Nekustamais īpašums

Plānots noteikt minimālo zemes likumiskās lietošanas maksu 4% apmērā no zemes universālās kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāku par 50 eiro gadā. Zemes un būves īpašnieki varēs vienoties par augstāku maksu, un, ja vienošanās neizdosies, zemes īpašnieks varēs lūgt tiesu noteikt augstāku maksu. Izmaiņas skar situācijas, kad ēka pieder citai personai nekā zeme, uz kuras tā atrodas.

Saeima 22. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likumu piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem. Zemes īpašnieks ar zemesgrāmatā nostiprinātām tiesībām varēs saņemt valsts atlīdzinājumu par laiku no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim, ja lietošanas maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokli. Pieprasījums jāiesniedz Valsts zemes dienestam no 2027. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, un dienests lēmumu pieņems sešu mēnešu laikā.

Arī rakstīja: saeima.lv

Saeima 22. oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kas precizē ostu teritoriju iedalījumu, ostu pārvalžu funkcijas un nekustamo īpašumu pārvaldību. Ostas zemes nomas, īres vai apbūves tiesību un servitūtu termiņš nedrīkstēs pārsniegt 70 gadus, bet investīcijām virs 90 milj. EUR servitūtu termiņš varēs sasniegt 99 gadus. Ostu padomju locekļus un pārvaldniekus izvēlēsies atklātā konkursā.

Jurists raksta skaidro, ka nekustamā īpašuma pirkuma vai dāvinājuma līgumu Latvijā var noformēt trīs dažādos veidos, kas atšķiras gan ar noformēšanas izmaksām, gan ar tiesiskās aizsardzības pakāpi. Raksts palīdz īpašuma pircējiem un dāvinātājiem izvēlēties piemērotāko formu atkarībā no darījuma apstākļiem.

E-konsultācijā skaidrots, ka, ja katrai no piecām zemes vienībām jau ir spēkā esošs robežu plāns un robežas nemainās, jaunu kadastrālo uzmērīšanu parasti nevajag. Lai divas zemes vienības pārdotu kā atsevišķus īpašumus, tās zemesgrāmatā jāizdala un katrai jāizveido savs nodalījums; ja uzmērīšana tomēr vajadzīga, tā var izmaksāt no vairākiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro par vienību.

E-konsultācijā skaidrots, ka kopīpašnieks bez otra piekrišanas nedrīkst vienpersoniski pārņemt visu dzīvokli, bet atlīdzību par savas daļas lietošanu var prasīt tikai tad, ja pierāda, ka viņam nav bijusi reāla iespēja dzīvokli lietot. Tā nav īres, bet kopīpašuma attiecība, tāpēc īres līgums nav slēdzams. Ja vienoties neizdodas, var vērsties tiesā ar prasību noteikt lietošanas kārtību, piedzīt atlīdzību vai izbeigt kopīpašumu (Civillikuma 1067. un 1075. pants).

Saeimas Juridiskā komisija 20. oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par Civillikuma ievada, mantojuma un lietu tiesību daļas spēkā stāšanos, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu. Minimālā lietošanas maksa paliek 4 % no kadastrālās vērtības (ne mazāk par 50 EUR gadā), bet būves īpašniekam būs jākompensē arī nekustamā īpašuma nodoklis. Pārejas periods ilgs līdz 2031. gada 31. decembrim, pēc tam maksu noteiks vienošanās vai strīda gadījumā tiesa.

E-konsultācijā aplūkots Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta otrās daļas minimālais 14 dienu balsošanas termiņš aptaujā. Civiltiesībās termiņš sākas nākamajā dienā pēc lēmuma projekta nosūtīšanas, tāpēc, ja projekts nosūtīts 5. oktobrī, 14. diena ir 19. oktobris un aptauju, kas slēgta 18. oktobrī, var apstrīdēt. Droši ir aptauju slēgt ne agrāk kā 19. oktobra beigās.

E-konsultācijā skaidrots, ka biedrību var nodibināt un reģistrēt Uzņēmumu reģistrā arī bez visu mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanas, jo tai vajag tikai statūtus un valdi. Tomēr tā automātiski neiegūst tiesības pārvaldīt māju vai pārstāvēt īpašniekus; to nosaka tikai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā paredzētajā kārtībā.

