Darba tiesības

Raksts aplūko situāciju, kad darba devējs, pieņemot darbinieku, piekritis viņa darbam arī citviet, bet vēlāk secina, ka amatu apvienošana radījusi pārmērīgu slodzi. Skaidrots, vai un kādos apstākļos darba devējs var atsaukt iepriekš sniegto piekrišanu un pieprasīt pārtraukt blakusdarbu, ņemot vērā tiesības strādāt vairākās darba vietās. Noderīgs darba devējiem, kas risina darbinieku pārslodzes jautājumus.

Raksts skaidro ES darba samaksas pārredzamības direktīvu (2023/970), kas darba devējiem uzliek pienākumu salīdzināt atalgojumu, ieskaitot piemaksas un labumus (piemēram, dienesta auto vai papildu brīvdienas), nevis tikai pamatalgu. Ja atalgojuma atšķirība starp dzimumiem sasniedz 5% un nav objektīvi pamatota, darba devējam būs pienākums kopā ar darbinieku pārstāvjiem veikt atalgojuma auditu; Latvijas likumprojekts paredz sodus juridiskām personām līdz 14 000 eiro.

LBAS 21.oktobrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomē iesniedza priekšlikumu ļaut darbiniekiem ar 40-45 darba gadu stāžu doties pensijā priekšlaicīgi, nezaudējot pensijas apmēru, norādot uz kaitīgiem darba apstākļiem un zemu veselīgas dzīves ilgumu Latvijā. Priekšlikums ietver priekšlaicīgu vecuma pensiju 80-100% apmērā, saīsinātu darba laiku ar daļēju pensiju un priekšlaicīgu pensionēšanos atsevišķās nozarēs. Pašlaik spēkā esošais regulējums priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā samazina pensiju par 50%, ko LBAS salīdzina ar mazākiem samazinājumiem citviet ES; Labklājības ministrija pret priekšlikumu izturas skeptiski.

Ellex eksperti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sagatavojuši Baltijas valstu nodaļas Employment Law Alliance 2026. gada Global Employer Handbook un izceļ atšķirības pieņemšanā darbā, darba tiesisko attiecību izbeigšanā un konkurences ierobežojumu līgumos. Latvijā darba sludinājumā jānorāda paredzamais atlīdzības diapazons, darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas, bet konkurences ierobežojums pēc darba attiecību beigām var būt spēkā līdz diviem gadiem pret samērīgu ikmēneša kompensāciju. Materiāls skaidro spēkā esošo regulējumu, nevis jaunas izmaiņas.

E-konsultācijā norādīts, ka bosings var būt svarīgs iemesls, lai darbinieks uzteiktu darba līgumu nekavējoties (Darba likuma 100. panta piektā daļa) un pretendētu uz atlaišanas pabalstu pēc 112. panta. Ja darba devējs nepiekrīt, bosings būs jāpierāda tiesā, un Augstākā tiesa ir norādījusi, ka ne katrs konflikts to attaisno. Ieteikts iepriekš apkopot e-pastus, ziņas, notikumu datumus un liecības.

Nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" paziņojusi, ka tuvākajā laikā sāks darbinieku kolektīvo atlaišanu, kas notiek uzņēmuma ASV restrukturizācijas procesa ietvaros. Lai samazinātu atlaižamo skaitu, uzņēmums vēlējās daļu darbinieku pārcelt uz nepilnu (85%) slodzi, un padomes priekšsēdētājs raksturojis gaidāmo procesu kā sarežģītu.

Raksts skaidro, ka Darba likums nenosaka konkrētu profesiju sarakstu, kurās drīkst nodarbināt virsstundu darbā — pārstrāde var rasties praktiski jebkurā profesijā, ne tikai nepārtrauktos dienestos. Noteicošais ir darba devēja pienākums ievērot virsstundu ierobežojumus un papildu samaksas kārtību. Materiāls noderīgs darba devējiem, kas plāno darba laika organizāciju.

