Civilprocess

Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Administratīvā procesa likumā paredz palielināt valsts nodevu konkurences, iepirkumu, nodokļu un finanšu uzraudzības lietās līdz 750 eiro atkarībā no strīda summas, kā arī palielināt drošības naudu par kasācijas sūdzībām no 70 uz 120 eiro.

Raksts izklāsta jaunu ES mehānismu, kas kopš Regulas 2026/506 pieņemšanas ļauj ES dalībvalstu tiesām aizliegt prasītājam sākt vai turpināt procesu Krievijas tiesās pret sankcionētām personām. Vēlāka Regula 2026/1848 šo instrumentu paplašinājusi, pievienojot iespēju lūgt neatzīt Krievijas tiesu spriedumus citviet. Mehānisms risina situāciju, kad Krievijas Arbitrāžas procesa kodeksa normas ļauj sankcionētām personām vērsties Krievijas tiesās pat tad, ja puses vienojušās par citas valsts tiesu vai šķīrējtiesu.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

"Jurista Vārds" nedēļas numurā publicēts raksts, kas analizē Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas piemērošanu un tiesu praksē iezīmētos kritērijus, kad apelācijas instancē var pieņemt jaunus pierādījumus.

No 2027. gada 1. aprīļa Ekonomisko lietu tiesa pirmajā instancē skatīs plašāku civillietu loku - prasības par kapitāla daļu iegādi, valdes un padomes locekļu radītiem zaudējumiem, informācijas sniegšanu dalībniekiem un patērētāju kolektīvajām prasībām. No 2029. gada 1. septembra tās kompetencē nonāks arī kapitālsabiedrību darbības izbeigšana, apdrošināšanas atlīdzību un finanšu instrumentu prasības. Izmaiņas atbilst uzņēmējdarbības pārstāvju, tostarp Ārvalstu investoru padomes, lūgumam stiprināt tiesas lomu komerctiesvedībā.

Latvijas Vēstnesī 1. oktobrī publicētie grozījumi Civilprocesa likumā (pieņemti 17. septembrī) papildina likumu ar jaunu 552.2 pantu, kas nosaka kārtību, kā izpildu procesā pāriet kreditora vai parādnieka procesuālās tiesības komercsabiedrības reorganizācijas (apvienošanās, sadalīšanas) gadījumā - tiesu izpildītājs varēs nodot tiesības tiesību pārņēmējam bez jaunas tiesvedības. Grozījumi arī paplašina Latvijas Bankas pieminējumu 214., 216. un 250.93 pantā un ievieš jaunu 555.1 pantu par paziņošanu laikrakstā, ja dokumentu nav iespējams izsniegt. Grozījumi stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

FORT Legal publikācija apkopo praktiskus apsvērumus, ko vērts izvērtēt pirms prasības celšanas tiesā – vai vēl ir iespējams izlīgums, kādi pierādījumi ir pieejami, cik ilgi var ieilgt process, kā arī publicitātes riski un otras puses iespējamā reakcija. Uzsvērts, ka svarīgi iepriekš pārliecināties par sprieduma izpildes iespējamību.

Raksta otrā daļa par Paziņošanas likumu skaidro, kā nosaka dokumenta paziņošanas brīdi, ja privātpersonai ir pilnvarots pārstāvis, tostarp kad paziņošana pārstāvim uzskatāma par paziņošanu arī pašam pilnvarotājam. Precīzs paziņošanas brīdis ir izšķirošs administratīvā akta apstrīdēšanas un pārsūdzības termiņu skaitīšanai.

Raksts (aiz maksas sienas) skaidro, ka iestādes saziņa ar privātpersonu nav tikai tehnisks jautājums, bet procesuāla darbība ar tiesiskām sekām — ar paziņošanas brīdi stājas spēkā administratīvais akts un sākas tā pārsūdzēšanas termiņš, tāpēc svarīgi precīzi zināt, kad dokuments uzskatāms par paziņotu.

Skaidrots, ka lidmašīnas biļetes iegāde internetā pati par sevi nenozīmē, ka prasību par bagāžas nozaudēšanu var celt pasažiera dzīvesvietas tiesā — izšķiroša nozīme ir tam, kur reģistrēts pārvadātājs un noslēgts līgums. Piemērā analizēts gadījums, kad pasažiere iegādājās biļeti lidojumam Madride–Barselona no aviokompānijas "Vueling Airlines".