E-konsultācijā norādīts, ka apsaimniekotājam jābūt tiesiskam pamatam, lai atslēgtu apkuri vienam dzīvoklim. Ja īpašniekam ir dokumenti par pieslēguma izbūvi un apsaimniekotāja piekrišanu, iepriekšējo sezonu rēķini un to apmaksa, viņam rakstveidā jāprasa apsaimniekotājam sniegt tiesisko pamatojumu. Ja tas nepalīdz, var vērsties pašvaldībā vai tiesā.

LV portāla e-konsultācijā zvērināts advokāts skaidro, ka, pārdodot iznomātu nekustamo īpašumu, jaunajam īpašniekam ir vienpusējas tiesības izvēlēties turpināt vai uzteikt iepriekš noslēgto nomas līgumu saskaņā ar Civillikuma 2174. un 2175. pantu, savukārt nomniekam šādu izvēles tiesību nav. Ja līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, Civillikuma 2126. pants nav piemērojams un līgums automātiski nav saistošs jaunajam īpašniekam, kamēr tas nav izlēmis to turpināt. Jaunā īpašnieka izsūtīti rēķini ar atpakaļejošu datumu šo principu neskar.

Latvijas Radio apkopo Eiropas Komisijas priekšlikumus mājokļu pieejamības problēmas risināšanai, kas sagatavoti pēc plašiem protestiem vairākās ES valstīs, tostarp Spānijā, pret kritiski augstām mājokļu un īres cenām. Raksts norāda, ka cenu kāpums visvairāk skar jaunos iedzīvotājus, kuri nevar atļauties savu mājokli.

Piespiedu dalītā īpašuma zemes īpašnieki, kuru zemē atrodas citām personām piederošas ēkas, gatavojas kolektīvai prasībai pret valsti par kompensāciju saistībā ar iepriekšējo zemes lietošanas maksas regulējumu, kuru Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi par neatbilstošu Satversmei - īpaši būtisks ir tiesas 2025. gada 10. decembra lēmums. Valdība jau apstiprinājusi jaunus noteikumus ar minimālo maksu 4% no kadastrālās vērtības gadā, bet zemes īpašnieki, pēc "Zemes reformas komitejas" paustā, 10. oktobra zemes īpašnieku kongresā nolēmuši apvienoties, lai prasītu atlīdzību par ilgstošajiem īpašuma tiesību ierobežojumiem.

Intervijā ar biedrības "Mājoklis" vadītāju Daci Vārnu skaidrots, ka koplietošanas telpu lietošanas kārtību apstiprina māju kopība, ne pārvaldnieks, un lēmumam nepieciešamas divas trešdaļas dzīvokļu īpašnieku balsu. Noteikumi nedrīkst ierobežot atsevišķa īpašnieka tiesības, bet telpas ekskluzīvai lietošanai nepieciešama visu īpašnieku piekrišana un ieraksts zemesgrāmatā. Pārkāpumu gadījumā ieteicams pieprasīt pārkāpuma novēršanu un zaudējumu atlīdzību, nevis piemērot patvaļīgus naudas sodus.

Plānots noteikt minimālo zemes likumiskās lietošanas maksu 4% apmērā no zemes universālās kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāku par 50 eiro gadā. Ja puses par augstāku maksu nevienojas, zemes īpašnieks varēs lūgt tiesu šo maksu noteikt.

LV portāla e-konsultācijā atbildēts uz jautājumu, kā izbeigt kopīpašumu mantotai mājai, kad viens kopīpašnieks to lieto vienpersoniski un atsakās no vienošanās vai izpirkuma. Skaidrots, ka, ja kopīpašniekiem nav izdevies vienoties, katrs no viņiem var celt tiesā prasību par koplietošanas kārtības noteikšanu vai kopīpašuma izbeigšanu. Tiesa izvēlas piemērotāko risinājumu, ņemot vērā īpašuma īpatnības un lietas apstākļus, tostarp personiskus faktorus.

Raksts izskaidro, kā PVN piemērojams nekustamā īpašuma īres un nomas pakalpojumiem atkarībā no īpašuma veida, nomnieka un izīrēšanas termiņa. Īpaša uzmanība pievērsta atšķirībām starp dzīvojamo telpu izīrēšanu un cita veida nomu.

