Tiesu prakse

Rīgas pilsētas tiesa 4. septembrī atzina par spēkā neesošu Daugavpils pašvaldības rīkojumu par likvidētā Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītājas Santas Pupiņas atlaišanu, atjaunoja darba tiesiskās attiecības un pēc prasītājas lūguma tās izbeidza ar tiesas spriedumu. Pašvaldībai piespriests izmaksāt 13 012,65 eiro par darba piespiedu kavējumu un 2051,68 eiro tiesāšanās izdevumus; prasība par 3000 eiro morālo kaitējumu noraidīta. Tiesa konstatēja Darba likuma 108. panta prasību par darbinieku izvērtēšanu pārkāpumu un reorganizācijas nepieciešamības nepierādīšanu. Spriedums pārsūdzams.

Eiropas Savienības Tiesa 2026. gada 3. septembrī lietā C-798/24 (Jautiva), kas ierosināta pēc 17 akciju sabiedrības mazākuma akcionāru pieteikuma Satversmes tiesā, atzina, ka ES tiesības neprasa akcionāru reģistra informācijas publisku pieejamību un ka VDAR nepieļauj regulējumu, kas paredz visu akcionāru personas datu (identitāte, kontakti, akciju skaits, balsstiesības) atklāšanu ikvienam. Tiesa norādīja, ka komercdarbības caurskatāmības, NILLTPFN un sankciju mērķi nepamato vispārēju publisku piekļuvi, jo dati var tikt saglabāti un izplatīti. Tagad Satversmes tiesa vērtēs Latvijas akcionāru datu atklāšanas regulējuma atbilstību Satversmei; sagaidāmi grozījumi Komerclikumā un Uzņēmumu reģistra regulējumā. Klientus pārstāvēja COBALT (L. Liepa, G. Šantare, M. Aktumane).

Zvērināts advokāts Lauris Klagišs analizē, kad darba devējs var uzteikt darba līgumu, ja darbinieka rīcība ir pretrunā labiem tikumiem. "Labi tikumi" ir ģenerālklauzula bez izsmeļoša aizliegtās rīcības saraksta, tāpēc tiesa katru gadījumu vērtē individuāli, ņemot vērā gan vispāratzītas ētikas normas, gan nacionālajā tiesību sistēmā nostiprinātus principus. Raksts maksas.

DVI skaidro, ka personai, kas vēlas tiesā prasīt kompensāciju par personas datu aizsardzības pārkāpuma nodarīto kaitējumu saskaņā ar VDAR 82. pantu, nav vispirms jāsaņem uzraudzības iestādes lēmums – iestādes pārbaude un kompensācijas jautājums ir divas dažādas lietas. Atsaucoties uz EST praksi, DVI norāda, ka kompensācijas mērķis ir atlīdzināt faktiski nodarīto kaitējumu, nevis sodīt pārzini: pārkāpums vien nerada tiesības uz atlīdzību, jāpierāda kaitējums un cēloņsakarība, un tā apmērs atkarīgs arī no datu jutīguma.

"LVM Darbinieku neatkarīgā arodorganizācija" 2. septembrī iesniegusi Rīgas pilsētas tiesā prasību pret AS "Latvijas valsts meži", lūdzot nodrošināt reālu līdzdalību kolektīvajās pārrunās. Arodbiedrība sarunas ierosināja 2026. gada aprīlī, priekšlikumus iesniedza maijā, bet pirmā tikšanās notika tikai 5. augustā – pēc 125 dienām; tā uzskata, ka sarakste par procedūru aizstājusi sarunas pēc būtības. LVM koplīgumu noslēgusi ar otru arodbiedrību "LVM Cilvēkam un mežam". Lieta vēl nav ierosināta.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2026.gada 3.septembrī noraidīja sūdzību pret Latviju par to, ka valsts neesot nodrošinājusi pietiekamu regulējumu pret piespiedu darbu un kalpību (Konvencijas 4.pants). Tiesa atzina, ka Latvijā ir pietiekams tiesiskais ietvars (Satversme, Krimināllikums) un iestādes rūpīgi izmeklēja sūdzības iesniedzēja apgalvojumus par ekspluatāciju, tostarp neizmaksātu algu un darba devēja kontrolētiem dzīves apstākļiem.

iTiesības raksts (autore Anete Bože, ZAB Ellex Kļaviņš) par to, kā uzņēmumam rīkoties, ja pret to tiesā celta acīmredzami nepamatota prasība. Norādīts, ka arī nepamatota prasība ir jāizskata pēc būtības (Senāta lēmums SKC-881/2025), tāpēc atbildētājam aktīvi jāpiedalās procesā, jo prasītājs var lūgt prasības nodrošinājumu pēc CPL 138.panta (mantas arests, darbības ierobežojumi). Raksts maksas; pieejams ievads.

Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Satversmes tiesas jautājumiem lietā, ko ierosinājuši 17 dažādu akciju sabiedrību mazākuma akcionāri, atzina, ka Direktīva 2017/1132 neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrības akcionāriem. Latvijas regulējums, kas paredz internetā bez ierobežojumiem publiskot akcionāru vārdu, personas kodu, adresi, e-pastu, akciju skaitu un balsstiesības, ir nopietna iejaukšanās pamattiesībās un neatbilst Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, ja piekļuvei nav nosacījumu (piemēram, leģitīmas intereses pierādīšanas). Tiesa norādīja uz mazāk ierobežojošām alternatīvām – piekļuvi pēc leģitīmas intereses vai publiskošanu tikai par sankcionētām personām.

Eiropas Savienības Tiesa prejudiciālā nolēmumā pēc Satversmes tiesas jautājumiem atzina, ka ES tiesības neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrības akcionāriem, tostarp mazākuma akcionāriem, un ka Latvijas regulējums – likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.15 panta otrās daļas b) punkts, kas paredz akcionāru datu publiskošanu reģistra publiskajā daļā, – nesniedz pietiekamas garantijas pret ļaunprātīgu izmantošanu, jo dati pieejami masveida lejupielādei neidentificētiem lietotājiem. Tiesa norādīja uz mazāk ierobežojošiem risinājumiem, piemēram, piekļuvi pēc leģitīmas intereses pārbaudes. Tagad Satversmes tiesai jālemj par normas atbilstību Satversmei.

Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka ES tiesības neprasa publiskot akcionāru personas datus internetā, un Latvijas prasība brīvi pieejamā un lejupielādējamā veidā publicēt akcionāru vārdus, personas kodus, adreses un līdzdalības datus pārkāpj Pamattiesību hartā garantētās tiesības uz privātumu un datu aizsardzību. Pasākums nav ne piemērots, ne nepieciešams atklātas uzņēmējdarbības vides mērķim, un Latvijā trūkst pietiekamu garantiju pret datu ļaunprātīgu izmantošanu.

Apkopoti Senāta 2026.gada augusta nolēmumi nodokļu lietās. Lietā SKA-83/2026 atzīts, ka dzīvokļa vai mājas izīrēšana dzīvošanai nav saimnieciskā darbība nekustamā īpašuma nodokļa izpratnē; tiesai, nonākot pie citāda secinājuma nekā līdzīgās lietās, tas jāpamato, un tiesa var uzdot nodokļu administrācijai izdot labotu NĪN aprēķinu. Lietā SKA-733/2026 vērtētas sekas nokavētam nodokļa atvieglojuma pieteikumam pēc pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Apkopoti Senāta 2026.gada augusta nolēmumi administratīvajās lietās: dzīvojamā īpašuma izīrēšana nav saimnieciskā darbība NĪN mērķiem (SKA-83/2026); azartspēļu licenci nevar ierobežot ar vispārēju sabiedrības noraidījumu bez konkrētās vietas pamatojuma (SKA-57/2026); tiesa var uzdot iestādei izdot labotu administratīvo aktu par NĪN (SKA-83/2026); pagaidu aizsardzība pret Konkurences padomes rīkojumu pieļaujama, ja izpilde prasa būtiskas sistēmu izmaiņas (SKA-734/2026); nereglamentētā iepirkumā pretendenta reputācijas vērtējumam jābūt objektīvi pamatotam (SKA-87/2026).

Satversmes tiesa 2026. gada 2. septembrī sāka izskatīt lietu Nr. 2025-23-01 par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma 4. panta pirmās daļas 2. un 5. punkta, 5. panta pirmās daļas 2. punkta un otrās daļas atbilstību Satversmes 1. pantam un 105. pantam. Pieteikumu iesniedzis licencēts parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs, kas iegādājas un ārpustiesas kārtībā atgūst parādus; tas uzskata, ka normas pārmērīgi paplašina atbrīvošanas loku un būtiski samazina parādu portfeļa vērtību, aizskarot īpašuma tiesības un tiesiskās paļāvības principu. Lieta tiek izskatīta rakstveida procesā; nolēmums jāpieņem 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes.