Aizsardzības ministrija sagatavojusi grozījumus, kas paredz Zemessardzes karavīru iesaisti mobilizācijas pārbaudēs un mācībās, par kurām viņus brīdinās vismaz 72 stundas iepriekš. Darba devējam būs pienākums atbrīvot zemessargu no darba vēlākais 24 stundas pirms pavēstē norādītā ierašanās laika, saglabājot viņam darba vietu, un izsniegt darba samaksas izziņu, ja darbiniekam ir laika alga.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) noraidījusi Latvijas aviācijas profesijas arodbiedrības lūgumu pagarināt airBaltic izsludinātās kolektīvās atlaišanas termiņu no 30 līdz 60 dienām. NVA secinājusi, ka saskaņā ar Darba likumu un ES direktīvu termiņa pagarinājums ir izņēmums, un, izvērtējot airBaltic un arodbiedrības sniegto informāciju, nav atradusi pamatu šāda izņēmuma piemērošanai.

Saeimas 15.oktobrī steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu no 2027.gada 1.oktobra atļaus veikt brīvprātīgas iemaksas par noteiktiem periodiem no 1991. līdz 1995.gadam, lai papildinātu apdrošināšanas stāžu, kas ietekmē pensiju un bezdarbnieka pabalstu.

Raksts (abonentiem) analizē, vai darba devējam, kas kļūdaini pārmaksājis darbinieka algu, ir tiesības šo pārmaksu ieturēt no nākamās algas izmaksas.

Viedokļraksts argumentē, ka atalgojuma taisnīgums nav pielīdzināms vienādai algai līdzīgos amatos, jo atalgojumu pamatoti ietekmē amata vērtība organizācijā, atbildības līmenis un darba tirgus situācija. Autore norāda, ka valsts "vidējā alga" pati par sevi darba devējam maz pasaka, jo apvieno ļoti dažādas profesijas un atbildības līmeņus.

Raksts (abonentiem) skaidro, kā darba devējam rīkoties, ja darbinieks regulāri kavē noteikto darba laika sākumu, un vai šāds pārkāpums var būt pamats darba attiecību izbeigšanai saskaņā ar Darba likumu.

Labklājības ministrija informē, ka 2027.gadā darba dienas netiks pārceltas, jo Ministru kabinets līdz šim nav pieņēmis attiecīgu rīkojumu, lai gan likums paredz to izdarīt līdz katra gada 1.jūlijam.

Raksts skaidro juridisko neskaidrību par to, vai darba devējs var vienlaikus vai pēc kārtas izsniegt divus patstāvīgus darba līguma uzteikumus un kā tas ietekmē iepriekšējā uzteikuma atsaukšanu.

Valsts darba inspekcija 13. oktobrī izsludināja plašu pedagogu darba vides pārbaudi 150 lielākajās Latvijas vispārizglītojošajās skolās, izmantojot anonīmu aptauju par psihosociālajiem riskiem - stresu, darba slodzi, emocionālo vardarbību un komunikācijas problēmām. Aptauja norit oktobrī un jāaizpilda līdz 27. oktobrim; pārbaude pamatojas uz darba devēja pienākumu izvērtēt visus darba vides riskus, tostarp psihosociālos.

Raksts (abonentiem) skaidro, ka uzņēmuma reorganizācija pati par sevi nepārtrauc darba tiesiskās attiecības, bet dažādi reorganizācijas veidi var ietekmēt darba līguma turpināšanu un darba devēja pienākumus pret darbiniekiem.

Oktobrī gaidāms tiesas spriedums vairākus gadus ilgajā strīdā par airBaltic pilotu nodarbinātības modeli un statusu, strādājot ārpus Latvijas. Latvijas Aviācijas arodbiedrība (vadītāja Dace Kavasa) norāda, ka strīda centrā ir meitasuzņēmums Aviation Crew Resources, pilotu pārcelšana atpakaļ uz airBaltic un darbinieku nosūtīšana darbam Šveicē, kur 2026. gada 4. maijā reģistrēts jauns meitasuzņēmums. Arodbiedrība 2022. gadā vērsās pie atbildīgajām iestādēm par darbinieku vienlīdzīgas attieksmes un nodarbinātības statusa jautājumiem, kas novedis pie tiesvedības.

