Līgumi un tirdzniecība

Konkurences padome 1. oktobra lēmumā (publicēts 23. oktobrī) konstatēja Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas pārkāpumu: astoņi uzņēmumi apbedīšanas nozarē saskaņoja dalību publiskajos iepirkumos un iesniedza aizsega piedāvājumus. Naudas sodi svārstās no 700 līdz 22 748,05 EUR, un tie jāsamaksā 45 dienu laikā; lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.816 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi" paredz pielāgot elektronisko datu apmaiņu, lai pasūtītāji publisko iepirkumu elektroniskajā sistēmā varētu efektīvāk pārbaudīt informāciju un identificēt iespējamus interešu konflikta riskus, iegūstot datus no reģistriem. Izmaiņas vērstas uz lielāku pārredzamību publiskajos iepirkumos. Aktuāli pasūtītājiem un iepirkumu procedūru dalībniekiem.

Cobalt pārskatā par IUB un tiesu praksi iepirkumos septembrī secina, ka pasūtītāji nevar pēc piedāvājumu saņemšanas noteikt maksimālās vienības cenas un uz to pamata noraidīt piedāvājumus, ja šādas cenas iepriekš nav paziņotas, un ka cita pretendenta noraidīšana, balstoties uz jau noraidītā pretendenta kopējo cenu, nav pamatota. Norādīts arī, ka būtiski nolikuma grozījumi ne vienmēr prasa iepirkuma pārtraukšanu, ja tirgus segments nemainās un termiņš tiek pagarināts, un ka trūkstošas parakstītas deklarācijas nevar iesniegt pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

Raksts analizē, kādos gadījumos publiskā iepirkuma tehniskajā specifikācijā pasūtītājs drīkst norādīt konkrētu zīmolu vai ražotāju, piemēram, tehnisku vai drošības apsvērumu dēļ, nepamatoti neierobežojot konkurenci. Skaidrots, kad jāpievieno norāde "vai ekvivalents" un kad līdzvērtīga risinājuma pieļaušana nav iespējama. Būtiski pasūtītājiem un piegādātājiem, kas piedalās iepirkumos.

Ministru kabineta 2026.gada 13.oktobra sēdes protokollēmums nosaka, ka valsts iestādēm līdz 2026.gada 31.decembrim jāierobežo jaunu preču piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšana, tostarp konsultāciju un pētījumu iepirkšana. Uzņēmumiem, kas sadarbojas ar valsts iestādēm, jārēķinās ar stingrāku jaunu pasūtījumu izvērtēšanu līdz gada beigām. Lēmums ietekmēs ārpakalpojumu sniedzēju darbu ar valsts sektoru.

Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.419 precizēs samaksas termiņus apakšuzņēmējiem publiskajos būvdarbos un rēķinu iesniegšanas kārtību par atliktajiem darbiem, nosakot 10 darba dienu norēķina termiņu. Vienlaikus plānots mazināt dokumentu dublēšanu, ja informācija pasūtītājam jau pieejama valsts informācijas sistēmās. Izmaiņas stiprina maksājumu disciplīnu būvniecības piegāžu ķēdē.

Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz publiskajos būvdarbu līgumos ieviest darbaspēka izmaksu indeksāciju, ja nozares ģenerālvienošanās minimālā alga pieaug pēc finanšu piedāvājuma iesniegšanas. Mērķis ir ilgtermiņa līgumos mazināt neparedzētu izmaksu risku būvuzņēmējiem. Izmaiņas skars publisko iepirkumu līgumu cenu pārskatīšanas kārtību.

Konkurences padome konstatēja aizliegtu vienošanos starp deviņiem uzņēmumiem, kas sadalīja vismaz 13 publiskos iepirkumus par apbedīšanas pakalpojumiem un mirušo pārvadāšanu no 2020. līdz 2025. gadam, izmantojot aizsega piedāvājumus un nepamatotu piedāvājumu atsaukšanu. Iepirkumu kopējā paredzamā līgumsumma bija ap 2 milj. eiro. Uzņēmumiem piemēroti naudas sodi kopā 47 124,66 eiro apmērā, 2%–4,5% no neto apgrozījuma.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

Raksts, atsaucoties uz kādas pasākumu vadītājas gadījumu, kurai pasūtītāji vairākus mēnešus kavē galīgo samaksu, skaidro, kādi tiesiskie līdzekļi Latvijā pieejami pakalpojuma sniedzējam, ja pasūtītājs nepilda līgumsaistības. Minēta iespēja vērsties tiesā ar prasību par parāda un nokavējuma procentu piedziņu, ja labprātīga vienošanās neizdodas.

Raksts apskata Eiropas Komisijas priekšlikumu aizstāt pašreizējās trīs publisko iepirkumu direktīvas ar vienu tieši piemērojamu regulu, lai vienkāršotu noteikumus un samazinātu administratīvo slogu. Priekšlikumā paredzētas divas galvenās procedūras un lielāka uzmanība kvalitātes kritērijiem – vismaz 30% no vērtējuma, darbaspēka ietilpīgos darbos 50% –, kā arī atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem un noteiktos gadījumos priekšrocība ES izcelsmes precēm un pakalpojumiem. Priekšlikumu joprojām izskata Eiropas Parlaments un Padome, tāpēc galīgais teksts var mainīties.

