Finanšu pakalpojumi

Latvijas Tirgotāju asociācija iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un valdībai protestu pret Ekonomikas ministrijas virzītajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Asociācija par nesamērīgu uzskata sodu sistēmu – līdz 4 % no apgrozījuma vai 300 000 eiro – un kritizē nenoteiktus jēdzienus ("saprātīga cena", "saprātīgs termiņš" remontam un rezerves daļām), kas radot patvaļīgas piemērošanas risku no PTAC puses, kā arī mazo izplatītāju atbildību par trešo valstu ražotāju precēm. LTA piedāvā mazajiem uzņēmumiem noteikt fiksētu sodu griestus 1000 eiro apmērā un pieeju "vispirms konsultē".

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs informē par iespējamu drošības incidentu Attālinātās statistikas datu ievākšanas sistēmā (ASDIS, C klases sistēma). Skarta 697 uzņēmumu pārstāvju un 34 PTAC amatpersonu kontaktinformācija (vārds, e-pasts, tālrunis) – galvenokārt licencēto patērētāju kreditētāju, parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju un komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzēju kontakti, kas lielākoties jau pieejami publiskos reģistros. Uzņēmumu iesniegtie uzraudzības dati nav skarti; sistēma slēgta, lietotāji informēti.

Satversmes tiesa 2026. gada 2. septembrī sāka izskatīt lietu Nr. 2025-23-01 par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma 4. panta pirmās daļas 2. un 5. punkta, 5. panta pirmās daļas 2. punkta un otrās daļas atbilstību Satversmes 1. pantam un 105. pantam. Pieteikumu iesniedzis licencēts parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs, kas iegādājas un ārpustiesas kārtībā atgūst parādus; tas uzskata, ka normas pārmērīgi paplašina atbrīvošanas loku un būtiski samazina parādu portfeļa vērtību, aizskarot īpašuma tiesības un tiesiskās paļāvības principu. Lieta tiek izskatīta rakstveida procesā; nolēmums jāpieņem 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes.

Satversmes tiesa sākusi vērtēt, vai Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normas, kas ļauj atbrīvot personu no daļas saistību, ja ienākumi un parādi nepārsniedz likumā noteiktos sliekšņus un persona atbilst sociālajiem kritērijiem, atbilst Satversmei. Pieteikumu iesnieguši parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji, kas iegādājas un ārpustiesas kārtībā atgūst parādus; tie norāda, ka 2025. gada 21. janvārī spēkā stājušies grozījumi būtiski paplašinājuši atbrīvojamo personu loku un samazinājuši par tirgus cenu iegādāto parādu portfeļu vērtību, aizskarot īpašuma tiesības un tiesisko paļāvību. Lieta tiek skatīta rakstveida procesā, nolēmums – 30 dienu laikā pēc sēdes.

Krievu valodā publicēts raksts par Satversmes tiesā uzsākto lietu par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normām, kas pēc 2025. gada 21. janvāra grozījumiem ļauj plašākam personu lokam tikt atbrīvotam no saistībām, ja ienākumi un parādi nepārsniedz likumā noteiktos sliekšņus un persona atbilst sociālajiem kritērijiem. Pieteikumu iesnieguši parādu atgūšanas uzņēmumi, kas parādus iegādājušies par tirgus cenu, uzskatot, ka normas būtiski samazina to portfeļu vērtību un pārkāpj īpašuma tiesības un tiesiskās paļāvības principu. Nolēmums – 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes.

Tieslietu ministrija virza grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā: ja kredītiestāde vai finanšu iestāde izbeidz attiecības ar ārvalstu rezidentu vai juridisko personu un slēdz kontu, bet klients piecu gadu laikā neizmanto tiesības izņemt līdzekļus, tie kļūst piekritīgi valstij. Regulējums neattiecas uz Latvijas rezidentiem – fiziskām personām, kā arī uz iesaldētiem, arestētiem vai apķīlātiem līdzekļiem. 2025. gada sākumā kredītiestādēs bija 39 136 slēgti konti ar aptuveni 26,8 milj. eiro; līdzekļus iecerēts novirzīt riska grupas bērnu un jauniešu atbalstam.