Valsts darba inspekcija 7. oktobrī publicēja infografiku par darba devēja uzteikuma ierobežojumiem, atgādinot, ka darbinieku, kas ir arodbiedrības biedrs ilgāk par sešiem mēnešiem, nedrīkst atlaist bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas (ar Darba likumā noteiktiem izņēmumiem). Arodbiedrībai par lēmumu darba devējs jāinformē septiņu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

2026.gada 6.oktobrī Eiropas Parlaments vienojās par ieteikumiem darba ņēmēju aizsardzībai no psihosociāliem riskiem un stresa, kas var izraisīt izdegšanu un garīgus traucējumus. Parlaments aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai šos riskus novērstu vai mazinātu.

airBaltic, kur strādā ap 3000 darbinieku, jaunā biznesa plāna ietvaros plāno samazināt 500-700 darba vietas Rīgas, Viļņas un Tallinas bāzēs, mazinot Airbus A220-300 flotes apjomu un paplašinot sadarbību ar ACMI partneriem. Uzņēmums jau paziņojis Nodarbinātības valsts aģentūrai par kolektīvo atlaišanu un turpina konsultācijas ar arodbiedrībām par pilotu un salona apkalpes darba slodzes samazināšanu. Jaunā organizatoriskā struktūra gaidāma oktobra vidū, bet lēmumi par konkrētiem darbiniekiem vēl nav pieņemti.

Raksts analizē, vai darba laika atšķirības starp darbiniekiem rada nevienlīdzīgu attieksmi, ņemot vērā gaidāmos Darba likuma grozījumus par četru dienu darba nedēļu. Secināts, ka atšķirīgs darba laika regulējums var būt pamatots, ja to nosaka objektīva nepieciešamība nodrošināt klientu apkalpošanu ikdienā.

Labklājības ministrija izstrādājusi grozījumus likumā 'Par valsts sociālo apdrošināšanu', kas atceltu minimālo obligāto iemaksu objektu - pašlaik visiem darbiniekiem iemaksas aprēķina vismaz no noteikta minimuma, neatkarīgi no faktiskā atalgojuma. Turpmāk iemaksas rēķinātu tikai no reāli saņemtās darba samaksas, kas mazinātu darba devēju administratīvo slogu un izdevumus par nepilnas slodzes vai sezonāliem darbiniekiem. Grozījumi plānoti spēkā no 2027. gada 1. janvāra pēc Saeimas apstiprinājuma.

Saeima 1.oktobrī konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas ļaus personām, kurām 1991.-1995.gadā nav uzkrāts apdrošināšanas stažs, veikt brīvprātīgas iemaksas šī perioda papildināšanai pensijas un bezdarba stažā. Iemaksas varēs veikt par studiju, pēcdiploma izglītības un noteiktu aprūpes periodu laiku.

Raksts skaidro, ka vispārējs aizliegums ievest suni darbā nepastāv, bet darba devējs var to atļaut vai ierobežot, lai nodrošinātu visiem darbiniekiem drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus atbilstoši Darba likumam un darba kārtības noteikumiem. Darbiniekam jāpakļaujas darba devēja noteiktajai kārtībai, pat ja tas nozīmē dzīvnieka neņemšanu līdzi.

Latvijā nav absolūta aizlieguma darbiniekam slepeni ierakstīt sarunu ar vadītāju — likumība ir atkarīga no ieraksta mērķa, nepieciešamības un proporcionalitātes. Skaņas ieraksts ir personas datu apstrāde, un Datu valsts inspekcija atzīst, ka tas var būt pamatots, ja nepieciešams darbinieka tiesību aizsardzībai darba strīda gadījumā. Tomēr darbinieks nevar ierakstus glabāt bezgalīgi, dalīties ar kolēģiem vai publicēt sociālajos tīklos — atļauta vienīgi nodošana juristiem, tiesai vai kompetentām iestādēm strīda risināšanai.

