Parādu piedziņa un izpilde

Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", nodoti apspriešanai līdz 26.oktobrim, uzliktu VID pienākumu neuzsākt vai apturēt bezstrīdus nodokļu parāda piedziņu no uzņēmuma ieguvēja, ja uzņēmuma nodevējam pasludināta maksātnespēja, aizsargājot pārējo kreditoru intereses.

LV portāla e-konsultācijā Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāve skaidro, ka dažādi tiesu izpildītāji nevienādi aprēķina tiesas piešķirtos 6% likumiskos procentus izpildu lietās pēc daļējas parāda samaksas. Padome un Tieslietu ministrija uzskata, ka procentu summai jāsamazinās līdz ar parāda pamatsummas dzēšanu, jo procenti jārēķina no atlikušās, nesegtās parāda daļas. Atbilde ir informatīva un nav saistoša konkrētas izpildu lietas risinājumam.

Valsts ieņēmumu dienests ar 9. oktobra lēmumu piemērojis piena produktu ražotājam AS "Rankas piens" nodrošinājumu, aizliedzot reģistrēt izmaiņas - tostarp reorganizāciju, likvidāciju vai amatpersonu un dalībnieku maiņu - komercreģistrā, liecina "Firmas.lv" dati. Pasākums ir saistīts ar uzņēmuma nenomaksāto nodokļu parādu, kas sasniedz aptuveni 62 tūkstošus eiro.

Pēc Labklājības ministrijas izstrādāto Valsts fondēto pensiju likuma grozījumu publiskās apspriešanas iedzīvotāji komentāros TAP portālā pauduši bažas, ka grozījumi neatrisina otrā pensiju līmeņa uzkrājumu pilnīgas izmaksas iespēju pirmspensijas vecumā. Viena komentētāja ierosina liegt tiesu izpildītājiem piedzīt parādus no pensiju izmaksām, tostarp no otrā līmeņa kapitāla un mūža pensijas polisēm, argumentējot ar konstitucionālajām tiesībām uz cilvēka pienācīgu dzīvi vecumdienās. Raksts atspoguļo privātpersonu izteiktos priekšlikumus, nevis ministrijas vai likumdevēja nostāju.

SIA "Baltic Software Factory" kopā ar "Expert Quality" un "Lightsoft solutions" iesniegusi Rīgas pilsētas tiesā prasību pret Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA) par 871 200 eiro par SKENIS vēlēšanu apakšsistēmas izstrādi, ko aģentūra pasūtīja 2026. gada 25. februārī un pēc kuras saņemšanas vienpusēji atkāpās no līguma, atsaucoties uz nepublicētu drošības iestādes atzinumu. Uzņēmums apgalvo, ka līgums neatbrīvo pasūtītāju no maksāšanas par pabeigtu darbu pēc sadarbības pārtraukšanas. VDAA komentēt atteicās, jo tiesas dokumentus tā nav saņēmusi.

Zvērinātu tiesu izpildītāju padome informē, ka vairākos tiesu apgabalos izsmelts gada kvotas apjoms izpildu dokumentu pieņemšanai lietās, kur kreditoram jāsedz izpildes izdevumi un prasījums pārsniedz 10 000 eiro - kvotas šogad pārskatītas 1. jūlijā un 1. septembrī, un turpmāku korekciju 2026. gadā nebūs. Lai nodrošinātu personu konstitucionālās tiesības uz sprieduma izpildi, padome aicina tiesu izpildītājus attiecīgajos apgabalos līdz gada beigām tomēr pieņemt kvalificējošos izpildu dokumentus, ja parādnieka dzīvesvieta, manta vai darbavieta atrodas viņu iecirknī. Problēma skar kreditorus, kas vēlas sākt piespiedu izpildi lielāku parādu piedziņai gada beigās.

E-konsultācijā paskaidrots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) var piemērot ieturējumu parāda piedziņai arī no maternitātes pabalsta, kas pieskaitāms valsts sociālajiem pabalstiem. Aprēķinā tiek aizsargāta minimālā summa — puse no minimālās algas (390 eiro) plus 117 eiro par apgādājamu bērnu; no atlikuma tiek ieturēti 30% piedziņai. Konkrētajā piemērā no 3050 eiro pabalsta pēc ieturējuma atlikušie līdzekļi bija 2287,10 eiro.

Jurists Jurijs Sokolovskis skaidro divus mehānismus, kas pasargā iedzīvotājus no kaimiņu dzīvokļu parādu sloga daudzdzīvokļu mājās. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumiem, pārdodot dzīvokli, jaunais īpašnieks uzņemas iepriekšējā īpašnieka pārvaldes un komunālo maksājumu parādus par pēdējiem trim gadiem, un pārdevējam tie jāatklāj. Kopš 2021. gada 1. marta, pārdodot dzīvokli izsolē, pārvaldes un komunālo maksājumu parādi tiek apmaksāti prioritāri līdz 5% no pārdošanas summas, kas iepriekš lielākoties aizplūda hipotekārajam kreditoram.