Sorainen oktobra pārskatā par publisko iepirkumu aktualitātēm atgādina, ka kartelim pakļautiem līgumiem no 750 000 eiro (būvdarbiem – no 1 miljona eiro) tagad iestājas kriminālatbildība, savukārt IUB apturējis slimnīcas sakaru iepirkumu pēc rezultātu paziņošanas pretrunu dēļ starp tehnisko specifikāciju un finanšu piedāvājumu. Minēts arī jaunais pienākums apliecināt, ka līgumu izpildē netiek izmantotas Krievijas un Baltkrievijas preces, kā arī Senāta lēmums par pagaidu aizsardzību sabiedriskā transporta iepirkumā.

Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.339, nodoti apspriešanai līdz 22.oktobrim, atvieglo nomātu autobusu izmantošanu vairākiem pārvadātājiem un pagarina citās ES valstīs nomātu kravas transportlīdzekļu lietošanas termiņu Latvijā līdz trim mēnešiem.

IUB 15. oktobrī publiskoja prezentāciju no vebināra par administratīvo atbildību publiskajos iepirkumos, kurā aplūkotas izmaiņas noteikumu piemērošanā pēc nesenajiem iepirkumu regulējuma grozījumiem un praksē biežāk konstatētie pārkāpumi. Detalizēta informācija par konkrētajiem pārkāpumiem un izmaiņām pieejama tikai lejupielādējamā prezentācijā.

Raksts analizē 2026. gada 11. martā pieņemto ES regulu par sadarbību starp izpildiestādēm, kas uzrauga negodīgas tirdzniecības prakses aizliegumu agrorūpniecības piegādes ķēdē.

No 2026. gada 9. jūnija spēkā esošais Publisko iepirkumu likuma 2.2 pants uzliek pasūtītājam pienākumu jebkurā iepirkumā prasīt no piegādātāja garantiju, ka iepirkuma izpildē netiek izmantotas Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preces vai pakalpojumi, neatkarīgi no tā, vai tām piemērojamas ES sankcijas. Raksts skaidro, ka šis pienākums neattiecas uz regulētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, enerģētikas uzņēmumiem, un ka galvenais veids, kā pasūtītāji pārbauda atbilstību, ir piegādes ķēdes kontrole, kas uzņēmējiem prasa papildu ieguldījumu.

Arī rakstīja: sorainen.com

Raksts (abonentiem) analizē situācijas, kad būvniecības līgumu izpildes laikā rodas neplānoti papildu darbi vai izmaiņas, un to ietekmi uz uzņēmuma grāmatvedības uzskaiti un līguma risku vērtējumu.

Raksts analizē, vai informācija, kas rada šaubas par iepirkuma pretendenta finanšu reputāciju, var būt pamats tā izslēgšanai no publiskā iepirkuma. Apskatīti riski, kurus pasūtītājam jāņem vērā, vērtējot potenciālā sadarbības partnera uzticamību.

Iepirkumu uzraudzības birojs apkopojis trešajā ceturksnī izveidotos atbalsta rīkus piegādātājiem: jaunu "Iepirkuma ceļvedi piegādātājiem", EIS e-katalogu darījumu datu vizualizāciju un skaidrojumu par kiberdrošības prasību piemērošanu publiskajos iepirkumos. Mērķis ir vienkāršot dalību iepirkumu procesā un paplašināt iepirkumu datu analīzes iespējas.

Latvijas Vēstnesī 7. oktobrī publicēti Būvniecības likuma grozījumi, kas ļauj fiziskai personai kā saimnieciskās darbības veicējam veikt pirmās vai otrās grupas dzīvojamo ēku būvdarbus un nosaka jaunu kārtību būvniecības iecerēm uz citai personai piederošas zemes. Likums Saeimā pieņemts 24. septembrī un stāsies spēkā 2027. gada 8. janvārī, daļa normu — no 1. februāra.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

SPRK 6. oktobrī apstiprinājusi grozījumus informācijas iesniegšanas noteikumos enerģētikas nozarē, svītrojot atskaites, kuru dati vairs nav nepieciešami uzraudzībai vai dublējas citos procesos, un precizējot atlikušo atskaišu saturu un periodiskumu. Grozījumi pieņemti pēc publiskās konsultācijas (30.07.–28.08.2026.) un viedokļu saskaņošanas sanāksmes 24. septembrī.

Starptautiskā seminārā Lietuvā prezentēti Pasaules Bankas tehniskā atbalsta projekta "Zaļā publiskā iepirkuma uzraudzība Lietuvā un Latvijā" rezultāti — izstrādātas trīs metodoloģijas zaļā iepirkuma ietekmes mērīšanai, piemēram, datortehnikas un mēbeļu iepirkumiem. Projekts stiprina abu valstu iepirkumu speciālistu zināšanas par ietekmes izvērtēšanu un atspoguļošanu.

Iepirkumu uzraudzības birojs publicējis skaidrojumu par Ministru kabineta noteikumu Nr.397 "Minimālās kiberdrošības prasības" piemērošanu publiskajos iepirkumos, precizējot, kad pasūtītājam jāpieprasa Satversmes aizsardzības biroja atzinums par pretendentu. Atzinums jāpieprasa, tiklīdz skaidri zināma persona, ar kuru tiks slēgts iepirkuma līgums, tostarp vairāku posmu procedūrās.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no 1. oktobra apstiprinājusi siltumenerģijas tarifu izmaiņas 44 komersantiem - 39 sadārdzinājumus un 5 samazinājumus. Vidējais tarifs pieaugs par 7,78%, no 86,23 eiro/MWh septembrī līdz 92,94 eiro/MWh oktobrī, galvenokārt degvielas (koksnes granulu, gāzes) cenu kāpuma dēļ; 20 vietās tarifs pārsniegs 100 eiro/MWh. Samazinājumi, tostarp Ikšķilē un Koknesē, saistīti ar izdevīgākiem degvielas iepirkuma līgumiem.

Raksts (pirmā daļa sērijā) apkopo Publisko iepirkumu likuma 14.maijā pieņemto reformu, kas stāsies spēkā trīs posmos — 2026.gada 9.jūnijā, 2027. un 2028.gada 1.janvārī. Pirmais posms ietver pārejas risinājumus izslēgšanas iemesliem, plašākas iespējas precizēt kvalifikācijas dokumentus, pārskatītu līguma grozījumu regulējumu un ilgtspējas mērķa iekļaušanu likumā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pēc 2026. gada vasaras publiskās apspriešanas apstiprinājusi grozījumus noteikumos par elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus analīzei nepieciešamo informāciju, svītrojot vai vienkāršojot vairākus rādītājus un pārkārtojot pārskatu formas. Mērķis - mazināt komersantu atskaišu slogu, saglabājot tirgus uzraudzībai nepieciešamo datu apjomu. Izmaiņas skar visus elektronisko sakaru komersantus, kuriem jāiesniedz regulārie pārskati SPRK.

Ministru kabinets 22. septembrī pieņēma grozījumus, kas no 2027. gada ierobežo programmatūras izstrādes pakalpojumu iepirkumu ar Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-katalogu līdz 140 000 eiro (bez PVN) gadā vienam pasūtītājam. Ierobežojums attieksies tikai uz līgumiem, kas slēgti no 2027. gada 1. janvāra, un tā mērķis ir veicināt atklātu konkursu sarežģītiem, pielāgotiem IT risinājumiem, nevis to pirkšanu caur e-katalogu. Standarta IT pakalpojumi, licences un konfigurācija, kas nav izstrāde, limitam netiek pakļauti.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

Saeima 24. septembrī pieņēmusi grozījumus Krimināllikumā, ar ko ieviesta fizisku personu kriminālatbildība par karteļu veidošanu publiskajos iepirkumos - par cenu saskaņošanu vai piedāvājumu koordinēšanu lielos iepirkumos (no 750 000 eiro, būvdarbos no 1 miljona eiro). Iepriekš atbildība par aizliegtām vienošanām attiecās tikai uz uzņēmumiem administratīvā kārtā. Personai, kas pirmā brīvprātīgi ziņo un palīdz izmeklēšanā, var piemērot atbrīvojumu no atbildības. Grozījumus rosinājis Senāta spriedums lietā, kurā nebija iespējams izmantot slepus iegūtus sarunu ierakstus kā pierādījumu administratīvajā procesā.

Arī rakstīja: lsm.lv

COBALT apkopojums pārskata Iepirkumu uzraudzības biroja un tiesu praksi 2026. gada augustā piecos jautājumos: konsolidēto finanšu pārskatu izmantošanu apakšuzņēmēja apgrozījuma pierādīšanai, ISO sertifikātus kā papildu punktu kritēriju zem ES sliekšņiem, izvērtēšanas metodikas precizēšanu pēc piedāvājumu iesniegšanas, zemas peļņas normas nozīmi neparasti lētu piedāvājumu vērtēšanā un cenu atšķirības kā pamatu iepirkuma pārtraukšanai. Augstākās tiesas 2026. gada 1. septembra spriedumā lietā SKA-852/2026 atzīts, ka lielas cenu atšķirības starp pretendentiem pašas par sevi nepamato iepirkuma atcelšanu, ja pasūtītājs nav noskaidrojis, vai atšķirības radījusi dokumentācijas neskaidrība.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus, kas ļauj pašnodarbinātām personām veikt būvdarbus, kuriem nav nepieciešama būvprojekta dokumentācija vai pietiek ar būvniecības ieceres paziņojumu - pirmās vai otrās grupas dzīvojamām ēkām un palīgēkām. Vienlaikus vienkāršota īpašuma reģistrācija: būvniekam turpmāk būs iespēja iesniegt vienu pieteikumu, kas kalpo gan kadastra reģistrācijai, gan īpašumtiesību ierakstīšanai zemesgrāmatā.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

No 2027.gada 8.janvāra būvatļaujas process apvienots vienā iesniegumā, kas reizē kalpos arī kā reģistrācija kadastrā un zemesgrāmatā — vienotā ēku reģistrācijas sistēma, kas darbojas kopš 2026.gada janvāra, tiks paplašināta uz visiem zemes īpašuma gadījumiem, solot ātrāku, 10–15 darba dienu, apstrādi un ievērojamu izmaksu ietaupījumu.

Ekonomikas ministrs pārrunājis ar AS "Rīgas siltums" iespējas ierobežot siltumenerģijas tarifa kāpumu 2026./2027. gada apkures sezonā - no oktobra tarifs ir 80,96 EUR/MWh, bet decembrī varētu pieaugt līdz 97-105 EUR/MWh (20-30%). Apspriestie risinājumi ietver lielākas bezmaksas CO2 kvotas, "Latvenergo" siltumenerģijas atlikumu izmantošanu un daļas dividenžu novirzīšanu mājsaimniecību atbalstam, nesaistot to ar papildu valsts budžeta slodzi.

Ministru kabinets 22.septembrī grozījis būvniecības noteikumus, ieviešot pakāpenisku "0.cikla" būvniecības kārtību un jaunu "detalizēta skiču projekta" stadiju — lielākā daļa izmaiņu stāsies spēkā 2027.gada 1.martā, bet dzīvojamo ēku paziņošanas kārtība jau 2027.gada 8.janvārī.

No 2027.gada 9.jūlija kravu pārvadājumos Latvijā jāpāriet no papīra uz elektronisku dokumentāciju — grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas ievieš ES regulu 2020/1056 par elektronisko kravu pārvadājumu informāciju (eFTI), vēl jāapstiprina valdībai un Saeimai.

Rosināti grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas ļautu individuālajiem komersantiem pasažieru komercpārvadājumos izmantot līzingā ņemtu automašīnu, ja tam piekritis īpašnieks — mērķis ir mazināt pakalpojumu trūkumu un paplašināt personu loku, kas var sniegt pārvadājumus ar vieglo automašīnu.

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus būvnoteikumos (arī likumi.lv publicētie Nr.563 un Nr.564), kas ievieš "0 ciklu" - iespēju sākt atsevišķus būvdarbus, negaidot pilnīgu projektēšanas procesa noslēgumu, paplašinātu skiču projekta stadiju un mazāk gadījumu, kad nepieciešams Veselības inspekcijas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta saskaņojums. Lielākā daļa grozījumu stājas spēkā 2026. gada 1. oktobrī, paziņošanas kārtība privātās zemes dzīvojamai apbūvei - 2027. gada 8. janvārī, bet pilna "0 cikla" sistēma darbosies no 2027. gada 1. marta.

Iepirkumu uzraudzības birojs publicējis skaidrojumu par Ministru kabineta noteikumu Nr. 397 piemērošanu publiskajos iepirkumos, precizējot, kad pasūtītājam jāpieprasa Satversmes aizsardzības biroja (SAB) izvērtējums, kā rīkoties negatīva atzinuma gadījumā un kāda kiberdrošības informācija jānorāda iepirkuma paziņojumā. Skaidrojums attiecas galvenokārt uz A klases informācijas sistēmu iepirkumiem un ir pieejams IUB Iepirkumu ceļvedī.

Ministru kabinets apstiprinājis Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos par ielu tirdzniecību, atceļot pašvaldības saskaņojuma prasību tirdzniecībai privātā īpašumā - turpmāk būs jāsniedz tikai paziņojums. Izmaiņas skar aptuveni 30% no 16145 2025. gadā izsniegtajām ielu tirdzniecības atļaujām un varētu uzņēmumiem ietaupīt ap 400 000 eiro gadā.

Valdība apstiprinājusi grozījumus Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) noteikumos, no 2027. gada 1. janvāra nosakot 140 000 eiro (bez PVN) gada limitu programmatūras izstrādes pakalpojumu iegādei caur EIS e-katalogu vienai iestādei. Mērķis ir nodrošināt konkurenci lielākiem izstrādes projektiem, liekot tos iepirkt atklātā procedūrā, un uzlabot IT sistēmu iegāžu caurskatāmību.

Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi paredz, ka pašvaldības saskaņojums turpmāk būs nepieciešams vien ielu tirdzniecībai pašvaldības īpašumā, bet ne uz komersanta privātās zemes, kur pietiks ar pašvaldības informēšanu. Ministrija lēš, ka izmaiņas samazinās uzņēmēju administratīvo slogu par gandrīz 400 000 eiro gadā, jo 2025. gadā par 16 145 atļaujām komersanti kopā iztērējuši ap 1,3 miljoniem eiro.

Raksts analizē situāciju, kad restorāns plāno paplašināt QR koda pasūtīšanas sistēmu, iekļaujot arī alkoholisko dzērienu pārdošanu ar patēriņu uz vietas. Autore secina, ka pati lietotnes vai vietnes izmantošana darījuma noslēgšanai automātiski nepadara to par distances līgumu Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.1 panta izpratnē - izšķirošais ir pušu fiziska klātbūtne izpildes brīdī. No tā izriet, ka uz vietas patērētiem dzērieniem ar klātienes vecuma pārbaudi likumā noteiktais 6 stundu piegādes ierobežojums nebūtu jāpiemēro.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

Raksts (aiz maksas sienas) skaidro 19.augustā spēkā stājušos grozījumus Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas nosaka jaunas prasības mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbības līgumiem un paredz sodus par pārkāpumiem.

Iepirkumu analīze no 2023. gada līdz 2026. gada augustam aptvērusi 6213 procedūras, 28 032 pozīcijas un 10 545 līgumu ierakstus ar nekoriģētu kopējo vērtību 552,6 miljoni eiro; lielākā kategorija – medicīnas preces un materiāli – aptver 973 procedūras ar 657 piegādātājiem 238,9 miljonu eiro vērtībā. Veselības ministrija atzīst, ka pašreizējā Nacionālā veselības dienesta piecu speciālistu komanda nespētu pārņemt visu 42 slimnīcu iepirkumus, tāpēc plānota lielāka, taču ne pilnīga centralizācija.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, izvērtējot SIA 'Tet' vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu starpību, konstatējusi, ka virtuālās atsaistīšanas (VULA) vairumtirdzniecības pakalpojumam cenu starpība ārpus Rīgas nav pietiekama, lai konkurenti varētu rentabli piedāvāt salīdzināmus mazumtirdzniecības pakalpojumus. Tāpēc SPRK uzdevusi 'Tet' samazināt attiecīgos tarifus, lai nodrošinātu alternatīvo operatoru reālu konkurētspēju un galarezultātā plašāku pakalpojumu izvēli un konkurētspējīgākas cenas patērētājiem.

Finanšu ministrija 16. septembrī iesniegusi Ministru kabinetā grozījumus Publisko elektronisko iepirkumu noteikumos, kas no 2027. gada nosaka 140 000 eiro (bez PVN) gada limitu, ko viens pasūtītājs var iztērēt programmatūras izstrādes pakalpojumu iegādei Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogā. Mērķis ir novērst situācijas, kad būtiski IT izstrādes darbi tiek iepirkti bez pilnvērtīgas konkurences, un pieprasīt norādīt konkrēto informācijas sistēmu, kurai pakalpojums tiek iegādāts, lai uzlabotu izsekojamību.

Ministru kabinetam 2026.gada 16.septembrī iesniegti grozījumi Publisko elektronisko iepirkumu noteikumos, kas no 2027.gada noteiktu 140 000 eiro bez PVN gada limitu programmatūras izstrādes pakalpojumu iegādei Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogā.

Raksts (aiz maksas sienas) skaidro, vai uzņēmumam kā pircējam ir tiesības divu nedēļu laikā atteikties no bojāta datora pirkuma un to atgriezt, tāpat kā tas noteikts patērētājiem, un kādas tiesības tam pieejamas B2B darījumā.

Iepirkumu uzraudzības birojs savā tīmekļvietnē izveidojis jaunu sadaļu 'Iepirkuma ceļvedis piegādātājiem' ar praktisku informāciju astoņās tēmās – no iepirkumu plānošanas un tirgus izpētes līdz piedāvājumu vērtēšanai, izslēgšanas iemesliem, iepirkuma apstrīdēšanai, līguma izpildei un administratīvajiem pārkāpumiem. Ceļvedis atbild arī uz praktiskiem jautājumiem par biežāk pieļautajām kļūdām un rīcību dažādās iepirkuma procesa situācijās.

Ministru kabinets 15. septembrī atbalstījis Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par iestāžu informācijas ievietošanu internetā: no 2027. gada 1. janvāra valsts un citām publiskām iestādēm reizi ceturksnī savā tīmekļvietnē būs jāpublisko informācija par visiem attiecīgā ceturkšņa iepirkumu izdevumiem un noslēgtajiem līgumiem neatkarīgi no summas, tostarp piegādātāja nosaukums, reģistrācijas numurs un iepirkuma priekšmets. Finanšu ministrs M. Kučinskis to skaidro ar sabiedrības tiesībām zināt, kā tiek tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi.

Ministru kabinetam 2026.gada 14.septembrī iesniegti grozījumi noteikumos, kas no 2027.gada 1.janvāra uzliktu iestādēm pienākumu reizi ceturksnī savā tīmekļvietnē publiskot informāciju par visiem attiecīgā ceturkšņa iepirkumu izdevumiem un noslēgtajiem līgumiem.

