Likumdošana

Biedrība Delna atgādina, ka Interešu pārstāvības atklātības likums paredz oficiālu interešu pārstāvības reģistru un deklarēšanas sistēmu, kas sāks darboties 2028. gada 1. septembrī. Līdz tam pārejas periodā ikviens, kas pārstāv savas vai citu personu intereses saziņā ar publiskās varas pārstāvjiem, var brīvprātīgi reģistrēties Uzņēmumu reģistra uzturētajā sarakstā. Šobrīd tajā reģistrējušās mazāk nekā 30 organizāciju, tāpēc Delna aicina uzņēmumus un citus pārstāvjus sagatavoties jau tagad.

Sorainen apkopojošajā pārskatā par 7.–20. oktobra aktualitātēm minēti grozījumi vairākos likumos – Elektronisko mediju, Autortiesību, Patērētāju tiesību aizsardzības un Elektronisko sakaru likumā, kā arī jauns produktu atbildības regulējums. Pārskatīti arī Satversmes tiesas izskatīti jautājumi, tostarp par akcionāru datu atklāšanu, Senāta nolēmums par kriminālprocesa pārejas noteikumiem, kā arī izmaiņas, kas atbrīvo maksātnespējas administratorus no AML un sankciju uzraudzības pienākumiem.

Grozījumi paplašina pašvaldības domes tiesības vērsties Satversmes tiesā: dome varēs apstrīdēt arī Ministru kabineta lēmumu, ar kuru apturēta teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbība. Precizēta pieteikuma pieņemšanas kārtība un noteikts, ka persona pieteikumu var iesniegt, ievērojot Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteikto kārtību. Likumu Saeima pieņēma 15. oktobrī, izsludināts 22. oktobrī.

Likums ar jaunu 72.6 pantu uzliek degvielas mazumtirgotājiem, kuru uzpildes stacijas atbilst noteiktiem darbības nepārtrauktības kritērijiem, pienākumu nodrošināt alternatīvu elektroapgādi un sakarus degvielas izsniegšanai traucējumu gadījumā. Kritērijus un izpildes termiņus noteiks Ministru kabinets. Grozīti arī pārejas noteikumi par naftas produktu drošības rezervju iegādi, ko pārvaldītājam jāpabeidz līdz 2028. gada 31. decembrim.

Saeima 22. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas ārkārtas situācijā ieviesīs nacionālo viesabonēšanu — ja nedarbosies viena operatora (LMT, Tele2 vai Bite) tīkls, abonenti varēs pieslēgties cita operatora tīklam. Jaunais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā.

Raksts skaidro, ka gadījumā, ja oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" neparedzētu apstākļu dēļ nevarētu publiskot Saeimas pieņemtos likumus, tos varēs paziņot ar alternatīvu, likumā paredzētu veco metodi. Risinājums paredzēts, lai nodrošinātu likumu spēkā stāšanās nepārtrauktību pat tehnisku problēmu gadījumā.

Saeima 22.oktobrī otrajā, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Kārtības rullī, kas ievieš paātrinātu procedūru likumu pakotņu izskatīšanai, kad tās skar vienīgi institūciju reorganizāciju. Šādos gadījumos pirmā lasījuma debates un balsojums notiks par visu pakotni kopā, ar vienotu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un šaurāku papildinājumu pieļaušanu. Grozījumu virzītāja Birokrātijas atmešanas grupa (BAG) uzsver, ka tas paātrinās nepieciešamo likumu izmaiņu pieņemšanu.

Saeima 22. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas ievieš nacionālo viesabonēšanu. Ja kāda mobilo sakaru operatora tīkls ilgstoši nebūs pieejams, sakarus nodrošinās cits operators, un viesabonēšanu aktivizēs krīzes vadības institūcijas lēmums. Operatoriem nacionālās viesabonēšanas iespējas jāievieš līdz nākamā gada 1. jūlijam.