Rakstā skaidrots, ka gadījumā, ja persona oficiāli atzīta par bezvēsts pazudušu, tās tuvinieki var saņemt nepieciešamos personas datus, lai risinātu ar šo personu saistītus praktiskus un finansiālus jautājumus, tostarp pazudušā parādus un norēķinu kontus.

Atbildot uz jautājumu par ziņu no parādu piedzinēja bez iepriekšēja paziņojuma no sākotnējā kreditora, LV portāls skaidro, ka ārpustiesas parādu piedzinējam ir pienākums sniegt parādniekam patiesu un pietiekamu informāciju par parāda tiesisko pamatu un ļaut iepazīties ar to apliecinošiem dokumentiem. Ja piedzinējs to nedara vai atsakās uzrādīt pamatojumu, parādniekam ir tiesības prasījumu neatzīt un vērsties uzraudzības iestādē.

Atbildot uz jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu no kopīpašnieka domājamās daļas, LV portāls skaidro piespiedu izsoles kārtību un pārējo kopīpašnieku tiesības tajā. Pārējiem kopīpašniekiem par gaidāmo izsoli jāpaziņo, un likums viņiem paredz noteiktas priekšrocības iegādāties izsolāmo daļu, taču tas nav pielīdzināms klasiskām pirmpirkuma tiesībām.

LV portāla juridiskajā konsultācijā skaidrots, ka situācija, kad no parādnieka bankas konta piedziņas ietvaros tiek norakstīti visi ienākošie līdzekļi, parasti rodas tāpēc, ka parādnieks nav sazinājies ar tiesu izpildītāju un nav informējis par saviem ienākumu avotiem un apmēru. Tiesu izpildītājam nav piekļuves konta atlikumam, tāpēc bez parādnieka aktīvas iesaistes viņš nevar piemērot likumā paredzētos ieturējumu ierobežojumus, piemēram, minimuma saglabāšanu iztikai.

Atbildot uz jautājumu par piedziņu no algas, kad parādniekam vienlaikus ir citi kredītmaksājumi, īres un komunālie izdevumi un apgādājamie, LV portāls skaidro, ka tiesu izpildītājs, ieturot summas no darba samaksas, ņem vērā tikai Civilprocesa likumā noteiktos ieturējumu apmēra ierobežojumus un apgādājamo personu skaitu, nevis parādnieka citas brīvprātīgās saistības. Konkrētais ieturamais apmērs atkarīgs no piedziņas veida un parādnieka ienākumu līmeņa.

Raksts skaidro shēmu, kad parādos nonākuša uzņēmuma aktīvus, darbiniekus un klientus pārceļ uz jaunu sabiedrību, bet vecajā atstāj tikai saistības. Autors norāda, ka Komerclikuma 20. pants nosaka: pārejot funkcionējošai saimnieciskai vienībai, kopā ar to pāriet arī parādi, pat ja par to nav noslēgts līgums vai jaunais īpašnieks apgalvo, ka nezināja par saistībām. Tas kreditoriem dod tiesisku pamatu prasīt parāda samaksu arī no uzņēmuma, kas turpina to pašu darbību zem cita nosaukuma.

LV portāls skaidro, ka zvērināts tiesu izpildītājs izpildu darbību, piemēram, izlikšanu no dzīvokļa, drīkst atlikt tikai uz puses iesnieguma pamata vai pēc tiesas/tiesneša lēmuma saskaņā ar Civilprocesa likumu. Ja parādnieks un kreditors vienojušies par labprātīgu izpildi, vienošanās izpildītājam jāiesniedz rakstveidā, savukārt lietās ar nepilngadīgajiem jāņem vērā papildu bērnu tiesību aizsardzības normas. Ja izpildītājs kārtību pārkāpj, pusei ir tiesības vērsties ar sūdzību tiesā.

VID un Finanšu ministrija vienojušās par atbalstu Latvijas ražotājiem un piegādātājiem, kuru līdzekļi ir iesaldēti sankciju skartā ārvalstu mazumtirdzniecības tīklā. Uzņēmumiem, kas nevar saņemt samaksu sankciju dēļ, netiks piemērota nokavējuma nauda par nodokļu parādiem, kas radušies šī iemesla dēļ.

Tiesu administrācija informē, ka no 2026. gada 1. jūlija saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā (SPIBK) lietās ieviesta pilnībā automatizēta procesa daļa – no pieteikuma reģistrācijas līdz lēmuma sagatavošanai bez tiesas darbinieku iesaistes. Laikā no 1. jūlija līdz 7. septembrim saņemti 14 061 pieteikumi, reģistrētas un izvērtētas 13 238 lietas, pabeigtas 2067 lietas, no kurām 1540 lēmumi sagatavoti pilnībā automatizēti pēc atbildētāja termiņa notecēšanas. 823 pieteikumi noraidīti Civilprocesa likumā noteikto ierobežojumu dēļ (nederīga adrese, rīcībnespēja, mirusi persona u.c.). 2025. gadā kopumā iesniegti vairāk nekā 233 000 SPIBK pieteikumu, bet 2026. gada pirmajā pusgadā – gandrīz 150 000.

