Tiesu sistēma

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns tikšanās reizē ar Rīgas pilsētas tiesas vadību pārrunāja tiesu noslodzes mazināšanu: standartizētas, tehniskas un neapstrīdētas lietas plānots izskatīt rakstveidā vai automatizēti, saglabājot cilvēka uzraudzību, bet tiesnešiem ļaujot koncentrēties uz strīdīgām lietām. Rīgas pilsētas tiesā strādā 100 tiesneši, gadā ienāk ap 10 000 civillietu, vairāk nekā 2000 krimināllietu, ap 1300 administratīvo pārkāpumu lietu, vairāk nekā 125 000 bezstrīdus civillietu un zemesgrāmatu lietu. Tika pārrunāta arī MI ļaunprātīga izmantošana nevajadzīgi sarežģītu procesuālo dokumentu sagatavošanai.

Tieslietu ministrija 2. septembrī rīkoja diskusiju "Investīciju vide un tiesiskā aizsardzība Latvijā" par ieilgušām civillietām un komerclietām, kas iesaldē uzņēmumu aktīvus un īpaši smagi skar mazos un vidējos uzņēmumus parādu atgūšanā. Piedāvātie risinājumi: vienkāršot civilprocesa regulējumu, stiprināt tiesnešu ekonomisko kompetenci, uzlabot lietas sagatavošanas posmu, ierobežot sēžu atkārtotu atlikšanu, uzlabot spriedumu izpildi un vienkāršot neapstrīdētu prasījumu piedziņu, kā arī paplašināt Ekonomisko lietu tiesas kompetenci un ieviest komerclietu specializāciju apelācijas instancē. Diskusijā piedalījās tiesu, prokuratūras, uzņēmēju un finanšu sektora pārstāvji.

Maksātnespējas kontroles dienests 2026. gada 9. septembrī rīko konferenci "Maksātnespējas transformācija" par nozares nākotni pārejas periodā: dienests kā patstāvīga iestāde beigs darbību 2026. gada 30. septembrī, un no 1. oktobra tā funkcijas pārņem Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija. Darba kārtībā – līdzekļu izmaksa maksātnespējas procesos, procesu uzraudzība, Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas pārveide un valdes locekļu atbildības efektivitāte. Klātienē dalība pēc ielūguma, tiešraide Tieslietu ministrijas YouTube kanālā.

Saeima 2026. gada 3. septembrī sanāk uz rudens sesijas pirmo sēdi ar 20 darba kārtības jautājumiem. Trešajā lasījumā paredzēts skatīt grozījumus Notariāta likumā, kas vienkāršo notāru darba procesus un mazina administratīvo slogu, otrajā lasījumā – grozījumus likumā "Par tiesu varu" tiesu pašpārvaldes stiprināšanai un tiesu darba uzlabošanai. Galīgajā lasījumā – grozījumi par personu apliecinošu dokumentu izmantošanas ierobežošanu meklēšanā izsludinātām personām un Nacionālās drošības likumā. Komisijām nodod arī likumprojektus par interešu konflikta novēršanu koleģiālās institūcijās un vēlēšanu regulējumu.

LZTI padomes priekšsēdētājs Andris Spore 2026. gada 2. septembrī Tieslietu ministrijas diskusijā par investīciju vidi un tiesisko aizsardzību uzsvēra, ka uzņēmējam nepietiek pēc vairākiem gadiem saņemt labvēlīgu spriedumu, ja tā izpilde ieilgst. Kā problēmas nosauktas ieilgusī piedziņa pēc sprieduma, procesuālo tiesību ļaunprātīga izmantošana izpildes kavēšanai un nodrošinājuma realizācijas mehānismu nepilnības; piedāvāts vienkāršot un paātrināt neapstrīdētu saistību izpildi un reformēt ne tikai tiesvedību, bet arī nolēmumu izpildi.

Zvērināti advokāti Ramona Miglāne, Agris Bitāns un advokāta palīdze Zelma Rence 2026. gada 2. septembrī piedalījās Tieslietu ministrijas diskusijā "Investīciju aizsardzība un tiesvedības: izaicinājumi un risinājumi civillietās", sniedzot priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Kolēģija uzsver, ka investīciju aizsardzību nosaka ne tikai materiālo tiesību kvalitāte, bet arī procesuālo instrumentu efektivitāte, tiesvedības ilgums, izmaksu samērīgums un nolēmumu izpildes ātrums; savlaicīga pagaidu aizsardzība, efektīva lietu vadība un lielāka tiesu prakses pieejamība stiprinātu investoru uzticēšanos.

MKD izsludināja konferenci "Maksātnespējas transformācija" 2026. gada 9. septembrī Tieslietu ministrijā (10.00–14.30, ar tiešraidi YouTube), kas notiek pirms dienesta darbības izbeigšanas 30. septembrī un funkciju nodošanas Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai no 1. oktobra. Četras paneļdiskusijas: garantiju fonda izmaksas un procesa finansēšana; maksātnespējas uzraudzība un AML prasības; Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) attīstība; valdes locekļu atbildības efektivitāte kā kreditoru aizsardzības instruments. Piedalās MKD direktore Baiba Banga, TM pārstāvji, tiesneši, administratori un kreditoru pārstāvji.