Saeimas Tautsaimniecības komisija 21. oktobrī trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas atvieglo saskaņotā paziņojuma par ceļu satiksmes negadījumu noformēšanu. To varēs aizpildīt arī tad, ja iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai bojāta trešās personas manta, ja Valsts policija to pieļauj pēc saziņas ar vadītājiem. Vienlaikus precizēti gadījumi, kad par negadījumu obligāti jāziņo policijai, piemēram, ja cietis savvaļas dzīvnieks vai ir aizdomas par reibumu.

Ministru kabineta 20. oktobra sēdes darba kārtībā, kur jautājumi atzīmēti kā pieņemti, bija grozījumi Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumos (MK 10.12.2024. noteikumi Nr. 808), tieslietu ministra informatīvais ziņojums par Latvijas nacionālo patentu kvalitātes uzlabošanu un valsts nekustamā īpašuma Kuģinieku ielā 2 Ventspilī pārdošana. Apstiprināti arī Latvijas nostājas projekti Eiropas Savienības Tiesas lietās C-46/26 un C-610/26. Rīkojuma projekta par ārkārtējās situācijas izsludināšanu izskatīšana atlikta uz nedēļu.

Šā gada 20. oktobrī stājās spēkā grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas gar 110 kV gaisvadu elektrolīnijām mežos paplašina no kokiem attīrāmo trasi līdz 18 metriem katrā pusē (līdz šim 13 metri), saglabājot 35 metru aizsargjoslu. Jaunā prasība jāizpilda līdz 2029. gada 31. decembrim, un par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu paredzēta atlīdzība. Grozījumi ieviesti pēc augusta vētras, kad lielāko daļu līniju bojājumu radīja krītoši koki.

Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi paredz, ka lielie pārtikas mazumtirgotāji pēc preses izplatītāja pieprasījuma būs jānodrošina laikrakstu un žurnālu pārdošana noteikta lieluma veikalos. Mērķis ir saglabāt drukātās preses pieejamību iedzīvotājiem, īpaši reģionos un laukos. Izmaiņas skars lielveikalu tīklu sadarbības līgumus ar preses izplatītājiem.

LV portāla likumdošanas apskats par likumprojektiem, ko Saeima 15. oktobrī nodeva komisijām. Galvenais ir projekts, ar kuru pēc Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2024-21-0103 tiek atteikts no valsts regulētas zemes likumiskās lietošanas maksas: līdz 2031. gada beigām paliek 4 % minimums, būves īpašnieks papildus kompensē nekustamā īpašuma nodokli, un zemes īpašnieks var prasīt augstāku maksu tiesā. Apskatā aplūkoti arī grozījumi Saeimas kārtības rullī.

Maksas sienas aiz atvērtā ievada slēptais nedēļas apskats ievadā min, ka Saeima 15. oktobrī trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ļaus sociālajiem dienestiem pieprasīt klienta konta izrakstu no bankas un stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā.

No 2026. gada 12. augusta Eiropas Savienībā piemērojami jauni noteikumi par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, kas nosaka prasības iepakojuma ražošanai un sastāvam un paredz, ka tam jābūt atkārtoti izmantojamam vai pārstrādājamam. No 2030. gada tiks aizliegti noteikti vienreizlietojamā iepakojuma veidi, kuriem pieejamas videi draudzīgākas alternatīvas, radot uzņēmumiem gan jaunas prasības, gan jaunas iespējas.

Saeima 15. oktobrī apstiprināja grozījumus likumā 'Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru', kas no 2027. gada 7. janvāra uzliek pienākumu visus pieteikumus Uzņēmumu reģistram iesniegt elektroniski portālā registrs.ur.gov.lv un dod UR tiesisku pamatu automatizētu lēmumu pieņemšanai. Atsevišķām klientu grupām paredzēti pārejas periodi. 2025. gadā papīra formā tika iesniegti tikai 5% pieteikumu, tāpēc pāreja uzskatāma par turpinājumu jau notiekošai digitalizācijai, nevis par pilnīgu lūzumu.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