NRA.lv raksta par Kalnozolu ģimenes nepabeigto māju Ropažos, kas nonākusi izsolē nesamaksātu nekustamā īpašuma nodokļa parādu dēļ. Zvērināts tiesu izpildītājs Raimonds Mežiņš augusta beigās rīkoja pirmo izsoli ar sākumcenu 266 000 eiro, taču īpašums netika pārdots. Ģimene apstrīd pašvaldības noteikto nodokļa novērtējumu un norāda, ka mājā ieguldīti gandrīz 500 000 eiro, taču tā tiek izsolīta par summu, kas mazāka par 300 000 eiro.

LV portāla juridiskajā konsultācijā skaidrots gadījums, kad kreditors vēlas piedzīt aptuveni 700 eiro telefona rēķina parādu no mantojuma desmit gadus pēc parādnieka nāves. Norādīts, ka komerctiesiskiem prasījumiem parasti piemēro Komerclikumā noteikto trīs gadu noilgumu, kuru var pārtraukt atgādinājums vai parāda atzīšana, taču izšķiroša nozīme ir tam, vai kreditors savulaik pieteicis prasījumu mantojuma lietā. Tā kā nav skaidrs, vai mantojuma lieta vispār atklāta, ieteikts vērsties pie zvērināta notāra, lai noskaidrotu, vai kreditora tiesības nav noilgušas.

Tiesu portāls skaidro, ka kopš 2026. gada 1. jūlija saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtības (SPIBK) lietās tiesas paziņojumi tiek sagatavoti un nosūtīti automatizēti, tāpēc tie var pienākt e-adresē arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās. Ja parādnieks iesniedz atbildi e-lietu portālā, tiesas nolēmums var tikt sagatavots un nosūtīts tajā pašā dienā; ja 50 dienu laikā atbilde nav saņemta, sistēma automātiski ģenerē nolēmumu, arī ja termiņš iekrīt brīvdienā. Tiesa aicina neignorēt brīvdienās saņemtos paziņojumus un pārbaudīt tos Latvija.gov.lv portālā.

LZTI padomes priekšsēdētājs Andris Spore 2026. gada 2. septembrī Tieslietu ministrijas diskusijā par investīciju vidi un tiesisko aizsardzību uzsvēra, ka uzņēmējam nepietiek pēc vairākiem gadiem saņemt labvēlīgu spriedumu, ja tā izpilde ieilgst. Kā problēmas nosauktas ieilgusī piedziņa pēc sprieduma, procesuālo tiesību ļaunprātīga izmantošana izpildes kavēšanai un nodrošinājuma realizācijas mehānismu nepilnības; piedāvāts vienkāršot un paātrināt neapstrīdētu saistību izpildi un reformēt ne tikai tiesvedību, bet arī nolēmumu izpildi.

LZTI padome informē, ka zvērināta tiesu izpildītāja Gunita Špēle 2026. gada 31. augustā beidza pildīt amata pienākumus Rīgas apgabaltiesas iecirknī Nr. 73; iecirkņa lietvedību pārņem zvērināta tiesu izpildītāja Nataļja Bekasova (līdz šim iecirknis Nr. 67). Visas iecirknim Nr. 73 maksājamās summas turpmāk pārskaitāmas uz Valsts kases kontu LV34TREL919905400200B; izpildu lietu dalībniekiem jāvēršas pie N. Bekasovas Rīgā.

Latvijas Juristu apvienības priekšsēdētājs Rihards Bunka atbild uz jautājumu, vai sieva ir atbildīga par vīra bez viņas ziņas ņemtu kredītu. Skaidrots, ka pēc likuma un tiesu prakses katrs aizņēmējs personīgi atbild par savām saistībām, un kredīta izsniegšana vienam laulātajam automātiski neuzliek otram pienākumu to atmaksāt.

Konsultācijā atbildēts patērētāja kredīta ņēmējam, kurš vairs nespēj segt maksājumus vairākiem kreditoriem: skaidrots, ka pirms līguma laušanas un prasības celšanas tiesā bankai parasti jādod iespēja labprātīgi nokārtot parādu, un ka aizdevēja pienākums pienācīgi izvērtēt maksātspēju var ietekmēt tiesas vērtējumu. Ieteikts nekavējoties informēt kreditoru par grūtībām.

Zvērinātu tiesu izpildītāju padome brīdina par krāpnieku izsūtītām īsziņām, kas draud ar ierobežojumiem, ja saņēmējs nenokārto it kā esošas saistības, un aicina atvērt saiti uz iedomātu tiesas lēmumu. Padome uzsver, ka šādi paziņojumi nav saistīti ar reāliem tiesu izpildītājiem, un aicina uz tiem nereaģēt.

E-konsultācijā juriste skaidro, ka parādnieks tiesas procesā par piedziņu var apstrīdēt kreditora prasīto summu, iesniedzot pierādījumus, piemēram, maksājumu apliecinājumus. Tiesa vērtē pierādījumus pēc iekšējas pārliecības, un piedzīt var tikai spriedumā noteikto summu. Parādnieks var lūgt arī izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos saskaņā ar Civilprocesa likuma 206. pantu.