Grant Thornton raksts salīdzina darba tiesību regulējumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, uzsverot, ka, neskatoties uz reģionālo tuvumu, noteikumi būtiski atšķiras. Latvijā noteikts termiņuzņemšanas darba līguma maksimālais ilgums – līdz pieciem gadiem, pārbaudes laiks – ne vairāk kā trīs mēneši, ikgadējais atvaļinājums – vismaz četras kalendāra nedēļas, tēva atvaļinājums – desmit kalendāra dienas sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas, un 2026. gada minimālā alga – 780 eiro mēnesī.

Raksts skaidro, kā nošķirt komandējumu no parastas darba dienas, ja darbinieks pavada visu dienu konferencē citā pilsētā, un vai šādā gadījumā pienākas dienas nauda. Analizēta robeža starp komandējuma, darba laika un atpūtas laika jēdzieniem atbilstoši Darba likumam.

Raksts analizē situāciju, kad darba devējs piedāvā grozījumus darba līgumā un darbinieks lūdz laiku apdomāties — cik ilgs termiņš uzskatāms par samērīgu un vai darba devējs var prasīt parakstīšanu pēc nedēļas. Skaidroti kritēriji, kas jāņem vērā, vērtējot, vai darbinieks vienošanos parakstījis spiediena ietekmē.

Grozījumi Enerģētikas likumā, kas stājas spēkā 2026.gada 1.oktobrī, ļauj energoapgādes uzņēmumiem avāriju seku novēršanas laikā nodarbināt darbiniekus virsstundās, pārsniedzot Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu apjomu. Kopējais darba laiks nedrīkstēs pārsniegt 60 stundas nedēļā, un paredzēta papildu piemaksa, atpūtas un darba aizsardzības garantijas.

Raksts (aiz maksas sienas) skaidro, vai svētku dienā nostrādāta darba samaksa un citas Darba likuma 74.pantā minētās atlīdzības ir jāieskaita darbinieka vidējās izpeļņas aprēķinā, kas noteikts par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem.

Raksts (aiz maksas sienas) skaidro Darba likuma 40.panta 2.daļas 4.punkta prasību darba līgumā norādīt darba vietu un analizē, kādos gadījumos darbiniekam ir tiesības pašam brīvi izvēlēties, kur veikt darba pienākumus.

Valsts darba inspekcijas tematiskajās pārbaudēs būvniecības nozarē konstatēti 446 pārkāpumi, tostarp nenostiprinātas tranšeju sienas, nepareizi lietotas kāpnes un neievēroti drošības noteikumi darbam jumtos un augstumā - pārkāpumi bija 31% pārbaudīto uzņēmumu. Inspekcija izdevusi 7 brīdinājumus ar darbu apturēšanu un piemērojusi 5 administratīvos naudas sodus, atgādinot darba devējiem par pienākumu novērtēt riskus un nodrošināt drošu darba vidi.

Raksts analizē tiesu praksi par to, kādus uzvedības ierobežojumus darba devējs vai profesijas ētikas kodekss var noteikt reglamentētu profesiju (tiesneši, policisti, robežsargi, pedagogi) pārstāvjiem arī ārpus darba laika. Secināts, ka par ētikas kodeksa pārkāpumu privātajā dzīvē var iestāties disciplināra atbildība līdz pat amata zaudēšanai.

Saeima 17. septembrī nodevusi komisijām izskatīšanai likumprojektu par grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas noteiks kārtību gadījumiem, kad darba devējam piešķirts VSAOI samaksas termiņa pagarinājums, bet darbinieks tikmēr dodas pensijā vai maina darbavietu. Mērķis ir novērst situāciju, kad darbiniekam pašam nākas segt darba devēja nesamaksātās iemaksas, lai nezaudētu pensijas apdrošināšanas stāžu.

Raksts (aiz maksas sienas) analizē, vai darba devējs drīkst neļaut darbiniekam, kuram uzteikts darba līgums, piedalīties personāla ilgtspējas pasākumā, un vai tas būtu vērtējams kā atšķirīga attieksme diskriminācijas izpratnē.

Darba likums nosaka darba devēja pienākumu pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu, ja konstatēts darba kārtības vai darba līguma pārkāpums, pirms tiek lemts par disciplinārsodu vai atlaišanu. Valsts darba inspekcijas un arodbiedrības pārstāvji skaidro, ka paskaidrojuma nepieprasīšana pati par sevi tiesā parasti netiek atzīta par pietiekami būtisku procesuālu pārkāpumu, lai atzītu uzteikumu par spēkā neesošu, ja pārkāpums ir pierādīts pēc būtības.