Saeima 15.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēmusi Civillikuma grozījumus, kas nostiprina principu, ka dzīvnieki nav lietas, bet dzīvas un justspējīgas būtnes, vienlaikus saglabājot tiem civiltiesību objekta statusu un precizējot normas par tiem nodarītu kaitējumu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas ļauj ar brīvprātīgām iemaksām pensiju un bezdarba apdrošināšanas stāžā ieskaitīt noteiktus 1991.-1995. gadā Latvijā pavadītus mācību un bērnu aprūpes periodus. Grozījumi paredz iespēju veikt iemaksas par studiju laiku augstskolā un līdzīgiem periodiem, kas iepriekš šajā stāžā netika ieskaitīti.

Valdības rīcības projekts portālā TAP paredz no valsts budžeta neparedzēto izdevumu līdzekļiem segt neizmaksātās kompensācijas par savvaļas dzīvnieku - zosu, gulbju, ūdru un lāču - nodarītajiem zaudējumiem laukkopībai, zivsaimniecībai un biškopībai. Lielākā nesegtā summa, 251 244 eiro, attiecas uz kompensācijām par kaitējumu augkopībai, savukārt akvakultūras nozarei trūkst 209 944 eiro.

EBI, EAAPI (EIOPA) un ESMA Apvienotā komiteja 13. oktobrī publiskoja 2027. gada darba programmu, kurā kā prioritātes noteikti digitālā operacionālā noturība, tehnoloģiskās inovācijas, ilgtspējīgas finanses, vērtspapīrošana un starpsektoru risku uzraudzība, tostarp DORA uzraudzība kritiskiem IKT pakalpojumu sniedzējiem un patērētāju aizsardzība. Programma atbalsta Eiropas Komisijas Uzkrājumu un investīciju savienības mērķus un regulējuma vienkāršošanas plānus.

Saeima 8. oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja Autortiesību likuma grozījumus, kas precīzi nosaka skatuves mākslas darba autoru loku (režisors, scenogrāfs, horeogrāfs u.c.) un pilnveido civiltiesiskās aizsardzības līdzekļus autortiesību pārkāpumu gadījumos. Grozījumi paredz rakstveida brīdinājuma tiesības un iespēju prasīt gan mantiskā, gan nemantiskā kaitējuma atlīdzību; lai stātos spēkā, likums jāpieņem trīs lasījumos.

Saeima 8. oktobrī otrajā lasījumā virzīja, bet galīgi nepieņēma grozījumus Filmu likumā un Elektronisko mediju likumā, kas straumēšanas platformām, tostarp Netflix un Disney+, uzliktu pienākumu ieguldīt vismaz 3,5% no iepriekšējā gada Latvijas ieņēmumiem Latvijas filmu un seriālu veidošanā. Koalīcija atbalstīja steidzamības atcelšanu pēc premjera Andra Kulberga bažām par iespējamu ietekmi uz attiecībām ar ASV, lai gūtu vairāk laika diskusijām. Likumprojekts atgriežas komisijā, un galīgais lēmums tiks pieņemts trešajā lasījumā.

Saeimas Juridiskā komisija 7. oktobrī galīgajam lasījumam atbalstīja Civillikuma grozījumus, kas nosaka, ka dzīvnieki nav lietas, bet dzīvas un justspējīgas būtnes; lietu tiesību normas tiem piemērojamas tikai tiktāl, cik tas savienojams ar dzīvnieka dabu. Grozījumi precizē arī normas par dzīvniekiem nodarītu kaitējumu un radās pēc vairāk nekā 35 000 iedzīvotāju parakstīta kolektīvā iesnieguma.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc iknedēļas tikšanās ar premjeru Andri Kulbergu teicis, ka darbs pie tā sauktā "Netflix nodokļa" turpināsies, bet bez steidzamības, jāsabalansē filmu industrijas finansējuma vajadzības, attiecības ar ASV un ES prasības. Viņš pauda pārliecību, ka ilgtermiņa risinājums var apmierināt nozari, nekaitējot stratēģiskajām partnerattiecībām, taču tam būs nepieciešams vairāk laika un iespējams papildu darbs. Risinājuma meklēšanā iesaistīsies premjers un attiecīgās ministrijas.