Valdība 6. oktobrī atbalstīja Tieslietu ministrijas grozījumus, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas minimālo maksu 4% no kadastrālās vērtības gadā (ne mazāk par 50 eiro), reaģējot uz Satversmes tiesas spriedumu par piespiedu dalīto īpašumu. Pārejas periods ilgs līdz 2031. gada beigām, bet jaunais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, un likumprojekts tagad virzās uz Saeimu.

VID ziņo, ka 2025.gadā pastiprinājusi uzraudzību pār nekustamā īpašuma starpniekiem, piemērojot sodus 24 gadījumos par kopējo summu 15 050 eiro, salīdzinot ar 9 gadījumiem 2024.gadā. Biežākie pārkāpumi ir trūkstoša vai novecojusi iekšējās kontroles sistēma, nepietiekama klientu izpēte un nepaziņošana VID par darbības veidu.

Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē pārdevusi bijušajai Zemkopības ministrijai piederējušu sešstāvu biroja ēku Vecrīgā. Sākumcena bija 1,152 miljoni eiro, bet pārdošanas cena sasniedza 1,877 miljonus eiro — pieaugums par 63%. 1974. gadā celtā ēka aizņem 1529,9 kvadrātmetrus uz 376 kvadrātmetru liela zemes gabala.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izsolē pārdod bijušo "Mežtekas" muižu Jaunannas pagastā, Alūksnes novadā, kas iepriekš bija Zemkopības ministrijas pārvaldībā un ir vietējas nozīmes kultūras pieminekle. Īpašumā ietilpst 1,35 ha zemes, 448,6 kvadrātmetru muižas ēka un 163,7 kvadrātmetru saimniecības ēka; izsoles sākumcena ir 77 400 eiro, pieteikumus pieņem līdz 2. novembrim.

Satversmes tiesa izskata, vai noteikumi, kas piespiedu dalītā īpašuma gadījumos nosaka zemes izpirkšanas cenu pēc kadastrālās vērtības, atbilst īpašuma tiesību aizsardzībai — apstrīdētais regulējums liek dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi par cenu, kas var neatbilst tirgus vērtībai.

LV portāls skaidro, ka dzīvokļu īpašnieku biedrība ir patstāvīga juridiska persona, kuras darbību nosaka tās statūti, un, ja statūtos nav noteikts pretējais, biedrības valdē var ievēlēt arī personu, kurai attiecīgajā mājā nepieder īpašums.

Saistībā ar jautājumu par stāvvietas piešķiršanu jaunam dzīvokļa īpašniekam kopīpašumā esošā pagalmā, LV portāls skaidro, ka koplietošanas pagalma un autostāvvietu lietošanas kārtību nosaka nevis atsevišķs īpašnieks, bet dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, kas pieņemts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ar nepieciešamo balsu vairākumu.

Tieslietu ministrija virza izmaiņas, kas apvieno būves reģistrācijas soļus vienotā procesā un atsevišķos gadījumos samazina maksu par vairāk nekā 90%. Piemēram, noliktavas ēkas reģistrācija varētu lēti par aptuveni 9225 eiro, bet dzīvojamās mājas kadastrālā uzmērīšana - par aptuveni 2888 eiro. Izmaiņas stājas spēkā 2027. gada 8. janvārī un skars gan valsts/pašvaldības, gan privātā zemē esošas ēkas.

Saistībā ar gadījumu, kad izīrētais dzīvoklis nodedzis ugunsgrēkā, LV portāls skaidro, ka īres līgums neizbeidzas automātiski, bet gan atbilstoši Civillikuma un Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumiem par lietas bojāeju. Ja telpa objektīvi kļuvusi nelietojama, īrniekam nav jāmaksā īre par periodu, kad telpu nevarēja lietot, un pusēm jārisina jautājums arī par iemaksāto depozītu un pārmaksātajiem maksājumiem.

Raksts (aiz maksas sienas) skaidro kārtību, kā vēsturiski nedalītas daudzdzīvokļu mājas kopīpašniekiem to labprātīgi sadalīt atsevišķos dzīvokļu īpašumos, un praktiskās problēmas, ko rada domājamo daļu pārvaldīšana.

