Komerctiesības

Eiropas Savienības Tiesa 2026. gada 3. septembrī lietā C-798/24 (Jautiva), kas ierosināta pēc 17 akciju sabiedrības mazākuma akcionāru pieteikuma Satversmes tiesā, atzina, ka ES tiesības neprasa akcionāru reģistra informācijas publisku pieejamību un ka VDAR nepieļauj regulējumu, kas paredz visu akcionāru personas datu (identitāte, kontakti, akciju skaits, balsstiesības) atklāšanu ikvienam. Tiesa norādīja, ka komercdarbības caurskatāmības, NILLTPFN un sankciju mērķi nepamato vispārēju publisku piekļuvi, jo dati var tikt saglabāti un izplatīti. Tagad Satversmes tiesa vērtēs Latvijas akcionāru datu atklāšanas regulējuma atbilstību Satversmei; sagaidāmi grozījumi Komerclikumā un Uzņēmumu reģistra regulējumā. Klientus pārstāvēja COBALT (L. Liepa, G. Šantare, M. Aktumane).

Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas pēc publiskās apspriešanas nodoti starpinstitūciju saskaņošanai. Paredzēts paplašināt dividenžu definīciju (likvidācijas kvota, atlīdzība par akciju atpirkšanu), ieviest transfertcenu korekciju savstarpējas koriģēšanas mehānismu, noteikt atliktā UIN maksāšanas brīdi par nosacītajām dividendēm reorganizācijas gadījumā, izslēgt darbinieku akciju plānus no pašu kapitāla samazinājuma aprēķina un mīkstināt procentu maksājumu atskaitīšanas nosacījumus, piemērojot neto procentu aprēķinu. Regulējums saskaņots arī ar Sociālā uzņēmuma likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, lai precizētu regulējumu un novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu. Paplašināta dividenžu definīcija (ietverot likvidācijas kvotu un atlīdzību par akciju atpirkšanu), ieviests transfertcenu korekcijas mehānisms, kas ļauj samazināt apliekamo bāzi, ja saistītās personas ienākums koriģēts, precizēti nosacītu dividenžu atliktā maksājuma noteikumi reorganizācijās un procentu atskaitīšanas nosacījumi, kā arī normas par darbinieku akciju programmām un sociālajiem uzņēmumiem. Publiskā apspriešana noslēgusies, projekts nodots saskaņošanai.

Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Satversmes tiesas jautājumiem lietā, ko ierosinājuši 17 dažādu akciju sabiedrību mazākuma akcionāri, atzina, ka Direktīva 2017/1132 neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrības akcionāriem. Latvijas regulējums, kas paredz internetā bez ierobežojumiem publiskot akcionāru vārdu, personas kodu, adresi, e-pastu, akciju skaitu un balsstiesības, ir nopietna iejaukšanās pamattiesībās un neatbilst Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, ja piekļuvei nav nosacījumu (piemēram, leģitīmas intereses pierādīšanas). Tiesa norādīja uz mazāk ierobežojošām alternatīvām – piekļuvi pēc leģitīmas intereses vai publiskošanu tikai par sankcionētām personām.

Eiropas Savienības Tiesa prejudiciālā nolēmumā pēc Satversmes tiesas jautājumiem atzina, ka ES tiesības neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrības akcionāriem, tostarp mazākuma akcionāriem, un ka Latvijas regulējums – likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.15 panta otrās daļas b) punkts, kas paredz akcionāru datu publiskošanu reģistra publiskajā daļā, – nesniedz pietiekamas garantijas pret ļaunprātīgu izmantošanu, jo dati pieejami masveida lejupielādei neidentificētiem lietotājiem. Tiesa norādīja uz mazāk ierobežojošiem risinājumiem, piemēram, piekļuvi pēc leģitīmas intereses pārbaudes. Tagad Satversmes tiesai jālemj par normas atbilstību Satversmei.

Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka ES tiesības neprasa publiskot akcionāru personas datus internetā, un Latvijas prasība brīvi pieejamā un lejupielādējamā veidā publicēt akcionāru vārdus, personas kodus, adreses un līdzdalības datus pārkāpj Pamattiesību hartā garantētās tiesības uz privātumu un datu aizsardzību. Pasākums nav ne piemērots, ne nepieciešams atklātas uzņēmējdarbības vides mērķim, un Latvijā trūkst pietiekamu garantiju pret datu ļaunprātīgu izmantošanu.

Finanšu ministrija izstrādājusi grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, nosakot jaunus sliekšņus ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai: pienākums attieksies uz sabiedrībām un koncerna mātes sabiedrībām ar neto apgrozījumu virs 450 milj. eiro un vidējo darbinieku skaitu virs 1000. Tie paši kritēriji attieksies uz nefinanšu informācijas atklāšanu vadības ziņojumā; brīvprātīga EK standartu piemērošana jānorāda vadības ziņojumā. Publiskā apspriešana līdz 2026.gada 14.septembrim.

Finanšu ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi likumprojektu "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", pārņemot ES Direktīvu 2026/470 par ilgtspējas informācijas atklāšanu. Ilgtspējas ziņojums vadības ziņojumā būs jāiekļauj tikai sabiedrībām ar neto apgrozījumu virs 450 milj. eiro un vidēji vairāk nekā 1000 darbiniekiem; tie paši kritēriji attieksies uz ziņošanu par būtiskiem nemateriālajiem resursiem. Uzņēmumiem, kas ziņo brīvprātīgi pēc ES standartiem, tas būs jānorāda vadības ziņojumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2026. gada 14. septembris.

Jurists Jānis Danga-Guobis (Leinonen) skaidro, vai ar prokūristu jāslēdz atsevišķs līgums. Prokūra saskaņā ar Komerclikuma 34.pantu ir komerciāls pilnvarojums slēgt darījumus komersanta vārdā, taču pats prokūrista statuss neuzliek pienākumu noslēgt atsevišķu rakstveida līgumu – jānošķir prokūra no tiesiskajām attiecībām, kas ir prokūrista faktisko pienākumu pamatā, un uzņēmums var izvēlēties piemērotāko modeli. Raksts maksas.

MKD izsludināja konferenci "Maksātnespējas transformācija" 2026. gada 9. septembrī Tieslietu ministrijā (10.00–14.30, ar tiešraidi YouTube), kas notiek pirms dienesta darbības izbeigšanas 30. septembrī un funkciju nodošanas Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai no 1. oktobra. Četras paneļdiskusijas: garantiju fonda izmaksas un procesa finansēšana; maksātnespējas uzraudzība un AML prasības; Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) attīstība; valdes locekļu atbildības efektivitāte kā kreditoru aizsardzības instruments. Piedalās MKD direktore Baiba Banga, TM pārstāvji, tiesneši, administratori un kreditoru pārstāvji.

TEGOS vecākais jurists Kaspars Treilibs skaidro 2025. gada 3. decembrī pieņemtos NILLTPFN likuma grozījumus, kuru normas par patieso labuma guvēju (PLG) datiem stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā, ieviešot Direktīvas (ES) 2024/1640 prasības. Turpmāk Uzņēmumu reģistrā par katru PLG jānorāda visas viņa valstspiederības un jaunais elements – kontroles apjoms – papildus identifikācijas datiem, pastāvīgās dzīvesvietas valstij un kontroles veidam. UR līdz 2026. gada 31. decembrim automātiski reģistrēs kontroles apjomu, ja to var noteikt no esošajiem datiem (piem., dalībnieka statusa); pārējos gadījumos informācija jāiesniedz pašam subjektam. No 1. jūlija PLG var lūgt ierobežot datu publisku pieejamību, ja atklāšana rada kaitējuma risku.

