Nr. 45/2026

Kamēr sieviete no Rēzeknes ar garīgās veselības problēmām ārstējas psihiatriskajā slimnīcā, zvērināts tiesu izpildītājs viņas prombūtnes laikā izlicis izsolē viņas dzīvokli, ziņo raidījums "Bez tabu". Satrauktie kaimiņi baidās, kas notiks ar sievieti, ja viņa pēc ārstēšanās zaudēs mājokli. Gadījums ilustrē, ka parāda piedziņas process un dzīvokļa pārdošana izsolē var turpināties neatkarīgi no parādnieka faktiskās spējas sekot līdzi procesam.

Raksts apskata TV3 raidījumā "Bez Tabu" stāstīto gadījumu, kad bijusī Liepājas iedzīvotāja saņēma parādu piedziņas vēstuli bez skaidra pamatojuma par domājamu braukšanu bez biļetes pirms vairāk nekā desmit gadiem. Jurists Andris Tauriņš norāda, ka vēstulē būtu jānorāda parāda radīšanas pamats, summas aprēķins un juridiskais pamatojums, lai parādniekam būtu saprotamas savas tiesības. Viņš atgādina, ka pasažieru pārvadājumu prasību noilgums parasti ir trīs gadi, bet pašvaldības sniegtiem pakalpojumiem tas var sniegties līdz desmit gadiem.

LV portāla jurists skaidro, ka bankas kontu neapķīlā tiesa, bet gan banka pēc zvērināta tiesu izpildītāja rīkojuma, kad kreditoram jau ir spēkā stājies tiesas spriedums. Lai izvairītos no pilnīgas konta bloķēšanas, parādniekam jāsazinās ar tiesu izpildītāju un jāsniedz informācija par saviem ienākumiem, kas ir Civilprocesa likumā noteiktais pienākums. Pensijas gadījumā ieturējumus parasti veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, nevis tieši banka.

Atbildot uz jautājumu, vai tiesu izpildītājs drīkst no algas ieturēt naudu tieši cietušajam piespriestās morālās kompensācijas segšanai, LV portāls skaidro, ka pēc nolēmuma spēkā stāšanās visa tajā noteiktā summa ir nododama izpildei. Ja vienlaikus ir vairāki piedzinēji, piemēram, tiesas izdevumi un cietušā kompensācija, ieturētā summa tiek sadalīta atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai prasījumu apmierināšanas secībai. Darba devējs veic ieturējumu no algas, bet tiesu izpildītājs sadala to starp dažādiem prasījumiem likumā noteiktajā kārtībā.

Rakstā analizēts, kā uzņēmumam rīkoties, ja pastāvīgs klients regulāri kavē rēķinu apmaksu, bet turpina pieprasīt jaunas piegādes. Tas iesaka izvērtēt naudas plūsmas risku un laikus pieprasīt priekšapmaksu vai citus nodrošinājuma līdzekļus, nevis paļauties uz klienta solījumiem.

Kuldīgas novada pašvaldība elektroniskā izsolē piedāvā iegādāties Lielīvandes muižas sešu ēku kompleksu gleznainā vietā, informē pašvaldība savā mājaslapā. Izsole ir pašvaldības īpašuma atsavināšanas process, kas notiek publiski un atklāti noteiktā kārtībā. Raksts sniedz pārskatu par izsoles nosacījumiem tiem, kas meklē īpašumu ar vēsturisku vērtību.

Zvērināta advokāte skaidro, ka par pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu jāmaksā atsevišķa valsts nodeva, pat ja tas iekļauts prasības pieteikumā par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmuma atcelšanu. Nodevas apmēru nosaka Civilprocesa likuma 3. pielikums, un tā jāmaksā neatkarīgi no pieteikuma formas. Skaidrojums atbild uz praksē biežu pārpratumu par papildu izmaksām šādos strīdos.

Raksts analizē Eiropas Savienības Tiesas 2026. gada 17. septembra spriedumu lietā C-876/24 "Vueling Airlines", kas skaidro tiesas jurisdikcijas noteikumus, ja pasažieris biļeti iegādājies tiešsaistē, bet bagāžas pārvadāšanas pakalpojumu nopircis atsevišķi lidostā. Spriedums papildina iepriekšējo EST atziņu lietā C-204/08 "Rehder" par tiesas izvēli aviopasažieru kompensācijas prasībās.

Arī rakstīja: sorainen.com

Rīgas šķīrējtiesa savā pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstā, kurā tagad ir 58 juristi no deviņām valstīm, ir uzņēmusi Mirzu Čiragovu. Viņam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze komerctiesībās, tostarp apvienošanās un pārņemšanas darījumos, maksātnespējas procesos un intelektuālā īpašuma strīdos, kā arī divi LL.M. grādi un doktora grāda kandidāta statuss. Tiesa uzsver, ka jaunā šķīrējtiesneša zināšanas par Azerbaidžānas un Gruzijas tiesību sistēmām atver iespēju pusēm no šīm valstīm risināt strīdus Rīgā, pašām izvēloties piemērojamos likumus un procesa valodu.

Latvijas valsts turpina segt izdevumus starptautiskajā šķīrējtiesas procesā ar bijušo "PNB banka" īpašnieku Grigoriju Gusiļņikovu, kas norisinās no 2017. gada. Kopš maija papildus izlietoti 1922 eiro juridiskajiem pakalpojumiem un gandrīz 134 tūkstoši eiro šķīrējtiesas administratīvajiem izdevumiem, un procesa kopējās izmaksas jau pārsniegušas 7 miljonus eiro. Kad tiks pasludināts nolēmums, pagaidām nav zināms, bet lieta ir viens no retajiem redzamajiem Latvijas valsti saistošiem šķīrējtiesas strīdiem.

«airBaltic» ASV sāktajā finanšu restrukturizācijas procesā lūgusi Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesai atļauju atteikties no sešu «Airbus A220-300» lidmašīnu nomas līgumiem, lai turpinātu flotes samazināšanu no 54 līdz 36 lidmašīnām līdz gada beigām. Sabiedrība lūgusi, lai atteikšanās no šo nomas līgumu izpildes stātos spēkā 17. novembrī, un pagaidām neatklāj, cik tai nāksies maksāt par šo soli. Padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs apstiprinājis, ka maksājums par atteikšanos nav izslēgts, bet precīza summa pagaidām nav zināma.

Tiesu administrācija 3. novembrī publicējusi pārskatu par oktobrī pieņemtajiem lēmumiem maksātnespējas procesu nodrošinājuma jomā: 17 lēmumi par juridisko personu depozītu izmaksu (25 500 eiro), 112 lēmumi fizisko personu procesos (86 980 eiro), divi lēmumi par depozītu ieskaitīšanu valsts budžetā un seši lēmumi par administratora atlīdzību. No Darbinieku prasījumu garantiju fonda oktobrī pieņemti 58 lēmumi par darbinieku prasījumiem kopsummā ap 191 450 eiro, lielākais - 100 207 eiro SIA "LD STELS" 30 darbiniekiem.

Valkas novada pašvaldībai ir lielākais aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs no visām Latvijas pašvaldībām, un, nespēdama laikus norēķināties ar kreditoriem, tā nolēmusi sākt finanšu stabilizācijas procesu. LSM skaidro, ka pašvaldība, atšķirībā no privāta uzņēmuma, formāli bankrotēt nevar, bet process līdzinās uzņēmuma maksātnespējas risinājumam — tas ietver stingrāku budžeta kontroli un ierobežojumus jauniem aizņēmumiem. Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem Valkas saistību apmērs pret budžeta ieņēmumiem 2026. gadā ir 21,48%, un augsts līmenis saglabāsies vairākus gadus.

Raksts skaidro, ka saskaņā ar Civillikumā nostiprināto formas brīvības principu darījumu var noslēgt arī e-pasta sarakstē, jo likums vispārīgi neprasa parakstītu dokumentu. Atbilstoši CL 1537. pantam līgums noslēgts brīdī, kad piedāvātājs saņem otras puses beznosacījuma piekrišanu, bet, ja atbildē izvirzīti jauni nosacījumi, tā nav uzskatāma par piekrišanu.

Jauns likums, ko Saeima pieņēma 22. oktobrī un kas publicēts 4. novembrī, spēkā no 5. novembra, paredz valsts kompensāciju zemes īpašniekiem par 2025. un 2026. gadu, ja likumiskā lietošanas maksa (4% no kadastrālās vērtības, ne mazāk par 50 eiro) ir mazāka par 2,5% no kadastrālās vērtības. Pieteikumus Valsts zemes dienestam var iesniegt no 2027. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, dienestam jālemj sešu mēnešu laikā, un likums automātiski zaudē spēku 2030. gada 1. jūlijā.

Raksts skaidro situāciju, kad pircējs samaksājis par dzīvokli un sācis to lietot, taču rakstveida pirkuma līgums vēl nav parakstīts, un vēlāk vēlas atkāpties no darījuma. Saskaņā ar Civillikuma 1477. un 1487. pantu darījums ir saistošs, tiklīdz puses vienojušās par visām būtiskajām sastāvdaļām, un neviena puse nevar no tā vienpusēji atkāpties, lai gan rakstveida forma vajadzīga ieraksta izdarīšanai zemesgrāmatā.

Jurists skaidro situāciju, kad parādu piedzinējs par 220 eiro pamatparādu pieprasa jau 2200 eiro kavējuma procentos un līgumsodā. Atbilde norāda, ka saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā nedrīkst pārsniegt 10% no pamatparāda summas. Aprēķins, kas pārsniedz šo robežu, ir pretrunā tiesiskajam regulējumam un patērētāju tiesību aizsardzības normām.

Latvijas Vēstnesī 6. novembrī publicētais Konkurences padomes 30. oktobra lēmums Nr. 47 atļauj SIA "Bono Coffee", kuras saistītie uzņēmumi darbojas mežsaimniecībā un kokmateriālu tirdzniecībā, iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA "Kafijas pasaule", kas nodarbojas ar tirdzniecības automātiem un kafijas aparātu nomu un apkopi. Padome secinājusi, ka puses nedarbojas vienā vai saistītā tirgū un apvienošanās nemainīs tirgus struktūru vai konkurenci.

Konkurences padome 30.oktobrī atļāvusi ieguldījumu fondam INVL Private Equity Fund II iegūt vienpersonisku kontroli pār trim zivju apstrādes uzņēmumu grupām – Nordian Group, Norvelita un Saldoga. Iestāde secinājusi, ka darījums nozīmīgi nemainīs konkurences struktūru zivju produktu vairumtirdzniecības un ražošanas tirgos.

SPRK piešķīrusi SIA "Tele2" ierobežotas lietošanas tiesības uz divām 900 MHz diapazona joslām (904,1-904,2 MHz un 949,1-949,2 MHz) komerciālai izmantošanai Latvijā no 2026. gada 5. novembra līdz 2036. gada 29. februārim, saskaņojot termiņu ar uzņēmumam jau piederošajām blakus joslām. Tiesības piešķirtas konkursā, kurā "Tele2" bija vienīgais pretendents, par 7000 eiro samaksu mēneša laikā pēc lēmuma.

LTRK valdes padomnieks un Birokrātijas mazināšanas grupas vadītājs Jānis Endziņš intervijā LSM atzīst, ka administratīvais slogs uzņēmējiem kopš pagājušā gada decembra samazinājies par 152,9 miljoniem eiro, taču jaunas prasības to vienlaikus daļēji palielinājušas, tāpēc kopējais rezultāts ir piesardzīgi vērtējams. Endziņš norāda, ka būvniecības nozarē solīto uzlabojumu uzņēmēji praksē vēl nejūt un ka Latvija ES prasības dažkārt ieviesusi stingrāk, nekā noteikts. Nākamais mērķis ir sasniegt sloga samazinājumu par vienu miljardu eiro līdz 2028. gada beigām, izmantojot arī mākslīgo intelektu valsts iestāžu funkciju pārskatīšanai.

Raksts aplūko valdes locekļa maiņas praktiskos aspektus – ko jaunajam valdes loceklim pieņemt no iepriekšējā un kā to fiksēt. Saskaņā ar Komerclikuma 224. panta 8. daļu un 306. panta 3. daļu valdes loceklis var atstāt amatu jebkurā laikā, taču ar amata atstāšanu var pazust paroles, dokumenti un klientu kontakti, par ko jaunais loceklis atbild tikai tiktāl, cik faktiski pieņēmis.