LV portāls apkopojis ceļvedi par daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu, skaidrojot dzīvokļu īpašnieku pienākumus un pārvaldnieka lomu. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu īpašnieki kopīgi atbild par kopīpašumā esošo daļu uzturēšanu, un lēmumus pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse īpašnieku. Ceļvedis nošķir pārvaldnieka un apsaimniekotāja lomas un norāda uz nepieciešamību kārtot ēkas lietu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Ministru kabinets 2026.gada 8.septembrī apstiprinājis grozījumus, kas vienkāršos publiskiem projektiem (piemēram, ceļiem, dzelzceļam) nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību. Ja īpašnieks piekrīt atsavināšanai, atbildīgā iestāde varēs uzreiz piedāvāt pirkuma līgumu, neprasot atsevišķu valdības lēmumu. Grozījumiem vēl jāsaņem Saeimas apstiprinājums.

BB.LV juridiskajā konsultācijā atbildēts uz jautājumu, kā aizsargāt intereses īrniekam, kurš plāno veikt remontu īrētā dzīvoklī ar nolūku to vēlāk izpirkt, ja izīrētājs pēc remonta pārdomā pārdot. Jurists iesaka noslēgt atsevišķu vienošanos — īres līguma pielikumu, vēlams pie zvērināta notāra —, kurā fiksēts izīrētāja piekrišana pārdot dzīvokli īrniekam pēc kredīta saņemšanas, ja tas iepriekš nebija atrunāts pamatlīgumā.

Raksts (aiz maksas sienas) skaidro, ka dzīvokļu īpašnieku kopība var jebkurā laikā izbeigt līgumu ar mājas pārvaldnieku bez pārkāpumu pierādīšanas, atsaucoties arī uz 2026.gada Senāta nolēmumu lietā Nr.SKC-14/2026 par pārvaldīšanas nodošanas kārtību.

Eiropas Komisija nākusi klajā ar priekšlikumu "Affordable Housing Act" (Pieejama mājokļa akts), kas paredzēts, lai palīdzētu dalībvalstīm un pašvaldībām risināt mājokļu pieejamības krīzi. Priekšlikums sniedz juridisku skaidrību pašvaldībām par pieļaujamiem pasākumiem mājokļu politikā ES iekšējā tirgus ietvaros, tostarp situācijās, kad īpašumi tūrisma reģionos netiek izmantoti kā pastāvīgā dzīvesvieta. Iniciatīva papildina no 2026. gada maija spēkā esošo ES īstermiņa īres regulējumu un tagad virzāma tālāk parastajā likumdošanas procedūrā Eiropas Parlamentā un Padomē; Komisija norāda, ka mājokļu pieejamību par steidzamu problēmu uzskata vairāk nekā puse pilsētu iedzīvotāju ES.

Valdība atbalstījusi grozījumus, kas atceļ prasību pēc taisnīgas atlīdzības noteikšanas saņemt atsevišķu Ministru kabineta lēmumu, pirms atbildīgā iestāde var piedāvāt īpašniekam labprātīgu pirkuma līgumu nekustamā īpašuma atsavināšanai sabiedrības vajadzībām (piemēram, ceļu, dzelzceļa būvei). Izmaiņas ļaus paātrināt procesu aptuveni par mēnesi un samazinās administratīvo slogu tādos lielos projektos kā "Rail Baltica", kur līdz šim bijušas nepieciešamas vairāk nekā 100 Ministru kabineta lēmumu. Ja labprātīga vienošanās nav iespējama, saglabājas līdzšinējā kārtība ar Ministru kabineta un Saeimas iesaisti; likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimā.

LV portāla konsultācijā aplūkots gadījums, kad Ropažu novada pašvaldība atteikusi pagarināt īres līgumu īrniecei, kurai līgumā bija paredzētas pirmtiesības. Norādīts, ka līgumā noteiktas tiesības nav automātiska garantija jauna līguma noslēgšanai — pašvaldībai katrs pieprasījums jāizvērtē individuāli, ievērojot administratīvo procesu. Ja īrniece uzskata, ka tās tiesības nav pienācīgi ņemtas vērā, lēmumu var pārsūdzēt mājokļu komisijā vai pašvaldības domē.

LV portāla konsultācijā skaidrots, ka dzīvokļa īpašnieka garantijas termiņā rakstiski iesniegts paziņojums par konstatētiem būvniecības defektiem un lūgums tos novērst saglabā juridisku spēku neatkarīgi no tā, vai dzīvokļu īpašnieku kopība par to vēlāk pieņem atsevišķu lēmumu. Atbilde balstīta uz Dzīvokļa īpašuma likuma normām, kas ļauj katram dzīvokļa īpašniekam individuāli vērsties ar defektu pretenziju. Tas nozīmē, ka kolektīva lēmuma trūkums pats par sevi neatņem paziņojumam tiesisko nozīmi.