Zelma Rence (ZAB Eversheds Sutherland Bitāns) skaidro dalībnieka un akcionāra tiesības pieprasīt valdei informāciju par sabiedrības darbību. Saskaņā ar Komerclikumu šīs tiesības ir katram dalībniekam/akcionāram neatkarīgi no daļu apmēra (atsauce uz Senāta 2018.gada nolēmumu), taču to apjoms SIA un AS atšķiras; rakstā aplūkots, ko var pieprasīt, kad valde drīkst atteikt un kāda ir procedūra. Raksts maksas.

Augstākā tiesa augustā judikatūras klasifikatoros pievienojusi 24 Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumus. Uzņēmējiem būtiskākās tēzes: dzīvokļa vai mājas izīrēšana dzīvošanai nav saimnieciskā darbība NĪN likmes piemērošanai (SKA-83/2026); Konkurences padomei tiesiskais pienākums jāpamato ar lietderības un samērīguma apsvērumiem, un platformas procesu pārstrāde var pamatot pagaidu aizsardzību (SKA-734/2026); licencētai maksājumu iestādei neregulētā iepirkumā ir rīcības brīvība vērtēt pretendentu reputāciju, ievērojot patvaļas aizlieguma un vienlīdzības principus (SKA-87/2026); kreditoram sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra procesā subjektīvās publiskās tiesības ir tikai Komerclikumā paredzēto procesuālo tiesību (pieteikums par likvidatora iecelšanu) apjomā (SKA-744/2026); iestāde nedrīkst formāli noraidīt lūgumu izmantot citu saziņas kanālu e-adreses vietā (SKA-685/2026).

Ogres novada pašvaldība plāno kapitālsabiedrību un iestāžu reorganizāciju, nododot dzīvojamo māju pārvaldīšanu privātajam sektoram, jo pēc četru pašvaldību apvienošanas vairākas struktūras veic vienādas funkcijas dažādās teritorijās. Pēc reorganizācijas ūdensapgādi, siltumapgādi un māju pārvaldīšanu nodrošinās trīs specializēti uzņēmumi; SIA "Ogres namsaimnieks" kapitāla daļas paredzēts pārdot atklātā konkursā, līdz 20 % rezervējot uzņēmuma darbiniekiem. Ūdensapgāde un siltumapgāde paliek pašvaldības kontrolē kā stratēģiska infrastruktūra.

Artūrs Ševčuks un Elīna Rišmite analizē valdes locekļu civiltiesisko atbildību sabiedrības likvidācijas procesā. Amata pilnvaru izbeigšanās neizbeidz atbildību par pilnvaru laikā pieļautajām darbībām vai bezdarbību: pēc Komerclikuma 169.panta valdes locekļi atbild solidāri par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja nepierāda, ka rīkojušies kā krietni saimnieki vai labā ticībā izpildījuši likumīgu dalībnieku lēmumu. Likvidācijas uzsākšana no šādām prasībām neatbrīvo. Raksts maksas.

Senāta Krimināllietu departaments izbeidzis kriminālprocesu lietā par lielas mantas piesavināšanos, atzīstot, ka strīds starp komersantiem par vācu uzņēmuma precēm ir civiltiesisks, nevis noziedzīgs nodarījums. Saskaņā ar piemērojamām Vācijas tiesību normām īpašumtiesības uz preci pārgāja pie saņēmēja piegādes brīdī, tāpēc viņš rīkojās ar savu, nevis svešu mantu. Lieta tagad nododama izskatīšanai civillietu kārtībā.

FID atgādina, ka pēc ES sankciju piemērošanas veikalu tīklam "MERE" (saistībā ar Sergeju Šneideru) piegādātāji kopš 6. augusta izdotā vispārīgā administratīvā akta var atgūt savas preces no veikaliem bez atsevišķa FID saskaņojuma, ja tiek ievēroti sankciju nosacījumi. Preces, kas zaudējušas ekonomisko vērtību, jāapstrādā saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem, tostarp pārtikas drošības prasībām. Process praktiski sākās 7. augustā.

