Civilprocess

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns tikšanās reizē ar Rīgas pilsētas tiesas vadību pārrunāja tiesu noslodzes mazināšanu: standartizētas, tehniskas un neapstrīdētas lietas plānots izskatīt rakstveidā vai automatizēti, saglabājot cilvēka uzraudzību, bet tiesnešiem ļaujot koncentrēties uz strīdīgām lietām. Rīgas pilsētas tiesā strādā 100 tiesneši, gadā ienāk ap 10 000 civillietu, vairāk nekā 2000 krimināllietu, ap 1300 administratīvo pārkāpumu lietu, vairāk nekā 125 000 bezstrīdus civillietu un zemesgrāmatu lietu. Tika pārrunāta arī MI ļaunprātīga izmantošana nevajadzīgi sarežģītu procesuālo dokumentu sagatavošanai.

iTiesības raksts (autore Anete Bože, ZAB Ellex Kļaviņš) par to, kā uzņēmumam rīkoties, ja pret to tiesā celta acīmredzami nepamatota prasība. Norādīts, ka arī nepamatota prasība ir jāizskata pēc būtības (Senāta lēmums SKC-881/2025), tāpēc atbildētājam aktīvi jāpiedalās procesā, jo prasītājs var lūgt prasības nodrošinājumu pēc CPL 138.panta (mantas arests, darbības ierobežojumi). Raksts maksas; pieejams ievads.

Tieslietu ministrija 2. septembrī rīkoja diskusiju "Investīciju vide un tiesiskā aizsardzība Latvijā" par ieilgušām civillietām un komerclietām, kas iesaldē uzņēmumu aktīvus un īpaši smagi skar mazos un vidējos uzņēmumus parādu atgūšanā. Piedāvātie risinājumi: vienkāršot civilprocesa regulējumu, stiprināt tiesnešu ekonomisko kompetenci, uzlabot lietas sagatavošanas posmu, ierobežot sēžu atkārtotu atlikšanu, uzlabot spriedumu izpildi un vienkāršot neapstrīdētu prasījumu piedziņu, kā arī paplašināt Ekonomisko lietu tiesas kompetenci un ieviest komerclietu specializāciju apelācijas instancē. Diskusijā piedalījās tiesu, prokuratūras, uzņēmēju un finanšu sektora pārstāvji.

Tiesu portāls skaidro, ka kopš 2026. gada 1. jūlija saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtības (SPIBK) lietās tiesas paziņojumi tiek sagatavoti un nosūtīti automatizēti, tāpēc tie var pienākt e-adresē arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās. Ja parādnieks iesniedz atbildi e-lietu portālā, tiesas nolēmums var tikt sagatavots un nosūtīts tajā pašā dienā; ja 50 dienu laikā atbilde nav saņemta, sistēma automātiski ģenerē nolēmumu, arī ja termiņš iekrīt brīvdienā. Tiesa aicina neignorēt brīvdienās saņemtos paziņojumus un pārbaudīt tos Latvija.gov.lv portālā.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns sasauca diskusiju "Investīciju vide un tiesiskā aizsardzība Latvijā", kurā uzņēmēji un finanšu iestādes norādīja, ka ilgstoša civillietu un komerclietu izskatīšana iesaldē aktīvus, palielina kredītrisku un pagarina parādu atgūšanas termiņus MVU. Ministrija plāno reformēt civilprocesa regulējumu ātrākai strīdu izšķiršanai, ierobežot procesa novilcināšanu (atkārtotas sēžu atlikšanas, novēlota pierādījumu iesniegšana), uzlabot spriedumu izpildi un stiprināt tiesnešu specializāciju komerclietās, tostarp ar Tiesnešu akadēmijas apmācībām. Kā jau paveiktais minēta Ekonomisko lietu tiesas izveide, šķīrējtiesu reforma, valsts nodevu pārskatīšana civillietās un maksātnespējas sistēmas uzlabojumi.

Zvērināti advokāti Ramona Miglāne, Agris Bitāns un advokāta palīdze Zelma Rence 2026. gada 2. septembrī piedalījās Tieslietu ministrijas diskusijā "Investīciju aizsardzība un tiesvedības: izaicinājumi un risinājumi civillietās", sniedzot priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Kolēģija uzsver, ka investīciju aizsardzību nosaka ne tikai materiālo tiesību kvalitāte, bet arī procesuālo instrumentu efektivitāte, tiesvedības ilgums, izmaksu samērīgums un nolēmumu izpildes ātrums; savlaicīga pagaidu aizsardzība, efektīva lietu vadība un lielāka tiesu prakses pieejamība stiprinātu investoru uzticēšanos.

