Likumdošana

Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas pēc publiskās apspriešanas nodoti starpinstitūciju saskaņošanai. Paredzēts paplašināt dividenžu definīciju (likvidācijas kvota, atlīdzība par akciju atpirkšanu), ieviest transfertcenu korekciju savstarpējas koriģēšanas mehānismu, noteikt atliktā UIN maksāšanas brīdi par nosacītajām dividendēm reorganizācijas gadījumā, izslēgt darbinieku akciju plānus no pašu kapitāla samazinājuma aprēķina un mīkstināt procentu maksājumu atskaitīšanas nosacījumus, piemērojot neto procentu aprēķinu. Regulējums saskaņots arī ar Sociālā uzņēmuma likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, lai precizētu regulējumu un novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu. Paplašināta dividenžu definīcija (ietverot likvidācijas kvotu un atlīdzību par akciju atpirkšanu), ieviests transfertcenu korekcijas mehānisms, kas ļauj samazināt apliekamo bāzi, ja saistītās personas ienākums koriģēts, precizēti nosacītu dividenžu atliktā maksājuma noteikumi reorganizācijās un procentu atskaitīšanas nosacījumi, kā arī normas par darbinieku akciju programmām un sociālajiem uzņēmumiem. Publiskā apspriešana noslēgusies, projekts nodots saskaņošanai.

iBizness raksts (Artūrs Freibergs) par Tūrisma likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2026.gada 10.jūlijā un ievieš ES Regulu 2024/1028 par datu vākšanu īstermiņa izmitināšanas pakalpojumos. Likumā ieviests termins "darījumu tūrisms" un jaunas prasības īstermiņa mītņu izīrētājiem (Airbnb, Booking u.c. platformās) sniegt datus, kā arī vienkāršota kūrorta statusa piešķiršana pašvaldībām. Raksts maksas.

Izdevniecība iŽurnāli atjaunojusi rokasgrāmatu par iekšējās trauksmes celšanas sistēmu atbilstoši Trauksmes celšanas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2026.gada 1.martā; iekšējā sistēma obligāta organizācijām ar 50 un vairāk darbiniekiem. Izmaiņas skar trauksmes cēlēja kontaktpersonas kārtību, mutvārdu ziņojumu dokumentēšanu un paplašinātu aizliegto nelabvēlīgo seku uzskaitījumu (iebiedēšana, iekļaušana melnajos sarakstos).

Latvijas Tirgotāju asociācija iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un valdībai protestu pret Ekonomikas ministrijas virzītajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Asociācija par nesamērīgu uzskata sodu sistēmu – līdz 4 % no apgrozījuma vai 300 000 eiro – un kritizē nenoteiktus jēdzienus ("saprātīga cena", "saprātīgs termiņš" remontam un rezerves daļām), kas radot patvaļīgas piemērošanas risku no PTAC puses, kā arī mazo izplatītāju atbildību par trešo valstu ražotāju precēm. LTA piedāvā mazajiem uzņēmumiem noteikt fiksētu sodu griestus 1000 eiro apmērā un pieeju "vispirms konsultē".

Finanšu ministrija izstrādājusi grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, nosakot jaunus sliekšņus ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai: pienākums attieksies uz sabiedrībām un koncerna mātes sabiedrībām ar neto apgrozījumu virs 450 milj. eiro un vidējo darbinieku skaitu virs 1000. Tie paši kritēriji attieksies uz nefinanšu informācijas atklāšanu vadības ziņojumā; brīvprātīga EK standartu piemērošana jānorāda vadības ziņojumā. Publiskā apspriešana līdz 2026.gada 14.septembrim.

Saeima 3. septembrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja steidzamus grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paplašina no kokiem un krūmiem attīrāmo joslu zem 110 kV elektrolīnijām no 13 līdz 18 metriem uz katru pusi no līnijas ass. Grozījumi skar zemes īpašniekus, kuru īpašumos atrodas elektrolīniju aizsargjoslas; pamatojums – 22.–23. augusta vētrā ap 70 % bojājumu 110 kV līnijām radīja kritušie koki. Likumprojekts vēl jāpieņem galīgajā lasījumā.