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) izveidojis mājaslapas sadaļu "Maksātnespējas transformācija" par dienesta likvidāciju un funkciju pārdali saskaņā ar MK 2026. gada 13. marta rīkojumu Nr. 138. MKD pēdējā darba diena ir 2026. gada 30. septembris; no 1. oktobra administratoru uzraudzību, sūdzību izskatīšanu un disciplinārlietas pārņem Tieslietu ministrija, bet darbinieku prasījumu garantiju fonda administrēšanu – Tiesu administrācija; administratoru kvalifikācijas eksāmenus organizēs Latvijas Maksātnespējas administratoru asociācija. Nepabeigtās lietas līdz 30. septembrim turpina izskatīt MKD.

Tieslietu ministrija vērtē zemesgrāmatu tiesnešu noslodzes problēmu: 2026.gada sākumā no 68 zemesgrāmatu lietās specializēto tiesnešu amata vietām 13 bija vakantas un lietas izskatīja 55 tiesneši, zemesgrāmatu lietas veido ap 74% to slodzes. Tiek apsvērts daļu zemesgrāmatu funkciju nodot topošajam tiesas jurista amatam; lēmumi vēl nav pieņemti, taču bez izmaiņām pakalpojuma līmeni turpmāk būs grūti noturēt.

No 2026. gada 1. septembra Rīgas apgabaltiesā līdzšinējo divu kolēģiju vietā darbojas trīs: 1. Civillietu tiesas kolēģija (17 tiesneši, vada priekšsēdētāja vietniece Ilze Celmiņa), 2. Civillietu tiesas kolēģija (16 tiesneši, vada priekšsēdētāja vietniece Agnese Veita, tajā strādā arī tiesas priekšsēdētājs Māris Vīgants) un Krimināllietu tiesas kolēģija. Izmaiņas paredzētas tiesas attīstības stratēģijā 2024.–2029. gadam, lai efektīvāk organizētu apelācijas instances civillietu izskatīšanu un veicinātu vienotu tiesu praksi.

Tiesu administrācija informē, ka no 2026. gada 9. septembra Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nams pārceļas no Atmodas ielas 19 uz jaunām telpām Dambja ielā 12, Jelgavā. Tiesas kontaktinformācija pieejama portālā tiesas.lv.

LZTI padome paziņo, ka par nederīgām atzītas Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. 73 zvērinātas tiesu izpildītājas Gunitas Špēles amata apliecība Nr. 57 un viņas palīdzes Maijas Celmas palīga apliecība Nr. 30. Apliecības anulētas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par apliecību veidiem un lietošanas kārtību.

Sorainen zvērināts advokāts Rūdolfs Eņģelis, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzraudzības un kontroles komisijas priekšsēdētājs, intervijā LV portālam skaidro, ka pēc Moneyval novērtējuma kopējais NILLTF risku līmenis advokatūras sektorā ir samazinājies. NILLTPFN prasības attiecas uz mazāk nekā pusi praktizējošo advokātu; augstākie riski koncentrējas lielos komercdarījumos un darījumos ar līdzekļiem no sankcionētām jurisdikcijām. Kolēģija veic klātienes un attālinātas pārbaudes, ir pabeigts sektora risku novērtējums un atjaunotas iekšējās kontroles vadlīnijas; izaicinājumu radīs jaunā ES vienotā NILLTPFN regula un uzraudzības struktūra.

Intervija ar zvērinātu advokātu Eņģeli par advokatūras riskiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā pēc "Moneyval" novērtējuma. NILLTPFN prasības attiecas uz aptuveni 500 no 1400 advokātiem; lielākie riski ir lielos komercdarījumos, īpaši nekustamā īpašuma un skaidras naudas darījumos. Zvērinātu advokātu padome veic klātienes un attālinātas pārbaudes, kopš 2020. gada advokātiem obligāta ikgadēja kvalifikācijas celšana par NILLTPFN un sankcijām; 2026. gada pavasarī pabeigts jauns sektora riska novērtējums. Jaunā ES NILLTPFN regula un centralizētā uzraudzības iestāde prasīs papildu kapacitāti.

LZTI padome informē, ka zvērināta tiesu izpildītāja Gunita Špēle 2026. gada 31. augustā beidza pildīt amata pienākumus Rīgas apgabaltiesas iecirknī Nr. 73; iecirkņa lietvedību pārņem zvērināta tiesu izpildītāja Nataļja Bekasova (līdz šim iecirknis Nr. 67). Visas iecirknim Nr. 73 maksājamās summas turpmāk pārskaitāmas uz Valsts kases kontu LV34TREL919905400200B; izpildu lietu dalībniekiem jāvēršas pie N. Bekasovas Rīgā.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns sasauca apspriedi ar valsts iestāžu un kiberdrošības ekspertiem par pieaugošajiem kiberdraudiem tieslietu nozarē. Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar Nacionālās kiberdrošības likumu par risku vadību un kritisko pakalpojumu noturību atbild organizācijas vadība, nevis tikai IT speciālisti. Ministrija apņēmās stiprināt starpinstitūciju sadarbību un uzskatīt drošības auditus par pastāvīgu, nevis vienreizēju procesu.