Ministru kabinets 2026.gada 1.septembrī atbalstīja grozījumus Administratīvā procesa likumā. Iestādes varēs izvēlēties nelabvēlīga administratīvā akta paziņošanas veidu (ne tikai ierakstītu vēstuli), tiesās paplašinās videokonferenču izmantošanu un samazinās dokumentos iekļaujamo personas datu apjomu; juridiskās personas varēs lūgt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no valsts nodevas (līdz šim tikai fiziskās personas), un par procesuālo tiesību ļaunprātīgu izmantošanu varēs piemērot procesuālās sankcijas. Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

Ministru kabinets 2026. gada 1. septembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Administratīvā procesa likumā (25-TA-2124), kas tālāk nonāks Saeimā. Paredzēts atteikties no obligātas ierakstītas vēstules nelabvēlīgu administratīvo aktu paziņošanai, paplašināt videokonferenču izmantošanu administratīvajās tiesās, ierobežot personas datu apjomu dokumentos un nolēmumos, valsts apmaksātu tulku nodrošināt tikai tiesas izvērtējuma gadījumā, kā arī attiecināt atbrīvojumu no valsts nodevas un drošības naudas finansiālu grūtību dēļ arī uz organizācijām un uzņēmumiem. Ieviešamas sankcijas par "procesuālo huligānismu" – procesuālo tiesību ļaunprātīgu izmantošanu procesa novilcināšanai.

No 2026. gada 1. septembra Rīgas apgabaltiesā līdzšinējo divu kolēģiju vietā darbojas trīs: 1. Civillietu tiesas kolēģija (17 tiesneši, vada priekšsēdētāja vietniece Ilze Celmiņa), 2. Civillietu tiesas kolēģija (16 tiesneši, vada priekšsēdētāja vietniece Agnese Veita, tajā strādā arī tiesas priekšsēdētājs Māris Vīgants) un Krimināllietu tiesas kolēģija. Izmaiņas paredzētas tiesas attīstības stratēģijā 2024.–2029. gadam, lai efektīvāk organizētu apelācijas instances civillietu izskatīšanu un veicinātu vienotu tiesu praksi.

Ministru kabinets 1. septembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Administratīvā procesa likumā, kas tālāk tiks skatīti Saeimā. Paredzēts atteikties no obligātās ierakstītā pasta sūtījuma prasības administratīvo aktu paziņošanai, paplašināt videokonferenču izmantošanu administratīvajās tiesās, samazināt personas datu apjomu dokumentos un nolēmumos, selektīvāk nodrošināt valsts apmaksātu tulku. Iespēju saņemt atbrīvojumu no valsts nodevas un drošības naudas mantiskā stāvokļa dēļ paredzēts attiecināt arī uz juridiskajām personām, kā arī ieviest procesuālās sankcijas par apzinātu procesa novilcināšanu un necieņu pret tiesu.

E-konsultācijā advokāte skaidro, kad tiesai jāpaziņo par advokāta iesaistīšanos lietā — civillietās un administratīvajās lietās tas jādara sēdes sākumā pirms lietas izskatīšanas pēc būtības, iesniedzot pilnvarojumu vai orderi. Kriminālprocesā līdzīgi noteikumi piemērojami pirms iztiesāšanas sākuma. Konkrēts iepriekšējs paziņošanas termiņš likumā nav noteikts.

E-konsultācijā juriste skaidro, ka parādnieks tiesas procesā par piedziņu var apstrīdēt kreditora prasīto summu, iesniedzot pierādījumus, piemēram, maksājumu apliecinājumus. Tiesa vērtē pierādījumus pēc iekšējas pārliecības, un piedzīt var tikai spriedumā noteikto summu. Parādnieks var lūgt arī izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos saskaņā ar Civilprocesa likuma 206. pantu.

Saeima 21. augustā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas vienkāršo spriedumu izpildes kārtību. Ja uzņēmuma reorganizācija jau reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, tiesu izpildītājam vairs nebūs jāveic papildu procedūras lietas pārņemšanai, un personas, kuru adresi nevar noskaidrot, turpmāk varēs informēt ar paziņojumu "Latvijas Vēstnesī". Grozījumi paredz arī Latvijas Bankas iesaisti patērētāju kolektīvo sūdzību izskatīšanā kopā ar PTAC; plānotais spēkā stāšanās datums ir 2027. gada 1. janvāris.

DVI skaidro, kā iestāde rīkojas pēc saņemta paziņojuma par personas datu noplūdi - vērtē pārkāpuma apstākļus un organizācijas veiktos drošības pasākumus, nevis tikai pašu incidenta faktu. Iestāde uzsver, ka DVI nelemj par kompensācijas izmaksu cietušajiem, jo šāds jautājums risināms civilprocesuālā kārtībā tiesā, iesniedzot pierādījumus par nodarīto kaitējumu.

Senāta Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā aktieris prasīja atsaukt televīzijas raidījumā izskanējušas nepatiesas ziņas par viņu. Spēkā palicis Rīgas apgabaltiesas spriedums, kas uzliek medijam pienākumu atsaukt informāciju, taču noraida prasību par morālā kaitējuma atlīdzību. Lieta Nr. SKC-526/2026.