E-konsultācija par neskaidru īres rēķinu ("1,00 × 111,260 mēn. = 111,26 EUR"): visticamāk, kļūdaini norādīta mērvienība – 111,26 ir platība kvadrātmetros, bet 1,00 eiro – maksa par m² mēnesī. Atsauces uz Grāmatvedības likuma 6. un 11. pantu (patiesa, saprotama un izsekojama informācija), MK noteikumu Nr. 877 32.–33. punktu (pakalpojuma apraksts, mērvienība, daudzums, cena) un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3. pantu. Ieteikts rakstveidā pieprasīt izīrētājam skaidrojumu 15 darbdienu laikā un neskaidrību gadījumā vērsties PTAC; maksājumu neaizturēt bez pārbaudīta aprēķina.

TEGOS vecākais jurists Kaspars Treilibs skaidro 2025. gada 3. decembrī pieņemtos NILLTPFN likuma grozījumus, kuru normas par patieso labuma guvēju (PLG) datiem stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā, ieviešot Direktīvas (ES) 2024/1640 prasības. Turpmāk Uzņēmumu reģistrā par katru PLG jānorāda visas viņa valstspiederības un jaunais elements – kontroles apjoms – papildus identifikācijas datiem, pastāvīgās dzīvesvietas valstij un kontroles veidam. UR līdz 2026. gada 31. decembrim automātiski reģistrēs kontroles apjomu, ja to var noteikt no esošajiem datiem (piem., dalībnieka statusa); pārējos gadījumos informācija jāiesniedz pašam subjektam. No 1. jūlija PLG var lūgt ierobežot datu publisku pieejamību, ja atklāšana rada kaitējuma risku.

Latvijas Vēstnesī 1. septembrī (Nr. 167) publicēti Saeimas 20. augustā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājas spēkā 15. septembrī (daļa normu – 20. novembrī, valodas prasības jāizpilda līdz 2027. gada 30. jūnijam). Ieviestas jaunas definīcijas (kredīta devējs, kredīta starpnieks, atliktā maksājuma pakalpojums, sasaistīšanas prakse), aizliegts piedāvāt kredītu bez patērētāja skaidra pieprasījuma, pastiprināta maksātspējas vērtēšana, izmantojot pārbaudītus ienākumu datus un kredītinformācijas birojus, un noteikti saprātīgi pretimnākšanas pasākumi maksājumu kavējumu gadījumā. Lielajiem uzņēmumiem, kas sniedz atliktā maksājuma pakalpojumus, jāreģistrējas PTAC reģistrā; noteikti atlīdzības politikas ierobežojumi kreditoru darbiniekiem un starpniekiem un pagarināts atteikuma termiņš distances līgumos, ja nav sniegta informācija.

Latvijas Vēstnesī 1. septembrī publicēti Saeimas 20. augustā pieņemtie grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā, kas stājas spēkā 15. septembrī; jaunās 12. panta daļas – 2026. gada 20. novembrī. Fiziskām personām nostiprinātas tiesības saņemt kredītinformāciju par sevi un sekot līdzi savas kredītspējas vērtējumiem, kā arī reģistrēt biroja sistēmā atzīmi par atteikšanos no kredītu piedāvājumiem, kas redzama visiem biroja lietotājiem (kreditoriem); atzīmes atsaukums birojam jādzēš trīs dienu laikā.

Sorainen likumdošanas un tiesu prakses apskats par 11.–25. augustu. Būtiskākais uzņēmējiem: 19. augustā stājās spēkā grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā; 20. augustā Saeima 3. lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Kredītinformācijas biroju likumā, 2. lasījumā – grozījumus Reklāmas likumā, Maksājumu pakalpojumu likumā u.c., ar kuriem patērētāju uzraudzība finanšu pakalpojumos no PTAC pāriet Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra; sagatavoti MK noteikumi par atliktā maksājuma pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju (reģistrācijas maksa 50 000 EUR) un patērētāju kreditēšanas grozījumi (Direktīva 2023/2225). Kontu reģistra noteikumos Maksātnespējas kontroles dienestu (likvidē 2026. gada 1. oktobrī) aizstāj Tieslietu ministrija; Advokatūras likuma grozījumi saīsina prakses prasību no 7 uz 5 gadiem. Apskatā arī Satversmes tiesas lieta 2026-13-01 par zaudējumu atlīdzību nepamatota mantas aresta gadījumā un Senāta spriedumi SKC-526/2026 un SKA-393/2026.