Saeima 1.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēmusi steidzamus grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, paplašinot Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču importa aizliegumu arī uz pārtikas produktiem, tostarp konditorejas izstrādājumiem, mērcēm un dārzeņu konserviem. Aizliegums attiecas arī uz šo preču ievešanu caur trešajām valstīm un stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Latvijas Psihoterapijas asociācijas vadītāja Egita Pļaviņa iebilst pret reformu, kas psihoterapeitu licencēšanu sašaurinātu tikai uz medicīnas ietvaru, izslēdzot asociāciju no diskusijas un sašaurinot atzīto terapijas metožu klāstu.

Sorainen apkopojums par divu nedēļu laikā (8.–22. septembris) virzītajiem un pieņemtajiem tiesību aktu grozījumiem vairākās jomās – nodokļi, veselības aprūpe, finanses, darba tiesības, transports un citas. Minēti arī Satversmes tiesas un Augstākās tiesas nolēmumi, kā arī izmaiņas digitālo pakalpojumu un kiberdrošības regulējumā. Materiāls ir vispārīgs pārskats, nevis atsevišķas tēmas analīze.

Eiropas Komisija sākusi sešas pārkāpumu procedūras pret Latviju par ES direktīvu nepilnīgu pārņemšanu vairākās jomās — elektroenerģijas tirgus konkurence, ūdeņraža un gāzes infrastruktūra, cilvēku tirdzniecības novēršana, patērētāju tiesības uz preču remontu un rūpniecisko emisiju standarti. Latvijai divu mēnešu laikā jāatbild un jāpabeidz transponēšana; neapmierinošas atbildes gadījumā lieta var tikt nodota Eiropas Savienības Tiesai ar iespējamiem finansiāliem sodiem.

Saeima 24. septembrī nodevusi izskatīšanai jaunu likumprojektu "Arhitektūras likums", kas pirmo reizi vienuviet regulētu arhitekta un ainavu arhitekta profesiju, pašpārvaldes kārtību un pašvaldību lomu būvkultūras veidošanā. Diskusijas par šāda likuma nepieciešamību risinājušās kopš 2006. gada.

Saeima pieņēmusi jaunu Klīnisko universitāšu slimnīcu likumu, kas maina šo iestāžu tiesisko formu no komercsabiedrības uz atvasinātu publisku personu, labāk atspoguļojot to publisko funkciju ārstniecībā, izglītībā un zinātnē. COBALT juristi piedalījās reformas koncepcijas izstrādē P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vārdā. Jaunais regulējums paredz stabilāku finansēšanas un pārvaldības modeli, tuvinot Latvijas pieeju citviet Eiropā izmantotajiem risinājumiem.

Kopš 2026. gada 1. marta spēkā esošie Iesniegumu likuma grozījumi noteic, ka iestādei uz iesniegumu pēc būtības jāatbild 10 darbdienu, nevis mēneša laikā; rakstā aprakstīts, kā Rīgas domes struktūrvienību pārslogo ar mākslīgā intelekta rīkiem masveidā gatavoti iesniegumi. Eksperti aicina precizēt likumu, ļaujot iestādēm atstāt bez virzības acīmredzami nesamērīgus un atkārtotus pieprasījumus.

Saeima pieņēmusi grozījumus Autortiesību likumā, kas iestudējuma autoru vidū skaidri iekļauj arī režisoru līdzās dramaturgam, scenogrāfam, tērpu māksliniekam, horeogrāfam un komponistam, kā arī stiprina civiltiesiskos aizsardzības līdzekļus pret autortiesību pārkāpumiem.

22.septembrī Ministru kabinets apstiprinājis stratēģisko mērķi līdz 2028.gada 31.decembrim samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem par 1 miljardu eiro, atbalstot arī 16 papildu pasākumus mērķa sasniegšanai; LTRK caur savu Birokrātijas mazināšanas grupu (BAG) koordinē šos centienus starp ministrijām.

