Parādu piedziņa un izpilde

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns tikšanās reizē ar Rīgas pilsētas tiesas vadību pārrunāja tiesu noslodzes mazināšanu: standartizētas, tehniskas un neapstrīdētas lietas plānots izskatīt rakstveidā vai automatizēti, saglabājot cilvēka uzraudzību, bet tiesnešiem ļaujot koncentrēties uz strīdīgām lietām. Rīgas pilsētas tiesā strādā 100 tiesneši, gadā ienāk ap 10 000 civillietu, vairāk nekā 2000 krimināllietu, ap 1300 administratīvo pārkāpumu lietu, vairāk nekā 125 000 bezstrīdus civillietu un zemesgrāmatu lietu. Tika pārrunāta arī MI ļaunprātīga izmantošana nevajadzīgi sarežģītu procesuālo dokumentu sagatavošanai.

Satversmes tiesa 2026. gada 2. septembrī sāka izskatīt lietu Nr. 2025-23-01 par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma 4. panta pirmās daļas 2. un 5. punkta, 5. panta pirmās daļas 2. punkta un otrās daļas atbilstību Satversmes 1. pantam un 105. pantam. Pieteikumu iesniedzis licencēts parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs, kas iegādājas un ārpustiesas kārtībā atgūst parādus; tas uzskata, ka normas pārmērīgi paplašina atbrīvošanas loku un būtiski samazina parādu portfeļa vērtību, aizskarot īpašuma tiesības un tiesiskās paļāvības principu. Lieta tiek izskatīta rakstveida procesā; nolēmums jāpieņem 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes.

Tieslietu ministrija 2. septembrī rīkoja diskusiju "Investīciju vide un tiesiskā aizsardzība Latvijā" par ieilgušām civillietām un komerclietām, kas iesaldē uzņēmumu aktīvus un īpaši smagi skar mazos un vidējos uzņēmumus parādu atgūšanā. Piedāvātie risinājumi: vienkāršot civilprocesa regulējumu, stiprināt tiesnešu ekonomisko kompetenci, uzlabot lietas sagatavošanas posmu, ierobežot sēžu atkārtotu atlikšanu, uzlabot spriedumu izpildi un vienkāršot neapstrīdētu prasījumu piedziņu, kā arī paplašināt Ekonomisko lietu tiesas kompetenci un ieviest komerclietu specializāciju apelācijas instancē. Diskusijā piedalījās tiesu, prokuratūras, uzņēmēju un finanšu sektora pārstāvji.

Satversmes tiesa sākusi vērtēt, vai Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normas, kas ļauj atbrīvot personu no daļas saistību, ja ienākumi un parādi nepārsniedz likumā noteiktos sliekšņus un persona atbilst sociālajiem kritērijiem, atbilst Satversmei. Pieteikumu iesnieguši parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji, kas iegādājas un ārpustiesas kārtībā atgūst parādus; tie norāda, ka 2025. gada 21. janvārī spēkā stājušies grozījumi būtiski paplašinājuši atbrīvojamo personu loku un samazinājuši par tirgus cenu iegādāto parādu portfeļu vērtību, aizskarot īpašuma tiesības un tiesisko paļāvību. Lieta tiek skatīta rakstveida procesā, nolēmums – 30 dienu laikā pēc sēdes.

Krievu valodā publicēts raksts par Satversmes tiesā uzsākto lietu par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normām, kas pēc 2025. gada 21. janvāra grozījumiem ļauj plašākam personu lokam tikt atbrīvotam no saistībām, ja ienākumi un parādi nepārsniedz likumā noteiktos sliekšņus un persona atbilst sociālajiem kritērijiem. Pieteikumu iesnieguši parādu atgūšanas uzņēmumi, kas parādus iegādājušies par tirgus cenu, uzskatot, ka normas būtiski samazina to portfeļu vērtību un pārkāpj īpašuma tiesības un tiesiskās paļāvības principu. Nolēmums – 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes.

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normu atbilstību Satversmei – normām, kas ļauj atbrīvot personu no parādiem, ja tās ienākumi un saistību apmērs ir zem likumā noteiktajiem sliekšņiem un izpildīti sociālie kritēriji. Pieteikumu iesniedzis licencēts parādu piedziņas uzņēmums, kas norāda, ka atbrīvošanas loka paplašināšana būtiski samazinājusi tā par tirgus cenu iegādāto prasījumu portfeļa vērtību, pārkāpjot īpašuma tiesības un tiesiskās paļāvības principu.