Sorainen zvērināts advokāts Rūdolfs Eņģelis, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzraudzības un kontroles komisijas priekšsēdētājs, intervijā LV portālam skaidro, ka pēc Moneyval novērtējuma kopējais NILLTF risku līmenis advokatūras sektorā ir samazinājies. NILLTPFN prasības attiecas uz mazāk nekā pusi praktizējošo advokātu; augstākie riski koncentrējas lielos komercdarījumos un darījumos ar līdzekļiem no sankcionētām jurisdikcijām. Kolēģija veic klātienes un attālinātas pārbaudes, ir pabeigts sektora risku novērtējums un atjaunotas iekšējās kontroles vadlīnijas; izaicinājumu radīs jaunā ES vienotā NILLTPFN regula un uzraudzības struktūra.

Intervija ar zvērinātu advokātu Eņģeli par advokatūras riskiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā pēc "Moneyval" novērtējuma. NILLTPFN prasības attiecas uz aptuveni 500 no 1400 advokātiem; lielākie riski ir lielos komercdarījumos, īpaši nekustamā īpašuma un skaidras naudas darījumos. Zvērinātu advokātu padome veic klātienes un attālinātas pārbaudes, kopš 2020. gada advokātiem obligāta ikgadēja kvalifikācijas celšana par NILLTPFN un sankcijām; 2026. gada pavasarī pabeigts jauns sektora riska novērtējums. Jaunā ES NILLTPFN regula un centralizētā uzraudzības iestāde prasīs papildu kapacitāti.

Zemkopības ministrs Uldis Augulis kritizē Latvijas Bankas izstrādātās vadlīnijas komercbankām par bioloģiskās daudzveidības ietekmes vērtēšanu lauksaimniecības un mežsaimniecības kreditēšanā, kas tapušas bez Zemkopības ministrijas un nozares organizāciju līdzdalības. Vadlīnijas klasificē saimnieciskās darbības kā labvēlīgas vai nelabvēlīgas bioloģiskajai daudzveidībai, kas var ierobežot kredītu pieejamību lauksaimniekiem un mežsaimniekiem un radīt papildu dokumentācijas prasības. Ministrs aicina vadlīnijas būtiski pārstrādāt sadarbībā ar nozari.

LV portāls skaidro patērētāju tiesības 14 dienu laikā bez pamatojuma atteikties no kredīta līguma, atmaksājot aizdoto summu un procentus 30 dienu laikā. Kreditors nedrīkst piemērot līgumsodu par atteikumu, izņemot nesegtas valsts nodevas. Izņēmumi attiecas uz aizdevumiem līdz 140 eiro, overdraftiem un bezprocentu kredītiem.

Tiesībsargs norāda, ka apdrošinātāji nedrīkst pieprasīt, un ārstniecības personas nedrīkst izsniegt pacienta pilnu medicīnisko vēsturi apdrošināšanas atlīdzības izvērtēšanai. Nododama drīkst būt tikai informācija, kas tieši attiecas uz konkrēto apdrošināšanas gadījumu, ievērojot datu minimizēšanas principu. Viedoklis skar apdrošināšanas sabiedrību praksi darbā ar klientu veselības datiem.

Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas sagatavotus likumprojektus, kas ievieš ES Direktīvu 2025/1 par apdrošinātāju atveseļošanu un noregulējumu. Apdrošināšanas sabiedrībām būs jāizstrādā atveseļošanas plāni, bet finansiālu grūtību gadījumā uzraugs varēs piemērot noregulējuma instrumentus — biznesa vai aktīvu pārdošanu, pagaidu iestādes izveidi vai saistību norakstīšanu. Izmaksas segs no Apdrošināšanas garantiju fonda, ko finansē licencētie apdrošinātāji.

Raksts skaidro ES rezidentu tiesības atvērt bankā pamatkontu pamata maksājumu pakalpojumu saņemšanai un nosacījumus, kad banka drīkst atteikt vai slēgt šādu kontu. Maksa par kontu nedrīkst pārsniegt vidējo tirgus likmju līmeni vairāk kā par 25%. Strīdu gadījumā patērētājs var vērsties PTAC vai finanšu ombudā.

Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi kārtību, kā rīkoties ar līdzekļiem, kas palikuši bankas slēgtos kontos pēc klienta attiecību izbeigšanas. Klientam būs pieci gadi, lai pieprasītu savus līdzekļus, pēc tam tiesības izbeidzas un nauda 30 dienu laikā nonāk valsts budžetā, izņemot gadījumus, kad uz līdzekļiem attiecas aresti vai piedziņa. Uz 2025. gada sākumu šādos kontos bija apmēram 26,8 miljoni eiro.

Saeima 20. augustā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ieviešot jaunu kredīta veidu — kapitāla atbrīvošanas kredītu, kas ļauj aizņemties pret nekustamo īpašumu, kas nav aizņēmēja deklarētā dzīvesvieta. Aizdevuma summa nedrīkstēs pārsniegt 70% no īpašuma tirgus vērtības, atmaksas termiņš var sasniegt 30 gadus, un aizņēmēja atbildība būs ierobežota tikai ar ieķīlāto īpašumu. Jaunais regulējums stāsies spēkā septembra vidū un vērsts uz Latvijas zemā kreditēšanas līmeņa (27,5% no IKP) palielināšanu.

Saeima 20. augustā pieņēma grozījumus patērētāju tiesību aizsardzības un kredītinformācijas jomas likumos, kas ļaus iedzīvotājiem reģistrēt kredītbirojos atteikumu no aizņemšanās, un kreditoriem šis lēmums būs jāievēro, izskatot pieteikumus. Likums arī ierobežo neatļautu kredītu piedāvāšanu, nosaka prasības attālinātai kreditēšanai un mākslīgā intelekta izmantošanas atklāšanai, kā arī ievieš jaunu mājokļa kapitāla aizdevuma produktu ar maksimālo apmēru 70% no īpašuma vērtības. Grozījumi paplašina arī prasības kredītu starpniekiem un lielajiem atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Konkurences padome 6. augustā atļāvusi SIA Hipocredit Group iegūt 100% kapitāldaļu un izšķirošu ietekmi pār nebanku kreditētāju AS Hipocredit. Abi uzņēmumi darbojas hipotekārās kreditēšanas tirgū - aizdevumu izsniegšanā pret nekustamā īpašuma, meža un lauksaimniecības zemes ķīlu. KP secinājusi, ka darījums būtiski nemainīs tirgus struktūru un neierobežos konkurenci.

Skaidrots pakalpojums STOP kredīts, ko caur Kredītinformācijas biroja portālu var aktivizēt ikviens, lai bloķētu iespēju uz sava vārda noformēt jaunu kredītu, tādējādi pasargājot sevi gan no pārsteidzīgas aizņemšanās, gan identitātes zādzības. Atzīmes noņemšanai paredzēta 72 stundu nogaidīšanas kārtība, lai novērstu krāpnieku spiedienu. Pienākums pildīt kredītsaistības pat krāpšanas gadījumā izriet no Civillikuma 1587. panta.

Raksts skaidro, ka riska apdrošināšanas (piemēram, īpašuma, auto) un dzīvības apdrošināšanas līgumu būtiskos nosacījumus var grozīt tikai abpusēji vienojoties. Līgumu var izbeigt, rakstiski vienojoties, un tas stājas spēkā 15 dienas pēc paziņojuma, kā arī gadījumos, kad zūd apdrošināmā interese vai mainās īpašnieks. Pārtraucot līgumu, neizmantotā prēmijas daļa tiek atmaksāta, ieturot 15% administratīvo izdevumu segšanai.

