Darba tiesības

Rīgas pilsētas tiesa 4. septembrī atzina par spēkā neesošu Daugavpils pašvaldības rīkojumu par likvidētā Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītājas Santas Pupiņas atlaišanu, atjaunoja darba tiesiskās attiecības un pēc prasītājas lūguma tās izbeidza ar tiesas spriedumu. Pašvaldībai piespriests izmaksāt 13 012,65 eiro par darba piespiedu kavējumu un 2051,68 eiro tiesāšanās izdevumus; prasība par 3000 eiro morālo kaitējumu noraidīta. Tiesa konstatēja Darba likuma 108. panta prasību par darbinieku izvērtēšanu pārkāpumu un reorganizācijas nepieciešamības nepierādīšanu. Spriedums pārsūdzams.

Zvērināts advokāts Lauris Klagišs analizē, kad darba devējs var uzteikt darba līgumu, ja darbinieka rīcība ir pretrunā labiem tikumiem. "Labi tikumi" ir ģenerālklauzula bez izsmeļoša aizliegtās rīcības saraksta, tāpēc tiesa katru gadījumu vērtē individuāli, ņemot vērā gan vispāratzītas ētikas normas, gan nacionālajā tiesību sistēmā nostiprinātus principus. Raksts maksas.

"LVM Darbinieku neatkarīgā arodorganizācija" 2. septembrī iesniegusi Rīgas pilsētas tiesā prasību pret AS "Latvijas valsts meži", lūdzot nodrošināt reālu līdzdalību kolektīvajās pārrunās. Arodbiedrība sarunas ierosināja 2026. gada aprīlī, priekšlikumus iesniedza maijā, bet pirmā tikšanās notika tikai 5. augustā – pēc 125 dienām; tā uzskata, ka sarakste par procedūru aizstājusi sarunas pēc būtības. LVM koplīgumu noslēgusi ar otru arodbiedrību "LVM Cilvēkam un mežam". Lieta vēl nav ierosināta.

Izdevniecība iŽurnāli atjaunojusi rokasgrāmatu par iekšējās trauksmes celšanas sistēmu atbilstoši Trauksmes celšanas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2026.gada 1.martā; iekšējā sistēma obligāta organizācijām ar 50 un vairāk darbiniekiem. Izmaiņas skar trauksmes cēlēja kontaktpersonas kārtību, mutvārdu ziņojumu dokumentēšanu un paplašinātu aizliegto nelabvēlīgo seku uzskaitījumu (iebiedēšana, iekļaušana melnajos sarakstos).

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2026.gada 3.septembrī noraidīja sūdzību pret Latviju par to, ka valsts neesot nodrošinājusi pietiekamu regulējumu pret piespiedu darbu un kalpību (Konvencijas 4.pants). Tiesa atzina, ka Latvijā ir pietiekams tiesiskais ietvars (Satversme, Krimināllikums) un iestādes rūpīgi izmeklēja sūdzības iesniedzēja apgalvojumus par ekspluatāciju, tostarp neizmaksātu algu un darba devēja kontrolētiem dzīves apstākļiem.

Valsts darba inspekcija e-konsultācijā skaidro, vai darba devējs var prasīt apmaksātas apmācības pirms darba līguma noslēgšanas un pēc tam saistīt darbinieku uz 2–5 gadiem. Darba likuma 96. pants (vienošanās par profesionālo apmācību ne ilgāk par diviem gadiem, samērīgums ar izdevumiem) attiecas tikai uz apmācību jau pastāvošu darba tiesisko attiecību laikā. Apmācībām pirms līguma noslēgšanas likums īpašu regulējumu neparedz; ja puses vienojas par izdevumu atmaksu priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā, tas ir privāttiesisks strīds, ko izšķir tiesa.

MKD 2026. gada augustā pieņēmis 92 lēmumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda, izmaksājot kopumā 223 388 EUR 87 darbiniekiem deviņu maksātnespējīgo darba devēju procesos. Lielākās izmaksas – MAS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" (50 darbinieki, 125 920 EUR) un MSIA "GBM" (13 darbinieki, 48 303 EUR). Fondu veido darba devēju ikmēneša iemaksas 0,36 EUR par katru darbinieku.

Zvērināta advokāte Annija Švemberga-Streikiša (AmberLaw) analizē EST 2026.gada 16.jūlija spriedumu apvienotajās lietās C-258/23–C-260/23 par konkurences iestāžu piekļuvi darbinieku e-pastiem. Tiesa atzina, ka darba e-pasts ir ar ES Pamattiesību hartu aizsargāta korespondence, un iekšējs aizliegums lietot e-pastu privāti šo aizsardzību neatceļ; jebkura piekļuve ir iejaukšanās pamattiesībās, kurai jābūt tiesiski pamatotai. Raksts maksas.