Konkurences padome saņēmusi AIBE pārtika SIA apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār SIA LAUMIŅA 1, kas pārvalda trīs mazumtirdzniecības veikalus Viļānos. Lēmums jāpieņem mēneša laikā (līdz 21. septembrim), ar iespēju to pagarināt padziļinātai izpētei līdz 21. novembrim; ieinteresēto personu viedokļi gaidāmi līdz 3. septembrim. AIBE plāno turpināt darbību bez būtiskām izmaiņām sortimentā un personālā.

Latvijas Vēstnesī 25. augustā publicēts likums, kas ļauj valstij kā akcionāram, kreditoram un obligāciju turētājam īstenot līdz četriem finanšu stabilizācijas pasākumiem AS "Air Baltic Corporation" labā — pagarināt 30 miljonu eiro valsts aizdevuma termiņu, kapitalizēt to pašu kapitālā, konvertēt līdz 50 miljoniem eiro valsts obligāciju vai iegādāties jaunas obligācijas līdz 30 miljoniem eiro. Lēmumu par konkrētu pasākumu pieņem Ministru kabinets, un par izpildi reizi ceturksnī jāziņo Saeimas Budžeta un finanšu komisijai. Likums stājās spēkā 26. augustā.

Datu valsts inspekcija skaidro, kā datu pārziņiem jārīkojas, informējot cilvēkus par personas datu aizsardzības pārkāpumu, izmantojot par piemēru vasarā notikušo CSDD incidentu, kurā tika apdraudēti aptuveni 1,2 miljonu cilvēku dati. DVI norāda, ka masveida gadījumos pieļaujama publiska paziņošana (mājaslapā, medijos) individuālu vēstuļu vietā, ja tas nesamērīgi apgrūtinātu pārzini. Paziņojumā jānorāda, vai un kādi dati skarti, riski un ieteicamā rīcība.

Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi kārtību, kā rīkoties ar līdzekļiem, kas palikuši bankas slēgtos kontos pēc klienta attiecību izbeigšanas. Klientam būs pieci gadi, lai pieprasītu savus līdzekļus, pēc tam tiesības izbeidzas un nauda 30 dienu laikā nonāk valsts budžetā, izņemot gadījumus, kad uz līdzekļiem attiecas aresti vai piedziņa. Uz 2025. gada sākumu šādos kontos bija apmēram 26,8 miljoni eiro.

Raksts skaidro, ka izdevumus, kas radušies pirms uzņēmuma reģistrācijas Komercreģistrā, sākotnēji no saviem līdzekļiem sedz dibinātāji, jo saskaņā ar Komerclikumu sabiedrība par juridisku personu kļūst tikai pēc reģistrācijas. Rēķini, kas izrakstīti pirms reģistrācijas, automātiski nav uzskatāmi par uzņēmuma rēķiniem, taču pēc reģistrācijas sabiedrība var atlīdzināt pamatotus dibināšanas izdevumus, ja tas paredzēts dibināšanas dokumentos. Autore uzsver, ka ar čekiem un rēķiniem vien nepietiek — jānoskaidro, kas faktiski sedz izmaksas un vai tās tieši saistītas ar uzņēmuma dibināšanu.

Konkurences padome 13. augustā saņēmusi ziņojumu par SIA "Petrol Property" un AS "VIADA Baltija" apvienošanos, iegūstot ietekmi pār bijušās "Circle K" franšīzes degvielas uzpildes staciju "Priežkalni 2" Jumpravas pagastā. KP vērtēs ietekmi uz degvielas mazumtirdzniecības tirgu attiecīgajā apkārtnē; viedokļus aicināts sniegt līdz 31. augustam.