Saeima 3. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Teritorijas attīstības plānošanas likumā, ar kuriem tiesības apturēt pašvaldību teritorijas plānojumus no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiek nodotas Ministru kabinetam kā koleģiālai institūcijai. Nozaru ministrijām būs pienākums informēt atbildīgo ministru, ja plānojuma risinājumi apdraud valsts intereses drošības, aizsardzības, enerģētikas, klimata vai vides jomā. Likumprojekts vēl skatāms galīgajā lasījumā; spēkā stāšanās datums nav noteikts.

Sorainen nodokļu jaunumu apskats (I. Zladeja, A. Lasmane, K. Erele, E. Hercenbergs, J. Taukačs). Saeima apstiprinājusi vienkāršotā nodokļa režīma izmaiņas mazai saimnieciskajai darbībai: ieņēmumu slieksnis samazināts no 25 000 uz 12 000 EUR, ieviesta 10 % iesācēja mikrouzņēmuma nodokļa likme, ko automātiski ietur kredītiestāde, par neatbilstību – papildu 15 %. Iesniegti IIN grozījumi par attaisnotajiem izdevumiem par ārsta izrakstītām medicīnas ierīcēm (no 2026. gada 31. decembra) un akcīzes/dabasgāzes tirgotāja statusa precizējumi. VID metodikā precizēts, ka pastāvīgās pārstāvniecības pārskata periods nevar pārsniegt 12 mēnešus, un ka pasūtīšana ar QR kodu restorānā nav distances tirdzniecība. Apskatā arī OECD transfertcenu vadlīniju komentāri, EPPO kratīšanas divās Latvijas slimnīcās (iepirkumi 657 000 EUR) un Lietuvas/Polijas nodokļu jaunumi.

Tieslietu ministrija virza grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā: ja kredītiestāde vai finanšu iestāde izbeidz attiecības ar ārvalstu rezidentu vai juridisko personu un slēdz kontu, bet klients piecu gadu laikā neizmanto tiesības izņemt līdzekļus, tie kļūst piekritīgi valstij. Regulējums neattiecas uz Latvijas rezidentiem – fiziskām personām, kā arī uz iesaldētiem, arestētiem vai apķīlātiem līdzekļiem. 2025. gada sākumā kredītiestādēs bija 39 136 slēgti konti ar aptuveni 26,8 milj. eiro; līdzekļus iecerēts novirzīt riska grupas bērnu un jauniešu atbalstam.

Finanšu ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi likumprojektu "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", pārņemot ES Direktīvu 2026/470 par ilgtspējas informācijas atklāšanu. Ilgtspējas ziņojums vadības ziņojumā būs jāiekļauj tikai sabiedrībām ar neto apgrozījumu virs 450 milj. eiro un vidēji vairāk nekā 1000 darbiniekiem; tie paši kritēriji attieksies uz ziņošanu par būtiskiem nemateriālajiem resursiem. Uzņēmumiem, kas ziņo brīvprātīgi pēc ES standartiem, tas būs jānorāda vadības ziņojumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2026. gada 14. septembris.