Konkurences padome 29.oktobrī nolēmusi veikt padziļinātu izpēti par AS "VIRŠI-A" plānoto četru "ASTARTE-NAFTA" degvielas uzpildes staciju ilgtermiņa nomu. Iestāde pārbaudīs, vai darījums varētu palielināt VIRŠI-A motivāciju celt degvielas cenas vietējos mazumtirdzniecības tirgos pie Cesvaines, Višķiem, Koknesē un Preiļos. Ieinteresētās personas aicinātas sniegt viedokli līdz 17.novembrim.

Patentu valde 4. novembrī informēja, ka no šīs iespējas atvēršanas 2025. gada 1. decembrī EUIPO saņēmusi 100 pieteikumus amatniecības un rūpniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) reģistrācijai no deviņām dalībvalstīm, 74 no tiem jau reģistrēti. Latvijā šādus pieteikumus pieņem Patentu valde, un sabiedrība var sekot reģistrācijām platformā GIview.

Aizsardzības ministrija izstrādājusi noteikumu projektu par fizisku un juridisku personu īpašuma pagaidu pārņemšanu valstij nozīmīga apdraudējuma gadījumā un par zaudējumu atlīdzību. Pārņemšana bez vienošanās ar īpašnieku būs iespējama ne ilgāk par 14 dienām, un pēc īpašuma atdošanas īpašnieks varēs pieprasīt kompensāciju no Aizsardzības ministrijas. Projekts nodots publiskai apspriešanai līdz 17.novembrim.

2026. gada 1. novembrī noslēgusies ERGO un nedzīvības apdrošinātāja "ADB Gjensidige" apvienošanās Baltijas valstīs, apvienojot abu apdrošinātāju darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. "ADB Gjensidige" juridiski ir pievienota ERGO Insurance SE un beigusi pastāvēt kā patstāvīga juridiska persona, savukārt esošie klientu līgumi paliek spēkā ar līdzšinējiem noteikumiem.

Konkurences padome 30.oktobrī atļāvusi SIA "Bono Coffee" pārņemt izšķirošu ietekmi pār SIA "Kafijas pasaule", kas uztur pašapkalpošanās kafijas un uzkodu automātus visā Latvijā. Tā kā puses nedarbojas vienā vai saistītā tirgū, iestāde secinājusi, ka apvienošanās nemazinās konkurenci nevienā tirgū.

Patentu valde 2. novembrī publicējusi astoņu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu apkopojumu par oktobrī izskatītajām lietām: septiņas skar preču zīmju iebildumus (tostarp pret zīmēm "Chiron Behring", "Segway" un "Nurmuižas pils"), bet viena ir lēmums par Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas pieteiktas grafiskas preču zīmes spēkā neesamību. Patentu vai dizainparaugu strīdu šajā kopā nav.

LMT viceprezidents Ingmars Pukis TV3 intervijā paskaidrojis, ka valdība pēc divus gadus ilgām neveiksmīgām sarunām par kapitāla daļu pirkšanu no "Tet" un LMT zviedru akcionāriem nolēmusi uzdevumu nodot pašiem uzņēmumiem — tiem jāizstrādā savs redzējums par turpmāko attīstību. Darījumam, kā uzsvēra Pukis, nav nepieciešams valsts finansējums, jo uzņēmumi ir finansiāli stipri un var izmantot pieejamos finanšu instrumentus un investoru interesi. LMT jāsniedz savs priekšlikums līdz 17. novembrim, pēc kā lēmums būs akcionāru — Latvijas valsts un zviedru kompānijas — rokās.

Raksts skaidro, ka pamatkapitāla samazināšana kļūst par racionālu risinājumu kapitāla struktūras optimizēšanai vai uzkrāto zaudējumu segšanai. Komerclikuma 204.–208. pants paredz divus galvenos veidus – daļu dzēšanu vai visu daļu nominālvērtības samazināšanu, un process prasa stingru normatīvo prasību izpildi.

IUB lapa par IT izstrādes iepirkumu moratoriju (jaunus līgumus virs 140 000 eiro bez PVN ministrijām, to pakļautības iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām slēgt nedrīkst) 7. novembrī atjaunināta, norādot, ka Ministru prezidents ar 3. novembra rezolūciju aizliegumu pagarinājis līdz 16. novembrim. Esošie līgumi un sagatavošanas darbi var turpināties, bet steidzamiem izņēmumiem (kritisku sistēmu nepārtrauktība, kiberincidenti, būtiskas valsts interesēs) nepieciešama Finanšu ministra iepriekšēja rakstveida atļauja.

Ministru kabinets 6. novembrī atbalstīja Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus un nodeva tos Saeimai; tie liek tīklam pieslēgtajām ražošanas un uzkrāšanas iekārtām izpildīt stingrākas kiberdrošības un valsts drošības prasības, pārvades operatoram ļaujot atteikt pieslēgumu riskantiem objektiem un ierobežojot neatbilstošus trešo valstu komersantus. Patērētājiem elektroenerģijas piegādātāja mainīšana būs bez maksas, un lieliem tirgotājiem (virs 200 000 lietotāju) jāpiedāvā vismaz viens fiksētas cenas līgums bez līguma pārtraukšanas maksas.

SPRK 5. novembrī apstiprinājusi SIA "Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija" jaunu nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifu 148,54 eiro par tonnu (bez PVN), kas ietver 130 eiro dabas resursu nodokli par atkritumu apglabāšanu un stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Tarifs skar Daugavpils pilsētas un Augšdaugavas, Preiļu, Krāslavas un Līvānu novadu atkritumu radītājus.

Saeimas 29. oktobrī pieņemtie un 4. novembrī publicētie grozījumi Elektronisko sakaru likumā uzliek operatoriem pienākumu identificēt lietotājus un reģistrēt SIM numurus pirms priekšapmaksas balss, īsziņu vai interneta pakalpojumu sniegšanas, par pārkāpumu paredzot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 200 sodu vienībām juridiskām personām. Šis pienākums jaunajiem līgumiem piemērojams no 2027. gada 1. septembra, savukārt likums vienlaikus padara 112 par vienīgo neatliekamās palīdzības numuru.

