Saistību tiesības

iTiesības raksts (autore Anete Bože, ZAB Ellex Kļaviņš) par to, kā uzņēmumam rīkoties, ja pret to tiesā celta acīmredzami nepamatota prasība. Norādīts, ka arī nepamatota prasība ir jāizskata pēc būtības (Senāta lēmums SKC-881/2025), tāpēc atbildētājam aktīvi jāpiedalās procesā, jo prasītājs var lūgt prasības nodrošinājumu pēc CPL 138.panta (mantas arests, darbības ierobežojumi). Raksts maksas; pieejams ievads.

Valsts darba inspekcija e-konsultācijā skaidro, vai darba devējs var prasīt apmaksātas apmācības pirms darba līguma noslēgšanas un pēc tam saistīt darbinieku uz 2–5 gadiem. Darba likuma 96. pants (vienošanās par profesionālo apmācību ne ilgāk par diviem gadiem, samērīgums ar izdevumiem) attiecas tikai uz apmācību jau pastāvošu darba tiesisko attiecību laikā. Apmācībām pirms līguma noslēgšanas likums īpašu regulējumu neparedz; ja puses vienojas par izdevumu atmaksu priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā, tas ir privāttiesisks strīds, ko izšķir tiesa.

E-konsultācija par dzīvokļa applūšanu pārvaldnieka nolaidības dēļ, ja pārvaldnieks nedēļas laikā nav sagatavojis bojājumu aktu un neatbild uz iesniegumu. Normatīvie akti nenosaka konkrētu termiņu applūšanas akta sagatavošanai; pārvaldnieka pienākumus nosaka pārvaldīšanas līgums un kopības lēmumi, kā arī MK noteikumi Nr. 907 par dzīvojamās mājas apsekošanu un tehnisko apkopi. Tiesā par zaudējumiem var vērsties jebkurā laikā, ja pierādāma nolaidība; ieteicams fiksēt bojājumus (foto, ekspertīze) un nosūtīt rakstveida brīdinājumu ar 7 dienu atbildes termiņu.

Latvijas Vēstnesī 1. septembrī (Nr. 167) publicēti Saeimas 20. augustā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājas spēkā 15. septembrī (daļa normu – 20. novembrī, valodas prasības jāizpilda līdz 2027. gada 30. jūnijam). Ieviestas jaunas definīcijas (kredīta devējs, kredīta starpnieks, atliktā maksājuma pakalpojums, sasaistīšanas prakse), aizliegts piedāvāt kredītu bez patērētāja skaidra pieprasījuma, pastiprināta maksātspējas vērtēšana, izmantojot pārbaudītus ienākumu datus un kredītinformācijas birojus, un noteikti saprātīgi pretimnākšanas pasākumi maksājumu kavējumu gadījumā. Lielajiem uzņēmumiem, kas sniedz atliktā maksājuma pakalpojumus, jāreģistrējas PTAC reģistrā; noteikti atlīdzības politikas ierobežojumi kreditoru darbiniekiem un starpniekiem un pagarināts atteikuma termiņš distances līgumos, ja nav sniegta informācija.

Senāts atcēla notiesājošu spriedumu un izbeidza kriminālprocesu par piesavināšanos pret komercsabiedrības pilnvaroto personu, kura no Vācijas piegādātāja saņēma preces, bet nesamaksāja pilnu rēķinu. Tā kā puses nebija vienojušās par īpašuma tiesību pārejas brīdi, piemērojamas Vācijas tiesības, pēc kurām preces kļuva par pircēja īpašumu piegādes brīdī – tātad persona rīkojās ar sava uzņēmuma mantu. Strīds par nesamaksātu rēķinu risināms civilprocesa kārtībā, nevis kriminālprocesā.

FID atgādina, ka pēc ES sankciju piemērošanas veikalu tīklam "MERE" (saistībā ar Sergeju Šneideru) piegādātāji kopš 6. augusta izdotā vispārīgā administratīvā akta var atgūt savas preces no veikaliem bez atsevišķa FID saskaņojuma, ja tiek ievēroti sankciju nosacījumi. Preces, kas zaudējušas ekonomisko vērtību, jāapstrādā saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem, tostarp pārtikas drošības prasībām. Process praktiski sākās 7. augustā.