E-konsultācijā skaidrots, ka saskaņā ar Darba likuma 100. pantu darbinieka uzteikuma termiņš ir viens mēnesis no uzteikuma iesniegšanas, ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts īsāks termiņš. Darba devējs ir tiesīgs saglabāt darba tiesiskās attiecības visu mēnesi (termiņš skaitāms līdz nākamā mēneša attiecīgajam datumam), bet var arī piekrist darbinieka norādītajam datumam; darba attiecības nevar izbeigt atvaļinājuma pēdējā dienā.

E-konsultācijā skaidrots, ka pensijas vecuma sasniegšana automātiski nepārtrauc darba tiesiskās attiecības — darbiniekam jāiesniedz rakstveida darba līguma uzteikums vienu mēnesi iepriekš atbilstoši Darba likumam. Papildus darbiniekam atsevišķi jāiesniedz pensijas pieprasījums VSAA, ne agrāk kā mēnesi pirms tiesību uz pensiju iestāšanās.

Raksts (aiz maksas mūra, redzams tikai ievads) skaidro, kādi dokumenti jānoformē, mainot darba līguma noteikumus — pienākumus, atalgojumu, darba laiku vai vietu —, atsaucoties uz Darba likuma 97. pantu par grozījumiem, par kuriem panākta abpusēja vienošanās.

Valsts darba inspekcija skaidro, ka Darba likums automātiski neparedz apmaksātu brīvdienu vecākiem 1. septembrī, taču darba devējs to var piešķirt pēc saviem ieskatiem. Vecāki, kas audzina trīs un vairāk bērnu līdz 16 gadiem, ir tiesīgi uz trīs papildu apmaksātām atvaļinājuma dienām, bet vecāki ar bērniem līdz 8 gadu vecumam saskaņā ar 148. pantu var lūgt elastīgu darba grafiku vai attālinātu darbu. VDI aicina darbiniekus laikus pārrunāt vajadzības ar darba devēju.

25. augustā publicēti grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas maina vecāku pabalsta aprēķinu strādājošiem vecākiem, kuri neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. No 2027. gada 1. janvāra šādiem vecākiem pabalstu izmaksās 75% apmērā no pilnā pabalsta. Likums stājās spēkā 8. septembrī, bet jaunā norma piemērojama tikai no 2027. gada.

MKD 20. augustā tiešsaistē rīkoja informatīvu semināru maksātnespējas administratoriem par darbinieku prasījumu iesniegšanu EMUS sistēmā un darba tiesību piemērošanu maksātnespējas procesā. Piedalījās 45 administratori, semināru vadīja MKD un Valsts darba inspekcijas pārstāvji. Skaidroti jautājumi par darba līgumu izbeigšanu un garantiju fonda izmaksām.

LDDK un SIFFA kopīgs pētījums atklāj, ka darbinieku veselības problēmas rada papildu slogu darba devējiem — 90% aptaujāto uzņēmumu norāda uz ietekmi uz kolēģiem, bet vairāk nekā puse saskaras ar ilgstošu vai biežu darbinieku prombūtni. LDDK ierosina samazināt dienu skaitu, par kurām darba devējam jāapmaksā darbinieka slimības lapa (A daļa), lai stimulētu profilaktiskus veselības pasākumus, kā arī uzlabot nodokļu atvieglojumus darba devēju ieguldījumiem darbinieku veselībā. Pētījums iekļauts diskusijā par iespējamiem grozījumiem darba tiesību un veselības aprūpes regulējumā.

Publikācija skaidro, ka darbinieku videonovērošana darba devējam ir likumīga tikai tad, ja tai ir konkrēts mērķis — piemēram, juridisku pienākumu izpilde, pierādījumu vākšana strīdiem vai darba kvalitātes kontrole —, ir atbilstošs tiesiskais pamats un darbinieki ir godīgi informēti par novērošanu un savām tiesībām. Novērošana ir prettiesiska, ja kameras vērstas uz privātām zonām vai ja tās vietā, lai uzraudzītu situāciju, seko līdzi konkrētam darbiniekam. Regulējums balstās Satversmes 96. pantā, VDAR un Fizisko personu datu apstrādes likumā.

Latvijas Aviācijas profesionāļu arodbiedrība (LAP) pieprasa no airBaltic sociālo garantiju līgumu darbiniekiem, kurus varētu skart plānotā flotes optimizācija un iespējamā darbinieku skaita samazināšana. Arodbiedrība arī pieprasa piekļuvi uzņēmuma biznesa plānam, jo konsultācijas 14. augustā neizdevās, un noraidīja pārāk plašo konfidencialitātes vienošanos, ko piedāvāja aviokompānija. Pēc Darba likuma darba devējam kolektīvās atlaišanas gadījumā jākonsultējas ar darbinieku pārstāvjiem par sociālajām garantijām atlaistajiem.