšanas darba līguma maksimālais ilgums – līdz pieciem gadiem, pārbaudes laiks – ne vairāk kā trīs mēneši, ikgadējais atvaļinājums – vismaz četras kalendāra nedēļas, tēva atvaļinājums – desmit kalendāra dienas sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas, un 2026. gada minimālā alga – 780 eiro mēnesī.

Raksts skaidro, kā nošķirt komandējumu no parastas darba dienas, ja darbinieks pavada visu dienu konferencē citā pilsētā, un vai šādā gadījumā pienākas dienas nauda. Analizēta robeža starp komandējuma, darba laika un atpūtas laika jēdzieniem atbilstoši Darba likumam.

Raksts analizē situāciju, kad darba devējs piedāvā grozījumus darba līgumā un darbinieks lūdz laiku apdomāties — cik ilgs termiņš uzskatāms par samērīgu un vai darba devējs var prasīt parakstīšanu pēc nedēļas. Skaidroti kritēriji, kas jāņem vērā, vērtējot, vai darbinieks vienošanos parakstījis spiediena ietekmē.

Grozījumi Enerģētikas likumā, kas stājas spēkā 2026.gada 1.oktobrī, ļauj energoapgādes uzņēmumiem avāriju seku novēršanas laikā nodarbināt darbiniekus virsstundās, pārsniedzot Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu apjomu. Kopējais darba laiks nedrīkstēs pārsniegt 60 stundas nedēļā, un paredzēta papildu piemaksa, atpūtas un darba aizsardzības garantijas.

Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē pārdevusi bijušajai Zemkopības ministrijai piederējušu sešstāvu biroja ēku Vecrīgā. Sākumcena bija 1,152 miljoni eiro, bet pārdošanas cena sasniedza 1,877 miljonus eiro — pieaugums par 63%. 1974. gadā celtā ēka aizņem 1529,9 kvadrātmetrus uz 376 kvadrātmetru liela zemes gabala.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izsolē pārdod bijušo "Mežtekas" muižu Jaunannas pagastā, Alūksnes novadā, kas iepriekš bija Zemkopības ministrijas pārvaldībā un ir vietējas nozīmes kultūras pieminekle. Īpašumā ietilpst 1,35 ha zemes, 448,6 kvadrātmetru muižas ēka un 163,7 kvadrātmetru saimniecības ēka; izsoles sākumcena ir 77 400 eiro, pieteikumus pieņem līdz 2. novembrim.

Viedokļrakstā multimāksinieks Horens Stalbe pauž, ka nodokļu sistēma daudziem iedzīvotājiem joprojām ir pārāk sarežģīta un ka atbildība par izpratni gulstas ne tikai uz pašiem cilvēkiem, bet arī uz valsts iestāžu spēju skaidrot noteikumus saprotamā valodā.

VID publicējis ikmēneša pārskatu par Latvijas Vēstnesī 2026. gada septembrī publicētajiem nodokļu normatīvajiem aktiem, strukturētu tabulā ar akta nosaukumu, komentāru, pieņemšanas un spēkā stāšanās datumu, kā arī izdarītajiem grozījumiem. Pārskata redzamajā daļā minēti grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā, kas skar akcīzes nodokļa piemērošanu.

No 2026. gada 1. jūlija ES atcēlusi nodokļa atbrīvojumu zemas vērtības sūtījumiem, ieviešot fiksētu 3 eiro muitas maksu par katru sūtījumu līdz 150 eiro no trešajām valstīm. Jūnijā tika noformētas vairāk nekā 710 000 muitas deklarāciju, bet jūlijā — gandrīz 525 000, t.i., kritums par ceturtdaļu; sūtījumu apjomi no Āzijas un ASV sākotnēji sarucēja līdz 70%, bet septembrī vērojama neliela, ap 20%, atgūšanās no zemākā punkta.

Sorainen nodokļu ziņu apkopojums par septembrī aktuālajām izmaiņām – jauna 10% 'jaunuzņēmēju mikrouzņēmumu nodokļa' ieviešana no 2027. gada 1. aprīļa, grozījumi par kapitāla kontu 'iziešanas nodokli' un brīvprātīgu kriptovalūtu deklarēšanu ar 10% nodokli, kā arī ES muitas reformas un tonnāžas nodokļa izmaiņas kuģošanas nozarē no 2027. gada.

