Nr. 44/2026

Rīgas šķīrējtiesa izskaidro, ka šķīrējtiesas spriedums nav izpildāms tieši – kreditoram jāvēršas rajona (pilsētas) tiesā pēc izpildu raksta, ja parādnieks 10 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas nav samaksājis vai samaksājis tikai daļēji (Civilprocesa likuma 534.–536. pants). Pieteikums iesniedzams tiesā pēc parādnieka deklarētās vai juridiskās adreses, pievienojot sprieduma un šķīrējtiesas līguma apliecinātus norakstus, un jāmaksā valsts nodeva no 5 līdz 300 eiro atkarībā no piedzītās summas. Process parasti ilgst 1,5–2 mēnešus, tiesas lēmums par izpildu raksta izsniegšanu nav pārsūdzams, bet atteikuma gadījumā 10 dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību.

Raksts norāda, ka no 2026.gada 1.jūlija lēmumus par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pieņem automatizēti, kas var paātrināt kreditoru prasījumu piedziņu, vienlaikus mudinot parādniekus laikus reaģēt uz saņemto brīdinājumu.

Kredītinformācijas biroja (KIB) un Norstat aptauja atklāj, ka 6% Latvijas iedzīvotāju ir nenomaksāti parādi ārpus kredītsektora, galvenokārt par komunālajiem maksājumiem, elektrību vai sakaru pakalpojumiem. Vairums parādnieku kavējuši vienu saistību, 43% parāds nepārsniedz 500 eiro, bet gandrīz katram desmitajam tas pārsniedz 5000 eiro. KIB brīdina, ka nenomaksāti rēķini var ietekmēt kredītvēsturi, kas aktuāli, sākoties apkures sezonai.

Jurista Vārds publicējis sarunu starp Senāta priekšsēdētāju Aigaru Strupišu un advokātu Olavu Ceru par apelācijas instances pierādījumu pieņemšanas robežām un tiesas neitralitātes principu civilprocesā (teksts pēc ieraksta slēgts ar abonementu).

Sporta šķīrējtiesa (CAS) apmierināja Krievijas Hokeja federācijas apelāciju un uzdeva Starptautiskajai hokeja federācijai pielaist Krievijas izlases pasaules čempionātiem, jo federācija nav iesniegusi pietiekami pārliecinošus pierādījumus par drošības apdraudējumu. Federācija ar lēmumu nepiekrīt, bet to izpildīs. Latvijas izlase pret Krieviju spēlēt nevarēs, jo to aizliedz Sporta likums.

Ārvalstu investoru padome FICIL aicina pārskatīt šķīrējtiesu institūciju uzraudzības regulējumu un nodrošināt vienotu tiesu praksi, piemērojot 2024. gada 4. jūlijā spēkā stājušos grozījumus, kas ieviesa iekšzemes šķīrējtiesas nolēmumu atcelšanas mehānismu. Padome norāda, ka nekonsekventa jauno normu piemērošana mazina tiesisko noteiktību, un kā trīs prioritātes min esošā uzraudzības regulējuma efektivitātes izvērtēšanu, anonimizētu tiesu nolēmumu pieejamības uzlabošanu un reformas praktiskās ietekmes sistemātisku novērtēšanu. Aicinājums balstīts uz Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra spriedumu lietā Nr. 2022-03-01.

Lietuvas strīds ar Baltkrievijas kālija ražotāju Belaruskali tiek risināts starptautiskajā Pastāvīgajā šķīrējtiesā (PCA), kur Belaruskali un Šveicē reģistrētā Hasenberg iesniegušas investīciju prasības pret Lietuvu. Belaruskali pieprasa aptuveni 12,09 miljardus ASV dolāru, Hasenberg – ap 15 miljardiem eiro, pamatojoties uz 1992. gada Lietuvas–Šveices investīciju aizsardzības līgumu, strīda pamatā ir Lietuvas 2022. gada lēmums anulēt dzelzceļa pārvadājumu līgumu, kas pārtrauca kālija transītu caur Klaipēdas ostu. Lietuvas Finanšu ministrija lūgusi vēl 691 000 eiro juridiskajiem izdevumiem, kopš 2023. gada šīm lietām atvēlēti 4,93 miljoni eiro.