SPRK 2. novembrī grozījusi dabasgāzes sadales sistēmas tarifu aprēķināšanas metodiku, precizējot, kā pamatojami un uzskaitāmi atļautie izdevumi, kā vērtējamas plānoto un faktisko izmaksu atšķirības un kā apstiprināmi izmaksu sadales modeļi, tostarp ar diviem mēnešiem noteiktu "uzskatāma par apstiprinātu" termiņu un 0,4% griestiem komunikācijas izdevumiem no vidējām darbības izmaksām. Grozījumi pirmo reizi tiks piemēroti regulatīvajam rēķinam par 2026. gadu, un tie paši par sevi nenosaka tarifu pieaugumu vai samazinājumu.

Raksts atgādina, ka kopš 2026. gada 15. septembra spēkā esošais jaunais Imigrācijas likums nemaina to, ka derīga vīza vai uzturēšanās atļauja vēl nenozīmē tiesības veikt jebkuru darbu. Darba devējiem jāpārbauda, vai trešās valsts pilsonim ir tiesības tieši paredzētajam darbam, jo tiesības uzturēties un tiesības strādāt ir juridiski atšķirīgi jautājumi.

No 2026. gada 1. jūlija izpildvara taupības pasākumu ietvaros pieņēmusi stingru lēmumu, ka valsts iestādēm no amatu sarakstiem jāsvītro vakantas amata vietas, kas bijušas neaizpildītas ilgāk par sešiem mēnešiem. Tomēr pastāv septiņas valsts civildienesta amatu kategorijas, kurām šis ierobežojums nav piemērojams un kuru darbiniekiem atlaišana no darba šī pasākuma ietvaros netiek draudēta. Raksts apraksta, kurām amatu grupām šis aizsardzības izņēmums attiecas un kāds ir tā juridiskais pamatojums.

Raksts skaidro Darba likuma 74. panta 1. daļas 8. punkta piemērošanu – vai darbiniekam ar fiksētu mēnešalgu par svētku dienu, kas iekrīt darba dienā, pienākas papildu atlīdzība. Tiek analizēts, kā mēnešalgu rēķina atbilstoši Darba likuma 62. pantam, ja darbinieks nav nostrādājis visu pārskata mēnesi.

Rīgas domei kopš 2018. gada neizdodas panākt, lai pamesta jūgendstila nama Marijas ielā 6 īpašniece, Igaunijas pilsone, sakārtotu savu īpašumu, lai gan izdoti 17 izpildrakstiti rīkojumi par naudas sodu kopumā vairāk nekā 65 tūkstošu eiro apmērā. Dome paskaidro, ka Satversme aizsargā privātpersonas īpašuma tiesības, un publiskā vara nevar bez īpašnieka piekrišanas to atsavināt, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Īpašniece regulāri apstrīd uzliktos sodus, bet tiesa viņas pieteikumus noraida, tādēļ situācija turpina ievilkties, neskatoties uz nama pastāvīgu degradāciju.

Rīgas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji sūdzas par smaku un parazītiem, ko rada kaimiņienes vākšanas mānija, kas dzīvokli pārvērtusi atkritumu glabātavā, bet policija un mediķi palīdzēt nevar. LSM skaidro, ka īpašnieci no dzīvokļa var izlikt vienīgi ar tiesas spriedumu, ja antisanitārie apstākļi rada draudus citu iedzīvotāju drošībai vai veselībai. Situācija ilustrē, ka pat acīmredzamu antisanitāru apstākļu gadījumā nav ātrāka ceļa par tiesvedību, lai aizsargātu kaimiņu tiesības.

No 5. novembra spēkā jaunais Zemes likumiskās lietošanas maksas atlīdzināšanas likums, kas ļauj piespiedu dalīto īpašumu zemes īpašniekiem saņemt no valsts kompensāciju par 2025.-2026. gadā radušos zaudējumiem sakarā ar divām atšķirīgām kadastrālajām vērtībām. Likums pieņemts, lai izpildītu Satversmes tiesas 2025. gada 10. decembra spriedumu lietā Nr. 2024-21-0103. Iesniegumus par atlīdzību varēs iesniegt no 2027. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, un gan iesniegšanas termiņš, gan likuma darbības periods ir ierobežoti.

Atbildot uz jautājumu par privātmājas pārdošanu, kuras zeme pieder trim kopīpašniekiem domājamās daļās, jurists atgādina, ka saskaņā ar Civillikuma 1073. pantu, pārdodot savu daļu personai, kas nav kopīpašnieks, pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā pēc pirkuma līguma noraksta saņemšanas pienākas pirmpirkuma tiesība. Katrs kopīpašnieks var rīkoties ar savu daļu, tostarp to atsavināt vai ieķīlāt, ievērojot šo ierobežojumu. Ja pirmpirkuma tiesību nebija iespējams izlietot pārdevēja vainas dēļ, kopīpašniekiem paliek izpirkuma tiesība.

Atbildot uz izīrētāja jautājumu par īrnieku, kurš pēc paša noteiktā izvākšanās termiņa neatbrīvo dzīvokli un vairākkārt maina solīto datumu, LV portāls skaidro, ka saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 20. un 27. pantu īres līgums beidzas ar uzteikuma termiņa notecēšanu, un turpmāka dzīvokļa aizturēšana nav tiesiska. Vienpusēja izlikšana nav atļauta — izīrētājam jāvēršas tiesā ar prasību par īrnieka izlikšanu. Gadījumā dzīvoklis iegūts izsolē, kas papildina sarežģīto situāciju ar iepriekšējā īrnieka atslēgu neizdošanu.

Jautājumā aprakstīts gadījums, kad zemes īpašnieks pa privāto e-pastu saņēmis neparaksītu paziņojumu par projektu, kurā paredzēts izbūvēt servitūta ceļu, ar norādi, ka nesaņemot atbildi, piekrišana tiks uzskatīta par automātisku. LV portāls atsaucas uz Satversmes tiesas 2007. gada spriedumu, kas noteic, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu, un skaidro, ka servitūta tiesība iegūst juridisku spēku tikai pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā. Neformāls paziņojums privātā e-pastā, kas neatbilst Paziņošanas likuma prasībām, pats par sevi nerada tiesiskas sekas, ja īpašnieks uz to nereaģē.

No 2029. gada Latvijā plānots pāriet uz jaunu kadastrālo bāzi, kā rezultātā nekustamā īpašuma nodoklis varētu būtiski pieaugt. Lai iedzīvotājiem izvairītos no straujas maksājumu palielināšanās, Finanšu ministrija piedāvā pašvaldībām nodot plašākas pilnvaras nodokļa likmju noteikšanā un nodokļa pieauguma ierobežošanā. Konkrētā mehānisma detaļas būs jāseko, kad priekšlikums virzīsies tālāk likumdošanas procesā.