Raksts skaidro, ka Darba likuma 101. panta pirmās daļas 4. punkts ļauj atlaist darbinieku, ja viņš darba pienākumu pildīšanas laikā ir alkohola, narkotisko vai toksisko vielu reibumā, savukārt alkohola lietošana ārpus darba pienākumu pildīšanas var būt pamats atlaišanai par iekšējās kārtības pārkāpumu tikai tad, ja to skaidri aizliedz darba kārtības noteikumi. Reibuma gadījumā darba devējs var uzteikt līgumu nekavējoties, taču tam pirms lēmuma joprojām jāpieprasa darbinieka rakstveida paskaidrojums un jāizvērtē pārkāpuma smagums.

Ministru kabinets 2026. gada 8. septembrī pieņēmis noteikumus Nr. 533, kas nosaka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2027. gadam – 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Nodevas daļa tiek ieskaitīta darbinieku prasījumu garantiju fondā, no kura izmaksā kompensācijas darbiniekiem darba devēja maksātnespējas gadījumā. Noteikumi izdoti saskaņā ar likumu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" un stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, zaudējot spēku 2028. gada 1. janvārī.

Raksts (aiz maksas sienas) skaidro darba devēja iespējas, ja aizgājušais darbinieks nenodod dokumentāciju un darba informāciju, kā bija apsolīts, atsaucoties uz Civillikuma 1587.pantu par saistību izpildi.

LV portāls skaidro atšķirību starp cilvēku ekspluatāciju un civiltiesisku darba strīdu. Par ekspluatāciju liecina nodoms izmantot cietušā atkarību, savukārt darba strīds saskaņā ar Darba strīdu likumu ir domstarpības par darba līguma noteikumiem, piemēram, algu vai atlaišanu, kur darbinieks saglabā iespēju vērsties tiesā vai Valsts darba inspekcijā. Publikācija uzsver, ka darba tiesību pārkāpumu gadījumā darbiniekam paliek rīcības brīvība, kas ekspluatācijas gadījumā tiek atņemta.

Raksts (aiz maksas sienas) analizē juridiskos riskus situācijā, kad Latvijas uzņēmums izmanto Lietuvas uzņēmuma starpniecību pašnodarbinātu būvstrādnieku piesaistei, tostarp iespējamos alternatīvos risinājumus.

LV portāla konsultācijā, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas skaidrojumu, aplūkots gadījums, kad valsts pārvaldes darbiniekam ir 18 gadu dienesta stāžs un vairāk nekā divu gadu darba stāžs. Norādīts, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normām darbiniekam pienākas četru mēnešu vidējās izpeļņas pabalsts, izbeidzot darba attiecības. Darba stāžu uzskata par nepārtrauktu arī tad, ja pārtraukums starp amatiem valsts iestādēs nepārsniedz divus gadus.

Raksts (aiz maksas sienas) skaidro, vai darba devējs vai darbinieks var vairākkārt uzteikt vienu un to pašu darba līgumu, atsaucoties uz Darba likuma 101.1 pantu un Civillikuma noteikumiem par vienpusēju līguma izbeigšanu.

Zvērināts advokāts Lauris Klagišs analizē, kad darba devējs var uzteikt darba līgumu, ja darbinieka rīcība ir pretrunā labiem tikumiem. "Labi tikumi" ir ģenerālklauzula bez izsmeļoša aizliegtās rīcības saraksta, tāpēc tiesa katru gadījumu vērtē individuāli, ņemot vērā gan vispāratzītas ētikas normas, gan nacionālajā tiesību sistēmā nostiprinātus principus. Raksts maksas.

Izdevniecība iŽurnāli atjaunojusi rokasgrāmatu par iekšējās trauksmes celšanas sistēmu atbilstoši Trauksmes celšanas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2026.gada 1.martā; iekšējā sistēma obligāta organizācijām ar 50 un vairāk darbiniekiem. Izmaiņas skar trauksmes cēlēja kontaktpersonas kārtību, mutvārdu ziņojumu dokumentēšanu un paplašinātu aizliegto nelabvēlīgo seku uzskaitījumu (iebiedēšana, iekļaušana melnajos sarakstos).