Saeima 2026. gada 3. septembrī sanāk uz rudens sesijas pirmo sēdi ar 20 darba kārtības jautājumiem. Trešajā lasījumā paredzēts skatīt grozījumus Notariāta likumā, kas vienkāršo notāru darba procesus un mazina administratīvo slogu, otrajā lasījumā – grozījumus likumā "Par tiesu varu" tiesu pašpārvaldes stiprināšanai un tiesu darba uzlabošanai. Galīgajā lasījumā – grozījumi par personu apliecinošu dokumentu izmantošanas ierobežošanu meklēšanā izsludinātām personām un Nacionālās drošības likumā. Komisijām nodod arī likumprojektus par interešu konflikta novēršanu koleģiālās institūcijās un vēlēšanu regulējumu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skata trešajam lasījumam grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas ievieš vienkāršotu nodokļa samaksas kārtību fiziskām personām, kuras sniedz pakalpojumus vai pārdod preces tikai citām fiziskām personām ar gada apgrozījumu līdz 12 000 eiro (treneri, dārznieki, privātskolotāji, frizieri u. c.). Paredzēta "iesācēja MUN" likme 10 % no apgrozījuma, reģistrācija bankā, atverot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, bez grāmatvedības pienākuma; nosacījumi – nav bijusi reģistrēta saimnieciskā darbība pēdējos divos taksācijas periodos, nav darbinieku, visi ieņēmumi caur kontu. Par pārkāpumiem – papildu 15 % piemaksa un aizliegums režīmu izmantot divus periodus. Spēkā stāšanās plānota 2027. gada 1. aprīlī; prognozēti ap 1000 lietotāju un 2,5 milj. eiro gadā budžetos.

Ministru kabinets 2026.gada 1.septembrī atbalstīja grozījumus Administratīvā procesa likumā. Iestādes varēs izvēlēties nelabvēlīga administratīvā akta paziņošanas veidu (ne tikai ierakstītu vēstuli), tiesās paplašinās videokonferenču izmantošanu un samazinās dokumentos iekļaujamo personas datu apjomu; juridiskās personas varēs lūgt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no valsts nodevas (līdz šim tikai fiziskās personas), un par procesuālo tiesību ļaunprātīgu izmantošanu varēs piemērot procesuālās sankcijas. Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

VID informē, ka no 2027.gada 1.jūlija pārstāvja muitā pakalpojumus Latvijā drīkstēs sniegt tikai personas, kas reģistrētas Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kuru uzturēs VID un kura dati būs publiski pieejami tā tīmekļvietnē. Pašlaik likums šādu reģistrāciju neprasa – par pārstāvi muitā uzskatāms tikai transportlīdzekļa vadītājs, kas paziņo pārvadātājam muitas kontroles lēmumus.

TEGOS vecākais jurists Kaspars Treilibs skaidro 2025. gada 3. decembrī pieņemtos NILLTPFN likuma grozījumus, kuru normas par patieso labuma guvēju (PLG) datiem stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā, ieviešot Direktīvas (ES) 2024/1640 prasības. Turpmāk Uzņēmumu reģistrā par katru PLG jānorāda visas viņa valstspiederības un jaunais elements – kontroles apjoms – papildus identifikācijas datiem, pastāvīgās dzīvesvietas valstij un kontroles veidam. UR līdz 2026. gada 31. decembrim automātiski reģistrēs kontroles apjomu, ja to var noteikt no esošajiem datiem (piem., dalībnieka statusa); pārējos gadījumos informācija jāiesniedz pašam subjektam. No 1. jūlija PLG var lūgt ierobežot datu publisku pieejamību, ja atklāšana rada kaitējuma risku.

Ministru kabinets 2026. gada 1. septembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Administratīvā procesa likumā (25-TA-2124), kas tālāk nonāks Saeimā. Paredzēts atteikties no obligātas ierakstītas vēstules nelabvēlīgu administratīvo aktu paziņošanai, paplašināt videokonferenču izmantošanu administratīvajās tiesās, ierobežot personas datu apjomu dokumentos un nolēmumos, valsts apmaksātu tulku nodrošināt tikai tiesas izvērtējuma gadījumā, kā arī attiecināt atbrīvojumu no valsts nodevas un drošības naudas finansiālu grūtību dēļ arī uz organizācijām un uzņēmumiem. Ieviešamas sankcijas par "procesuālo huligānismu" – procesuālo tiesību ļaunprātīgu izmantošanu procesa novilcināšanai.