Konkurences padome saņēmusi paziņojumu par SIA "Petrol Property" un SIA "VIADA Baltija" apvienošanos saistībā ar izšķirošas ietekmes un izmantošanas tiesību iegūšanu pār degvielas uzpildes staciju Jumpravas pagastā. Padomei jālemj, vai darījums atbilst konkurences noteikumiem.

Saeima 20. augustā ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas ļauj valstij pagarināt aizdevumu atmaksas termiņus un konvertēt valsts aizdevumu un obligāciju prasījumus pret "airBaltic" kapitālā. Likums paredz valsts tiesības iegādāties līdz 30 miljoniem eiro jaunas sabiedrības obligācijas un konvertēt līdz 50 miljoniem eiro esošo obligāciju prasījumu, konkrētos lēmumus pieņemot Ministru kabinetam. Par pasākumu īstenošanu valdībai vismaz reizi ceturksnī jāziņo Saeimas Budžeta un finanšu komisijai.

Konkurences padome 6. augustā atļāvusi SIA Hipocredit Group iegūt 100% kapitāldaļu un izšķirošu ietekmi pār nebanku kreditētāju AS Hipocredit. Abi uzņēmumi darbojas hipotekārās kreditēšanas tirgū - aizdevumu izsniegšanā pret nekustamā īpašuma, meža un lauksaimniecības zemes ķīlu. KP secinājusi, ka darījums būtiski nemainīs tirgus struktūru un neierobežos konkurenci.

Igaunijas piena pārstrādes uzņēmuma Agrone mātes sabiedrība Falber Investments vienojusies iegādāties Rīgas piena kombināta grupu, kurā ietilpst arī Valmieras piens. Darījuma pabeigšana ir atkarīga no Igaunijas un Latvijas konkurences iestāžu apstiprinājuma, un līdz tam abi uzņēmumi turpinās darboties neatkarīgi. Darījuma finanšu nosacījumi netika izpausti.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LAT) aicina Finanšu ministriju atzīt ar starptautiskajām sankcijām saistītos zaudējumus par force majeure apstākļiem, ļaujot tos norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus bez uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas. Ja piegādātājiem jānoraksta aptuveni 1,8 miljonu eiro nesamaksāto preču parādi kā bezcerīgus, spēkā esošais regulējums var uzlikt papildu nodokli aptuveni 25% apmērā no nenosegtās summas. LAT prezidents Henriks Danusēvičs skaidro, ka bez izmaiņām piegādātāji zaudē ne tikai parādu, bet arī maksā nodokli par to.

Konkurences padome 14. augustā saņēmusi SIA "VITA mārkets" apvienošanās ziņojumu par nomas tiesību iegūšanu uz bijušā "Sky" veikala telpām Siguldas šosejā 8, Berģos, kur plānots atvērt "ELVI" veikalu. Lēmums par darījuma atļaušanu jāpieņem mēneša laikā, ieinteresētās puses aicinātas paust viedokli līdz 26. augustam.

Konkurences padome saņēmusi SIA "VITA mārkets" paziņojumu par nodomu iegūt izmantošanas tiesības pār bijušo "Sky" veikala telpām Berģos, Siguldas šosejā, lai tur atvērtu jaunu "ELVI" veikalu.

Mazumtirdzniecības tīkls Mere tika slēgts pēc tam, kad ES 21. sankciju paketē tika iekļauts Krievijas uzņēmējs Sergejs Šneiders, kuram caur SIA Latprodukti piederēja tīkla pārvaldītājs. Finanšu izlūkošanas dienests 6. augustā izdeva vispārīgu administratīvo aktu, kas ļauj piegādātājiem bez atsevišķas atļaujas atgūt savas preces, kas atrodas sankcionēto uzņēmumu rīcībā, to saskaņojot ar Pārtikas un veterināro dienestu un citām iestādēm. Sankcijas nemaina sankcionēto uzņēmumu maksājumu saistības pret piegādātājiem, tomēr norēķini jāveic atbilstoši sankciju kārtībai.