E-konsultācijā advokāte skaidro, kad tiesai jāpaziņo par advokāta iesaistīšanos lietā — civillietās un administratīvajās lietās tas jādara sēdes sākumā pirms lietas izskatīšanas pēc būtības, iesniedzot pilnvarojumu vai orderi. Kriminālprocesā līdzīgi noteikumi piemērojami pirms iztiesāšanas sākuma. Konkrēts iepriekšējs paziņošanas termiņš likumā nav noteikts.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns tikās ar zemesgrāmatu lietu tiesnešiem, lai apspriestu sistēmas nākotnes attīstības modeļus, tostarp priekšlikumu daļu tiesnešu funkciju nodot jaunam "tiesas jurista" amatam. Zemesgrāmatu lietas veido ap 74% no specializēto tiesnešu noslodzes, un no 68 amata vietām 13 ir vakantas. Ministrija solīja salīdzināt vairākus reformu modeļus pēc tiesiskās drošības, izmaksu un pakalpojuma kvalitātes kritērijiem; galīgs lēmums vēl nav pieņemts.

Senāts lietā Nr. SKA-139/2026 atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nolēmis, ka bijušajam tiesnesim, kura pilnvaras beigušās maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ, nepienākas atlaišanas pabalsts. Senāts norādīja, ka likumdevējs apzināti nav paredzējis šādas tiesības tiesnešiem šajā gadījumā, atšķirībā no citiem valsts amatpersonu atlaišanas pamatiem. Tieslietu ministrija bija atteikusi pabalsta izmaksu.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tieslietu ministri Tallinā pārrunāja tiesu sistēmu digitalizāciju, datu apmaiņu starp iestādēm un mākslīgā intelekta izmantošanu tiesvedības procesos, uzsverot, ka lēmumu pieņemšana paliek tiesneša ziņā. Tika atbalstīta Eiropas Prokuratūras kompetences paplašināšana uz smagiem ES sankciju pārkāpumiem. Valstis vienojās turpināt koordināciju pārrobežu noziedzības apkarošanā.

Rīgas, Viļņas un Tallinas tieslietu ministri tikās Tallinā, lai pārrunātu sadarbību demokrātisko institūciju un tiesiskuma aizsardzībā. Latvijas ministrs uzsvēra, ka ES prasības jāievieš samērīgi, izvairoties no liekas administratīvā sloga radīšanas biznesam un iedzīvotājiem. Konkrēti tiesību aktu grozījumi netika izziņoti.

Izrādās, kiberuzbrukums CSDD noticis caur iestādes pašas pārziņā esošu lietotni, kas nebija ietverta operatora "Tet" drošības uzraudzības līgumā. Ekonomikas ministrs skaidroja, ka "Tet" atbildēja tikai par tīkla infrastruktūru, un pārejas periods ļāvis sistēmām darboties bez obligātajiem drošības pasākumiem. Abas puses atzinušas nepieciešamību stiprināt sadarbību.

Kiberuzbrukumā CSDD sistēmām nozagti 1,2 miljonu iedzīvotāju un ap 200 000 uzņēmumu 18 gadu maksājumu dati. Ministru prezidents kritizējis CSDD par neizpildītām obligātajām kiberdrošības prasībām, tostarp divfaktoru autentifikācijas trūkumu; Datu valsts inspekcijai līdz 31. augustam jāizvērtē pārkāpuma sekas. Notiek izmeklēšana par iespējamu ārvalstu iesaisti.

Valsts prezidents paziņojis, ka pēc masīvās CSDD datu noplūdes, kas skārusi 1,2 miljonus iedzīvotāju un ap 200 000 uzņēmumu, iestādes vadība šādos apstākļos nedrīkst turpināt darbu, jo zaudēta sabiedrības uzticēšanās. Prezidents uzbrukumu raksturojis kā nopietnu valsts drošības apdraudējumu; Valsts policija sākusi kriminālprocesu.

LTRK Šķīrējtiesa izsludinājusi kandidātu pieteikšanos uz šķīrējtiesas padomes locekļa amatu, aicinājumu publicējot arī žurnālā Jurista Vārds. Ieinteresētie var vērsties LTRK, lai uzzinātu prasības kandidātiem un pieteikšanās kārtību. Ziņa liecina par LTRK šķīrējtiesas pārvaldes institūcijas sastāva atjaunošanu.

Tiesu administrācija 18. augustā publicēja valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības darbības rādītājus par 2026. gada pirmo pusgadu. Saņemti 668 pieteikumi juridiskajai palīdzībai (par 8,3% vairāk nekā gadu iepriekš), un tiem piešķirti vairāk nekā 1,03 miljoni eiro no valsts budžeta. Sniegti arī dati par konsultāciju tālruņa zvaniem, klātienes apmeklējumiem un juridiskās palīdzības sniedzēju skaitu – 97 līgumu ietvaros iesaistīti 73 zvērināti advokāti un citi speciālisti 30 pašvaldībās.