Tiesu administrācija atgādina, ka ESF Plus projekta "Pieeja tiesiskumam" ietvaros no 23. septembra līdz 2027. gada 22. martam ikvienam pieejama bezmaksas sākotnējā juridiskā konsultācija, bet noteiktām sociāli mazaizsargātām personu grupām – valsts apmaksāta mediācija strīdu risināšanai. Konsultācijas pieejamas pa tālruni, videozvanu, rakstveidā vai klātienē, mediācijai jāatbilst vienam no vairākiem kritērijiem, piemēram, trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam. Abiem pakalpojumiem ir atsevišķi bezmaksas tālruņa numuri un e-pasta adreses.

AirBaltic nenodrošināto kreditoru komiteja Ņujorkas bankrota tiesā lūgusi apstiprināt trīs konsultantus, kas izvērtēs aviokompānijas situāciju saistībā ar ASV nodaļas 11. pantā (Chapter 11) notiekošo finanšu saistību pārstrukturēšanu. Konsultanti pārbaudīs likviditāti, naudas plūsmu prognozes, pirms maksātnespējas veiktās transakcijas un aktīvus – lidmašīnas, dzinējus, angārus un nekustamo īpašumu. Pārbaude pati par sevi nenozīmē aktīvu pārdošanas lēmumu, un tiesas sēde par pieprasījumu apstiprināšanu paredzēta 17. novembrī.

Saeima 29. oktobrī trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu par atbildību par kaitējumu, ko radījušas preces vai pakalpojumi ar trūkumiem; tas aizstāj līdzšinējo regulējumu un attiecas arī uz programmatūru un mākslīgā intelekta sistēmām. Cietušajai personai vairs nebūs jāpierāda ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja vaina – pietiks pierādīt trūkuma un kaitējuma cēlonisko sakarību, kas atvieglo kompensācijas par mantisku un morālo kaitējumu pieprasīšanu. Likums neattiecas uz tīri digitālu saturu, piemēram, e-grāmatām.

VID sagatavojis skaidrojošu materiālu par to, kādi dokumenti sabiedrībai jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā likvidācijas gadījumā un kā izpildāmas nodokļu saistības šajā procesā.

Latvijas Vēstnesī 30. oktobrī publicētie Finanšu instrumentu tirgus likuma grozījumi, ko Saeima pieņēma 15. oktobrī, ievieš ES direktīvas 2024/2811 prasības, aizstāj jēdzienu "oficiālais saraksts" ar "regulēto tirgu" un nosaka jaunas prasības revīzijas komitejām, akcionāru tiesību izmantošanai un ieguldījumu izpētes pakalpojumu apmaksai. Likums arī pastiprina regulatora uzraudzības pilnvaras attiecībā uz emitentu sponsorēto izpēti un nošķir izaugsmes tirgus segmentus no cita regulētā tirgus. Likums stājas spēkā 14. dienā pēc publicēšanas, ja nav noteikts citādi.

Latvijas Vēstnesī 30. oktobrī publicētie grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, ko Saeima pieņēma 22. oktobrī, paaugstina ziņošanas slieksni līdz neto apgrozījumam virs 450 miljoniem eiro un vairāk nekā 1000 darbinieku, kā arī ļauj lielākiem uzņēmumiem paļauties uz mazāku piegādes ķēdes partneru pašdeklarācijām par to lielumu. Pienākums ziņot galvenajai uzņēmumu grupai sākas ar 2027. finanšu gadu, savukārt uzņēmumi, kas neatbilst jaunajiem sliekšņiem, 2026. gadā saņem atbrīvojumu.