Ministru kabinets 6. novembrī atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos PVN likuma grozījumus, kas precizē distances tirdzniecības definīciju un 10 000 eiro sliekšņa aprēķinu pārrobežu e-komercijā, nosaka beigu termiņu noliktavas piegādes īpašajam režīmam un paredz 0% PVN likmi precēm un pakalpojumiem SAFE aizsardzības iepirkuma līgumu izpildei. Projekts vēl jāiesniedz Saeimā; konkrēts spēkā stāšanās datums nav minēts.

Raksts izskaidro Latvijas Kontrolēto darījumu pārskatu (CTR), kas jāiesniedz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem ar darījumiem ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, saistītām fiziskām personām vai zemu nodokļu jurisdikciju partneriem, ja kontrolēto darījumu apjoms gadā pārsniedz 250 000 eiro. Prasība attiecas uz pārskata gadiem, kas sākas no 2025. gada, un kalendārā gada uzņēmumiem termiņš ir 2026. gada 31. decembris, iesniedzot elektroniski ar EDS. Par novēlotu vai nepilnīgu pārskatu draud sods līdz 1% no darījuma summas, bet ne vairāk kā 100 000 eiro.

Finanšu ministrija 6. novembrī ierosinājusi, ka no 2029. gada, kad plānots sākt piemērot jauno kadastrālo vērtību bāzi, pašvaldībām saistošajos noteikumos pašām būtu jānosaka nekustamā īpašuma nodokļa likmes un/vai ierobežojumi nodokļa bāzes pieaugumam, lai jaunās kadastrālās vērtības nerada iedzīvotājiem straujš nodokļa kāpumu. Vienlaikus NĪN ieņēmumi tiktu izslēgti no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina, lai tie paliktu attiecīgajā pašvaldībā.

Ministru kabinets 6. novembrī atbalstīja Finanšu ministrijas grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas svītro novecojušas normas, piemēram, par privatizācijas parādu kapitalizāciju, un precizē nodokļu maksātāju un VID pienākumus. Nodokļu maksājumu grāmatiņas paņemšana no galvenās darbavietas turpmāk būs tiesība, nevis pienākums, daļu brīdinājumu varēs izsniegt elektroniski bez amatpersonas paraksta, un pārkāpumu informācija par nereģistrētu darba samaksu tiks publiskota tikai juridiskām personām; likumprojekts tiek nodots izskatīšanai Saeimā.

Valdībā piektdien atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā paredz no 2027. gada 1. janvāra piemērot dabas resursu nodokli (DRN) arī iekšdedzes dzinēju degvielas filtriem. Izmaiņas papildina jau esošo preču klāstu, par kurām maksājams DRN, un ir daļa no vides nodokļu politikas pilnveides. Precīza nodokļa likme un piemērošanas kārtība būs jāseko, kad grozījumi virzīsies tālāk likumdošanas procesā.

Valdība 6. novembrī atbalstījusi grozījumus, kas no 2027. gada 1. janvāra paredz dabas resursu nodokli piemērot arī iekšdedzes dzinēju degvielas filtriem un gaisu piesārņojošām vielām. (Paywalled: tālāk pieejama tikai ievada daļa.)

Finanšu ministrija izstrādājusi likumprojektu par grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", kura mērķis ir pilnveidot nodokļu administrēšanas kārtību, tostarp nodokļu parādu publiskošanu un deklarāciju iesniegšanas noteikumus. (Paywalled: tālāk pieejama tikai ievada daļa.)

22. oktobrī pieņemtie un 4. novembrī publicētie grozījumi VID likumā (spēkā no 18. novembra) atļauj dienestam savās informācijas sistēmās pieņemt automatizētus individuālus lēmumus, bet vienīgi gadījumos, kad to paredz likums vai tieši piemērojamas ES tiesību normas, un skartajai personai ir tiesības pieprasīt rakstveida paskaidrojumu. VID jāpublisko informācija par izmantotajiem datiem un profilēšanas praksi, un lēmums par apstrīdētu automatizētu lēmumu nevar būt balstīts vienīgi uz automatizētu datu apstrādi.

Sabiedriskā labuma komisija 3.novembra sēdē nolēmusi ieteikt VID piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu četrām biedrībām, kuru darbības jomas ir pilsoniskās sabiedrības attīstība un sporta atbalsts. Galīgo lēmumu par statusa piešķiršanu, kas dod tiesības uz nodokļu atlaidēm, pieņem VID.

VID publicējis oktobra nodokļu normatīvo aktu pārskatu. Tajā minēta iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana no 2027.gada 1.aprīļa, kriptoaktīvu vienreizējā deklarēšana ar 10% nodokli, tonnāžas nodokļa režīma grozījumi no 2027.gada un zemu nodokļu valstu saraksta atjaunināšana no 1.novembra, tajā iekļaujot Krieviju un izslēdzot Panamu un Vjetnamu. Pārskatā arī minēts, ka no 15.oktobra VID var nodot informāciju kredītinformācijas birojiem.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas pārstāvis Reinis Znotiņš viedokļrakstā aicina ieviest nodokļu amnestiju kriptoaktīviem, norādot, ka Latvija pēdējos gados ir bijusi viena no pirmajām ES valstīm, kas sakārtojusi vidi ES MiCA regulas (Markets in Crypto-Assets) ieviešanai, un Latvijas Banka jau izsniegusi pirmās MiCA licences. Autors argumentē, ka amnestija ļautu iedzīvotājiem legalizēt iepriekš nedeklarētus digitālos aktīvus un sniegtu nozīmīgu papildu ieņēmumu Latvijas ekonomikai. Raksts ir komentārs, kas atbalsta konkrētu politikas priekšlikumu, bet pats par sevi nav likumprojekts vai pieņemts lēmums.

Kopš 2026. gada 23. oktobra paplašinātais ieguldījumu konta regulējums ļauj to piemērot arī kriptoaktīvu darījumiem, vienlaikus saglabājot iespēju ienākumu aplikt ar vienotu 10% nodokļa likmi. (Paywalled: pārējais raksta teksts nav publiski pieejams.)