Rakstu sērijas noslēdzošā daļa, kas balstīta VID viedoklī, apkopo, kā pareizi norādīt darījumus PVN deklarācijā — PVN par Latvijā piegādātām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem jāuzrāda par periodu, kad izrakstīts nodokļa rēķins, un rēķina novēlota izrakstīšana var radīt nokavējuma naudu.

VID informē, ka saistībā ar 2026. gada vasarā un rudens sākumā izsludināto ārkārtējo situāciju ilgstošu un intensīvu nokrišņu dēļ (izsludināta līdz 2027. gada 10. janvārim) skartajiem lauksaimniekiem ir pieejams atbalsts, lai tiktu galā ar maksājumu saistībām. Pilna raksta satura detaļas par konkrēto mehānismu (nodokļu termiņu pagarinājumu vai citu risinājumu) VID mājaslapā ir pieejamas tikai īsā, apcirptā priekšskatījumā, bet raksts tieši saistīts ar 1. oktobrī spēkā esošo ārkārtējo situāciju.

Eiropas Komisija sākusi pārkāpumu procedūru pret Latviju un vairākām citām valstīm (Vāciju, Igauniju, Lietuvu, Ungāriju) par nepietiekami stingrām sankcijām administratīvās nodokļu sadarbības noteikumu pārkāpumos, kas, komisijas vērtējumā, nespēj atturēt starptautiskas uzņēmumu grupas no agresīvas pārrobežu nodokļu plānošanas. Valstīm divu mēnešu laikā jāatbild un jāstiprina sodu regulējums, citādi process var tikt virzīts tālāk, tostarp uz ES Tiesu ar finansiāliem sodiem.

"Jumis Pro" aptaujā starp 176 Latvijas uzņēmumiem 64,8% aptaujāto vēlas, lai jaunievēlētā Saeima turpinātu samazināt darbaspēka nodokļus, uzskatot to par būtisku konkurētspējai. Lai gan neapliekamā minimuma paaugstināšana tiek atzīta par soli uz priekšu, uzņēmēji pauž skepsi par konkrētu turpmāku īstenošanu; zemākas darbaspēka izmaksas tiek uzskatītas par svarīgām ārvalstu investīciju piesaistei.

VID sagatavojis uzziņu par preču izcelsmes noteikšanas tiesiskajiem aspektiem un muitas normatīvo aktu piemērošanu, izskatot konkrētu gadījumu, kad Latvijā esošā ražotnē no Ķīnas izejvielas apvieno ar ES izcelsmes komponentu, lai iegūtu gatavo produktu. Uzziņa skaidro, kā šādos gadījumos nosaka preces izcelsmes statusu muitas vajadzībām.

No 2027. gada 1. aprīļa iedzīvotāji, kas neformāli pārdod puķes, sēnes vai mājražojumus, varēs izvēlēties īpašu nodokļa režīmu — 10% automātisku nodokļa ieturējumu parastā 25% mikrouzņēmumu nodokļa vietā, ja gada apgrozījums nepārsniedz 12 000 eiro. Valdība prognozē ap 2,5 miljonu eiro budžeta ieņēmumus, bet ieviešanas izmaksas sasniedz 341 510 eiro; aptaujātie mazie tirgotāji par jauno kārtību izrāda mazu entuziasmu.

22 gadus vecais Pauls, kas studēja ASV un saņēma stipendiju, kļuva par Latvijas nodokļu rezidentu, iestājoties valsts aizsardzības dienestā. VID noteicis, ka viņam jāmaksā aptuveni 3000 eiro iedzīvotāju ienākuma nodokļa par ASV stipendiju, jo tā nav ietverta ar nodokli neapliekamo stipendiju sarakstā. VID uzsver, ka rezidentiem Latvijā jāmaksā nodoklis no ārvalstu ienākumiem neatkarīgi no ASV nodokļu režīma; Pauls plāno lietu apstrīdēt, un Aizsardzības ministrija pauž gatavību pārskatīt attiecīgo regulējumu.

VID atgādina, ka līdz 30. septembrim var pieteikties automātiskai pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Šī kārtība piemērota personām, kurām nav dokumentētu izdevumu, ko pievienot deklarācijai; tie, kas nokavēs termiņu, lai saņemtu atmaksu par attaisnotiem izdevumiem (piemēram, ārstniecību vai izglītību), iesniegs pilna gada deklarāciju.