Latvijas Vēstnesī 1. septembrī (Nr. 167) publicēti Saeimas 20. augustā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājas spēkā 15. septembrī (daļa normu – 20. novembrī, valodas prasības jāizpilda līdz 2027. gada 30. jūnijam). Ieviestas jaunas definīcijas (kredīta devējs, kredīta starpnieks, atliktā maksājuma pakalpojums, sasaistīšanas prakse), aizliegts piedāvāt kredītu bez patērētāja skaidra pieprasījuma, pastiprināta maksātspējas vērtēšana, izmantojot pārbaudītus ienākumu datus un kredītinformācijas birojus, un noteikti saprātīgi pretimnākšanas pasākumi maksājumu kavējumu gadījumā. Lielajiem uzņēmumiem, kas sniedz atliktā maksājuma pakalpojumus, jāreģistrējas PTAC reģistrā; noteikti atlīdzības politikas ierobežojumi kreditoru darbiniekiem un starpniekiem un pagarināts atteikuma termiņš distances līgumos, ja nav sniegta informācija.

Latvijas Vēstnesī 1. septembrī publicēti Saeimas 20. augustā pieņemtie grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā, kas stājas spēkā 15. septembrī; jaunās 12. panta daļas – 2026. gada 20. novembrī. Fiziskām personām nostiprinātas tiesības saņemt kredītinformāciju par sevi un sekot līdzi savas kredītspējas vērtējumiem, kā arī reģistrēt biroja sistēmā atzīmi par atteikšanos no kredītu piedāvājumiem, kas redzama visiem biroja lietotājiem (kreditoriem); atzīmes atsaukums birojam jādzēš trīs dienu laikā.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2026. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 509, kas izdoti uz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.6 panta pamata, no 2026. gada 1. septembra līdz 2027. gada 30. jūnijam aizliegts ievest Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces septiņās Kombinētās nomenklatūras nodaļās: iespieddarbi (49), trikotāžas un citi apģērbi (61, 62), gatavie tekstilizstrādājumi un lietots apģērbs (63), apavi (64), galvassegas (65), rotaļlietas un sporta inventārs (95). Aizliegums attiecas arī uz šo valstu izcelsmes precēm, kas ievestas no trešajām valstīm.

Ministru kabinets 1. septembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Administratīvā procesa likumā, kas tālāk tiks skatīti Saeimā. Paredzēts atteikties no obligātās ierakstītā pasta sūtījuma prasības administratīvo aktu paziņošanai, paplašināt videokonferenču izmantošanu administratīvajās tiesās, samazināt personas datu apjomu dokumentos un nolēmumos, selektīvāk nodrošināt valsts apmaksātu tulku. Iespēju saņemt atbrīvojumu no valsts nodevas un drošības naudas mantiskā stāvokļa dēļ paredzēts attiecināt arī uz juridiskajām personām, kā arī ieviest procesuālās sankcijas par apzinātu procesa novilcināšanu un necieņu pret tiesu.

Sorainen likumdošanas un tiesu prakses apskats par 11.–25. augustu. Būtiskākais uzņēmējiem: 19. augustā stājās spēkā grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā; 20. augustā Saeima 3. lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Kredītinformācijas biroju likumā, 2. lasījumā – grozījumus Reklāmas likumā, Maksājumu pakalpojumu likumā u.c., ar kuriem patērētāju uzraudzība finanšu pakalpojumos no PTAC pāriet Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra; sagatavoti MK noteikumi par atliktā maksājuma pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju (reģistrācijas maksa 50 000 EUR) un patērētāju kreditēšanas grozījumi (Direktīva 2023/2225). Kontu reģistra noteikumos Maksātnespējas kontroles dienestu (likvidē 2026. gada 1. oktobrī) aizstāj Tieslietu ministrija; Advokatūras likuma grozījumi saīsina prakses prasību no 7 uz 5 gadiem. Apskatā arī Satversmes tiesas lieta 2026-13-01 par zaudējumu atlīdzību nepamatota mantas aresta gadījumā un Senāta spriedumi SKC-526/2026 un SKA-393/2026.

31. augustā Latvijas Vēstnesī (Nr. 166) publicēti Ministru kabineta 25. augusta noteikumi Nr. 509, kas stājas spēkā 1. septembrī un uz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma pamata aizliedz ievest Latvijā Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces – arī tad, ja tās tiek importētas no citām trešajām valstīm. Aizliegums attiecas uz septiņām Kombinētās nomenklatūras grupām: iespieddarbiem (49), trikotāžas un citu apģērbu (61, 62), gatavajiem tekstilizstrādājumiem (63), apaviem (64), galvassegām (65) un rotaļlietām un sporta inventāru (95).

31. augustā publicēti un 1. septembrī spēkā stājas MK 25. augusta noteikumi Nr. 499, kas groza kārtību atbrīvojuma saņemšanai no dabas resursu nodokļa par videi kaitīgām precēm. Apsaimniekotājiem un to sadarbības partneriem jābūt reģistrētiem attiecīgajos ražotāju reģistros (elektroiekārtas, baterijas), pārskatu iesniegšanas termiņš pārcelts no 31. marta uz 31. augustu (par periodu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam), un par 40 % savākšanas mērķa neizpildi paredzētas iestādes darbības; detalizētāka atskaišu sadaļa par bateriju pārstrādi piemērojama no 2027.–2028. gada.

Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas no 2026. gada 1. septembra aizliedz importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes poligrāfijas produkciju, apģērbu, apavus un rotaļlietas, arī ja tās ievestas caur trešajām valstīm. Noteikumi papildina esošos ES sankciju ierobežojumus un tiks pārskatīti reizi gadā. Kopš 2022. gada imports no šīm valstīm samazinājies par 91%.

Ministru kabinets nolēma, ka nozaru ministrijām līdz 30. septembrim jāizvērtē plānotie un notiekošie publiskie iepirkumi, kuru vērtība piegādēm un pakalpojumiem sasniedz 140 000 eiro, bet būvdarbiem — 1 miljonu eiro. Jāizvērtē iepirkuma nepieciešamība, prasību samērīgums un cenu pieauguma riski. Valsts kapitālsabiedrību kapitāldaļu turētājiem izvērtējums jāpabeidz līdz 1. septembrim.

Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas sagatavotus likumprojektus, kas ievieš ES Direktīvu 2025/1 par apdrošinātāju atveseļošanu un noregulējumu. Apdrošināšanas sabiedrībām būs jāizstrādā atveseļošanas plāni, bet finansiālu grūtību gadījumā uzraugs varēs piemērot noregulējuma instrumentus — biznesa vai aktīvu pārdošanu, pagaidu iestādes izveidi vai saistību norakstīšanu. Izmaksas segs no Apdrošināšanas garantiju fonda, ko finansē licencētie apdrošinātāji.

Latvijas Vēstnesī 25. augustā publicēts likums, kas ļauj valstij kā akcionāram, kreditoram un obligāciju turētājam īstenot līdz četriem finanšu stabilizācijas pasākumiem AS "Air Baltic Corporation" labā — pagarināt 30 miljonu eiro valsts aizdevuma termiņu, kapitalizēt to pašu kapitālā, konvertēt līdz 50 miljoniem eiro valsts obligāciju vai iegādāties jaunas obligācijas līdz 30 miljoniem eiro. Lēmumu par konkrētu pasākumu pieņem Ministru kabinets, un par izpildi reizi ceturksnī jāziņo Saeimas Budžeta un finanšu komisijai. Likums stājās spēkā 26. augustā.

25. augustā publicēti grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas maina vecāku pabalsta aprēķinu strādājošiem vecākiem, kuri neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. No 2027. gada 1. janvāra šādiem vecākiem pabalstu izmaksās 75% apmērā no pilnā pabalsta. Likums stājās spēkā 8. septembrī, bet jaunā norma piemērojama tikai no 2027. gada.

Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Būtiskākās izmaiņas paredz palielināt brīvprātīgo un garīdznieku izdevumu atlīdzības neapliekamo griestus no 1000 līdz 3000 eiro gadā, atbrīvot no nodokļa lojalitātes programmu atlaides un paplašināt neapliekamo dāvinājumu loku starp radiniekiem. Tāpat saīsināts patentmaksas atkārtotas izvēles termiņš no pieciem uz diviem gadiem.