"LVM Darbinieku neatkarīgā arodorganizācija" 2. septembrī iesniegusi Rīgas pilsētas tiesā prasību pret AS "Latvijas valsts meži", lūdzot nodrošināt reālu līdzdalību kolektīvajās pārrunās. Arodbiedrība sarunas ierosināja 2026. gada aprīlī, priekšlikumus iesniedza maijā, bet pirmā tikšanās notika tikai 5. augustā – pēc 125 dienām; tā uzskata, ka sarakste par procedūru aizstājusi sarunas pēc būtības. LVM koplīgumu noslēgusi ar otru arodbiedrību "LVM Cilvēkam un mežam". Lieta vēl nav ierosināta.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atkārtoti pievērš sabiedrības uzmanību darba tiesību un sociālā dialoga riskiem AS “Latvijas valsts meži”, norādot, ka līdzīgus brīdinājumus tā jau paudusi augusta sākumā.

Valsts darba inspekcija e-konsultācijā skaidro, vai darba devējs var prasīt apmaksātas apmācības pirms darba līguma noslēgšanas un pēc tam saistīt darbinieku uz 2–5 gadiem. Darba likuma 96. pants (vienošanās par profesionālo apmācību ne ilgāk par diviem gadiem, samērīgums ar izdevumiem) attiecas tikai uz apmācību jau pastāvošu darba tiesisko attiecību laikā. Apmācībām pirms līguma noslēgšanas likums īpašu regulējumu neparedz; ja puses vienojas par izdevumu atmaksu priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā, tas ir privāttiesisks strīds, ko izšķir tiesa.

E-konsultācijā skaidrots, ka saskaņā ar Darba likuma 100. pantu darbinieka uzteikuma termiņš ir viens mēnesis no uzteikuma iesniegšanas, ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts īsāks termiņš. Darba devējs ir tiesīgs saglabāt darba tiesiskās attiecības visu mēnesi (termiņš skaitāms līdz nākamā mēneša attiecīgajam datumam), bet var arī piekrist darbinieka norādītajam datumam; darba attiecības nevar izbeigt atvaļinājuma pēdējā dienā.

Atbildē skaidrots, ka pēc darba attiecību izbeigšanas darba devējam rakstveidā jāprasa izsniegt galīgo aprēķinu, neizmaksāto darba samaksu un atvaļinājuma kompensāciju, ja tas nav izdarīts labprātīgi. Nemaksāšanas gadījumā darbiniekam ir tiesības vērsties tiesā par parāda piedziņu.

Raksts (aiz maksas mūra, redzama tikai ievaddaļa) skaidro Darba likuma 149. panta 1. daļā noteikto atvaļinājuma uzkrāšanas kārtību un analizē rīcību ar gadiem uzkrātu, neizmantotu atvaļinājumu, tostarp finansiālās sekas darba attiecību izbeigšanas gadījumā.

Raksts (aiz maksas mūra, redzama tikai ievaddaļa) aplūko piemēru, kad darbinieks īsi pirms atvaļinājuma pārgājis no pilnas slodzes uz pusslodzi, un analizē, vai atvaļinājuma nauda jāaprēķina par astoņām vai četrām darba stundām dienā.

E-konsultācijā skaidrots, ka pensijas vecuma sasniegšana automātiski nepārtrauc darba tiesiskās attiecības — darbiniekam jāiesniedz rakstveida darba līguma uzteikums vienu mēnesi iepriekš atbilstoši Darba likumam. Papildus darbiniekam atsevišķi jāiesniedz pensijas pieprasījums VSAA, ne agrāk kā mēnesi pirms tiesību uz pensiju iestāšanās.

Raksts (aiz maksas mūra, redzama tikai ievaddaļa) skaidro, ka Darba likums darba devējam neuzliek pienākumu nodrošināt stāvvietu darbinieka personīgajai automašīnai, ja tā tiek izmantota vienīgi nokļūšanai uz darbu.