Noslēgts darījums, kurā Igaunijas lauksaimniecības koncerns Agrone Grupp ar mātesuzņēmuma starpniecību ieguva 100% Food Union Management akciju, kam pieder abi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi. Akcijas nopirktas no Food Union Luxembourg Holdings II, un darījums pabeigts pēc Latvijas Konkurences padomes un Igaunijas analoģiskās iestādes atļaujas. Darījuma summa netiek izpausta.

Žurnāls Ir raksta, ka Konkurences padome konstatējusi, ka apbedīšanas pakalpojumu uzņēmumi saskaņojuši cenas valsts iepirkumos, lai uzvarētājs būtu zināms iepriekš (teksts pēc ievada slēgts ar abonementu).

Finanšu ministrija 29. oktobrī publiskajai apspriešanai nodevusi likumprojektu, kas aizstātu preču un pakalpojumu loteriju rīkošanas atļauju ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam. Uzņēmumiem loterija būtu jāpieteic VID vismaz 10 darbdienas iepriekš, dienests varētu to aizliegt likumā noteiktos gadījumos, bet valsts nodeva 25% apmērā no laimestu fonda vērtības paliktu nemainīga. Sabiedriskā apspriešana TAP portālā ilgst līdz 12. novembrim.

Arī rakstīja: lvportals.lv

No 2027.gada 7.janvāra pieteikumus Uzņēmumu reģistrā varēs iesniegt tikai elektroniski portālā registrs.ur.gov.lv vai ar zvērināta notāra starpniecību, vienlaikus ieviešot automatizētu lēmumu pieņemšanu vienkāršos gadījumos, piemēram, juridiskās adreses mainīšanā, ar tiesībām personai pieprasīt skaidrojumu vai apstrīdēt šādu lēmumu.

Raksts apskata Latvijas SIA un AS reorganizācijas tiesisko regulējumu, norādot, ka saskaņā ar Komerclikuma 370.pantu mazkapitāla sabiedrības ar 185.1 pantā minētajām pazīmēm nevar reorganizēt, savukārt kapitāldaļu iegūstošajai sabiedrībai jāievēro 185.pantā noteiktais minimālais pamatkapitāls.

Konkurences padome 22. oktobrī pieņēma un 27. oktobrī publiskoja lēmumu, ar kuru atļauj Igaunijas lauksaimniecības grupas uzņēmumam SIA "HUMMULI" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA Food Union Management, kurai pieder AS "Rīgas Piena kombināts" un "Valmieras piens". Padome secināja, ka darījums būtiski nemainīs tirgus struktūru ne izejvielas piena vairumtirdzniecībā, ne piena produktu ražošanā, tāpēc konkurenci neierobežos, un apstiprināja darījumu bez nosacījumiem.

Konkurences padome 22. oktobrī pieņēma un 27. oktobrī publiskoja lēmumu, ar kuru atļauj Igaunijas kompānijai OÜ Infortar Agro (AS "Infortar" grupa) iegūt izšķirošu ietekmi pār Lietuvas uzņēmumu UAB "LITAGRA", kura vienīgais saistītais uzņēmums Latvijā ir lopbarības ražotājs UAB "Joniškio grūdai". Padome secināja, ka darījums neradīs un nestiprinās dominējošu stāvokli nevienā Latvijas tirgū, tostarp izejpiena un kombinētās lopbarības tirgū, un apstiprināja darījumu bez nosacījumiem.

Raksts skaidro, ka saskaņā ar Komerclikuma 286.panta pirmo daļu akcionāru sapulces lēmumu var apstrīdēt tiesā vairākos gadījumos, piemēram, ja pārkāptas sapulces sasaukšanas vai paziņošanas prasības, nepamatoti liegta informācija vai pieļauti būtiski procedūras pārkāpumi balsošanā.