Platformā ManaBalss.lv publicēta iniciatīva, kas aicina atcelt ikgadējo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli privātpersonām un iekļaut to degvielas cenā. Iniciatīvas autori norāda, ka šāda pārmaiņa padarītu nodokļa nastu proporcionālu faktiskajam transportlīdzekļa izmantojumam. Lai iniciatīva tiktu izskatīta Saeimā, tai jāsavāc noteikts parakstu skaits likumā paredzētajā termiņā.

PTAC atgādina komersantiem par ES prasībām standartizētas garantijas informācijas sniegšanai precēm. No 27.septembra veikaliem un interneta vietnēm jāizvieto paziņojums par divu gadu juridisko garantiju, bet, ja ražotājs brīvprātīgi sola ilgāku komercgarantiju, jāpievieno vienotā "GARAN" etiķete. Prasības izriet no Direktīvas 2024/825 un Komisijas Īstenošanas regulas 2025/1960.

Arī rakstīja: plz.lv

No 13. novembra stāsies spēkā grozījumi OCTA likumā, kas paredz, ka ceļu satiksmes negadījumā cietušais noteiktos gadījumos varēs vērsties pēc atlīdzības pie sava, nevis vainīgās puses apdrošinātāja. Grozījumi precizē arī Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) un valsts institūciju kompetenci, pārkārtojot OCTA sistēmas pārvaldību un ieviešot jaunas prasības LTAB valdes locekļiem. LTAB valsts pārvaldes uzdevumi nonāk Finanšu ministrijas pārraudzībā.

EBI 6. novembrī paziņojusi, ka jauno uzraudzības pārskatu prasību pirmais references datums pārcelts uz 2027. gada decembri, dodot iestādēm vismaz gadu ieviešanai, bet likviditātes, aktīvu apgrūtinājuma, salīdzinošās uzraudzības un ESG pārskatu prasības atlikti vēl tālāk, līdz 2028. gada decembrim. Galīgo ITS ziņojumu EBI plāno publicēt 2026. gada decembrī, bet atbalsta tehnisko pakotni (datu modeli, taksonomijas, validācijas noteikumus) - 2027. gada sākumā.

Raksts salīdzina kredītu apvienošanu un pārkreditāciju kā risinājumus parādsaistību pārvaldīšanai, norādot uz katra risinājuma riskiem un piemērotību dažādās situācijās, lai palīdzētu patērētājam izvēlēties finansiāli izdevīgāko variantu.

Latvijas jurists Jurijs Sokolovskis komentējis nozīmīgu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, kas noskaidro, vai banka ir tiesīga atteikt klientam atdot krāpnieku nozagto naudu. Juridiski izšķirošais ir jautājums, kas faktiski veicis maksājumu — pati persona, kurai maldīgi licis to darīt, vai krāpnieks, kurš piekļuvis kontam bez klienta ziņas; pirmajā gadījumā banka nav automātiski tiesīga atsaukties uz klienta rupju neuzmanību, lai atteiktu atmaksu. Spriedums precizē Eiropas tiesiskā regulējuma piemērošanu maksājumu operāciju autorizācijai un bankas pienākumam atlīdzināt neautorizētu maksājumu uzreiz, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc paziņošanas.

Viedokļraksts kritizē sagatavotos grozījumus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, kas paredz mainīt uzraudzības finansēšanas kārtību un vairākiem lielākajiem apdrošināšanas brokeriem varētu palielināt gada uzraudzības maksu vairāk nekā septiņas reizes. Autors norāda, ka tik lielam kāpumam nepieciešams skaidrs un detalizēts pamatojums, taču likumprojekta anotācijā tāds trūkst. Izmaiņas tiek vērtētas uz valsts budžeta deficīta un parāda apkalpošanas izdevumu pieauguma fona.

EBI 5. novembrī publicējusi pārstrādātas pamatnostādnes par iekšējo pārvaldību saskaņā ar CRD VI, kas kartē vadības institūciju locekļu un pamatfunkciju vadītāju pienākumus, ievieš atsevišķu pārvaldības regulējumu trešo valstu filiālēm un precizē interešu konflikta noteikumus, tostarp gadījumos, kad valdes priekšsēdētāja un izpildfunkcijas ir savienotas. Pamatnostādnes tiek piemērotas proporcionāli pēc riska, bet lapā nav norādīts konkrēts piemērošanas datums - teksts gaida tulkojumu ES valodās.

No 1. decembra Latvijā tiks ieviests attālinātas kvalificētas elektroniskās paraksta radīšanas risinājums (attālinātais eID paraksts), lai nodrošinātu parakstīšanas nepārtrauktību pēc tam, kad 9. decembrī daļai eID kartēm tiks anulēts kvalificētā e-paraksta sertifikāts. Pamats jaunajam risinājumam radīts ar grozījumiem MK noteikumos Nr.134, un tas saistīts ar eIDAS 2.0 regulas prasībām, kas ietekmē ap 346 000 Latvijā izsniegtu eID karšu. Sertifikāta anulēšana neietekmēs eID kartes derīgumu kā personu apliecinošam dokumentam.

No 20. oktobra Datu valsts inspekcija (DVI) mainījusi kārtību, kādā izskata sūdzības par privātpersonu veikto videonovērošanu, skaidrojot, ka īpašnieki drīkst uzraudzīt tikai savu teritoriju, nevis kaimiņu īpašumus. Nepārtraukta kaimiņu teritorijas novērošana, pat netīša, vairumā gadījumu neatbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām un personu tiesībām uz privātumu. Ja ir aizdomas par nelikumīgu personas datu apstrādi, privātpersona var vērsties DVI, kas var uzdot mainīt kameras novietojumu.

Ministru kabinets 6.novembrī atbalstījis grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas tiks virzīti uz Saeimu. Grozījumi svītro novecojušas normas, tostarp par privatizācijas nodokļu parādu kapitalizāciju, un ievieš iespēju brīdinājumus izsniegt elektroniski bez amatpersonas paraksta. Mainīsies arī kārtība, kādā publisko informāciju par darba devējiem, kas sodīti par nereģistrētu darba samaksu.