Tiesu administrācija kopā ar partneriem no Vācijas, Austrijas, Spānijas, Nīderlandes un Grieķijas uzsākusi projekta "D-Rex 1" īstenošanu, kas vērsts uz drošu un savstarpēji savietojamu digitālo risinājumu attīstību pārrobežu tiesiskajai sadarbībai. Latvija, Vācija, Spānija un Grieķija dalījās pieredzē par e-CODEX risinājumu ieviešanu elektronisku pierādījumu un tiesas dokumentu nosūtīšanai, savukārt Austrija un Nīderlande prezentēja savas digitālās infrastruktūras pieejas. Projekts risina tehniskās ieviešanas, lietotāju apmācības un pārrobežu sistēmu testēšanas jautājumus; konkrēts termiņš vai finansējuma apjoms publiski nav norādīts.

iTiesības raksts (autore Anete Bože, ZAB Ellex Kļaviņš) par to, kā uzņēmumam rīkoties, ja pret to tiesā celta acīmredzami nepamatota prasība. Norādīts, ka arī nepamatota prasība ir jāizskata pēc būtības (Senāta lēmums SKC-881/2025), tāpēc atbildētājam aktīvi jāpiedalās procesā, jo prasītājs var lūgt prasības nodrošinājumu pēc CPL 138.panta (mantas arests, darbības ierobežojumi). Raksts maksas; pieejams ievads.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns sasauca diskusiju "Investīciju vide un tiesiskā aizsardzība Latvijā", kurā uzņēmēji un finanšu iestādes norādīja, ka ilgstoša civillietu un komerclietu izskatīšana iesaldē aktīvus, palielina kredītrisku un pagarina parādu atgūšanas termiņus MVU. Ministrija plāno reformēt civilprocesa regulējumu ātrākai strīdu izšķiršanai, ierobežot procesa novilcināšanu (atkārtotas sēžu atlikšanas, novēlota pierādījumu iesniegšana), uzlabot spriedumu izpildi un stiprināt tiesnešu specializāciju komerclietās, tostarp ar Tiesnešu akadēmijas apmācībām. Kā jau paveiktais minēta Ekonomisko lietu tiesas izveide, šķīrējtiesu reforma, valsts nodevu pārskatīšana civillietās un maksātnespējas sistēmas uzlabojumi.

Arī rakstīja: lvportals.lv

Uzņēmēji un finanšu sektors norāda, ka, kamēr civillieta tiek skatīta tiesā, uzņēmuma nauda vai manta var gadiem palikt arestēta vai citādi ierobežota, liedzot to izmantot investīcijām vai jauna finansējuma piesaistei; ja kreditors nav pārliecināts, ka varēs ātri realizēt ķīlu un piedzīt parādu, kreditēšana kļūst dārgāka. Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns atzīst, ka tiesvedību ilgums vairs nav tikai tiesu sistēmas iekšēja problēma.

Konsultācijā skaidrots, ka, autorizējoties e-pakalpojumu sistēmā elieta.lv, iespējams sadaļā "Manas e-lietas" pārbaudīt visas aktīvās un vēsturiskās lietas, kurās persona ir reģistrēta kā lietas dalībnieks. Tas ļauj noskaidrot, vai konkrēta lieta ir nodota izskatīšanai tiesā.

Atbildē skaidrots, ka gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā pastāv tiesisks pamats lūgt tiesu nozīmēt tiesu medicīnisko vai citu ekspertīzi cēloņsakarības noskaidrošanai, arī gadījumos, kad iepriekš atteikts sākt kriminālprocesu pierādījumu nepietiekamības dēļ. Norādīts uz attiecīgajām Civilprocesa un Administratīvā procesa likuma normām.

E-konsultācijā advokāte skaidro, kad tiesai jāpaziņo par advokāta iesaistīšanos lietā — civillietās un administratīvajās lietās tas jādara sēdes sākumā pirms lietas izskatīšanas pēc būtības, iesniedzot pilnvarojumu vai orderi. Kriminālprocesā līdzīgi noteikumi piemērojami pirms iztiesāšanas sākuma. Konkrēts iepriekšējs paziņošanas termiņš likumā nav noteikts.

Saeima 21. augustā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas vienkāršo spriedumu izpildes kārtību. Ja uzņēmuma reorganizācija jau reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, tiesu izpildītājam vairs nebūs jāveic papildu procedūras lietas pārņemšanai, un personas, kuru adresi nevar noskaidrot, turpmāk varēs informēt ar paziņojumu "Latvijas Vēstnesī". Grozījumi paredz arī Latvijas Bankas iesaisti patērētāju kolektīvo sūdzību izskatīšanā kopā ar PTAC; plānotais spēkā stāšanās datums ir 2027. gada 1. janvāris.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

Raksts (aiz abonēšanas) analizē, vai spēkā esošā stundas tarifa likme atbilstoši atlīdzina uzņēmumu juridiskos izdevumus strīdos ar valsts iestādēm saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu.