Tiesu sistēma

Publicists Lato Lapsa 25. oktobrī kritizējis tieslietu ministra Edvarda Smiltēna ideju par jauniem risinājumiem tiesas sēžu kārtības nodrošināšanai, norādot, ka tiesnesim jau tagad ir plašas pilnvaras reaģēt uz nekārtībām tiesas zālē. Komentējot raidījumā, viņš pauda šaubas par ministra izpratni par tiesu ikdienas darbu.

Tieslietu ministrija informē, ka VSIA "Latvijas Vēstnesis" uzturētās vietnes drošības apsvērumu dēļ bija preventīvi apturētas un tiek pakāpeniski atjaunotas: vestnesis.lv darbojas kopš 22. oktobra, likumi.lv un juristavards.lv — kopš 23. oktobra, lvportals.lv — kopš 25. oktobra. Uzņēmumu reģistra pakalpojumu aprakstu portāls apraksti.ur.gov.lv uz laiku nav pieejams, bet reģistrācijas pakalpojumu portāls strādā gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ziņa publicēta 22.10.2026. un vēlāk papildināta.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvji piedalījās Čehijas tiesu izpildītāju rīkotā konferencē, kas bija veltīta izpildītāju profesijas 25 gadu jubilejai Čehijā. Konferencē diskutēts par Čehijas gaidāmo jauno izpildes likumu un izpildītāju profesijas nākotni Eiropā, kā arī risinātas sarunas ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem par aktuāliem profesijas jautājumiem.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns Rīgā tikās ar Vācijas tieslietu un patērētāju tiesību aizsardzības ministri un iepazīstināja ar tiesu kompetences stiprināšanu ekonomisko lietu izskatīšanā un digitālajiem risinājumiem. Pārrunāts arī septembrī sāktais tiesnešu un lielāko darba devēju organizāciju dialogs par komercstrīdu izskatīšanas un procesuālo normu pilnveidi, kā arī uzņēmumu dibināšanas vienkāršošana ES vienotajā tirgū, saglabājot cīņu pret naudas atmazgāšanu un nodokļu krāpšanu. Otra sarunas tēma bija sadarbība bērnu tiesību aizsardzībā ar Brēmeni.

Tiesu administrācijas uzturētais e-Zīmoga koplietošanas risinājums 2026. gada pirmajos deviņos mēnešos izmantots vairāk nekā 1,06 miljonus reižu, par 67,7 % vairāk nekā pērn. Tiesās izmantošana pieaugusi par 122,6 % (646 661 reize pret 290 543), prokuratūra to lietojusi vairāk nekā 300 tūkstošus reižu, un CSDD sistēmā ar e-Zīmogu apliecināti vairāk nekā 109 tūkstoši dokumentu. Risinājums ļauj iestādēm automātiski apliecināt lielu skaitu elektronisko dokumentu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2026. gada 20. oktobrī pēc Luksemburgas Satversmes tiesas lūguma sniedza konsultatīvo atzinumu: Konvencijas 6. pants principā neliedz prasīt, lai advokāts disciplinārlietā ierodas personiski, taču disciplinārinstitūcija nedrīkst principiāli atteikties uzklausīt pārstāvi par neierašanās iemesliem un, ja atteikšanās no aizstāvības nav skaidra, tai jānodrošina reāla iespēja aizstāvēties vismaz apelācijas instancē. Lieta nav par Latviju, un atzinumi formāli nav saistoši, taču tie ir norādes par taisnīgas tiesas prasībām profesionālajā disciplinārlietvedībā.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija parakstījusi sadarbības līgumu ar mākslīgā intelekta platformas Saga izstrādātājiem, dodot zvērinātiem advokātiem un advokātu birojiem piekļuvi rīkam juridisko dokumentu analīzei, pētniecībai un dokumentu sagatavošanai. Kolēģija uzsver, ka mākslīgais intelekts var tikai atbalstīt, nevis aizstāt advokāta profesionālo spriedumu, un lietotājiem jāturpina ievērot ētikas un datu aizsardzības prasības.

Tiesu administrācija un zvērinātu advokātu birojs ČERSJURKĀNS pārrunāja ESF Plus projekta "Pieeja tiesiskumam" pilotprojekta gaitu, kas no 2026. gada 23. septembra līdz 2027. gada 22. martam nodrošina bezmaksas sākotnējās juridiskās konsultācijas ģimenes, darba, parādu un patērētāju, mantojuma un īpašuma, kā arī administratīvo un sociālo jautājumu risināšanā. Konkrēti skaitļi par sniegto konsultāciju apjomu pagaidām nav publiskoti.

14. oktobrī publicēti grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas vairākas tiesu administrēšanas pilnvaras no tieslietu ministra nodod Tiesu padomei, tostarp tiesu reorganizāciju un tiesnešu pārcelšanu, ievieš noteikumus par tiesnešu darījumu attiecībām ar lietas pusēm, paredz slēgtu sēdu nozīmīgu nolēmumu publicēšanu un Augstākās tiesas nolēmumu publisku arhīvu, kā arī nosaka piecu gadu aizliegumu maksātnespējas administratoriem, kuriem tiesa atcēlusi pilnvaras par pārkāpumiem. Likumu Saeima pieņēma 1. oktobrī, un tas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, atsevišķiem noteikumiem paredzēti vēlāki termiņi.

Tiesu administrācijas pārstāvis kopā ar prokuratūru un Augstāko tiesu konferencē "Mirklis Juristiem" diskutēja par mākslīgā intelekta rīku lietošanu tieslietu sektorā, uzsverot, ka MI ir atbalsta, ne lēmumu pieņemšanas instruments. Prezentēti jau ieviestie risinājumi — nolēmumu anonimizācijas rīks, MI asistents un sēžu audio transkripcija.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks Guntis Lauskis pēc dalības ES tiesnešu apmācības tīkla samitā par MI ietekmi uz tiesām norādījis, ka Latvijas pieredze MI ieviešanā atbilst Eiropas tendencēm. No augusta tiesnešiem pieejams Tiesu administrācijas izstrādāts MI asistents dokumentu apkopošanai, un plānots izstrādāt vadlīnijas tā drošai lietošanai. Publicēts 06.10.2026.

Saeima 1. oktobrī pieņēma grozījumus Tiesu varas likumā, kas paplašina Tiesnešu padomes pilnvaras tiesu budžeta un tiesnešu karjeras jautājumos, mazinot tieslietu ministra lomu. Apgabaltiesu un apelācijas instanču tiesnešu kandidātus Saeimai turpmāk virzīs Tiesnešu padome, un pakāpeniski tiesnešu palīgu amatus nomainīs jauna 'tiesas jurista' amata vieta. Grozījumi stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī, pilnu pāreju plānojot līdz 2032. gadam.

Augstākā tiesa izveidojusi iekšēju ar mākslīgo intelektu darbināmu semantiskās meklēšanas rīku "Judicata", kas tiesnešiem un darbiniekiem palīdz ātri atrast informāciju aptuveni 440 000 tiesu nolēmumu un citu dokumentu klāstā. Tiesa uzsver, ka rīks ir meklētājs, nevis sarunbots, un paredzēts pētniecības atbalstam, nevis juridiskās analīzes aizstāšanai.

Tieslietu ministrija apstiprinājusi grozījumus vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtībā, precizējot studentu tiesības akadēmiskā negodīguma gadījumos un ļaujot komisijai noteikt alternatīvus eksāmena datumus ārkārtas apstākļos. Komisijas sastāvs turpmāk atspoguļos reālo studentu skaitu no katras augstskolas; jaunā kārtība attiecas jau uz 2027. gada ziemas eksāmena sesiju.

"Jurista Vārds" apkopojis Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumus, kas pieņemti laikposmā no 25. augusta līdz 17. septembrim, tostarp par viena advokāta izslēgšanu no advokatūras.

Saeima 3. septembrī pieņēmusi, un 16. septembrī Latvijas Vēstnesī publicēti grozījumi Notariāta likumā, kas vienkāršo vairākus procesus zvērinātu notāru darbā un mazina administratīvo slogu gan notāriem, gan sabiedrībai. Grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī; tajā pašā dienā (16.09.) publicēti arī saistīti grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā un Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas stājas spēkā 30.09.2026.

Somijā notikušajā Ziemeļvalstu un Baltijas advokatūru vadītāju sanāksmē, kurā Latviju pārstāvēja padomes priekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš, pārrunāta mākslīgā intelekta ietekme uz juridisko pakalpojumu tirgu un profesionālo atbildību, advokatūras neatkarības nozīme, pro bono palīdzība un Eiropas Padomes konvencija par advokāta profesijas aizsardzību. Dalībnieki secināja, ka tehnoloģiju attīstība prasīs pielāgot advokātu apmācību un ētikas uzraudzību.

Tieslietu padome atkārtoti apstiprinājusi Miķeli Zumbergu par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju uz nākamo piecu gadu termiņu. Ekonomisko lietu tiesa kopš 2021. gada izskata sarežģītas komerclietas, tostarp lielapmēra civillietas un korupcijas lietas. Lēmums nodrošina vadības nepārtrauktību tiesā.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns apkopojis valdības pirmo 100 dienu paveikto tieslietu jomā, minot tiesu juristu institūta izveidi tiesu noslogojuma mazināšanai, ierosinātus grozījumus Administratīvā procesa likumā ātrākai lietu izskatīšanai un attālinātai dalībai, kā arī Vienotā būvniecības reģistrācijas pakalpojuma ieviešanu no 2027. gada 1. janvāra, kas apvienos vairāku iestāžu īpašuma reģistrācijas procesus vienā pieteikumā. Ziņojumā minēta arī principa "maksā ātrāk, maksā mazāk" ieviešana administratīvo naudas sodu jomā, ļaujot samaksāt 80% no soda noteiktā termiņā.

BB.LV raksta, ka Latvijas Tiesnešu mācību centrā (Justīcijas akadēmijā) sākta 17 jaunu tiesnešu no dažādiem Latvijas reģioniem apmācība, kuri specializējas civiltiesībās, krimināltiesībās un administratīvajās tiesībās. Programmas mērķis, kā skaidro akadēmijā, ir sagatavot tiesnešus ne tikai profesionāli, bet arī emocionāli, lai tie spētu spriest tiesu likumam atbilstoši un neatkarīgi; kursā ietvertas tiesas sēžu simulācijas un sprieduma argumentācijas analīze.

Satversmes tiesa publicējusi pārskatu par 2026. gada augustā saņemtajiem pieteikumiem – kopā 20, no tiem 19 no privātpersonām. Ierosinātas 3 jaunas lietas, tostarp par kompensāciju par nepamatotu mantas arestu, un pieņemti 17 atteikumi ierosināt lietu, daļa no tiem saistīti ar civilprocesa un maksātnespējas jautājumiem. 12 lietas atrodas sagatavošanas stadijā.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns tikšanās reizē ar Rīgas pilsētas tiesas vadību pārrunāja tiesu noslodzes mazināšanu: standartizētas, tehniskas un neapstrīdētas lietas plānots izskatīt rakstveidā vai automatizēti, saglabājot cilvēka uzraudzību, bet tiesnešiem ļaujot koncentrēties uz strīdīgām lietām. Rīgas pilsētas tiesā strādā 100 tiesneši, gadā ienāk ap 10 000 civillietu, vairāk nekā 2000 krimināllietu, ap 1300 administratīvo pārkāpumu lietu, vairāk nekā 125 000 bezstrīdus civillietu un zemesgrāmatu lietu. Tika pārrunāta arī MI ļaunprātīga izmantošana nevajadzīgi sarežģītu procesuālo dokumentu sagatavošanai.

Zvērināti advokāti Ramona Miglāne, Agris Bitāns un advokāta palīdze Zelma Rence 2026. gada 2. septembrī piedalījās Tieslietu ministrijas diskusijā "Investīciju aizsardzība un tiesvedības: izaicinājumi un risinājumi civillietās", sniedzot priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Kolēģija uzsver, ka investīciju aizsardzību nosaka ne tikai materiālo tiesību kvalitāte, bet arī procesuālo instrumentu efektivitāte, tiesvedības ilgums, izmaksu samērīgums un nolēmumu izpildes ātrums; savlaicīga pagaidu aizsardzība, efektīva lietu vadība un lielāka tiesu prakses pieejamība stiprinātu investoru uzticēšanos.

No 2026. gada 1. septembra Rīgas apgabaltiesā līdzšinējo divu kolēģiju vietā darbojas trīs: 1. Civillietu tiesas kolēģija (17 tiesneši, vada priekšsēdētāja vietniece Ilze Celmiņa), 2. Civillietu tiesas kolēģija (16 tiesneši, vada priekšsēdētāja vietniece Agnese Veita, tajā strādā arī tiesas priekšsēdētājs Māris Vīgants) un Krimināllietu tiesas kolēģija. Izmaiņas paredzētas tiesas attīstības stratēģijā 2024.–2029. gadam, lai efektīvāk organizētu apelācijas instances civillietu izskatīšanu un veicinātu vienotu tiesu praksi.