Tiesu portāls skaidro, ka kopš 2026. gada 1. jūlija saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtības (SPIBK) lietās tiesas paziņojumi tiek sagatavoti un nosūtīti automatizēti, tāpēc tie var pienākt e-adresē arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās. Ja parādnieks iesniedz atbildi e-lietu portālā, tiesas nolēmums var tikt sagatavots un nosūtīts tajā pašā dienā; ja 50 dienu laikā atbilde nav saņemta, sistēma automātiski ģenerē nolēmumu, arī ja termiņš iekrīt brīvdienā. Tiesa aicina neignorēt brīvdienās saņemtos paziņojumus un pārbaudīt tos Latvija.gov.lv portālā.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns sasauca diskusiju "Investīciju vide un tiesiskā aizsardzība Latvijā", kurā uzņēmēji un finanšu iestādes norādīja, ka ilgstoša civillietu un komerclietu izskatīšana iesaldē aktīvus, palielina kredītrisku un pagarina parādu atgūšanas termiņus MVU. Ministrija plāno reformēt civilprocesa regulējumu ātrākai strīdu izšķiršanai, ierobežot procesa novilcināšanu (atkārtotas sēžu atlikšanas, novēlota pierādījumu iesniegšana), uzlabot spriedumu izpildi un stiprināt tiesnešu specializāciju komerclietās, tostarp ar Tiesnešu akadēmijas apmācībām. Kā jau paveiktais minēta Ekonomisko lietu tiesas izveide, šķīrējtiesu reforma, valsts nodevu pārskatīšana civillietās un maksātnespējas sistēmas uzlabojumi.

LZTI padomes priekšsēdētājs Andris Spore 2026. gada 2. septembrī Tieslietu ministrijas diskusijā par investīciju vidi un tiesisko aizsardzību uzsvēra, ka uzņēmējam nepietiek pēc vairākiem gadiem saņemt labvēlīgu spriedumu, ja tā izpilde ieilgst. Kā problēmas nosauktas ieilgusī piedziņa pēc sprieduma, procesuālo tiesību ļaunprātīga izmantošana izpildes kavēšanai un nodrošinājuma realizācijas mehānismu nepilnības; piedāvāts vienkāršot un paātrināt neapstrīdētu saistību izpildi un reformēt ne tikai tiesvedību, bet arī nolēmumu izpildi.

LZTI padome paziņo, ka par nederīgām atzītas Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. 73 zvērinātas tiesu izpildītājas Gunitas Špēles amata apliecība Nr. 57 un viņas palīdzes Maijas Celmas palīga apliecība Nr. 30. Apliecības anulētas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par apliecību veidiem un lietošanas kārtību.

LZTI padome informē, ka zvērināta tiesu izpildītāja Gunita Špēle 2026. gada 31. augustā beidza pildīt amata pienākumus Rīgas apgabaltiesas iecirknī Nr. 73; iecirkņa lietvedību pārņem zvērināta tiesu izpildītāja Nataļja Bekasova (līdz šim iecirknis Nr. 67). Visas iecirknim Nr. 73 maksājamās summas turpmāk pārskaitāmas uz Valsts kases kontu LV34TREL919905400200B; izpildu lietu dalībniekiem jāvēršas pie N. Bekasovas Rīgā.

E-konsultācijā juriste skaidro, ka parādnieks tiesas procesā par piedziņu var apstrīdēt kreditora prasīto summu, iesniedzot pierādījumus, piemēram, maksājumu apliecinājumus. Tiesa vērtē pierādījumus pēc iekšējas pārliecības, un piedzīt var tikai spriedumā noteikto summu. Parādnieks var lūgt arī izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos saskaņā ar Civilprocesa likuma 206. pantu.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka Latvijas kopējie nodokļu parādi 2026. gada 1. augustā samazinājušies līdz 815,593 miljoniem eiro — par 1% mazāk nekā jūlijā. Valsts budžeta parādi bija 339,521 miljoni eiro, pašvaldību budžetu parādi 298,4 miljoni eiro, savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi 177,672 miljoni eiro. No kopējās summas 224,797 miljoni eiro ir apturēti parādi maksātnespējīgiem uzņēmumiem, bet maksājumu termiņi pagarināti par 85,203 miljoniem eiro.

Saeima 21. augustā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas vienkāršo spriedumu izpildes kārtību. Ja uzņēmuma reorganizācija jau reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, tiesu izpildītājam vairs nebūs jāveic papildu procedūras lietas pārņemšanai, un personas, kuru adresi nevar noskaidrot, turpmāk varēs informēt ar paziņojumu "Latvijas Vēstnesī". Grozījumi paredz arī Latvijas Bankas iesaisti patērētāju kolektīvo sūdzību izskatīšanā kopā ar PTAC; plānotais spēkā stāšanās datums ir 2027. gada 1. janvāris.