Rīgas, Viļņas un Tallinas tieslietu ministri tikās Tallinā, lai pārrunātu sadarbību demokrātisko institūciju un tiesiskuma aizsardzībā. Latvijas ministrs uzsvēra, ka ES prasības jāievieš samērīgi, izvairoties no liekas administratīvā sloga radīšanas biznesam un iedzīvotājiem. Konkrēti tiesību aktu grozījumi netika izziņoti.

Saeima 21. augustā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas vienkāršo spriedumu izpildes kārtību. Ja uzņēmuma reorganizācija jau reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, tiesu izpildītājam vairs nebūs jāveic papildu procedūras lietas pārņemšanai, un personas, kuru adresi nevar noskaidrot, turpmāk varēs informēt ar paziņojumu "Latvijas Vēstnesī". Grozījumi paredz arī Latvijas Bankas iesaisti patērētāju kolektīvo sūdzību izskatīšanā kopā ar PTAC; plānotais spēkā stāšanās datums ir 2027. gada 1. janvāris.

Saeima 20. augustā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ieviešot jaunu kredīta veidu — kapitāla atbrīvošanas kredītu, kas ļauj aizņemties pret nekustamo īpašumu, kas nav aizņēmēja deklarētā dzīvesvieta. Aizdevuma summa nedrīkstēs pārsniegt 70% no īpašuma tirgus vērtības, atmaksas termiņš var sasniegt 30 gadus, un aizņēmēja atbildība būs ierobežota tikai ar ieķīlāto īpašumu. Jaunais regulējums stāsies spēkā septembra vidū un vērsts uz Latvijas zemā kreditēšanas līmeņa (27,5% no IKP) palielināšanu.

Saeima 20. augustā pieņēma grozījumus patērētāju tiesību aizsardzības un kredītinformācijas jomas likumos, kas ļaus iedzīvotājiem reģistrēt kredītbirojos atteikumu no aizņemšanās, un kreditoriem šis lēmums būs jāievēro, izskatot pieteikumus. Likums arī ierobežo neatļautu kredītu piedāvāšanu, nosaka prasības attālinātai kreditēšanai un mākslīgā intelekta izmantošanas atklāšanai, kā arī ievieš jaunu mājokļa kapitāla aizdevuma produktu ar maksimālo apmēru 70% no īpašuma vērtības. Grozījumi paplašina arī prasības kredītu starpniekiem un lielajiem atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Saeima 20. augustā ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas ļauj valstij pagarināt aizdevumu atmaksas termiņus un konvertēt valsts aizdevumu un obligāciju prasījumus pret "airBaltic" kapitālā. Likums paredz valsts tiesības iegādāties līdz 30 miljoniem eiro jaunas sabiedrības obligācijas un konvertēt līdz 50 miljoniem eiro esošo obligāciju prasījumu, konkrētos lēmumus pieņemot Ministru kabinetam. Par pasākumu īstenošanu valdībai vismaz reizi ceturksnī jāziņo Saeimas Budžeta un finanšu komisijai.

Igaunijas piena pārstrādes uzņēmuma Agrone mātes sabiedrība Falber Investments vienojusies iegādāties Rīgas piena kombināta grupu, kurā ietilpst arī Valmieras piens. Darījuma pabeigšana ir atkarīga no Igaunijas un Latvijas konkurences iestāžu apstiprinājuma, un līdz tam abi uzņēmumi turpinās darboties neatkarīgi. Darījuma finanšu nosacījumi netika izpausti.

Latvijas Aizsardzības ministrija izstrādājusi grozījumus Nacionālās kiberdrošības likumā, kas radītu tiesisko ietvaru drošības pētniekiem piekļūt informācijas sistēmām, lai identificētu ievainojamības, nepārslogojot sistēmu vai neapdraudot drošību. Regulējums attiektos uz būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzējiem un kritiskās infrastruktūras operatoriem. Priekšlikums radies pēc 2026. gada tiesas lietas, kurā izgudrotājam Raimondam Skurulam piesprieda 4290 eiro sodu par ievainojamības ziņošanu CSDD; sabiedriskā apspriešana ilgst līdz augusta beigām.

