Analītika un viedokļi

Viedrakstā analizēts, kā ES vienotais MiCA regulējums maina kriptoaktīvu nozares vidi, un diskutēts par nodokļu amnestijas ieviešanu kriptoaktīviem Latvijā kā iespēju legalizēt iepriekš nedeklarētus ieguvumus. Autors norāda, ka globālie kriptodarījumu apjomi sasniedz desmitiem triljonu eiro, tāpēc skaidrs regulējums svarīgs gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai. Raksts aktuāls nodokļu plānošanas un kriptoaktīvu īpašniekiem.

Raksts analizē, cik pieļaujami Latvijas tiesiskajā sistēmā ir individuāli likumi, kas risina atsevišķus gadījumus, nevis nosaka vispārīgas normas, norādot, ka kopš neatkarības atjaunošanas pieņemti vismaz 117 šādi likumi.

Raksts apkopo Partiju finansēšanas likuma prasības ziedojumiem politiskajām partijām. Tas norāda, ka juridiskas personas nevar ziedot, ka par ziedojumu uzskatāma jebkura bezatlīdzības priekšrocība, tostarp pakalpojumi par zemāku cenu, un ka personām ar noteiktiem kriminālsodiem ziedošana ir liegta.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

Finanšu ministra padomnieks un 15. Saeimas deputāts Guntars Vītols TV24 raidījumā "Naudas cena" pauda, ka nodokļu celšana pašlaik nav plānota, bet var kļūt nenovēršama, ja valsts nesamazina budžeta izdevumus. Viņš norādīja, ka līdz 2030. gadam, kad beigsies īpašais aizņēmumu izņēmums aizsardzības jomā, budžets jābalansē, un izklāstīja divus iespējamos reformu virzienus - valsts pārvaldes strukturālās izmaiņas un izdevumu satura pārskatīšanu. Ja politiskā gatavība samazināt izdevumus netiks rasta, nodokļu celšana var kļūt par nepieciešamu risinājumu.

Konkurences padome pēc kokskaidu granulu tirgus izpētes secinājusi, ka cenu kāpumu (vidējā bāzes cena pieaugusi par ~73% no 2025. gada oktobra līdz 2026. gada augustam) izraisījusi vairāku faktoru kopība - augstākas izejvielu izmaksas, pieprasījuma pieaugums aukstā ziemā, eksporta kāpums un Baltkrievijas importa izbeigšanās - nevis saskaņota rīcība. KP nav konstatējusi pietiekamu pamatu aizdomām par tirgotāju saskaņotu rīcību un aicina ministriju turpināt tirgus uzraudzību. Publicēts 09.10.2026.

Analītiskā raksta autors brīdina, ka pārliecība par mākslīgā intelekta sagatavota līguma automātisku juridisko korektumu ir maldinoša — glīti noformēts teksts nenozīmē, ka tas aizsargā puses intereses. Papildu risks rodas, augšupielādējot līgumu ar komercinformāciju MI sistēmā, kas var apdraudēt konfidencialitāti.

Raksts analizē mākslīgā intelekta izmantošanas riskus grāmatvedībā un jautājumu, kam jāuzņemas atbildība par kļūdām, ko izraisījis MI rīku neuzmanīgs pielietojums. Uzsvērts, ka grāmatvedis nevar pilnībā paļauties uz automatizētu rezultātu un ir jāpatur profesionālā kontrole un atbildība par sagatavotajiem datiem.

Cobalt raksts skaidro robežu starp pieļaujamu kritiku un nelikumīgu komercreputācijas aizskārumu Latvijas tiesību izpratnē. Lai kritika būtu prettiesiska, tai jāietver nepatiesi faktu apgalvojumi vai nesamērīgi aizskaroši izteikumi; uzņēmumi var prasīt atsaukšanu un kompensāciju, smagākos gadījumos pastāv arī kriminālatbildības risks par neslavas celšanu.

Raksts (aiz maksas sienas) skaidro robežu starp pieļaujamu kritiku un uzņēmuma reputācijas aizskārumu — negatīva atsauksme vai konkurenta izplatīta informācija var kaitēt klientu uzticībai, taču ne katrs kritisks izteikums ir prettiesisks.

Autors kritizē Saeimā virzīto jauno kriminālatbildības regulējumu par karteļa vienošanām publiskajos iepirkumos, uzskatot, ka mēģinājums ātri, pirms vēlēšanām, sarežģītu uzņēmējdarbības un tiesību problēmu risināt ar vienu jaunu kriminālpantu var radīt ilgtermiņa sekas valsts pārvaldei, tiesu sistēmai un uzņēmējdarbības videi. Viņaprāt, populistiska likumdošana var izraisīt vairāk juridiskas neskaidrības, nekā atrisina.

Viedokļraksts (aiz maksas sienas) apspriež iespējamu regulējuma maiņu, kas mazos uzņēmumus atbrīvotu no obligātas revīzijas prasības — eksperte norāda, ka šāda atvieglojuma dotais izmaksu ietaupījums praksē nebūtu īpaši liels.

Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē 7.septembrī notika ikgadējā "Septembra saruna par starptautiskajām tiesībām", kurā viesprofesors Mārtiņš Paparinskis kā ANO Starptautisko tiesību komisijas loceklis un īpašais referents runāja par valsts amatpersonu imunitāti no ārvalstu kriminālās jurisdikcijas un vispārējiem tiesību principiem. Pasākumā tika pasniegta arī Kristīnes Krūmas piemiņas stipendija fakultātes maģistrantam.

Rīgas Juridiskā augstskola (RGSL) profesors Dr. Marks Leizers izveidojis piecas bezmaksas YouTube lekciju sērijas juristiem, studentiem un politikas veidotājiem par digitālo regulējumu, tostarp par maldinošu dizainu (dark patterns), mākslīgo intelektu, VDAR kritisku analīzi un gaidāmo ES Digitālās godīguma aktu.

Intervija ar zvērinātu advokātu Eņģeli par advokatūras riskiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā pēc "Moneyval" novērtējuma. NILLTPFN prasības attiecas uz aptuveni 500 no 1400 advokātiem; lielākie riski ir lielos komercdarījumos, īpaši nekustamā īpašuma un skaidras naudas darījumos. Zvērinātu advokātu padome veic klātienes un attālinātas pārbaudes, kopš 2020. gada advokātiem obligāta ikgadēja kvalifikācijas celšana par NILLTPFN un sankcijām; 2026. gada pavasarī pabeigts jauns sektora riska novērtējums. Jaunā ES NILLTPFN regula un centralizētā uzraudzības iestāde prasīs papildu kapacitāti.

Raksts (aiz abonēšanas) apskata, kā Eiropas Komisijas uzraudzība pret lielajiem ASV tehnoloģiju uzņēmumiem par iespējamiem regulējuma pārkāpumiem savijas ar plašāku ģeopolitisko konkurenci starp ASV, ES un Ķīnu.

Komentārā par CSDD datu noplūdi eksperti brīdina, ka nozagtos datus var izmantot mērķtiecīgai krāpšanai — viltus SMS, zvanos un reklāmās, kas ved uz krāpnieciskām lapām. Autors iesaka nekad neapstiprināt nepieprasītus Smart-ID pieprasījumus un pārbaudīt saziņu tikai caur oficiāliem kanāliem; minēti jau konstatēti krāpnieciski CSDD vārdā sūtīti e-pasti.