Būvniecības valsts kontroles birojs skaidro, ka Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru uztur Būvniecības informācijas sistēmā, reģistrējot personas uz iesnieguma vai tiesas nolēmuma pamata. Mājām ar platību virs 1500 m² pārvaldīšanai nepieciešama vismaz ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa kvalifikācija ("namu pārzinis"), ja pārvalda paši īpašnieki vai to pilnvarota persona, un piektais līmenis ("namu pārvaldnieks"), ja pārvaldīšana uzticēta juridiskai personai vai individuālajam komersantam. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums pieļauj reģistrēt arī personas bez profesionālās kvalifikācijas, ja noslēgts pārvaldīšanas līgums.

Saeima 3. septembrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja steidzamus grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paplašina no kokiem un krūmiem attīrāmo joslu zem 110 kV elektrolīnijām no 13 līdz 18 metriem uz katru pusi no līnijas ass. Grozījumi skar zemes īpašniekus, kuru īpašumos atrodas elektrolīniju aizsargjoslas; pamatojums – 22.–23. augusta vētrā ap 70 % bojājumu 110 kV līnijām radīja kritušie koki. Likumprojekts vēl jāpieņem galīgajā lasījumā.

3. septembrī noslēgusies mutiskā izsole par Rēzeknes rekreācijas jeb spa centra nomas tiesībām, un pašvaldības ilgstoši meklētajam objektam beidzot atrasts nomnieks pēc vairāk nekā 20 iepriekšējām nesekmīgām izsolēm.

E-konsultācijā (sadarbībā ar biedrību "Mājoklis") skaidrots, vai pēc likuma grozījumiem, kas dzīvokļu īpašnieku kopībai piešķir tiesības atvērt bankas kontu, pārvaldniekam obligāti jāpārslēdz visi komunālo pakalpojumu līgumi uz kopības vārda. Automātiska līgumu pārslēgšana nav prasīta: esošie līgumi, kuros pārvaldnieks norādīts kā kopības pārstāvis, paliek spēkā; jaunos līgumos jānorāda kopības nosaukums un reģistrācijas numurs. Kopības līdzekļus ieteicams turēt kopības kontā, rēķinos norādot kopību kā līgumslēdzēju un pārvaldnieku – kā tās pārstāvi; pārvaldnieka atlīdzība ir viņa saimnieciskās darbības ienākums atsevišķā kontā.

E-konsultācija par situāciju, kad dzīvokļa domājamās daļas līdzīpašnieks miris bez mantiniekiem (2025. gada 10. janvārī manta atzīta par bezmantinieka mantu), bet otram līdzīpašniekam pārvaldnieks izraksta rēķinus par visu dzīvokli. Saskaņā ar Civillikuma 416. pantu bezmantinieka manta piekrīt valstij vai pašvaldībai (Pašvaldību likuma 73. panta piektā daļa – dzīvojamais īpašums pašvaldībai; valsts īpašumu no 2026. gada 1. janvāra pārvalda VAS "Valsts nekustamie īpašumi"). Katrs līdzīpašnieks atbild tikai par savu daļu, tāpēc jāpieprasa pārvaldniekam sadalīt rēķinus atbilstoši domājamām daļām un jāpārbauda ieraksts zemesgrāmatā.

E-konsultācija par dzīvokļa applūšanu pārvaldnieka nolaidības dēļ, ja pārvaldnieks nedēļas laikā nav sagatavojis bojājumu aktu un neatbild uz iesniegumu. Normatīvie akti nenosaka konkrētu termiņu applūšanas akta sagatavošanai; pārvaldnieka pienākumus nosaka pārvaldīšanas līgums un kopības lēmumi, kā arī MK noteikumi Nr. 907 par dzīvojamās mājas apsekošanu un tehnisko apkopi. Tiesā par zaudējumiem var vērsties jebkurā laikā, ja pierādāma nolaidība; ieteicams fiksēt bojājumus (foto, ekspertīze) un nosūtīt rakstveida brīdinājumu ar 7 dienu atbildes termiņu.