Latvijā stājušies spēkā grozījumi Dzelzceļa likumā, kas ļauj daudz ātrāk pārskatīt dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu no Krievijas nosūtīto graudu tranzītam. Valdība cer šādi operatīvi palielināt šo pārvadājumu izmaksas jau līdz gada beigām.

"Jurista Vārds" publicējis LU Juridiskās fakultātes asociētā profesora Edvīna Danovska un Toma Grīnberga rakstu par iestādes tiesībām atstāt bez izskatīšanas acīmredzami nepamatotus vai atkārtotus iesniegumus.

Viedokļa raksts kritizē plānotos grozījumus vides ietekmes novērtējuma regulējumā, kas ļautu pašvaldībām noraidīt jaunus vēja enerģijas projektus, ja to teritorijā jau uzstādīti 150 MW jaudas. Autore, energouzņēmuma pārstāve, norāda, ka vienāds slieksnis visai valstij neņem vērā reģionu atšķirīgos apstākļus un var kavēt pašvaldību ekonomisko attīstību, kā arī apdraud Latvijas mērķi piesaistīt datu centrus, kuriem nepieciešama lēta, vietēji ražota zaļā elektroenerģija.

Saeimas izskatīšanā nodotais likumprojekts paredz aizliegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu glabāšanu brīvzonās, muitas noliktavās un pagaidu uzglabāšanas vietās, kā arī saistīto stividoru un loģistikas pakalpojumu sniegšanu Latvijas ostās. Aizliegums neattieksies uz kravām, kuru apstrāde Latvijā sākta pirms grozījumu spēkā stāšanās, ja to izvešana pabeigta līdz 20. septembrim, un Ministru kabinetam līdz katra gada 1. martam būs jāziņo Saeimai par pasākumu ietekmi uz tautsaimniecību.

Saeima 2026.gada 17.septembra sēdē pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Filmu likumā, kas lielajām straumēšanas platformām noteiktu pienākumu katru gadu ieguldīt naudu Latvijas kino attīstībā.

Ministru kabinets plāno iesniegt Saeimai Dzelzceļa pārvadājumu likuma grozījumus, lai steidzamības kārtā, abos lasījumos vienlaikus, pieņemtu solīto 300% tarifu Krievijas izcelsmes graudu tranzīta pārvadājumiem. Jaunās likmes neattieksies uz kravām, kas jau tiek pārkrautas ostās un dzelzceļa mezglos saskaņā ar esošiem līgumiem, un premjers lēš, ka jaunais tarifs reāli sāks darboties aptuveni trīs nedēļu laikā pēc pieņemšanas.

Rus.lsm.lv ziņo, ka valdības šonedēļ apstiprinātais likumprojekts par arhitektūru varētu mainīt spēku samēru Latvijas būvlaukumos. Arhitektiem tas nozīmētu iespēju ierobežot nekvalitatīvu "ātro būvniecību" un sliktas kvalitātes angāru ēkas, savukārt attīstītāji brīdina par jaunu birokrātiju un cenu kāpumu, kas varētu bremzēt nozares attīstību. Abas puses vienojas, ka jāierobežo tā saukto "pašpasludināto arhitektu" darbība, kuru tirgus daļa jau tiekot lēsta devītciparu summās.

No 9. septembra spēkā stājušies grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem militāra apdraudējuma gadījumā ļauj uz laiku pārņemt valsts, pašvaldību, fizisku vai juridisku personu nekustamo īpašumu turējumā, saglabājot īpašnieku tiesības. Pārņemšana var ilgt līdz 14 dienām ar iespēju Ministru kabinetam to pagarināt vēl par 14 dienām. Īpašnieki lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā un ir tiesīgi uz zaudējumu atlīdzību.