VID aktualizējis metodisko materiālu par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātājiem, skaidrojot PVN priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumus vieglo pasažieru automašīnu iegādei, nomai un uzturēšanai. Materiāls precizē, kādos gadījumos priekšnodoklis par šādu automašīnu izmaksām nav atskaitāms pilnā apmērā.

Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā grozījumus sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas cietušajiem ļautu prasīt kompensāciju no sava, nevis vainīgā vadītāja apdrošinātāja, ja zaudējumus radījis Latvijā reģistrēts transportlīdzeklis. Apdrošinātāji varēs atteikt izmaksu tikai īpašos gadījumos — kad atbildību nevar noteikt, kad nodarīts kaitējums veselībai, vai kad kompensācija pārsniedz 50 000 eiro.

1. oktobrī publicētie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (pieņemti 17. septembrī) no 2027. gada 1. janvāra nodod patērētāju kredīta un finanšu pakalpojumu uzraudzību no PTAC uz Latvijas Banku. Ieviesta jauna licencēšanas kārtība atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (pieteikuma maksa 1500 eiro, gada maksa 5000 eiro, spēkā no 20. novembra) un patērētāju kredīta speciālajām licencēm (2500 eiro un 5000 eiro gadā, ar 100 000 eiro gada maksimumu). Par pārkāpumiem paredzēti brīdinājumi un naudas sodi līdz 75 000 eiro; PTAC pabeigs iesāktās lietas līdz 2026. gada 31. decembrim.

PTAC informē, ka ES remontējamības direktīva (spēkā no 2026. gada 31. jūlija) paplašina patērētāju tiesības pieprasīt preces remontu, un Latvijā to ievieš ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas pašlaik vēl tiek skatīti Saeimā. Prasības attieksies uz mājsaimniecības elektropreču tirgotājiem, importētājiem, ražotājiem un remonta pakalpojumu sniedzējiem, un PTAC šai sakarā 9. oktobrī rīko tiešsaistes semināru par ekodizaina, energoefektivitātes marķējuma un remontējamības prasību piemērošanu.

Latvijas Banka sākusi mediācijas procesu starp SIA MiTek Industries un divām komercbankām, kas atteikušās uzņēmumam atvērt kontu, pieprasot papildu paskaidrojumus, kas, iespējams, saistīti ar ASV FATCA regulējuma prasībām. Centrālā banka objektīvi izvērtēs abu pušu nostāju un ierosinās risinājumu atbilstoši regulējumam un labajai praksei, vienlaikus atgādinot bankām par iespēju bez maksas pārbaudīt patiesā labuma guvēju datus Uzņēmumu reģistrā un aicinot nesamērīgas prasības mazināt.

Latvijas Banka 2026. gada 30. septembrī izsniegusi SIA Atrya Technologies kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja licenci, kas atļauj klientu vārdā glabāt un pārvaldīt kriptoaktīvus, kā arī mainīt kriptoaktīvus pret citiem kriptoaktīviem. Uzņēmums saskaņā ar MiCA regulējuma pārrobežu paziņošanas mehānismu var darbību izvērst visā ES; tas ir 12. kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas licencēts Latvijā kopš MiCA spēkā stāšanās.

Latvijas Banka izsniegusi SIA Neverless maksājumu iestādes licenci, kas atļauj sniegt kredīta pārvedumu un regulāro maksājumu pakalpojumus. Tā ir uzņēmuma otrā licence - 2026. gada maijā tas jau saņēma kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja licenci.

Latvijas Banka izsniegusi SIA Noah LV gan kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja licenci (glabāšana, pārvaldīšana, apmaiņa pret valūtu, klientu rīkojumu izpilde un pārvedumi), gan maksājumu iestādes licenci. Kriptoaktīvu licence saskaņā ar MiCA regulējumu ļauj darbību izvērst visā ES; uzņēmums kļuvis par 12. kriptoaktīvu un 13. maksājumu pakalpojumu licencētu iestādi Latvijā.