Ministru kabinets 6. novembrī pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas ziņojumu par principu, ka ES tiesību normas Latvijā jāievieš minimāli nepieciešamajā apjomā, liekot iestādēm pamatot katru stingrāku par ES prasīto nosacījumu - tā nepieciešamību, slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem un vienkāršāku alternatīvu esamību. Kā esošo stingrāku normu piemēri minēti obligātie revidenti atsevišķiem maziem uzņēmumiem, pilni ietekmes uz vidi novērtējumi un zemāki publiskā iepirkuma sliekšņi; konkrēts likumprojekts vai termiņš nav nosaukts.

Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Muitas likuma 22. pantā paredz nodot transportlīdzekļu un konteineru atestāciju TIR pārvadājumiem garantijas asociācijai, apvienojot pašreizējo divu posmu pārbaudi vienā un ieviešot elektronizāciju. VID saglabās uzraudzības tiesības, asociācijas lēmumus varēs pārsūdzēt administratīvajā tiesā; projekts nodots publiskai apspriešanai līdz 17. novembrim.

Sorainen apkopojumā "Skatupunkts" par laiku no 21. oktobra līdz 3. novembrim pārskatīti jaunākie likumprojekti, grozījumi un tiesu nolēmumi Latvijā. Minētas izmaiņas plašsaziņas līdzekļu regulējumā, patērētāju tiesībās uz remontu, produktu atbildībā, kriptoaktīvu nodokļos, kā arī jauns kriminālsodu izpildes likums un izmaiņas uzņēmumu reģistra digitalizācijā. Apkopojumā minēti arī divi Satversmes tiesā izskatāmi jautājumi un Senāta nolēmumi par mantas kopību un kukuļošanu veselības aprūpē.

Sorainen pārskats "Valststiesību vēstis" aptver publisko un administratīvo tiesību aktualitātes no 2026. gada aprīļa līdz oktobrim. Apskatīti grozījumi patērētāju aizsardzībā, publiskajos iepirkumos, konkurences tiesībās un kiberdrošībā, kā arī Senāta nolēmumi par uzņēmumu izslēgšanu no iepirkumiem, piespiedu izslēgšanu no reģistra un kompensāciju par nelikumīgu valsts rīcību. Minēti arī vairāki Satversmes tiesā izskatāmi jautājumi, tostarp par mantas apķīlāšanas kompensāciju un zemes atpirkšanas cenu.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, ko 6. novembrī izskatīs Ministru kabinets, paredz lielajiem elektroenerģijas tirgotājiem — kas apkalpo vairāk nekā 200 000 galalietotāju — noteikt pienākumu piedāvāt vismaz vienu fiksētas cenas līgumu bez maksas par tā pirmstermiņa izbeigšanu. Izmaiņas vērstas uz patērētāju aizsardzību, atvieglojot iespēju mainīt elektroenerģijas tirgotāju, nebaidoties no soda par agrāku līguma laušanu. Likumprojekts pagaidām ir valdības izskatīšanas stadijā.

Finanšu ministrijas sagatavotais jaunais likumprojekts "Par preču un pakalpojumu loterijām" paredz aizstāt pašreizējo atļauju izsniegšanas kārtību ar paziņošanas modeli – uzņēmumam būs jāiesniedz VID paziņojums vismaz 10 darba dienas pirms loterijas sākuma. Valsts nodeva 25% apmērā no laimestu fonda vērtības paliek nemainīga.

Saeimā izskatīšanā ir grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas pirmajā lasījumā jau atbalstīti un virzās uz otro lasījumu. Tie paredz izmaiņas algas nodokļa grāmatiņas regulējumā – informācija par apgādājamiem jāiesniedz VID pirms gada deklarācijas –, kā arī jaunu kārtību klientu lojalitātes programmu naudas atmaksu aplikšanai ar nodokli un atvieglojumus brīvprātīgā darba veicējiem.

Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz vairākas izmaiņas nodokļa piemērošanas kārtībā, tostarp lielākas kompensācijas un mazāku administratīvo slogu. (Paywalled: tikai virsraksts un ievads publiski pieejami.)

Pārskatā apkopoti redakcijas ieskatā interesantākie Senāta administratīvo lietu nolēmumi, kas publicēti 2026. gada oktobrī. Starp tiem izceļama lieta SKA-78/2026 par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas precizēšanas rezultātā deklarētās nodokļa pārmaksas pārbaudes un atmaksas kārtību, kā arī nodokļu maksātāja tiesībām precizēt deklarācijas.

Senāts 2026. gada 17. jūnija spriedumā lietā SKA-105/2026 vērtēja, vai autoratlīdzības saņēmējs, kurš nodrošinājis mutvārdu tulkošanu tiesās un policijā, uzskatāms par pašnodarbināto, kā rezultātā zaudēja bezdarbnieka statusu. Spriedumā nodalīta ienākuma aplikšanas un sociālās apdrošināšanas tehniskā kārtība no personas juridiskā statusa noteikšanas.

Satversmes tiesa apkopojusi oktobra tiesvedības aktualitātes. Starp atteiktajiem pieteikumiem ir prasība apstrīdēt Maksātnespējas likuma normas par parādsaistību dzēšanas procedūras apturēšanu, kā arī Civillikuma normas par cesijas līgumu formu. Tiesa arī neuzsāka lietu par ierobežojumiem advokāta atlīdzības atgūšanā naudas prasībās un par apelācijas liegumu vienkāršotā procesa lietās.

Arī rakstīja: ifinanses.lv · plz.lv

Raksts analizē Senāta 2026. gada 5. oktobra lēmumu lietā SKA-632/2026, kas rāda, kāpēc VID atbilde, ka nodokļu maksātāju reitingam ir tikai informatīvs raksturs, nav pietiekama. Lai gan izskatīta blakus sūdzība par atteikumu pieņemt pieteikumu, Senāta atziņas ir būtiskas plašākai diskusijai par VID publiskotās informācijas ietekmi uz darījumu partneru izvērtējumu.