Būvniecības valsts kontroles birojs 30. oktobrī informēja, ka no 1. novembra ziņojumi par publisku vai daudzdzīvokļu māju neekspluatēšanu vai ekspluatācijas atsākšanu jāiesniedz Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), nevis pašvaldības būvvaldē kā līdz šim. Ziņot jāspēj īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai pilnvarotai personai, norādot, vai ēka ir ekspluatācijā, un, ja nav, vai tā ir pilnībā nosegta.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija 30. oktobrī apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus 14 regulētiem komersantiem no 1. novembra (vienam – no 18. novembra); lielākajai daļai tarifi pieaug kurināmā cenu kāpuma dēļ, bet vienam uzņēmumam tarifs samazinās. Lēmums ietekmēs norēķinus ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem vairākās Latvijas pašvaldībās.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija 30. oktobrī apstiprinājusi jaunus ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus no 1. novembra diviem regulētiem komersantiem – SIA "Limbažu Siltums" un SIA "Rūpe". Tarifu izmaiņas skar attiecīgo pašvaldību iedzīvotājus un uzņēmumus.

Saeima 29. oktobrī galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņēma jaunu Arhitektūras likumu, kas nosaka nozares pamatprincipus, pašvaldību kompetenci un arhitektu profesionālās darbības regulējumu. Likums ievieš pilsētas arhitekta funkciju un veido Latvijas Sertificēto arhitektu koledžu kā profesijas pašpārvaldes institūciju, kā arī regulē arhitektūras konkursus. Likums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī līdztekus ar būvniecības noteikumu grozījumiem.

Iepirkumu uzraudzības birojs 27. oktobrī publicēja apkopojumu, kas atgādina, ka veiksmīgs publiskais iepirkums sākas ar pamatotām, konkurenci neierobežojošām prasībām un neapstājas ar līguma noslēgšanu – pasūtītājam jāturpina kontrolēt, vai piegāde atbilst noteiktajām prasībām un vai izmaiņas līgumā ir tiesiski pamatotas. Kā piemērs minēts gadījums, kad pasūtītājs pieņēmis uzlādes iekārtas ar citu jaudu nekā specifikācijā norādīts, par ko piemērota administratīvā atbildība par līguma grozīšanas noteikumu neievērošanu.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus, kas ļautu būvniecības uzņēmumiem pārskatīt darbaspēka izmaksas, ja pēc līguma cenas noteikšanas pieaug nozares minimālās algas likmes. Tiesiskais pamats būtu Ministru kabineta noteikumi par valsts būvdarbu līgumu obligātajiem noteikumiem, un indeksācija piemērojama tikai tad, ja pieaugušas visas minimālās likmes, nepārsniedzot vidējā būvniecības darba stundas apmaksas pieaugumu. Ģenerāluzņēmējiem būs jāpiemēro tāda pati kārtība pret apakšuzņēmējiem un jāapmaksā tiem 60 dienu laikā pēc darbu pabeigšanas.

LTRK biedra raksts apkopo sešus jautājumus, kas jāpārbauda, importējot preces no Ķīnas, tostarp EORI numuru, preces KN kodu, piegādes noteikumus (EXW, FOB), dokumentu atbilstību, piemērojamos muitas nodokļus un PVN, kā arī papildu sertifikātu nepieciešamību.

Rīgas tiesa apmierinājusi bijušās Ģenerālprokuratūras administratīvās direktores Ilzes Grīnhofas prasību un atzinusi par spēkā neesošu viņas atlaišanu no darba. Tiesa secināja, ka darba tiesiskās attiecības jau bija izbeigtas ar Grīnhofas paziņojumu par uzteikumu svarīga iemesla dēļ 17. jūnijā, tāpēc nākamajā dienā izdotais prokuratūras rīkojums nevarēja grozīt atlaišanas pamatu. Spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā un var tikt pārsūdzēts 20 dienu laikā.