Finanšu ministrijas veiktajā auditā, kas izvērtēja iespējamo interešu konfliktu vairāk nekā 1600 personām, kas saistītas ar Valsts digitālās attīstības aģentūras rīkotajiem iepirkumiem deviņu ES fondu finansētu projektu uzvarētāju vidū, interešu konflikta pazīmes netika konstatētas, taču risks Publisko iepirkumu likuma izpratnē novērtēts kā vidējs. Audits atzina, ka pastāv "krāpšanas trijstūra" elementi – iespēja, spiediens, attaisnojums –, tāpēc ieteikts stiprināt pretkorupcijas pasākumus.

Raksts (aiz maksas sienas) skaidro spēkā stājušos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paplašina gadījumus, kad līgumslēdzēju iepirkuma līgumā var nomainīt, ne tikai uzņēmuma reorganizācijas gadījumā.

LSM.lv ziņo, ka pēdējo divu gadu laikā valsts un pašvaldību iestādes IT iepirkumos iztērējušas gandrīz pusmiljardu eiro, un aptuveni piektajā daļā šo iepirkumu piedalījies tikai viens pretendents. Vasaras sākumā premjers apturēja lielos IT iepirkumus, norādot, ka gandrīz 40% iepirkumu apkalpojuši tikai trīs uzņēmumi. Par nozari atbildīgie neuzņemas steidzīgi meklēt vainīgos, atzīstot, ka arī citās ES valstīs situācija nav daudz labāka.

SPRK izveidojusi īpašu regulatīvo vidi ("regulatīvo smilšu kasti"), kas ļauj ierobežotā teritorijā un laika periodā testēt inovatīvus risinājumus ar atkāpēm no vispārējā regulējuma. Šajā gadījumā SIA "Salaspils siltums" kopā ar AS "Sadales tīkls" un datu centra operatoru "Tet" testēs liela mēroga siltumsūkņu tehnoloģiju datu centra atlikumsiltuma izmantošanai Salaspils centralizētajā siltumapgādē, tostarp izmantojot elektrotīkla brīvo jaudu bez maksas par papildu jaudu. Testēšanas periods noteikts no 2027. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim ar iespējamu pagarinājumu par vienu gadu, SPRK saglabājot uzraudzības funkcijas.

LSM.lv ziņo, ka Eiropas Komisija publicējusi likumprojektu, kas valsts un pašvaldību iepirkumos ļautu izvēlēties nevis lētāko, bet videi draudzīgāko, kvalitatīvāko vai Eiropā ražoto piedāvājumu. Iecerēts izveidot vienotu elektronisku iepirkumu sistēmu, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvieglotu piekļuvi valsts un pašvaldību pasūtījumiem un veicinātu plašāku konkurenci starp piegādātājiem.

Ģenerāladvokāts Andrea Bjondi 8. septembra atzinumā apvienotajās lietās C-271/25 un C-334/25 secinājis, ka dalībvalstis drīkst izslēgt komersantus no publiskā iepirkuma procedūrām nacionālās drošības apsvērumu dēļ, ja tiek ievēroti ES tiesību principi – samērīgums, tiesības uz aizstāvību un efektīva tiesību aizsardzība tiesā. Lieta C-334/25 ierosināta pēc Lietuvas Augstākās tiesas lūguma sakarā ar uzņēmuma "Skinest Baltija" izslēgšanu no dzelzceļa iepirkuma, pamatojoties uz 2018. gada valdības lēmumiem. Atzinums Tiesai nav saistošs, taču ir nozīmīgs orientieris arī Baltijas valstu, tostarp Latvijas, iepirkumu praksei drošības izņēmumu piemērošanā.

Iepirkumu uzraudzības birojs izstrādājis standartizētu veidlapu, kurā pasūtītāji var iesniegt datus un vērtējumu par plānoto vai uzsākto iepirkumu lietderību un piegādātājiem izvirzīto prasību samērīgumu. Veidlapa sagatavota, izpildot Ministru kabineta 2026. gada 25. augusta sēdes uzdevumu (protokols Nr. 48, 53. punkts), un pieejama kopš 8. septembra Excel formātā. Dokumentā nav skaidri norādīts, kuriem pasūtītājiem veidlapas izmantošana ir obligāta.

No 1. septembra Latvijā spēkā aizliegums importēt vairākas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces, tostarp grāmatas, laikrakstus, videospēles, sporta preces, rotaļlietas, apģērbu un apavus, arī tad, ja tās ievestas caur trešajām valstīm. Aizliegumu Ministru kabinets noteicis ar noteikumiem, kas izriet no Saeimas 23. jūlijā paātrināti pieņemtajiem grozījumiem Ukrainas civilās atbalstīšanas likumā. Ierobežojums plānots līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Rus.lsm.lv ziņo, ka premjers Andris Kulbergs pēc koalīcijas sēdes paziņojis par valdības plānu ieviest 300% tarifu kravu un graudu apstrādei no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī izstrādāt mehānismus, lai identificētu un sankcionētu iespējami no Ukrainas nozagtu graudu tranzītu. Iniciatīva saistīta ar Igaunijas premjera aicinājumu Baltijas valstīm ieņemt vienotu nostāju, lai Krievijas graudi netiktu izmantoti Latvijas infrastruktūrai kaitējošā veidā.

