Saistību tiesības

Senāta Civillietu departaments daļēji atcēlis apgabaltiesas spriedumu lietā, kurā slimnīca pieprasīja no ārsta-rezidenta dubultā stipendijas apmēra atlīdzību un nokavējuma procentus par priekšlaicīgu darba attiecību izbeigšanu. Lieta par stipendijas atmaksu un procentiem nodota jaunai izskatīšanai apgabaltiesā, jo zemākās instances nepareizi piemērojušas tiesību normas par mācību līguma termiņu. Nolēmums skar līgumsoda un nokavējuma procentu piemērošanu mācību/stipendiju līgumos.

Arī rakstīja: lvportals.lv

Saeimas Tautsaimniecības komisija 21. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja jaunu likumu par atbildību par kaitējumu, ko radījušas preces vai pakalpojumi ar trūkumiem. Likumprojekts modernizē līdzšinējo zaudējumu atlīdzības regulējumu, nosakot skaidrāku kārtību, kādā patērētāji var prasīt kompensāciju par defektīvu preču vai pakalpojumu nodarītajiem zaudējumiem.

Saeima 15. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā, kas nostiprina, ka dzīvnieks ir dzīva un jutīga būtne, nevis lieta, vienlaikus to saglabājot kā civiltiesību objektu. Lietu tiesību normas dzīvniekiem piemēros tikai tiktāl, cik tas saderīgs ar to dabu un dzīvnieku aizsardzības regulējumu, un precizēti arī noteikumi par dzīvnieku nodarīto kaitējumu; konkrēti panti un spēkā stāšanās datums publikācijā nav minēti.

LV portāls skaidro, ka saskaņā ar Civillikuma 945. pantu, atrodot svešu mantu, par to nedēļas laikā jāpaziņo policijai, ja īpašnieks nav zināms. Rakstā aplūkots, kā rīkoties, ja manta ilgstoši atrodas citas personas īpašumā, kā atdot mantu, ja tās īpašnieks mirušs, un kāda ir zvērināta tiesu izpildītāja loma šādu situāciju risināšanā. Skaidrota arī kārtība, kā sekot līdzi paziņojumiem par mantojuma lietām "Latvijas Vēstnesī".

Latvijas Vēstnesī 7. oktobrī publicēti Zemesgrāmatu likuma grozījumi, kas vienkāršo hipotekārā kredīta vienkāršoto pāreju — ķīlas tiesības nostiprināšanai zemesgrāmatā turpmāk nebūs nepieciešams notāra vai bāriņtiesas apliecinājums, ja nostiprinājuma lūgums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Grozījumi arī ļauj dzēst ķīlas tiesību, ja kreditors — juridiska persona — izslēgts no Uzņēmumu reģistra vairāk nekā gadu un tam nav tiesību pārņēmēja; likums stāsies spēkā 2027. gada 8. janvārī.

Raksts analizē Civillikuma 2108. panta neskaidro jēdzienu "pārgrozījušies apstākļi" piegādes līgumā, kas likumā nav definēts un praksē rada interpretācijas problēmas.

Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka klients naudas atlikumu no kredītiestādes vai finanšu iestādes slēgta konta varēs pieprasīt piecu gadu laikā — pēc šī termiņa prasījuma tiesības tiks zaudētas un līdzekļi kļūs piekritīgi valstij.

Saeima pieņēmusi grozījumus, kas nosaka kārtību, kā rīkoties ar naudu, kas palikusi bankas kontos pēc tam, kad kredītiestāde augsta riska dēļ pārtraukusi attiecības ar klientu un kontu slēgusi. Ja klients noteiktajā termiņā līdzekļus nepieprasa, prasījuma tiesības zūd un nauda kļūst piekritīga valstij; jaunā kārtība neattiecas uz Latvijas rezidentiem – fiziskām personām, kā arī uz kriminālprocesā apķīlātiem vai civilprocesā piedzītiem līdzekļiem. Nozares dati liecina, ka šādos kontos šobrīd ir ap 26,8 miljoniem eiro; kontiem, kas slēgti pirms jaunā regulējuma, noteikts sešu mēnešu pārejas termiņš.

Raksts analizē atbildību par vētrā nogāzta koka radītajiem zaudējumiem, kad pašvaldība mēģinājusi atsaukties uz nepārvaramu varu. Advokāts Andris Tauriņš norāda, ka pašvaldība kā rūpīga īpašuma apsaimniekotāja var būt atbildīga, ja neatkarīgs arborists atzīst koku par bīstamu. Situāciju var pasliktināt tas, ja iedzīvotāji jau iepriekš sūdzējušies par konkrēto koku un sūdzība ignorēta.

Citadele banka paziņojusi, ka klientiem, kas atzīti par bezvēsts pazudušiem Nepālas traģēdijā, tiks apturēta kredītsaistību maksājumu iekasēšana un netiks piemēroti nokavējuma procenti, līgumsods vai piedziņa, kamēr tuvinieki nav nokārtojuši aizgādnību. Lai piekļūtu konta informācijai, tuviniekiem jānodibina pagaidu aizgādnība par pazudušā mantu.