Centrālā statistikas pārvalde augusta trešajā nedēļā pirmo reizi publiskoja to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kas eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē no tām, pamatojoties uz jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Grozījumi uzliek VID pienākumu nodot šos datus CSP publiskošanai, atkāpjoties no nodokļu noslēpuma aizsardzības. Sarakstu plānots atjaunot ik mēnesi.

No 19. augusta spēkā stājušies grozījumi, ar kuriem nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšana no Ekonomikas ministrijas nodota nozares asociācijai LANĪDA. Reģistrācija kļūst pilnībā elektroniska un ātrāka, savukārt reģistrācijas un uzraudzības maksa – 40 eiro – un profesionālās prasības paliek nemainīgas. LANĪDA nevarēs piekļūt nodokļu vai sodāmības datiem.

Žurnāla Jurista Vārds sarunā ar zvērinātu advokāti Katrīni Pļaviņu-Miku un iepirkumu speciālisti Āriju Vecmani runāts par desmitgades lielāko publisko iepirkumu regulējuma reformu, kas vērsta uz ātrāku un lētāku iepirkuma procesu.

Saeimā ārkārtas sēdē steidzamības kārtā izskatītas Nacionālās drošības likuma izmaiņas, kas ļautu uz laiku rekvizēt privātīpašumā esošu nekustamo īpašumu, ja tas nepieciešams karadarbības radīta apdraudējuma gadījumā. Sākotnējais rekvizīcijas termiņš būtu 14 dienas, ko Ministru kabinets varētu pagarināt, un par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem paredzēta kompensācija īpašniekiem. Runa ir tikai par ārkārtas pilnvarām kara draudu gadījumā, nevis par īpašuma nacionalizāciju miera laikā.

No 19. augusta stājas spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, atceļot astoņus gadus spēkā bijušo patēriņa kredītu reklāmas aizliegumu un ieviešot atbildīgas reklamēšanas principu. Reklāmās obligāts brīdinājums par aizņemšanās izmaksām, aizliegts radīt iespaidu par vieglu kredīta pieejamību. Par pārkāpumiem PTAC var piemērot sodu līdz 300 000 eiro.

19. augustā spēkā stājušies Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma grozījumi, kas nosaka, ka par preces izņemšanu no sortimenta piegādātājs jābrīdina vismaz 30 dienas iepriekš, ievieš skaidrākus piegādes prognožu noteikumus un ierobežo vienpusēju sankciju piemērošanu, ja neizpilde nepārsniedz 10% no prognozes. Par regulārām svaigu dārzeņu un ogu piegādēm mazumtirgotājiem jānorēķinās 20 dienu laikā. KP aicina tirgus dalībniekus pārskatīt sadarbības līgumus.

Mazumtirdzniecības tīkls Mere tika slēgts pēc tam, kad ES 21. sankciju paketē tika iekļauts Krievijas uzņēmējs Sergejs Šneiders, kuram caur SIA Latprodukti piederēja tīkla pārvaldītājs. Finanšu izlūkošanas dienests 6. augustā izdeva vispārīgu administratīvo aktu, kas ļauj piegādātājiem bez atsevišķas atļaujas atgūt savas preces, kas atrodas sankcionēto uzņēmumu rīcībā, to saskaņojot ar Pārtikas un veterināro dienestu un citām iestādēm. Sankcijas nemaina sankcionēto uzņēmumu maksājumu saistības pret piegādātājiem, tomēr norēķini jāveic atbilstoši sankciju kārtībai.

Saistībā ar gaidāmo "airBaltic" finanšu stabilizācijas likumu Ministru prezidents norādījis, ka Saeimai jāpieņem principiāls lēmums, vai valsts turpinās saglabāt īpašnieka lomu aviokompānijā, ņemot vērā tās finansiālās grūtības un nepieciešamos papildu ieguldījumus.