Tiesu administrācija informē, ka no 2026. gada 9. septembra Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nams pārceļas no Atmodas ielas 19 uz jaunām telpām Dambja ielā 12, Jelgavā. Tiesas kontaktinformācija pieejama portālā tiesas.lv.

LZTI padome paziņo, ka par nederīgām atzītas Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. 73 zvērinātas tiesu izpildītājas Gunitas Špēles amata apliecība Nr. 57 un viņas palīdzes Maijas Celmas palīga apliecība Nr. 30. Apliecības anulētas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par apliecību veidiem un lietošanas kārtību.

Tieslietu ministrija vērtē zemesgrāmatu tiesnešu noslodzes problēmu: 2026.gada sākumā no 68 zemesgrāmatu lietās specializēto tiesnešu amata vietām 13 bija vakantas un lietas izskatīja 55 tiesneši, zemesgrāmatu lietas veido ap 74% to slodzes. Tiek apsvērts daļu zemesgrāmatu funkciju nodot topošajam tiesas jurista amatam; lēmumi vēl nav pieņemti, taču bez izmaiņām pakalpojuma līmeni turpmāk būs grūti noturēt.

Sorainen zvērināts advokāts Rūdolfs Eņģelis, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzraudzības un kontroles komisijas priekšsēdētājs, intervijā LV portālam skaidro, ka pēc Moneyval novērtējuma kopējais NILLTF risku līmenis advokatūras sektorā ir samazinājies. NILLTPFN prasības attiecas uz mazāk nekā pusi praktizējošo advokātu; augstākie riski koncentrējas lielos komercdarījumos un darījumos ar līdzekļiem no sankcionētām jurisdikcijām. Kolēģija veic klātienes un attālinātas pārbaudes, ir pabeigts sektora risku novērtējums un atjaunotas iekšējās kontroles vadlīnijas; izaicinājumu radīs jaunā ES vienotā NILLTPFN regula un uzraudzības struktūra.

Zvērinātu advokātu kolēģija atgādina, ka dokumenti kandidātiem uz zvērināta advokāta palīga statusu jāiesniedz līdz 2026.gada 1.oktobrim. Sludinājums attiecas uz advokatūras iekšējo uzņemšanas kārtību.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tieslietu ministri Tallinā pārrunāja tiesu sistēmu digitalizāciju, datu apmaiņu starp iestādēm un mākslīgā intelekta izmantošanu tiesvedības procesos, uzsverot, ka lēmumu pieņemšana paliek tiesneša ziņā. Tika atbalstīta Eiropas Prokuratūras kompetences paplašināšana uz smagiem ES sankciju pārkāpumiem. Valstis vienojās turpināt koordināciju pārrobežu noziedzības apkarošanā.

Tiesu administrācija aicina pieteikties uz vakantajām tiesnešu amata vietām personas, kuras iepriekš bijušas Satversmes tiesas, starptautiskas vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā. Sludinājums attiecas uz konkrētu, šaurāku kandidātu loku.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tieslietu ministri 24. augustā Tallinā tiksies, lai pārrunātu demokrātisko procesu un vēlēšanu integritātes aizsardzību, tostarp Krievijas izmantotos juridiskos un informatīvos apdraudējumus. Ministri apspriedīs arī labāka regulējuma principus administratīvā sloga mazināšanai un tieslietu sistēmu digitalizāciju. Tiks pārrunāti arī aktuāli ES tieslietu politikas jautājumi, tostarp uzņēmējdarbībai draudzīgāks regulējums.

Tiesu administrācija 18. augustā publicēja valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības darbības rādītājus par 2026. gada pirmo pusgadu. Saņemti 668 pieteikumi juridiskajai palīdzībai (par 8,3% vairāk nekā gadu iepriekš), un tiem piešķirti vairāk nekā 1,03 miljoni eiro no valsts budžeta. Sniegti arī dati par konsultāciju tālruņa zvaniem, klātienes apmeklējumiem un juridiskās palīdzības sniedzēju skaitu – 97 līgumu ietvaros iesaistīti 73 zvērināti advokāti un citi speciālisti 30 pašvaldībās.