E-konsultācija par neskaidru īres rēķinu ("1,00 × 111,260 mēn. = 111,26 EUR"): visticamāk, kļūdaini norādīta mērvienība – 111,26 ir platība kvadrātmetros, bet 1,00 eiro – maksa par m² mēnesī. Atsauces uz Grāmatvedības likuma 6. un 11. pantu (patiesa, saprotama un izsekojama informācija), MK noteikumu Nr. 877 32.–33. punktu (pakalpojuma apraksts, mērvienība, daudzums, cena) un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3. pantu. Ieteikts rakstveidā pieprasīt izīrētājam skaidrojumu 15 darbdienu laikā un neskaidrību gadījumā vērsties PTAC; maksājumu neaizturēt bez pārbaudīta aprēķina.

E-konsultācijā skaidrots, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pantu balkonu hidroizolācijas slāņi ietilpst dzīvojamās mājas kopīpašumā – tāpat kā plātne, nesošās konstrukcijas, ārējās virsmas un margas. Dzīvokļa īpašnieks atbild tikai par iekšējiem apdares elementiem (flīzes, paša uzstādītie papildinājumi). Ja hidroizolācijas bojājumi rada konstrukciju bojājumus vai ūdens noplūdi kaimiņiem, tas ir kopīpašuma uzturēšanas jautājums, kas risināms ar dzīvokļu īpašnieku kopības un pārvaldnieka iesaisti.

Ceļvedis par daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanu: saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu par mājas pārvaldīšanu atbild dzīvokļu īpašnieki, kuri kopīpašuma daļas proporcionāli finansē uzturēšanu, pārvaldīšanas maksu un uzkrājumu fondu. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi tiek pieņemti ar vairāk nekā 50 % īpašnieku balsīm un ir saistoši visiem. Pārvaldīšanu var veikt paši īpašnieki vai pārvaldnieks ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju; obligātās darbības ietver jumta un pamatu remontu, tehniskās apsekošanas, avārijas remontus, savukārt uzlabojumi prasa atsevišķu īpašnieku lēmumu.

Ogres novada pašvaldība plāno kapitālsabiedrību un iestāžu reorganizāciju, nododot dzīvojamo māju pārvaldīšanu privātajam sektoram, jo pēc četru pašvaldību apvienošanas vairākas struktūras veic vienādas funkcijas dažādās teritorijās. Pēc reorganizācijas ūdensapgādi, siltumapgādi un māju pārvaldīšanu nodrošinās trīs specializēti uzņēmumi; SIA "Ogres namsaimnieks" kapitāla daļas paredzēts pārdot atklātā konkursā, līdz 20 % rezervējot uzņēmuma darbiniekiem. Ūdensapgāde un siltumapgāde paliek pašvaldības kontrolē kā stratēģiska infrastruktūra.

Zvērināts advokāts Gundars Lācis (Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija) skaidro pašvaldības dzīvokļa īres maksas paaugstināšanas spēkā stāšanos: saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 31. panta pirmo un otro daļu pašvaldība īres maksu nosaka saistošajos noteikumos, bet izīrētājam īrnieks jābrīdina rakstveidā, un jaunā maksa stājas spēkā mēnesi pēc paziņojuma. Ja konkrētā aprēķinātā summa paziņota 20. jūnijā, jaunā īres maksa piemērojama ne agrāk kā no 20. jūlija, neatkarīgi no saistošo noteikumu spēkā stāšanās 1. jūlijā un vispārīgās informācijas maijā.

Zvērināts advokāts Dr. iur. Imants Muižnieks (Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija) atbild uz jautājumu par ceļa servitūta izmantošanu no kaimiņu īpašuma, kas nav valdošais nekustamais īpašums, bet kurā izveidota publiska iestāde ar apmeklētāju piekļuvi un autostāvvietu pār kalpojošo īpašumu. Atsaucoties uz Civillikuma 1130. un 928. pantu, norādīts, ka īpašuma aprobežojumi tulkojami šauri un šaubu gadījumā servitūts pastāv vismazākajā apmērā; kaimiņam nav tiesību izmantot servitūtu, ja tā īpašums nav valdošais, neatkarīgi no lietošanas intensitātes vai alternatīvu esamības.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izsolē par 2,61 miljonu eiro (sākumcena 2,2 miljoni) pārdevusi ēku Smilšu ielā 7 Vecrīgā, kurā šobrīd atrodas Izglītības kvalitātes valsts dienests. Izsolei pieteicās seši interesenti, un tajā veikti 41 solis; īpašumu nosolīja juridiska persona.