LV portāls skaidro, kā darba devējam pareizi jāizvēlas, kuri darbinieki paliek darbā, samazinot amatu skaitu. Saskaņā ar Darba likuma 108. pantu priekšroka jādod darbiniekiem ar labākiem darba rezultātiem un augstāku kvalifikāciju, bet vispirms jānoskaidro, kuri strādā līdzvērtīgu darbu. Ja rezultāti neatšķiras, priekšroka jāvērtē pēc darba stāža, veselības stāvokļa un bērna aprūpes, un Senāta spriedums norāda, ka salīdzinājumu nevar sašaurināt līdz gada vērtējumiem vien.

Noteikts, ka 2027.gadā minimālā mēneša darba alga Latvijā būs 820 eiro, kas ir pamats arī vairāku ar to saistītu nodokļu un sociālo maksājumu pārskatīšanai.

LBAS nosūtījusi Valsts prezidentam vēstuli, kurā, atsaucoties uz Satversmes 108.pantu, Arodbiedrību likumu un Satversmes tiesas judikatūru par arodbiedrību kā biedru pārstāvju statusu, brīdina, ka atsevišķu amatpersonu nicinoša attieksme apdraud sociālo dialogu, un lūdz prezidentu veicināt regulāras Ministru prezidenta tikšanās ar sociālajiem partneriem.

AirBaltic plāno samazināt aptuveni 100 pilotu un 200 salona apkalpes locekļu, visas apkalpes samazinājumu attiecinot uz Rīgas bāzi, un uzteikumi sākas no 31. oktobra. Latvijas Aviācijas profesija (LAP) apgalvo, ka izvēles kritēriji nav saskaņoti ar darbinieku pārstāvjiem, un prasa procesu apturēt, savukārt Valsts nodarbinātības aģentūra atteikusies pagarināt uzteikuma termiņu no 30 līdz 60 dienām. Darbinieki var parakstīt izbeigšanas vienošanos, kas dod priekšroku atkārtotai pieņemšanai darbā, vai saņemt standarta darba devēja uzteikumu, kas šādu priekšrocību nedod.

Latvijas Aviācijas arodbiedrība ziņo, ka airBaltic plāno atlaist aptuveni 100 pilotu un 200 stjuartu, visus stjuartu amatu samazinājumus veicot Rīgas bāzē. Informāciju par darba saglabāšanu darbinieki sāks saņemt no 31. oktobra, kad flote tiks samazināta līdz 36 lidmašīnām. Arodbiedrība apgalvo, ka atlases sarakstos un darba novērtēšanas metodikā izmantoti kritēriji, kas ar to nav saskaņoti.

Raksts analizē situāciju, kad darbinieks atsakās veikt uzdoto darbu, uzskatot, ka par papildu apjomu pienākas piemaksa, un norāda, ka darba devējs nevar vienpusēji paplašināt līgumā noteiktos pienākumus, atsaucoties uz vispārēju klauzulu par citiem darba devēja noteiktiem pienākumiem.

Raksts aplūko, kā darba devējs var kompensēt darbiniekam elektroauto uzlādi mājās, norādot, ka nodokļu un juridiskais risinājums nav vienkāršs un katrs gadījums jāvērtē atsevišķi, lai kompensācija būtu pamatota un neradītu nevajadzīgus nodokļu riskus.

Raksts norāda, ka ES direktīva 2023/970 par darba samaksas pārredzamību liks darba devējiem salīdzinoši vērtēt darbinieku atalgojumu, ieskaitot piemaksas un labumus, un plānotie Latvijas sodi par pārkāpumiem var sasniegt 14000 eiro juridiskām personām.

Raksts sniedz pārskatu par Darba likuma prasībām atalgojuma noteikšanai darba līgumā: līgumā rakstveidā jānorāda pamatalgas apmērs un izmaksas kārtība, var atsaukties uz koplīgumu vai iekšējiem noteikumiem, bet darba devējam tie jāpadara brīvi pieejami. Minētas arī likumā noteiktās piemaksas – par nakts darbu vismaz 50%, par virsstundām un svētku dienās strādāto vismaz 100% –, 2026. gada minimālā alga 780 eiro un prasība katrai izmaksai pievienot algas lapu. Autors norāda, ka ES Darba samaksas pārredzamības direktīvas pārņemšanas likums Latvijā līdz 2026. gada septembrim vēl nebija stājies spēkā.