PTAC ziņo par pieaugošu skaitu iesniegumu, kas sagatavoti ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību un satur juridiski nepamatotus vai kļūdainus argumentus. Iestāde uzsver, ka MI nav juridisks konsultants un neuzņemas atbildību par sniegto informāciju, tāpēc aicina patērētājus pārbaudīt MI ieteikumus oficiālos avotos, īpaši jautājumos par termiņiem un finanšu saistībām.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) brīdina, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju iesniedz ar mākslīgo intelektu sagatavotas sūdzības, kurās bieži ir nopietnas kļūdas. PTAC norāda, ka MI var pārliecinoši formulēt tekstu, taču tam trūkst juridiskās kompetences — tiek minēti novecojuši normatīvie akti, nepareizi termiņi un juridiski nekorekti prasījumi pret uzņēmumiem vai tiesā. Iestāde iesaka izmantot MI tikai kā palīglīdzekli un nepaziņot sensitīvus datus bez izpratnes par to apstrādi.

No 19. augusta stājas spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, atceļot astoņus gadus spēkā bijušo patēriņa kredītu reklāmas aizliegumu un ieviešot atbildīgas reklamēšanas principu. Reklāmās obligāts brīdinājums par aizņemšanās izmaksām, aizliegts radīt iespaidu par vieglu kredīta pieejamību. Par pārkāpumiem PTAC var piemērot sodu līdz 300 000 eiro.

Finanšu ministrija un Latvijas Banka virza likumprojektus, kas ievieš ES direktīvas prasības par apdrošinātāju un pārapdrošinātāju darbības atjaunošanu un noregulējumu grūtību gadījumā – vispirms sabiedrībām jāizstrādā atveseļošanas plāni, bet, ja tas nav iespējams, noregulējuma iestāde varēs izmantot aktīvu pārdošanu, pagaidu iestādes izveidi vai saistību pārstrukturēšanu. Paredzēts arī izveidot apdrošināšanas aizsardzības fondu un vienkāršotu kārtību mazām, nesarežģītām sabiedrībām. Likumprojekti pagaidām iesniegti izskatīšanai valdībā.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā atceļ vispārējo kredīta reklāmas aizliegumu, aizstājot to ar konkrētām prasībām – reklāmām jābūt godīgām, skaidrām un jāsatur brīdinājums, kas aizņem vismaz 10% no reklāmas platības. Aizliegts arī parakstīt kredītlīgumus no pulksten 21.00 līdz 8.00 (iepriekš – no 23.00 līdz 7.00), un pastiprināta maksātspējas pārbaude, īpaši jauniešiem līdz 20 gadiem. Izmaiņas stājas spēkā 27. septembrī.

PTAC brīdina patērētājus, ka kredīta starpnieks pats kredītu neizsniedz un bieži piemēro komisijas maksu, savukārt kredīta līgums tiek slēgts ar kredīta devēju. Iestāde iesaka pirms sadarbības noskaidrot starpnieka partnerus un izmaksas, kā arī pārbaudīt, vai hipotekāro kredītu starpnieks ir reģistrēts PTAC uzturētajā reģistrā. Īpaši jāuzmanās, izvērtējot kredītu refinansēšanas piedāvājumus.

Finanšu uzņēmums Capitalia ar platformu "Intelia" sācis ikmēneša Latvijas uzņēmumu finanšu veselības indeksa publicēšanu, jūlijā izvērtējot vairāk nekā 3000 uzņēmumu. Vidējais rādītājs sasniedzis 87 no 100 punktiem, taču vairāk nekā ceturtdaļai konstatēti nodokļu parādi. Indekss varētu noderēt kreditoriem partneru maksātspējas riska izvērtēšanā.

Valdība apstiprinājusi grozījumus, kas paplašina lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības garantiju programmu, ļaujot bankām pārstrukturēt līdz 50% no aizdevuma pamatsummas ar valsts garantijas segumu līdz 750 000 eiro vienam saņēmējam. Garantijas prēmija būs aptuveni 0,5% gadā, un programmai novirzīti aptuveni 3 miljoni eiro no Lauku attīstības programmas.

Raksts skaidro, ka apdrošinātājam pirms polises noformēšanas jānoskaidro klienta vajadzības un jāsagatavo piedāvājums ar segtajiem riskiem, izņēmumiem, prēmiju un pašrisku, kā arī jāizsniedz līguma nosacījumi un salīdzināms produkta informācijas dokuments. Kopš 2026. gada 1. jūlija polisē skaidri jānorāda gan segtie, gan nesegtie riski, bet vienkāršotas valodas prasība nosacījumiem tiks ieviesta pakāpeniski 2027.–2028. gadā.