Njord Law skaidro, kas ārvalstu būvniecības komersantiem jānokārto, pirms uzsākt būvdarbus Latvijā, tostarp obligāto reģistrēšanos Būvkomersantu reģistrā un ārvalstu speciālistu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas kārtību. Raksts pievēršas arī publisko projektu klasifikācijas prasībām, darbinieku norīkošanas noteikumiem un nodokļu aspektiem, ar kuriem jārēķinās pārrobežu būvuzņēmējiem.

Konkurences padome 7. augustā saņēmusi SIA "AMIC Latvia" apvienošanās ziņojumu par tās degvielas uzpildes staciju un Olaines naftas bāzes, ko šobrīd nomā AS "VIADA Baltija", izmantošanas tiesību pārņemšanu. Iesniedzēja norāda, ka pušu darbība nepārklājas un ietekmētu tirgu nav. Viedokļus var sniegt līdz 26. augustam.

Konkurences padome saņēmusi paziņojumu par SIA "AMIC Latvia" nodomu iegūt izmantošanas tiesības pār AS "VIADA Baltija" nomātajiem degvielas uzpildes staciju aktīviem. Padomei jāizvērtē, vai darījums neietekmēs konkurenci degvielas mazumtirdzniecības tirgū.

Konkurences padome atļāvusi SIA "FIRMA MADARA 89" pārņemt nomas tiesības uz bijušā veikala "Sky" telpām Kārļa Ulmaņa gatvē 122, Rīgā, kur tiks atvērts "top!" veikals. KP secinājusi, ka darījums būtiski neietekmēs konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū.

Valdība apstiprinājusi grozījumus, kas paplašina lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības garantiju programmu, ļaujot bankām pārstrukturēt līdz 50% no aizdevuma pamatsummas ar valsts garantijas segumu līdz 750 000 eiro vienam saņēmējam. Garantijas prēmija būs aptuveni 0,5% gadā, un programmai novirzīti aptuveni 3 miljoni eiro no Lauku attīstības programmas.

Konkurences padome apstiprinājusi SIA "FIRMA MADARA 89" darījumu par izmantošanas tiesību iegūšanu pār konkrētiem komercaktīviem, secinot, ka tas būtiski neietekmēs konkurenci attiecīgajā tirgū.

AirBaltic obligāciju turētāji piekrita kapitalizēt procentu maksājumus, kas bija jāveic 14. augustā un 14. novembrī, tos pieskaitot pamatsummai, nevis izmaksājot skaidrā naudā — tā valsts aviokompānija izvairījās no maksātnespējas pasludināšanas. Investori arī uz laiku, līdz 14. novembrim, atteicās no minimālās likviditātes prasībām. Ceturkšņa procentu maksājumi sasniedz 13,775 miljonus eiro, savukārt 2024. gada obligāciju emisija bija 380 miljoni eiro ar 14,5% likmi.

Latvijas Aviācijas profesionāļu arodbiedrība (LAP) pieprasa no airBaltic sociālo garantiju līgumu darbiniekiem, kurus varētu skart plānotā flotes optimizācija un iespējamā darbinieku skaita samazināšana. Arodbiedrība arī pieprasa piekļuvi uzņēmuma biznesa plānam, jo konsultācijas 14. augustā neizdevās, un noraidīja pārāk plašo konfidencialitātes vienošanos, ko piedāvāja aviokompānija. Pēc Darba likuma darba devējam kolektīvās atlaišanas gadījumā jākonsultējas ar darbinieku pārstāvjiem par sociālajām garantijām atlaistajiem.

Saistībā ar gaidāmo "airBaltic" finanšu stabilizācijas likumu Ministru prezidents norādījis, ka Saeimai jāpieņem principiāls lēmums, vai valsts turpinās saglabāt īpašnieka lomu aviokompānijā, ņemot vērā tās finansiālās grūtības un nepieciešamos papildu ieguldījumus.