Eiropas Komisija izstrādājusi jaunu Publiskā iepirkuma regulu, kas apvienotu trīs esošās direktīvas vienā tieši piemērojamā regulā un ieviestu vienotu digitālo tirgu ES iepirkumu procedūrām. Regula paredz, ka kvalitātes kritērijiem jāveido vismaz 30% (darbietilpīgos līgumos – 50%) no vērtējuma, kā arī ievieš prasības piegādes ķēžu drošībai un ES preferenču piemērošanai. Regulu vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei.

Eiropas Komisija ierosinājusi Eiropas Inovācijas aktu, kas paredz vienotu ES sistēmu intelektuālā īpašuma vērtēšanai, digitālu tirgu IP tiesību pircējiem un pārdevējiem, kopīgas pētniecības un attīstības iepirkuma procedūras, kā arī standartizētas regulatīvās smilškastes jaunu produktu testēšanai. Konkrēti ieviešanas termiņi rakstā vēl nav norādīti.

VID pārskatā apkopoti 2026.gada augustā pieņemtie normatīvie akti nodokļu jomā: no 5.augusta spēkā jauni noteikumi (MK Nr.428) par VID informācijas sistēmām, no 18.augusta grozījumi (MK Nr.969) par komandējuma izdevumu atlīdzināšanu ES fondu projektos, bet no 1.septembra – dabas resursu nodokļa atbrīvojumu izmaiņas (MK Nr.64) un paplašināts rūpniecības preču importa aizliegums no Krievijas un Baltkrievijas (MK Nr.509).

Saeimā iesniegti grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas paplašina aizliegumu importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes pārtikas preces, tostarp konditorejas izstrādājumus, mērces un konservus. Aizliegums attieksies arī uz precēm, kas Latvijā ievestas caur trešajām valstīm, lai novērstu sankciju apiešanu. Grozījumu spēkā stāšanās datums pagaidām nav noteikts.

PRESS.LV raksta, ka gatavotie grozījumi likumdošanā paredz, ka pēc pieprasījuma pakalpojumus piedāvājošiem elektroniskajiem medijiem, tostarp straumēšanas platformām kā Netflix, Amazon un Disney, kas sniedz pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem, būs jāinvestē līdzekļi Eiropas audiovizuālo darbu radīšanā. Prasība attieksies gan Latvijā reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, gan citur reģistrētām straumēšanas platformām, un paredzēti trīs varianti prasības izpildei, tostarp tiešas investīcijas latviešu valodā veidotu Eiropas audiovizuālo darbu radīšanā.

iBizness raksts (Artūrs Freibergs) par Tūrisma likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2026.gada 10.jūlijā un ievieš ES Regulu 2024/1028 par datu vākšanu īstermiņa izmitināšanas pakalpojumos. Likumā ieviests termins "darījumu tūrisms" un jaunas prasības īstermiņa mītņu izīrētājiem (Airbnb, Booking u.c. platformās) sniegt datus, kā arī vienkāršota kūrorta statusa piešķiršana pašvaldībām. Raksts maksas.

Saeima 3. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Teritorijas attīstības plānošanas likumā, ar kuriem tiesības apturēt pašvaldību teritorijas plānojumus no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiek nodotas Ministru kabinetam kā koleģiālai institūcijai. Nozaru ministrijām būs pienākums informēt atbildīgo ministru, ja plānojuma risinājumi apdraud valsts intereses drošības, aizsardzības, enerģētikas, klimata vai vides jomā. Likumprojekts vēl skatāms galīgajā lasījumā; spēkā stāšanās datums nav noteikts.

Finanšu ministrija izstrādājusi grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, nosakot jaunus sliekšņus ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai: pienākums attieksies uz sabiedrībām un koncerna mātes sabiedrībām ar neto apgrozījumu virs 450 milj. eiro un vidējo darbinieku skaitu virs 1000. Tie paši kritēriji attieksies uz nefinanšu informācijas atklāšanu vadības ziņojumā; brīvprātīga EK standartu piemērošana jānorāda vadības ziņojumā. Publiskā apspriešana līdz 2026.gada 14.septembrim.