Skaidrojumā norādīts, ka gan bankas, gan nebanku (patērētāju) kreditētāji var izsniegt ar nekustamo īpašumu nodrošinātus hipotekāros aizdevumus, taču nosacījumi atšķiras: bankas piedāvā aptuveni 4,3% gada likmi, bet nebanku kreditētāji — 13-18%. Abiem jāievēro Patērētāju tiesību aizsardzības likums un saistītie noteikumi, taču nebanku kreditētāji var būt elastīgāki pret klientiem ar sarežģītāku kredītstāstu.

Raksts sniedz padomus par kredītu apvienošanu Latvijā, skaidrojot priekšnosacījumus, riskus un to, kā šāds solis var ietekmēt personas kredītvēsturi — gan pozitīvi, samazinot maksājumu skaitu, gan negatīvi, ja netiek ievēroti jaunā aizdevuma nosacījumi. Materiāls paredzēts patērētājiem, kas apsver vairāku saistību refinansēšanu.

Uzņēmums "MiTek Baltic", kas saistīts ar miljardieri Warenu Bafetu un Latvijā darbojas 18 gadus, četrus mēnešus nevar atvērt bankas kontu, jo banka pieprasa patiesā labuma guvēja pasi un sociālās apdrošināšanas numuru — informāciju, ko objektīvi nevar iesniegt par ārvalstu personu. Prasības izriet no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma un ASV FATCA likuma. Latvijas Banka apstiprinājusi, ka izveidojusi mediācijas procesu šādu situāciju risināšanai un aicinājusi uzņēmumu iesniegt sūdzību.

Eiropas Banku iestāde (EBA) 29. septembrī pieņēmusi un 30. septembrī publicējusi 2027. gada darba programmu, kuras uzsvars - efektivitāte, noturība un pārveide. Prioritātēs iekļauta 2024. gada banku pakotnes īstenošanas pabeigšana, sagatavošanās jauniem maksājumu pakalpojumu regulējumiem un turpmāks darbs pie DORA, MiCA un EMIR regulu piemērošanas. Programma saskan ar Eiropas Komisijas banku konkurētspējas iniciatīvām, un tā attiecas arī uz Latvijas kredītiestādēm, kas ir EBA uzraudzības tvērumā.

Latvija pievienojusies jaunam NB8 sadarbības formātam, kas vieno astoņu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu izlūkošanas dienestu vadītājus; pirmā tikšanās notika 29.-30. septembrī Tallinā. Formāta mērķis ir koordinētāka reģionāla pieeja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un sankciju apiešanas apkarošanā, tostarp ciešāka sadarbība ar Eiropas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādi (AMLA).

VID publicējis sava uzraudzībā esošo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPF) likuma subjektu sektoru risku novērtējumu un vienlaikus uzlabojis attiecīgās informācijas pieejamību savā tīmekļvietnē. Novērtējums ir adresēts VID pārraudzībā esošajiem likuma subjektiem (piemēram, nebanku finanšu un citiem pakalpojumu sniedzējiem), lai tie varētu atbilstoši pielāgot savus risku mazināšanas pasākumus.

EIOPA 28. septembrī publicējusi progresa ziņojumu par apdrošināšanas un pensiju nozares ziņošanas vienkāršošanu - ceturkšņa pārskatu veidnes atsevišķiem uzņēmumiem samazinātas par 26%, gada veidnes par 30%, un pārskatītas un saīsinātas 25 vadlīniju kopas (vidēji par trešdaļu). Turpmāk plānots veicināt digitālu datu sniegšanu, agrāku iesaisti likumdošanas procesā un labāku uzraudzības iestāžu koordināciju, lai mazinātu fragmentāciju vienotajā tirgū. Izmaiņas skar arī Latvijā darbojošos apdrošinātājus un pensiju fondus.

ESMA 28. septembrī publicējusi 2027. gada darba programmu, kas pāriet no sagatavošanas uz Krājumu un investīciju savienības iniciatīvu īstenošanu, paplašinot uzraudzību pār konsolidēto datu lentes sniedzējiem, ESG reitingu aģentūrām un Eiropas zaļo obligāciju pārbaudītājiem. Programmā paredzēti četri vienkāršošanas pasākumi - darījumu un fondu pārskatu, privāto investoru iesaistes un riska uzraudzības jomās - kā arī datu un MI rīku attīstība uzraudzības modernizācijai. Tas skar arī finanšu tirgu dalībniekus Latvijā, kas pakļauti ES uzraudzībai.