VID informē, ka no 2026.gada 1.oktobra importētājiem jāiesniedz rūpnīcas pārbaudes apliecība, kurā norādīta tērauda "kausēšanas un liešanas" valsts, proti, vieta, kur tērauds vai dzelzs sākotnēji ražots šķidrā veidā.

No 2026.gada 1.septembra Latvijā stājies spēkā aizliegums ievest Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces saskaņā ar Ministru kabineta 25.augusta noteikumiem. Aizliegums attiecas uz vairākām preču grupām, tostarp grāmatām, apģērbu, apaviem un rotaļlietām.

Arī rakstīja: lvportals.lv

31. augustā Latvijas Vēstnesī (Nr. 166) publicēti Ministru kabineta 25. augusta noteikumi Nr. 509, kas stājas spēkā 1. septembrī un uz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma pamata aizliedz ievest Latvijā Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces – arī tad, ja tās tiek importētas no citām trešajām valstīm. Aizliegums attiecas uz septiņām Kombinētās nomenklatūras grupām: iespieddarbiem (49), trikotāžas un citu apģērbu (61, 62), gatavajiem tekstilizstrādājumiem (63), apaviem (64), galvassegām (65) un rotaļlietām un sporta inventāru (95).

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifus divpadsmit regulējamiem komersantiem, kas stājas spēkā septembrī. Izmaiņas skar attiecīgo pašvaldību iedzīvotājus un uzņēmumus, kuriem ir spēkā esoši siltumapgādes pakalpojumu līgumi ar šiem komersantiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi jaunus ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus pieciem regulējamiem komersantiem, kas stāsies spēkā septembrī un oktobrī. Izmaiņas ietekmēs attiecīgo pašvaldību iedzīvotāju un uzņēmumu norēķinus par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem.

Igaunijas enerģētikas uzņēmuma meitassabiedrība SIA "Alexela" uzvarējusi publiskajā iepirkumā par elektroenerģijas piegādi Saeimai un tās apsaimniekotajiem īpašumiem uz 24 mēnešiem. Saskaņā ar Elektronisko iepirkumu sistēmu piedāvājumus iesniedza pieci pretendenti; "Alexela" piedāvāja zemāko cenu – 97,55 eiro par megavatstundu bez PVN. Uzņēmums Latvijā reģistrēts 2014. gadā ar 562 800 eiro pamatkapitālu, iepriekšējā gadā tā apgrozījums bija 62,873 milj. eiro un peļņa 180 197 eiro.

IUB atgādina pasūtītājiem par ES Regulas 2024/1735 (Neto nulles emisiju industrijas akts) prasībām, kas kopš 1.jūlija plašāk attiecas uz publiskajiem iepirkumiem. Iestāde skaidro, kā prasības jāņem vērā iepirkumu procedūrās.

No 2026. gada 1. septembra ar 25. augustā pieņemtiem Ministru kabineta noteikumiem Latvijā aizliegts ievest vairākas rūpniecības preces – tostarp poligrāfijas izstrādājumus, apģērbu un rotaļlietas – no Krievijas un Baltkrievijas, arī caur trešajām valstīm.

Iepirkumu uzraudzības birojs atgādina, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8. panta 7. daļas 3. punktu sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas drīkst piemērot tikai neparedzamu ārkārtas apstākļu, piemēram, avāriju, dēļ.

Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas no 2026. gada 1. septembra aizliedz importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes poligrāfijas produkciju, apģērbu, apavus un rotaļlietas, arī ja tās ievestas caur trešajām valstīm. Noteikumi papildina esošos ES sankciju ierobežojumus un tiks pārskatīti reizi gadā. Kopš 2022. gada imports no šīm valstīm samazinājies par 91%.

Ministru kabinets nolēma, ka nozaru ministrijām līdz 30. septembrim jāizvērtē plānotie un notiekošie publiskie iepirkumi, kuru vērtība piegādēm un pakalpojumiem sasniedz 140 000 eiro, bet būvdarbiem — 1 miljonu eiro. Jāizvērtē iepirkuma nepieciešamība, prasību samērīgums un cenu pieauguma riski. Valsts kapitālsabiedrību kapitāldaļu turētājiem izvērtējums jāpabeidz līdz 1. septembrim.

Būvniecības valsts kontroles birojs no 28.augusta atceļ iespēju pieslēgties Būvniecības informācijas sistēmas BIS1 un BIS2 videi ar e-pastu un paroli. Turpmāk lietotājiem jāizmanto droši elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kas skar visus sistēmas lietotājus būvniecības nozarē.

Iepirkumu uzraudzības birojs atgādina pasūtītājiem par kritērijiem sarunu procedūras piemērošanai, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 8.panta septītās daļas 3.punktu par ārkārtas apstākļiem. Skaidrojums nāk klajā pēc nesenajām vētras sekām valstī.