Satversmes tiesa sākusi vērtēt, vai Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normas, kas ļauj atbrīvot personu no daļas saistību, ja ienākumi un parādi nepārsniedz likumā noteiktos sliekšņus un persona atbilst sociālajiem kritērijiem, atbilst Satversmei. Pieteikumu iesnieguši parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji, kas iegādājas un ārpustiesas kārtībā atgūst parādus; tie norāda, ka 2025. gada 21. janvārī spēkā stājušies grozījumi būtiski paplašinājuši atbrīvojamo personu loku un samazinājuši par tirgus cenu iegādāto parādu portfeļu vērtību, aizskarot īpašuma tiesības un tiesisko paļāvību. Lieta tiek skatīta rakstveida procesā, nolēmums – 30 dienu laikā pēc sēdes.

Krievu valodā publicēts raksts par Satversmes tiesā uzsākto lietu par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normām, kas pēc 2025. gada 21. janvāra grozījumiem ļauj plašākam personu lokam tikt atbrīvotam no saistībām, ja ienākumi un parādi nepārsniedz likumā noteiktos sliekšņus un persona atbilst sociālajiem kritērijiem. Pieteikumu iesnieguši parādu atgūšanas uzņēmumi, kas parādus iegādājušies par tirgus cenu, uzskatot, ka normas būtiski samazina to portfeļu vērtību un pārkāpj īpašuma tiesības un tiesiskās paļāvības principu. Nolēmums – 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes.

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normu atbilstību Satversmei – normām, kas ļauj atbrīvot personu no parādiem, ja tās ienākumi un saistību apmērs ir zem likumā noteiktajiem sliekšņiem un izpildīti sociālie kritēriji. Pieteikumu iesniedzis licencēts parādu piedziņas uzņēmums, kas norāda, ka atbrīvošanas loka paplašināšana būtiski samazinājusi tā par tirgus cenu iegādāto prasījumu portfeļa vērtību, pārkāpjot īpašuma tiesības un tiesiskās paļāvības principu.

Zelma Rence (ZAB Eversheds Sutherland Bitāns) skaidro dalībnieka un akcionāra tiesības pieprasīt valdei informāciju par sabiedrības darbību. Saskaņā ar Komerclikumu šīs tiesības ir katram dalībniekam/akcionāram neatkarīgi no daļu apmēra (atsauce uz Senāta 2018.gada nolēmumu), taču to apjoms SIA un AS atšķiras; rakstā aplūkots, ko var pieprasīt, kad valde drīkst atteikt un kāda ir procedūra. Raksts maksas.

Augstākā tiesa augustā judikatūras klasifikatoros pievienojusi 24 Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumus. Uzņēmējiem būtiskākās tēzes: dzīvokļa vai mājas izīrēšana dzīvošanai nav saimnieciskā darbība NĪN likmes piemērošanai (SKA-83/2026); Konkurences padomei tiesiskais pienākums jāpamato ar lietderības un samērīguma apsvērumiem, un platformas procesu pārstrāde var pamatot pagaidu aizsardzību (SKA-734/2026); licencētai maksājumu iestādei neregulētā iepirkumā ir rīcības brīvība vērtēt pretendentu reputāciju, ievērojot patvaļas aizlieguma un vienlīdzības principus (SKA-87/2026); kreditoram sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra procesā subjektīvās publiskās tiesības ir tikai Komerclikumā paredzēto procesuālo tiesību (pieteikums par likvidatora iecelšanu) apjomā (SKA-744/2026); iestāde nedrīkst formāli noraidīt lūgumu izmantot citu saziņas kanālu e-adreses vietā (SKA-685/2026).

Juriste Aleksandra Baranova (ZAB Kronbergs Čukste Levin) analizē EST 2026.gada 14.jūlija spriedumu lietā C-474/24 par Austrijas antidopinga organizācijas praksi publiskot sportistu vārdus, pārkāpumus un diskvalifikācijas ilgumu. Četri sportisti apstrīdēja publiskošanu kā nesamērīgu īpašu kategoriju personas datu apstrādi; rakstā vērtēts, kādos apstākļos šāda publiskošana pieļaujama datu aizsardzības tiesību ietvaros. Raksts maksas.