Krievu valodā tas pats stāsts par VNĪ izsoli: ēka Smilšu ielā 7 Vecrīgā, kurā atrodas Izglītības kvalitātes valsts dienests, pārdota par 2,61 miljonu eiro pie 2,2 miljonu sākumcenas. Izsolei pieteicās seši pretendenti, veicot 41 soli, un īpašumu ieguva juridiska persona.

Raksts (pieejama tikai ievaddaļa) norāda, ka gandrīz trešdaļa hipotekāro kredītu šogad izsniegta neprecētiem klientiem, un iesaka pārim pirms kopīga mājokļa iegādes nereģistrētās attiecībās sakārtot īpašumtiesību un finansiālās vienošanās.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns tikās ar zemesgrāmatu lietu tiesnešiem, lai apspriestu sistēmas nākotnes attīstības modeļus, tostarp priekšlikumu daļu tiesnešu funkciju nodot jaunam "tiesas jurista" amatam. Zemesgrāmatu lietas veido ap 74% no specializēto tiesnešu noslodzes, un no 68 amata vietām 13 ir vakantas. Ministrija solīja salīdzināt vairākus reformu modeļus pēc tiesiskās drošības, izmaksu un pakalpojuma kvalitātes kritērijiem; galīgs lēmums vēl nav pieņemts.

E-konsultācijā skaidrots, ka kopīpašniekiem, pārdodot daļu nepiederošai personai, ir divu mēnešu pirmpirkuma tiesības. Ja kopīpašnieki nespēj vienoties par kopīpašuma dalīšanu, jebkurš no viņiem var vērsties tiesā ar prasību par kopīpašuma izbeigšanu saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu. Tiesa var noteikt atsevišķu daļu piešķiršanu, kompensāciju, pārdošanu vai izlozi.

Rīgas dzīvokļa vācu īpašnieki septiņus gadus nav varējuši iemitināties savā 80 kvadrātmetru dzīvoklī, jo īrnieks atsakās izbraukt un vērsies tiesā, atsaucoties uz psihiatra atzinumu par pašnāvības risku izlikšanas gadījumā. Lieta ilgstoši ievilkusies tiesas procesos, vairākkārt atliekot izlikšanu.

Konsultācijā atgādināts, ka pēc Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta lodžijas un balkoni ir kopīpašuma daļa, un īpašniekiem jāizturas pret tiem saudzīgi, neradot problēmas citiem. Strīda gadījumā par kaimiņu izbūvētu noteku risinājums meklējams, ievērojot šo kopīpašuma režīmu.

LV portāla e-konsultācijā skaidrots gadījums, kad pašvaldība, sadalot zemesgabalu jaunas mājas būvniecībai, atteikusies atļaut izmantot esošo servitūta ceļu un pieprasījusi izveidot jaunu 5,5 metrus platu servitūtu pār kaimiņu zemi, kas īpašniekiem izmaksātu ap 25 000 eiro. Atbildē norādīts, ka jaunizveidotiem zemes gabaliem jābūt nodrošinātai pieejai pie ceļa vai ielas atbilstoši normatīvajiem aktiem, un strīdus par servitūta nosacījumiem, ja vienošanās nav panākta, var risināt tiesas ceļā.

LV portāla e-konsultācijā zvērināta advokāte Santa Blumberga-Švēde atbild uz jautājumu, vai divām dzīvojamām ēkām uz kopīgas zemes var noslēgt atsevišķus komunālo pakalpojumu (ūdensapgādes, atkritumu izvešanas) līgumus, vai īpašums vispirms jāsadala. Atbilde norāda, ka tas atkarīgs no būvju un zemes tiesiskā statusa (kopīpašums, dzīvokļu īpašumi, nomas tiesības) un faktiskās iespējas nodalīt pakalpojumus, iesakot konsultēties ar pakalpojumu sniedzējiem un, iespējams, vienoties par kopīpašuma lietošanas kārtību.

LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits komentārā analizē 2026.gada 20.augustā Saeimas pieņemto Imigrācijas likuma redakciju, kas paredz atcelt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu ārvalstniekiem par nekustamā īpašuma iegādi, savukārt ieguldījumi valsts pārvaldītos fondos (no 150 000 eiro) vai kapitālā (50 000–100 000 eiro) tiesības uz TUA saglabā. Autors norāda, ka drošības risks izriet nevis no ieguldījuma veida, bet gan no konkrētā investora, un piedāvā alternatīvus risinājumus, piemēram, ierobežot programmu ar NATO/OECD valstu pilsoņiem.