Finanšu ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi likumprojektu "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", pārņemot ES Direktīvu 2026/470 par ilgtspējas informācijas atklāšanu. Ilgtspējas ziņojums vadības ziņojumā būs jāiekļauj tikai sabiedrībām ar neto apgrozījumu virs 450 milj. eiro un vidēji vairāk nekā 1000 darbiniekiem; tie paši kritēriji attieksies uz ziņošanu par būtiskiem nemateriālajiem resursiem. Uzņēmumiem, kas ziņo brīvprātīgi pēc ES standartiem, tas būs jānorāda vadības ziņojumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2026. gada 14. septembris.

Arī rakstīja: fm.gov.lv

Tieslietu ministrija virza grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā: ja kredītiestāde vai finanšu iestāde izbeidz attiecības ar ārvalstu rezidentu vai juridisko personu un slēdz kontu, bet klients piecu gadu laikā neizmanto tiesības izņemt līdzekļus, tie kļūst piekritīgi valstij. Regulējums neattiecas uz Latvijas rezidentiem – fiziskām personām, kā arī uz iesaldētiem, arestētiem vai apķīlātiem līdzekļiem. 2025. gada sākumā kredītiestādēs bija 39 136 slēgti konti ar aptuveni 26,8 milj. eiro; līdzekļus iecerēts novirzīt riska grupas bērnu un jauniešu atbalstam.

Saeima 2026. gada 3. septembrī sanāk uz rudens sesijas pirmo sēdi ar 20 darba kārtības jautājumiem. Trešajā lasījumā paredzēts skatīt grozījumus Notariāta likumā, kas vienkāršo notāru darba procesus un mazina administratīvo slogu, otrajā lasījumā – grozījumus likumā "Par tiesu varu" tiesu pašpārvaldes stiprināšanai un tiesu darba uzlabošanai. Galīgajā lasījumā – grozījumi par personu apliecinošu dokumentu izmantošanas ierobežošanu meklēšanā izsludinātām personām un Nacionālās drošības likumā. Komisijām nodod arī likumprojektus par interešu konflikta novēršanu koleģiālās institūcijās un vēlēšanu regulējumu.

VID informē, ka no 2027.gada 1.jūlija pārstāvja muitā pakalpojumus Latvijā drīkstēs sniegt tikai personas, kas reģistrētas Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kuru uzturēs VID un kura dati būs publiski pieejami tā tīmekļvietnē. Pašlaik likums šādu reģistrāciju neprasa – par pārstāvi muitā uzskatāms tikai transportlīdzekļa vadītājs, kas paziņo pārvadātājam muitas kontroles lēmumus.

Saeima 2026.gada 3.septembrī pirmajā lasījumā skata grozījumus Teritorijas attīstības plānošanas likumā, kas paredz, ka turpmāk pašvaldības teritorijas plānojumu varēs apturēt tikai ar Ministru kabineta, nevis atbildīgā ministra lēmumu, kā tas ir šobrīd.

Ministru kabinets 2026. gada 1. septembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Administratīvā procesa likumā (25-TA-2124), kas tālāk nonāks Saeimā. Paredzēts atteikties no obligātas ierakstītas vēstules nelabvēlīgu administratīvo aktu paziņošanai, paplašināt videokonferenču izmantošanu administratīvajās tiesās, ierobežot personas datu apjomu dokumentos un nolēmumos, valsts apmaksātu tulku nodrošināt tikai tiesas izvērtējuma gadījumā, kā arī attiecināt atbrīvojumu no valsts nodevas un drošības naudas finansiālu grūtību dēļ arī uz organizācijām un uzņēmumiem. Ieviešamas sankcijas par "procesuālo huligānismu" – procesuālo tiesību ļaunprātīgu izmantošanu procesa novilcināšanai.