Senāts atcēla notiesājošu spriedumu un izbeidza kriminālprocesu par piesavināšanos pret komercsabiedrības pilnvaroto personu, kura no Vācijas piegādātāja saņēma preces, bet nesamaksāja pilnu rēķinu. Tā kā puses nebija vienojušās par īpašuma tiesību pārejas brīdi, piemērojamas Vācijas tiesības, pēc kurām preces kļuva par pircēja īpašumu piegādes brīdī – tātad persona rīkojās ar sava uzņēmuma mantu. Strīds par nesamaksātu rēķinu risināms civilprocesa kārtībā, nevis kriminālprocesā.

Sorainen likumdošanas un tiesu prakses apskats par 11.–25. augustu. Būtiskākais uzņēmējiem: 19. augustā stājās spēkā grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā; 20. augustā Saeima 3. lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Kredītinformācijas biroju likumā, 2. lasījumā – grozījumus Reklāmas likumā, Maksājumu pakalpojumu likumā u.c., ar kuriem patērētāju uzraudzība finanšu pakalpojumos no PTAC pāriet Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra; sagatavoti MK noteikumi par atliktā maksājuma pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju (reģistrācijas maksa 50 000 EUR) un patērētāju kreditēšanas grozījumi (Direktīva 2023/2225). Kontu reģistra noteikumos Maksātnespējas kontroles dienestu (likvidē 2026. gada 1. oktobrī) aizstāj Tieslietu ministrija; Advokatūras likuma grozījumi saīsina prakses prasību no 7 uz 5 gadiem. Apskatā arī Satversmes tiesas lieta 2026-13-01 par zaudējumu atlīdzību nepamatota mantas aresta gadījumā un Senāta spriedumi SKC-526/2026 un SKA-393/2026.

Zvērināta advokāte Annija Švemberga-Streikiša (AmberLaw) analizē EST 2026.gada 16.jūlija spriedumu apvienotajās lietās C-258/23–C-260/23 par konkurences iestāžu piekļuvi darbinieku e-pastiem. Tiesa atzina, ka darba e-pasts ir ar ES Pamattiesību hartu aizsargāta korespondence, un iekšējs aizliegums lietot e-pastu privāti šo aizsardzību neatceļ; jebkura piekļuve ir iejaukšanās pamattiesībās, kurai jābūt tiesiski pamatotai. Raksts maksas.

Senāta Krimināllietu departaments izbeidzis kriminālprocesu lietā par lielas mantas piesavināšanos, atzīstot, ka strīds starp komersantiem par vācu uzņēmuma precēm ir civiltiesisks, nevis noziedzīgs nodarījums. Saskaņā ar piemērojamām Vācijas tiesību normām īpašumtiesības uz preci pārgāja pie saņēmēja piegādes brīdī, tāpēc viņš rīkojās ar savu, nevis svešu mantu. Lieta tagad nododama izskatīšanai civillietu kārtībā.

Senāts lietā Nr. SKA-139/2026 atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nolēmis, ka bijušajam tiesnesim, kura pilnvaras beigušās maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ, nepienākas atlaišanas pabalsts. Senāts norādīja, ka likumdevējs apzināti nav paredzējis šādas tiesības tiesnešiem šajā gadījumā, atšķirībā no citiem valsts amatpersonu atlaišanas pamatiem. Tieslietu ministrija bija atteikusi pabalsta izmaksu.

Ģenerālprokurors Armīns Meisters 20. augustā vērsās Satversmes tiesā par diviem Ministru kabineta protokollēmumiem, ar kuriem Zemkopības ministrijai tika uzdots pārskatīt cenas ilgtermiņa līgumos starp AS "Latvijas valsts meži" un privātiem kokmateriālu pircējiem par 2024. gadā un turpmāk piegādājamiem skujkoku baļķiem. Prokuratūra uzskata, ka valdība bez likumā noteikta pilnvarojuma pieļāvusi valsts īpašuma atsavināšanu par zemāku cenu, nekā paredzēts noslēgtajos civiltiesiskajos līgumos, tādējādi pārkāpjot Satversmi.

Senāta Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā aktieris prasīja atsaukt televīzijas raidījumā izskanējušas nepatiesas ziņas par viņu. Spēkā palicis Rīgas apgabaltiesas spriedums, kas uzliek medijam pienākumu atsaukt informāciju, taču noraida prasību par morālā kaitējuma atlīdzību. Lieta Nr. SKC-526/2026.