LV portāls skaidro patērētāju tiesības 14 dienu laikā bez pamatojuma atteikties no kredīta līguma, atmaksājot aizdoto summu un procentus 30 dienu laikā. Kreditors nedrīkst piemērot līgumsodu par atteikumu, izņemot nesegtas valsts nodevas. Izņēmumi attiecas uz aizdevumiem līdz 140 eiro, overdraftiem un bezprocentu kredītiem.

Latvijas Vēstnesī 25. augustā publicēts likums, kas ļauj valstij kā akcionāram, kreditoram un obligāciju turētājam īstenot līdz četriem finanšu stabilizācijas pasākumiem AS "Air Baltic Corporation" labā — pagarināt 30 miljonu eiro valsts aizdevuma termiņu, kapitalizēt to pašu kapitālā, konvertēt līdz 50 miljoniem eiro valsts obligāciju vai iegādāties jaunas obligācijas līdz 30 miljoniem eiro. Lēmumu par konkrētu pasākumu pieņem Ministru kabinets, un par izpildi reizi ceturksnī jāziņo Saeimas Budžeta un finanšu komisijai. Likums stājās spēkā 26. augustā.

E-konsultācijā skaidrots, ka kopīpašniekiem, pārdodot daļu nepiederošai personai, ir divu mēnešu pirmpirkuma tiesības. Ja kopīpašnieki nespēj vienoties par kopīpašuma dalīšanu, jebkurš no viņiem var vērsties tiesā ar prasību par kopīpašuma izbeigšanu saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu. Tiesa var noteikt atsevišķu daļu piešķiršanu, kompensāciju, pārdošanu vai izlozi.

Ģenerālprokurors Armīns Meisters 20. augustā vērsās Satversmes tiesā par diviem Ministru kabineta protokollēmumiem, ar kuriem Zemkopības ministrijai tika uzdots pārskatīt cenas ilgtermiņa līgumos starp AS "Latvijas valsts meži" un privātiem kokmateriālu pircējiem par 2024. gadā un turpmāk piegādājamiem skujkoku baļķiem. Prokuratūra uzskata, ka valdība bez likumā noteikta pilnvarojuma pieļāvusi valsts īpašuma atsavināšanu par zemāku cenu, nekā paredzēts noslēgtajos civiltiesiskajos līgumos, tādējādi pārkāpjot Satversmi.

LV portāla e-konsultācijā skaidrots gadījums, kad pašvaldība, sadalot zemesgabalu jaunas mājas būvniecībai, atteikusies atļaut izmantot esošo servitūta ceļu un pieprasījusi izveidot jaunu 5,5 metrus platu servitūtu pār kaimiņu zemi, kas īpašniekiem izmaksātu ap 25 000 eiro. Atbildē norādīts, ka jaunizveidotiem zemes gabaliem jābūt nodrošinātai pieejai pie ceļa vai ielas atbilstoši normatīvajiem aktiem, un strīdus par servitūta nosacījumiem, ja vienošanās nav panākta, var risināt tiesas ceļā.

Saeima 20. augustā pieņēma grozījumus patērētāju tiesību aizsardzības un kredītinformācijas jomas likumos, kas ļaus iedzīvotājiem reģistrēt kredītbirojos atteikumu no aizņemšanās, un kreditoriem šis lēmums būs jāievēro, izskatot pieteikumus. Likums arī ierobežo neatļautu kredītu piedāvāšanu, nosaka prasības attālinātai kreditēšanai un mākslīgā intelekta izmantošanas atklāšanai, kā arī ievieš jaunu mājokļa kapitāla aizdevuma produktu ar maksimālo apmēru 70% no īpašuma vērtības. Grozījumi paplašina arī prasības kredītu starpniekiem un lielajiem atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LAT) aicina Finanšu ministriju atzīt ar starptautiskajām sankcijām saistītos zaudējumus par force majeure apstākļiem, ļaujot tos norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus bez uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas. Ja piegādātājiem jānoraksta aptuveni 1,8 miljonu eiro nesamaksāto preču parādi kā bezcerīgus, spēkā esošais regulējums var uzlikt papildu nodokli aptuveni 25% apmērā no nenosegtās summas. LAT prezidents Henriks Danusēvičs skaidro, ka bez izmaiņām piegādātāji zaudē ne tikai parādu, bet arī maksā nodokli par to.

Skaidrots pakalpojums STOP kredīts, ko caur Kredītinformācijas biroja portālu var aktivizēt ikviens, lai bloķētu iespēju uz sava vārda noformēt jaunu kredītu, tādējādi pasargājot sevi gan no pārsteidzīgas aizņemšanās, gan identitātes zādzības. Atzīmes noņemšanai paredzēta 72 stundu nogaidīšanas kārtība, lai novērstu krāpnieku spiedienu. Pienākums pildīt kredītsaistības pat krāpšanas gadījumā izriet no Civillikuma 1587. panta.

Raksts skaidro, ka riska apdrošināšanas (piemēram, īpašuma, auto) un dzīvības apdrošināšanas līgumu būtiskos nosacījumus var grozīt tikai abpusēji vienojoties. Līgumu var izbeigt, rakstiski vienojoties, un tas stājas spēkā 15 dienas pēc paziņojuma, kā arī gadījumos, kad zūd apdrošināmā interese vai mainās īpašnieks. Pārtraucot līgumu, neizmantotā prēmijas daļa tiek atmaksāta, ieturot 15% administratīvo izdevumu segšanai.

Rīgas Imantas rajonā īrnieks vairākkārt applūdinājis kaimiņu dzīvokļus, un pēc īres līguma beigām izīrētājs Artūrs pieprasa īrniekam izbraukt divu nedēļu laikā, taču īrnieks atsakās un noliedz vainu. Advokāts Jānis Berovskis skaidro, ka atbildība var gulties gan uz īpašnieku, gan uz īrnieku — vispirms jānoskaidro negadījuma cēlonis; īpašniekam jāuztur dzīvoklis tā, lai tas nekaitētu kaimiņiem, bet īrnieks atbild par savu rīcību vai bezdarbību. Ja puses nespēj vienoties, strīds nonāk tiesā, un apdrošinātāji jau vēršas pret izīrētāju par kaimiņa zaudējumu atlīdzību.

AirBaltic obligāciju turētāji piekrita kapitalizēt procentu maksājumus, kas bija jāveic 14. augustā un 14. novembrī, tos pieskaitot pamatsummai, nevis izmaksājot skaidrā naudā — tā valsts aviokompānija izvairījās no maksātnespējas pasludināšanas. Investori arī uz laiku, līdz 14. novembrim, atteicās no minimālās likviditātes prasībām. Ceturkšņa procentu maksājumi sasniedz 13,775 miljonus eiro, savukārt 2024. gada obligāciju emisija bija 380 miljoni eiro ar 14,5% likmi.

Skaidrots, ka kopīpašumu var izbeigt, kopīpašniekiem labprātīgi vienojoties pie notāra, kas sagatavo dalīšanas līgumu un iesniedz to zemesgrāmatā, vai arī vēršoties tiesā, ja vienošanās nav iespējama. Tiesa var noteikt reālas daļas, piešķirt īpašumu vienam ar kompensāciju pārējiem, izsolīt īpašumu vai izmantot izlozi. Par pamatu kalpo Civillikuma 1074. un 1075. pants.

Raksts skaidro, ka apdrošinātājam pirms polises noformēšanas jānoskaidro klienta vajadzības un jāsagatavo piedāvājums ar segtajiem riskiem, izņēmumiem, prēmiju un pašrisku, kā arī jāizsniedz līguma nosacījumi un salīdzināms produkta informācijas dokuments. Kopš 2026. gada 1. jūlija polisē skaidri jānorāda gan segtie, gan nesegtie riski, bet vienkāršotas valodas prasība nosacījumiem tiks ieviesta pakāpeniski 2027.–2028. gadā.