Datu valsts inspekcija skaidro, ka automašīnas reģistrācijas numurs pats par sevi nav personas dati, ja vien tas nav savienojams ar konkrētu personu, piemēram, saistot ar transportlīdzekļa īpašnieka datiem parkošanas parāda piedziņas gadījumā. Operatoriem, kas izmanto numuru atpazīšanas sistēmas, jāinformē autovadītāji ar atbilstošu norādi un paziņojumu, un dati glabājami tikai tik ilgi, cik nepieciešams norādītajam mērķim.

Raksts skaidro, kā uzņēmumam pareizi apstrādāt datu subjekta pieprasījumu dzēst personas datus atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, lai izvairītos no kļūdām — nepamatotas datu izsniegšanas trešajām personām, sasteigtas dzēšanas vai termiņa nokavēšanas. Uzsvērts, ka tas ir biznesa process, kuram uzņēmums var laikus sagatavoties, izstrādājot iekšējo kārtību.

Pēc CSDD kiberuzbrukuma, kurā tika apdraudēti aptuveni 1,2 miljonu personu dati, daudzi cietušie iesnieguši prasības par 10 000 eiro kompensāciju. Sorainen eksperti skaidro, ka pats datu aizsardzības pārkāpums automātiski nerada tiesības uz kompensāciju – jākonstatē konkrēts kaitējums (materiāls vai morāls). Raksts analizē VDAR 82. panta piemērošanu un pierādīšanas pienākumu šādās prasībās.

Saeima 1.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēmusi steidzamus grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, paplašinot Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču importa aizliegumu arī uz pārtikas produktiem, tostarp konditorejas izstrādājumiem, mērcēm un dārzeņu konserviem. Aizliegums attiecas arī uz šo preču ievešanu caur trešajām valstīm un stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Latvijas Psihoterapijas asociācijas vadītāja Egita Pļaviņa iebilst pret reformu, kas psihoterapeitu licencēšanu sašaurinātu tikai uz medicīnas ietvaru, izslēdzot asociāciju no diskusijas un sašaurinot atzīto terapijas metožu klāstu.

Sorainen apkopojums par divu nedēļu laikā (8.–22. septembris) virzītajiem un pieņemtajiem tiesību aktu grozījumiem vairākās jomās – nodokļi, veselības aprūpe, finanses, darba tiesības, transports un citas. Minēti arī Satversmes tiesas un Augstākās tiesas nolēmumi, kā arī izmaiņas digitālo pakalpojumu un kiberdrošības regulējumā. Materiāls ir vispārīgs pārskats, nevis atsevišķas tēmas analīze.

Eiropas Komisija sākusi sešas pārkāpumu procedūras pret Latviju par ES direktīvu nepilnīgu pārņemšanu vairākās jomās — elektroenerģijas tirgus konkurence, ūdeņraža un gāzes infrastruktūra, cilvēku tirdzniecības novēršana, patērētāju tiesības uz preču remontu un rūpniecisko emisiju standarti. Latvijai divu mēnešu laikā jāatbild un jāpabeidz transponēšana; neapmierinošas atbildes gadījumā lieta var tikt nodota Eiropas Savienības Tiesai ar iespējamiem finansiāliem sodiem.

Apkopojums ietver septembrī publicētos Senāta spriedumus nodokļu lietās, tostarp kritērijus, kad valdes locekļa saņemtā atlīdzība piecu minimālo algu apmērā uzskatāma par ar darbaspēka nodokļiem apliekamu ienākumu neatkarīgi no izmaksājušo uzņēmumu skaita, un nosacījumus, kad intelektuālā īpašuma ienākumu guvēju atzīst par pašnodarbinātu.

Apkopojums ietver septembrī publicētos Senāta spriedumus komerctiesībās, tostarp jau minētos kritērijus par valdes locekļa atlīdzības aplikšanu ar darbaspēka nodokļiem un jautājumu par komersanta saimniecisko pamatdarbību energoietilpīgajā apstrādes rūpniecības nozarē kā priekšnoteikumu nodokļu atlaidei.

Senāts atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodevis jaunai izskatīšanai lietu, kurā Konkurences padome sodījusi Jelgavas pašvaldību par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, bez konkursa noslēdzot atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar tai daļēji piederošu kapitālsabiedrību. Pēc Senāta lūguma ES Tiesa skaidrojusi tirgus dalībnieka jēdzienu, un Senāts atzinis, ka apgabaltiesa to interpretējusi nepareizi.