Turpmāk nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistru administrēs biedrība “Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija” (LANĪDA); to paredz grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā, kas stājās spēkā 2026.gada 19.augustā. Jaunā pieeja paredz digitālu reģistra uzturēšanu un elektronisku reģistrācijas procesu, informē Ekonomikas ministrija.

No 19. augusta spēkā stājušies grozījumi, ar kuriem nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšana no Ekonomikas ministrijas nodota nozares asociācijai LANĪDA. Reģistrācija kļūst pilnībā elektroniska un ātrāka, savukārt reģistrācijas un uzraudzības maksa – 40 eiro – un profesionālās prasības paliek nemainīgas. LANĪDA nevarēs piekļūt nodokļu vai sodāmības datiem.

Saeimā ārkārtas sēdē steidzamības kārtā izskatītas Nacionālās drošības likuma izmaiņas, kas ļautu uz laiku rekvizēt privātīpašumā esošu nekustamo īpašumu, ja tas nepieciešams karadarbības radīta apdraudējuma gadījumā. Sākotnējais rekvizīcijas termiņš būtu 14 dienas, ko Ministru kabinets varētu pagarināt, un par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem paredzēta kompensācija īpašniekiem. Runa ir tikai par ārkārtas pilnvarām kara draudu gadījumā, nevis par īpašuma nacionalizāciju miera laikā.

Grozījumi papildina likumu ar jaunu 4.1 pantu, kas noteic LANĪDA kā valsts nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra administratoru deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros, savukārt galīgo lēmumu par reģistrāciju pieņem pilnvarota amatpersona, nevis LANĪDA valde. Lēmumus var pārsūdzēt Ekonomikas ministrijā, bet ministrijas lēmumu — administratīvajā tiesā; pretendentiem turpmāk jāiesniedz kompetentas iestādes izziņa par sodāmības neesamību, nevis jāļauj tieša piekļuve sodu reģistram.

Rīgas Imantas rajonā īrnieks vairākkārt applūdinājis kaimiņu dzīvokļus, un pēc īres līguma beigām izīrētājs Artūrs pieprasa īrniekam izbraukt divu nedēļu laikā, taču īrnieks atsakās un noliedz vainu. Advokāts Jānis Berovskis skaidro, ka atbildība var gulties gan uz īpašnieku, gan uz īrnieku — vispirms jānoskaidro negadījuma cēlonis; īpašniekam jāuztur dzīvoklis tā, lai tas nekaitētu kaimiņiem, bet īrnieks atbild par savu rīcību vai bezdarbību. Ja puses nespēj vienoties, strīds nonāk tiesā, un apdrošinātāji jau vēršas pret izīrētāju par kaimiņa zaudējumu atlīdzību.

Likumprojekts par grozījumiem Nacionālās drošības likumā paredz, ka apbruņoto spēku komandierim militāra apdraudējuma gadījumā būs tiesības pieņemt lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu bruņoto spēku valdījumā. Bez Ministru kabineta lēmuma īpašumu varēs paturēt ne ilgāk kā 14 dienas. Likumprojekts nosaka arī kārtību, kādā īpašniekiem pieprasāma zaudējumu atlīdzība.

Skaidrots, ka kopīpašumu var izbeigt, kopīpašniekiem labprātīgi vienojoties pie notāra, kas sagatavo dalīšanas līgumu un iesniedz to zemesgrāmatā, vai arī vēršoties tiesā, ja vienošanās nav iespējama. Tiesa var noteikt reālas daļas, piešķirt īpašumu vienam ar kompensāciju pārējiem, izsolīt īpašumu vai izmantot izlozi. Par pamatu kalpo Civillikuma 1074. un 1075. pants.

AS “Latvijas valsts meži” izveidojusi kompensācijas zemju grozu, no kura īpašniekiem, kuriem sabiedrības vajadzībām atsavina nekustamo īpašumu, kā papildu kompensāciju var piešķirt valsts meža zemi. Mehānisms balstās 2023.gadā pieņemtajos Meža likuma grozījumos. Rakstā minēts, ka triju gadu laikā šādā veidā kompensācija piešķirta vairākiem privātpersonu īpašumiem.