Swedbank paziņojis, ka Nepālas traģēdijā bezvēsts pazudušajiem klientiem uz 12 mēnešiem tiks apturēta hipotekārā kredīta pamatsummas un procentu maksājumu iekasēšana, kā arī atcelti kredītkaršu procenti un ikdienas maksas. Lai piekļūtu detalizētai konta informācijai un rīkotos klienta vārdā, tuviniekiem tiesā jānodibina pagaidu aizgādnība, ko tiesa izskata dažu dienu laikā.

BB.LV raksta, ka Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA) brīdina — ja tiktu aizliegts Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīts caur Latviju, vietējiem uzņēmumiem, tostarp valsts kapitālsabiedrībām, varētu izvirzīt prasības simtiem miljonu eiro apmērā par jau noslēgtu līgumu neizpildi. Asociācija aicina pirms lēmuma pieņemšanas izvērtēt ekonomiskās un juridiskās sekas, norādot, ka caur Latvijas infrastruktūru tiek pārvadāti arī lieliem starptautiskiem tirgotājiem, tostarp ASV kompānijām, piederoši graudi. Papildus iespējamajām prasībām nozare lēš, ka valsts budžets un valsts uzņēmumi varētu zaudēt vēl vairākus simtus miljonu eiro plānoto ieņēmumu.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi bijušā uzņēmuma “Mamas D” līdzīpašnieka Aleksandra Daderko prasību piedzīt vairāk nekā 711 tūkstošus eiro, vienlaikus apmierinot maksātnespējīgās “Mamas D” pretprasību un atzīstot attiecīgo vienošanos par spēkā neesošu; tiesa secināja, ka sabiedrībai nav saistību pret Daderko par preču zīmes “Latgales alus D” izmantošanas tiesību nodošanu, un piesprieda viņam segt tiesāšanās izdevumus.

Konsultācijā atgādināts Civillikuma 1779. panta vispārējais princips — ikvienam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Skaidrots, ka par zaudējumiem uzskatāma mantas samazināšanās, peļņas atrāvums un citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas, un šādu prasību var celt arī vairākus gadus pēc notikuma, ievērojot noilgumu.

Atbildē par iespēju piedzīt no ārstniecības iestādes izdevumus, kas saistīti ar apbedīšanu, skaidrots, ka atlīdzināmi ir faktiskie un saprātīgie izdevumi, bet tiesības izvēlēties kapavietas risinājumu jāizmanto samērīgi un labā ticībā. Tiesu praksē vērtē izdevumu pamatotību un samērīgumu katrā gadījumā atsevišķi.

Raksts skaidro, ka Latvijas normatīvie akti fiduciārus darījumus tieši neregulē, taču juridiskajā literatūrā un judikatūrā atzīts fiduciārā (uzticētā) īpašuma institūts. Saskaņā ar to fiduciants nodod fiduciāram tiesības — īpašumu vai prasījumu —, vienojoties, ka tās tiks izlietotas fiducianta labā noteiktam mērķim, lai gan formāli šīs tiesības tiek turētas fiduciāra vārdā.

Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde izbeigusi darījuma attiecības ar klientu un slēgusi viņa kontu, klientam piecu gadu laikā jāizmanto tiesības uz atlikušajiem līdzekļiem — pretējā gadījumā prasījuma tiesības pret iestādi tiek zaudētas un līdzekļi piekrīt valstij.

Raksts skaidro, ka riska apdrošināšanas (piemēram, īpašuma, auto) un dzīvības apdrošināšanas līgumu būtiskos nosacījumus var grozīt tikai abpusēji vienojoties. Līgumu var izbeigt, rakstiski vienojoties, un tas stājas spēkā 15 dienas pēc paziņojuma, kā arī gadījumos, kad zūd apdrošināmā interese vai mainās īpašnieks. Pārtraucot līgumu, neizmantotā prēmijas daļa tiek atmaksāta, ieturot 15% administratīvo izdevumu segšanai.

Raksts (aiz abonēšanas) analizē Augstākās tiesas 2026.gada 27.maija spriedumu lietā Nr.SKC-32/2026, kurā tiesa atzinusi ķīlas devēja tiesības regresa kārtībā prasīt atlīdzību no parādnieka pēc ieķīlātā īpašuma pārdošanas.

Raksts skaidro, ka apdrošinātājam pirms polises noformēšanas jānoskaidro klienta vajadzības un jāsagatavo piedāvājums ar segtajiem riskiem, izņēmumiem, prēmiju un pašrisku, kā arī jāizsniedz līguma nosacījumi un salīdzināms produkta informācijas dokuments. Kopš 2026. gada 1. jūlija polisē skaidri jānorāda gan segtie, gan nesegtie riski, bet vienkāršotas valodas prasība nosacījumiem tiks ieviesta pakāpeniski 2027.–2028. gadā.