Rīgas pašvaldība izsludinājusi atkārtotu nomas tiesību izsoli nekustamajam īpašumam Torņa ielā 15 komercdarbībai, nomas līgumu paredzot slēgt uz sešiem gadiem. Pieteikumus elektroniskajā izsoļu vietnē pieņem līdz 10. septembrim, izsoles noslēgums plānots 21. septembrī.

Raksts (aiz maksas mūra, redzama tikai ievaddaļa) iesāk sēriju par būvniecības līgumu uzskaiti, norādot, ka pilnas izpildes pakāpes principu piemērojošiem uzņēmumiem jau līguma slēgšanas brīdī jāizveido projekta uzskaites sistēma, bet mikrosabiedrībām likums pieļauj vienkāršotu kārtību.

SPRK apstiprinājusi jaunus elektroenerģijas sadales tarifus AS "Sadales tīkls", kas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, ieviešot vienkāršotu struktūru ar diviem sprieguma līmeņiem iepriekšējo četru vietā. Piedāvāti trīs jauni tarifu plāni - "Pamata", "Jaudīgais" un "Speciālais" -, un aptuveni 99% lietotāju sadales izmaksas nemainīsies vai samazināsies.

“Citrus Solutions” sadarbībā ar Latvijas Būvuzņēmēju apvienību veiktajā 125 būvniecības uzņēmumu pārstāvju aptaujā secināts, ka finansējuma trūkums, “zaļo” būvmateriālu augstās izmaksas un priekšrocību trūkums publiskajos iepirkumos apgrūtina ilgtspējas principu ieviešanu nozarē.

Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas stājās spēkā 2026.gada 19.augustā, noteic, ka turpmāk par preces izņemšanu no tirdzniecības sortimenta piegādātājs rakstveidā jāinformē vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot gadījumus, kad preces neatbilst līguma noteikumiem. Par to informē Konkurences padome.

Žurnāla Jurista Vārds sarunā ar zvērinātu advokāti Katrīni Pļaviņu-Miku un iepirkumu speciālisti Āriju Vecmani runāts par desmitgades lielāko publisko iepirkumu regulējuma reformu, kas vērsta uz ātrāku un lētāku iepirkuma procesu.

19. augustā spēkā stājušies Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma grozījumi, kas nosaka, ka par preces izņemšanu no sortimenta piegādātājs jābrīdina vismaz 30 dienas iepriekš, ievieš skaidrākus piegādes prognožu noteikumus un ierobežo vienpusēju sankciju piemērošanu, ja neizpilde nepārsniedz 10% no prognozes. Par regulārām svaigu dārzeņu un ogu piegādēm mazumtirgotājiem jānorēķinās 20 dienu laikā. KP aicina tirgus dalībniekus pārskatīt sadarbības līgumus.

Njord Law skaidro, kas ārvalstu būvniecības komersantiem jānokārto, pirms uzsākt būvdarbus Latvijā, tostarp obligāto reģistrēšanos Būvkomersantu reģistrā un ārvalstu speciālistu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas kārtību. Raksts pievēršas arī publisko projektu klasifikācijas prasībām, darbinieku norīkošanas noteikumiem un nodokļu aspektiem, ar kuriem jārēķinās pārrobežu būvuzņēmējiem.

Uzraugot Rīgas brīvostas pārvaldes izsludināto 69,6 miljonu eiro vērto iepirkumu par vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa infrastruktūru Kundziņsalā, Delna ziņo, ka konkursā piedalījušies septiņi pretendenti, tostarp ārvalstu uzņēmumi no Polijas, Igaunijas un Beļģijas. Organizācija norāda, ka uzraudzības gaitā nav konstatēta negodprātīga rīcība; rezultātus plānots paziņot 2026.gada rudenī.

COBALT Iepirkumu kompass apkopo piecus 2026. gada jūlija IUB lēmumus un tiesu spriedumus publisko iepirkumu jomā: vai pretendents var novērst trūkumus pēc negatīva drošības izvērtējuma (nevar bez īpaša pamata), kā arī kāpēc identiski produkti var saņemt atšķirīgu vērtējumu, ja paraugi ražoti dažādos datumos. Aplūkoti arī SPSIL noteikumi par priekšroku ES izcelsmes precēm un tiesas tiesības apturēt jau noslēgta iepirkuma līguma izpildi, ja apdraudēta iepirkuma tiesiskuma prasība.

Būvniecības uzņēmuma vadītājs analītiskā rakstā brīdina, ka publiskajos būvniecības iepirkumos pieņemtie nepamatoti zemi piedāvājumi apdraud godīgu konkurentu dzīvotspēju, jo komisijas parasti nevērtē, vai cena sedz reālās izmaksas. Autors ierosina pieprasīt izmaksu pamatojumu un vērtēšanas kritērijus pielāgot projekta sarežģītībai, nevis paļauties tikai uz zemāko cenu.