Senāts atzinis par nepiemērojamu Ministru kabineta noteikumu normu, kas minimālo vecumu darba stāža aprēķināšanai balstīja uz padomju laika Darba likumu kodeksu, un nodevis lietu par invaliditātes pensijas pārrēķinu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Pieteicēja bija lūgusi ieskaitīt stažā visu darba periodu padomju saimniecībā, bet aģentūra to bija ieskaitījusi vien daļēji.

Arī rakstīja: lvportals.lv

Saskaņā ar Senāta 2026. gada septembra nolēmumu lietā SKC-646/2026, Latvijas likums neļauj piespiest parādnieku pieņemt mantojumu kreditoru interesēs. Civillikuma 689. pants nosaka, ka nevienam nav pienākuma pieņemt mantojumu, aizsargājot personas tiesības izvēlēties mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu. Maksātnespējas administrators var pārvaldīt parādnieka esošo mantu, bet nevar piespiest pieņemt jaunas mantojuma tiesības; tomēr Maksātnespējas kontroles dienests 2024. gadā brīdinājis, ka nepamatota mantojuma atraidīšana var tikt vērtēta kā rīcība negodprātībā ar sekām maksātnespējas procesā.

Senāta Administratīvo lietu departaments atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīta Jelgavas novada pašvaldības sūdzība par Konkurences padomes uzlikto naudas sodu dominējošā stāvokļa izmantošanā. Pašvaldība bija piešķīrusi atkritumu apsaimniekošanas tiesības tai daļēji piederošam uzņēmumam, nerīkojot iepirkumu. Senāts atzina, ka tiesa nepareizi piemērojusi "tirgus dalībnieka" jēdzienu, un pēc konsultācijām ar Eiropas Savienības Tiesu secināja, ka pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas darbība ir publiskas varas funkcija, nevis komercdarbība; lieta nosūtīta atkārtotai izskatīšanai.

Saeima 1. oktobrī pieņēma grozījumus Tiesu varas likumā, kas paplašina Tiesnešu padomes pilnvaras tiesu budžeta un tiesnešu karjeras jautājumos, mazinot tieslietu ministra lomu. Apgabaltiesu un apelācijas instanču tiesnešu kandidātus Saeimai turpmāk virzīs Tiesnešu padome, un pakāpeniski tiesnešu palīgu amatus nomainīs jauna 'tiesas jurista' amata vieta. Grozījumi stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī, pilnu pāreju plānojot līdz 2032. gadam.

Augstākā tiesa izveidojusi iekšēju ar mākslīgo intelektu darbināmu semantiskās meklēšanas rīku "Judicata", kas tiesnešiem un darbiniekiem palīdz ātri atrast informāciju aptuveni 440 000 tiesu nolēmumu un citu dokumentu klāstā. Tiesa uzsver, ka rīks ir meklētājs, nevis sarunbots, un paredzēts pētniecības atbalstam, nevis juridiskās analīzes aizstāšanai.

Analītiskā raksta autors brīdina, ka pārliecība par mākslīgā intelekta sagatavota līguma automātisku juridisko korektumu ir maldinoša — glīti noformēts teksts nenozīmē, ka tas aizsargā puses intereses. Papildu risks rodas, augšupielādējot līgumu ar komercinformāciju MI sistēmā, kas var apdraudēt konfidencialitāti.

Raksts analizē mākslīgā intelekta izmantošanas riskus grāmatvedībā un jautājumu, kam jāuzņemas atbildība par kļūdām, ko izraisījis MI rīku neuzmanīgs pielietojums. Uzsvērts, ka grāmatvedis nevar pilnībā paļauties uz automatizētu rezultātu un ir jāpatur profesionālā kontrole un atbildība par sagatavotajiem datiem.

Cobalt raksts skaidro robežu starp pieļaujamu kritiku un nelikumīgu komercreputācijas aizskārumu Latvijas tiesību izpratnē. Lai kritika būtu prettiesiska, tai jāietver nepatiesi faktu apgalvojumi vai nesamērīgi aizskaroši izteikumi; uzņēmumi var prasīt atsaukšanu un kompensāciju, smagākos gadījumos pastāv arī kriminālatbildības risks par neslavas celšanu.