Raksts (aiz maksas mūra, redzams tikai ievads) skaidro, kādi dokumenti jānoformē, mainot darba līguma noteikumus — pienākumus, atalgojumu, darba laiku vai vietu —, atsaucoties uz Darba likuma 97. pantu par grozījumiem, par kuriem panākta abpusēja vienošanās.

Valsts darba inspekcija skaidro, ka Darba likums automātiski neparedz apmaksātu brīvdienu vecākiem 1. septembrī, taču darba devējs to var piešķirt pēc saviem ieskatiem. Vecāki, kas audzina trīs un vairāk bērnu līdz 16 gadiem, ir tiesīgi uz trīs papildu apmaksātām atvaļinājuma dienām, bet vecāki ar bērniem līdz 8 gadu vecumam saskaņā ar 148. pantu var lūgt elastīgu darba grafiku vai attālinātu darbu. VDI aicina darbiniekus laikus pārrunāt vajadzības ar darba devēju.

25. augustā publicēti grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas maina vecāku pabalsta aprēķinu strādājošiem vecākiem, kuri neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. No 2027. gada 1. janvāra šādiem vecākiem pabalstu izmaksās 75% apmērā no pilnā pabalsta. Likums stājās spēkā 8. septembrī, bet jaunā norma piemērojama tikai no 2027. gada.

Raksts (aiz abonēšanas) skaidro dīkstāves tiesiskā regulējuma piemērošanu un atlīdzības aprēķinu, ja darba devējs īslaicīgi nevar nodrošināt darbiniekam nolīgto darbu.

Raksts (aiz abonēšanas) skaidro Darba likuma 97.panta piemērošanu, vienojoties par grozījumiem darba līgumā pēc darba devēja vai darbinieka iniciatīvas.

LDDK un SIFFA kopīgs pētījums atklāj, ka darbinieku veselības problēmas rada papildu slogu darba devējiem — 90% aptaujāto uzņēmumu norāda uz ietekmi uz kolēģiem, bet vairāk nekā puse saskaras ar ilgstošu vai biežu darbinieku prombūtni. LDDK ierosina samazināt dienu skaitu, par kurām darba devējam jāapmaksā darbinieka slimības lapa (A daļa), lai stimulētu profilaktiskus veselības pasākumus, kā arī uzlabot nodokļu atvieglojumus darba devēju ieguldījumiem darbinieku veselībā. Pētījums iekļauts diskusijā par iespējamiem grozījumiem darba tiesību un veselības aprūpes regulējumā.

Publikācija skaidro, ka darbinieku videonovērošana darba devējam ir likumīga tikai tad, ja tai ir konkrēts mērķis — piemēram, juridisku pienākumu izpilde, pierādījumu vākšana strīdiem vai darba kvalitātes kontrole —, ir atbilstošs tiesiskais pamats un darbinieki ir godīgi informēti par novērošanu un savām tiesībām. Novērošana ir prettiesiska, ja kameras vērstas uz privātām zonām vai ja tās vietā, lai uzraudzītu situāciju, seko līdzi konkrētam darbiniekam. Regulējums balstās Satversmes 96. pantā, VDAR un Fizisko personu datu apstrādes likumā.

Raksts (aiz abonēšanas) apskata, kā ikgadējā svētku dienu pārcelšana un darba dienu atstrādāšana sestdienās ietekmē uzņēmējdarbību.

Latvijas Aviācijas profesionāļu arodbiedrība (LAP) pieprasa no airBaltic sociālo garantiju līgumu darbiniekiem, kurus varētu skart plānotā flotes optimizācija un iespējamā darbinieku skaita samazināšana. Arodbiedrība arī pieprasa piekļuvi uzņēmuma biznesa plānam, jo konsultācijas 14. augustā neizdevās, un noraidīja pārāk plašo konfidencialitātes vienošanos, ko piedāvāja aviokompānija. Pēc Darba likuma darba devējam kolektīvās atlaišanas gadījumā jākonsultējas ar darbinieku pārstāvjiem par sociālajām garantijām atlaistajiem.