Arī rakstīja: tm.gov.lv · ifinanses.lv

Sorainen likumdošanas un tiesu prakses apskats par 11.–25. augustu. Būtiskākais uzņēmējiem: 19. augustā stājās spēkā grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā; 20. augustā Saeima 3. lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Kredītinformācijas biroju likumā, 2. lasījumā – grozījumus Reklāmas likumā, Maksājumu pakalpojumu likumā u.c., ar kuriem patērētāju uzraudzība finanšu pakalpojumos no PTAC pāriet Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra; sagatavoti MK noteikumi par atliktā maksājuma pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju (reģistrācijas maksa 50 000 EUR) un patērētāju kreditēšanas grozījumi (Direktīva 2023/2225). Kontu reģistra noteikumos Maksātnespējas kontroles dienestu (likvidē 2026. gada 1. oktobrī) aizstāj Tieslietu ministrija; Advokatūras likuma grozījumi saīsina prakses prasību no 7 uz 5 gadiem. Apskatā arī Satversmes tiesas lieta 2026-13-01 par zaudējumu atlīdzību nepamatota mantas aresta gadījumā un Senāta spriedumi SKC-526/2026 un SKA-393/2026.

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pirmo reizi 10 gados paaugstinās ar nodokli neapliekamo kompensācijas griestu brīvprātīgā darba izdevumiem no 1000 līdz 3000 eiro gadā un vienkāršos to apliecināšanas kārtību.

Konsultācija skaidro pilnvarojumu sadalījumu starp Saeimu un Ministru kabinetu nacionālo sankciju noteikšanā, atsaucoties uz nesen pieņemtajiem grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas ierobežo atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības preču ievešanu. Skaidrots, ka formāli Saeima deleģē preču saraksta noteikšanu Ministru kabinetam.

Raksts (aiz maksas mūra, redzama tikai ievaddaļa) analizē, vai ES Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regulas 2025/40 prasības attiecas arī uz mazām saimniecībām un pašnodarbinātajiem, kas produkciju pārdod tiešsaistes platformās ES klientiem.

Valsts prezidents izsludinājis Saeimā 20. augustā steidzamības kārtā pieņemto "airBaltic" finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, kas paredz valsts iespējamu dalību līdz 30 miljonu eiro apmērā starpfinansējuma obligāciju iegādē un esošo 50 miljonu eiro obligāciju kapitalizācijā. Par likumu balsoja 54 deputāti, pret — 21.

Arī rakstīja: likumi.lv

Rīgas, Viļņas un Tallinas tieslietu ministri tikās Tallinā, lai pārrunātu sadarbību demokrātisko institūciju un tiesiskuma aizsardzībā. Latvijas ministrs uzsvēra, ka ES prasības jāievieš samērīgi, izvairoties no liekas administratīvā sloga radīšanas biznesam un iedzīvotājiem. Konkrēti tiesību aktu grozījumi netika izziņoti.

Centrālā statistikas pārvalde augusta trešajā nedēļā pirmo reizi publiskoja to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kas eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē no tām, pamatojoties uz jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Grozījumi uzliek VID pienākumu nodot šos datus CSP publiskošanai, atkāpjoties no nodokļu noslēpuma aizsardzības. Sarakstu plānots atjaunot ik mēnesi.

Centrālā statistikas pārvalde sākusi reizi mēnesī savā tīmekļvietnē publicēt to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē no šīm valstīm; pirmais saraksts publicēts 2026.gada 20.augustā ar datiem par jūliju. Pienākumu paredz Saeimas pieņemtie grozījumi ar Ukrainas atbalstu saistītajā likumā.

Saeima atbalstīja valdības lūgumu pagarināt "airBaltic" valsts aizdevuma atmaksas termiņu un ļaut valstij iegādāties papildu sabiedrības obligācijas. Par likumprojektu balsoja gan koalīcijas, gan daļa opozīcijas deputātu. Lēmums ir daļa no plašāka pasākumu kopuma aviokompānijas finansiālās stabilitātes nodrošināšanai.

Raksts (aiz abonēšanas) skaidro, ka kopš 2026.gada 12.augusta Latvijā tieši piemērojama ES regula 2025/40 par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, kas nosaka jaunas prasības iepakojuma aprites ciklam.