2. novembrī ierosinātas divas Satversmes tiesas lietas - Nr. 2026-20-0103 (pieteicēja SIA "RigaVest CHP") un Nr. 2026-22-0103 (pieteicēja SIA "GREN SLOKAS") - par Energētikas likuma 49. panta 1.5 daļas un SPRK 2026. gada 29. jūnija lēmuma Nr. 1/15 par maksimālās siltumenerģijas iepirkuma cenas noteikšanas kārtību atbilstību Satversmes 1., 91. un 105. pantam. Abas lietas publicētas Latvijas Vēstnesī 4. novembrī kā paziņojumi par lietas ierosināšanu.

iFinanses apkopojis septiņus Senāta oktobra spriedumus civillietās. Lieta SKC-444/2026 precizē, ka rokas nauda tiek ieturēta par līguma neizpildi, nevis par pašu maksājuma kavēšanu. Citi nolēmumi skar mājas pārvaldnieka pārstāvības tiesības tiesā un zemesgrāmatas ieraksta labošanas kārtību.

Satversmes tiesa 2.novembrī rosinājusi lietu par Kriminālprocesa likuma pārejas normu, kas trešajai personai ļauj lūgt Senātam no jauna izskatīt jau spēkā esošu nolēmumu par mantas piederību. Senāts uzskata, ka norma apdraud res judicata principu, kas aizsargā galīgus spriedumus no atkārtotas pārskatīšanas. Saeimai rakstveida atbilde jāiesniedz līdz 2027.gada 4.janvārim.

Senāts ar 2026. gada 27. augusta lēmumu lietā SKA-523/2026 atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, atzīstot, ka valsts atbalsta saņemšanai izšķiroša nozīme ir komersanta saimnieciskajai pamatdarbībai, nevis tikai papilddarbībai atbalstāmajā nozarē. Atbilstība MK noteikumu Nr.638 nosacījumiem jāvērtē attiecībā uz komersantu kopumā.

Augstākā tiesa oktobrī klasifikatoros iekļāvusi 12 Civillietu departamenta nolēmumus. Starp tiem lieta SPC-3/2026 par uzturlīdzekļu maksājumiem maksātnespējas procesā, SKC-444/2026 par rokas naudas atgriešanu nokavēta līguma gadījumā un SKC-18/2026 par tiesāšanās izdevumu sadali akcionāru prasībās. Citi nolēmumi skar zemesgrāmatas ierakstu labošanu un bērna kopšanas atvaļinājuma termiņus.

Augstākā tiesa oktobrī klasifikatoros iekļāvusi 19 Administratīvo lietu departamenta nolēmumus. Lietā SKA-766/2026 Senāts precizējis, kādos gadījumos tiesa var apturēt tiesvedību, gaidot cita procesa izskatīšanu. Lietā SKA-809/2026 skatītas personas tiesības vērsties tiesā par iespējami nelikumīgu personas datu apstrādi.

Jurista Vārds publicējis informāciju par Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumiem, kas pieņemti laikā no 2026. gada 28. oktobra līdz 3. novembrim; pilns satura apskats pieejams tikai žurnāla abonentiem.

Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ziņo, ka ar tieslietu ministra 4.novembra rīkojumu zvērināta tiesu izpildītāja Nataļja Bekasova pārcelta uz Rīgas apgabaltiesas 73.iecirkni, papildus turpinot pildīt amata pienākumus 67.iecirknī. Prakses adrese un kontaktinformācija nemainās.

Zvērinātu tiesu izpildītāju padome informē, ka ar tieslietu ministra 4.novembra rīkojumu Nr.1-1/190 noteikts nākamā kārtējā zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas eksāmena datums – 11.decembris 2026.gadā.

Saeimas 22. oktobrī pieņemtie grozījumi Advokatūras likumā, publicēti 4. novembrī un spēkā no 18. novembra, saīsina laiku, pēc kura zvērināta advokāta palīgs var patstāvīgi vest noteiktas lietas, un ļauj advokātam turpmāk nodarbināt divus palīgus vietā viena. Palīga darba stāžs tagad ieskaitāms uzņemšanas pieredzes prasībā, un pārejas noteikumi paredz atsevišķu kārtību palīgiem ar piecu gadu praksi.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

Latvijas Viedās pārvaldes un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atgādinājusi, ka iedzīvotāju kolektīvie iesniegumi ir paredzēti svarīgu pašvaldības attīstības jautājumu risināšanai, nevis iejaukšanās pašvaldības ikdienas darbā vai atsevišķu administratīvo lēmumu pārskatīšanai. Paskaidrojums sniegts saistībā ar strīdiem par to, kā Jelgavas un Ādažu novadu domes izskatījušas iedzīvotāju iniciatīvas, kuras domes atzina par izskatītām, taču iedzīvotāji uzskatīja pretējo. Gadījums parāda, kā likums nošķir pašvaldību attīstības jautājumus no ikdienas pārvaldības lēmumiem kolektīvo iesniegumu kontekstā.

Viedokļraksts analizē, kāpēc kopš 2026. gada jūnija darba devējiem radies skaidrs tiesiskais pamats pārbaudīt IT speciālistu sodāmību, kuriem ir piekļuve uzņēmuma kritiski svarīgajām informācijas sistēmām, līdzīgi kā tas jau iepriekš attiecināms uz banku un apsardzes darbiniekiem. Autors norāda, ka līdz šim pastāvēja nekonsekvence — darba devējs varēja pārbaudīt klientu apkalpojošos darbiniekus, bet ne vienmēr tos, kas pārvalda tās pašas sistēmas. Rakstā minēts, ka 2025. gadā Valsts drošības dienests pārbaudījis gandrīz 11 tūkstošus personu ar piekļuvi kritiskajai infrastruktūrai, no kurām 25 saņēmušas negatīvu atzinumu.

Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte sadarbībā ar LU Akadēmisko apgādu izdevusi zinātnisko rakstu krājumu, kurā apkopoti fakultātes 10. starptautiskās zinātniskās konferences "Nacionālās tiesību sistēmas un ES tiesības: realitāte un nākotnes izaicinājumi salīdzinošā perspektīvā" materiāli.

Viedokļraksta autore Līna Kovaļevska pievēršas gadījumam, kad valsts iestāde komandas veidošanai izmantojusi numeroloģiju, un jautā, kāpēc par šo praksi klusu paliek Valsts darba inspekcija un potenciāli skartie kandidāti, kuriem varētu būt pamats prasīt kompensāciju par vienlīdzības principa pārkāpumu. Raksts norāda, ka numeroloģija nav vienīgā neparastā metode, kas sastopama personāla atlasē un vadībā — līdzās tai minētas arī grafoloģija un astroloģija. Autore secina, ka šādu prakšu izmantošana publiskā sektorā rada jautājumus par diskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanu darba tiesiskajās attiecībās.