Saeima 29. oktobrī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civillikuma spēkā stāšanās likumā, kas pārveido dalītā īpašuma zemes lietošanas maksas kārtību. Pārejas periodā līdz 2031. gada 31. decembrim paredzēts saglabāt minimālo maksu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāk par 50 eiro gadā; pēc tam puses par maksu varēs vienoties savstarpēji, strīda gadījumā to noteiks tiesa. Likumprojektu sagatavojusi Tieslietu ministrija, izpildot Satversmes tiesas spriedumu.

LV portāls e-konsultācijā atbild zemes īpašniekam, kura zemi apgrūtina līgumisks ceļa servitūts, bet kurš grib ierobežot trešo personu smago satiksmi. Padoms – vispirms vienoties ar valdošā nekustamā īpašuma īpašnieku par jauniem lietošanas noteikumiem, un, ja tas neizdodas, vērsties tiesā ar prasību par saprātīgiem ierobežojumiem. Atbilde atsaucas uz Civillikuma 1132., 1139. un 1140. pantu, kas nosaka servitūta izmantošanu minimāli nepieciešamajā apmērā un aizliedz tā izmantošanas traucēšanu.

Bb.lv skaidro, ka līdz 2028. gada 31. decembrim turpinās kadastrālo vērtību pārskatīšana, un līdz tam īpašumam pastāv divas vērtības – “fiksētā” un “universālā” (aktuālā), kuras lieto atkarībā no mērķa (nodokļi, nomas maksa, kompensācijas). Finanšu ministrija brīdinājusi, ka universālā vērtība dažkārt var būt zemāka par tirgus cenu, kas var radīt priekšrocības uzņēmumiem, iegādājoties valsts īpašumu, savukārt uz bankas nodrošinājumu var rādīt augstāku vērtību, bet nodokli maksāt par zemāko.

LV portāla e-konsultācijā paskaidrots, ko darīt, ja māju kopīpašumā pārdot nevar panākt vienošanos ar pārējiem kopīpašniekiem. Saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu nevienu nevar piespiest palikt kopīpašumā, un katrs kopīpašnieks var jebkurā laikā pieprasīt dalīšanu, bet 1075. pants paredz, ka strīda gadījumā tiesa var piešķirt daļas natūrā, piešķirt visu īpašumu ar pienākumu atlīdzināt citiem naudā, noteikt pārdošanu izsolē vai lemt pēc lozes. Tiesa var arī sadalīt māju dzīvokļu īpašumos, ja tajā ir dzīvojamās telpas.

LV portāls intervijā ar biedrības “Mājoklis” vadītāju Daci Vārnu skaidro rīcību avārijas gadījumā daudzdzīvokļu mājā – vispirms rūpes par drošību, tad bojājumu ierobežošana un pēc tam pierādījumu fiksēšana, zvanot pārvaldniekam vai 112/114 atbilstoši situācijai. Īpašniekiem jādod pārvaldniekam aktuāli kontakti un pieeja dzīvoklim, jāinformē apdrošinātājs un jāierobežo zaudējumi, un ieteicams vienu pašu dienu sagatavot avārijas aktu ar fotofiksāciju un visu klātesošo parakstiem. Rekomendēta arī mājas rīcības instrukcija, ko apstiprina ar divu trešdaļu īpašnieku balsojumu.

Rus.LSM ziņo, ka stājušies spēkā jauni ES noteikumi, kas sūtījumiem no valstīm ārpus ES paredz jaunu “Savienības apstrādes maksu” – 2 eiro par katru preces vienību sūtījumā. Maksu papildus muitas nodoklim un PVN sedz pircējs, iegādājoties preces interneta veikalos no Ķīnas, ASV, Lielbritānijas, Norvēģijas un citām trešajām valstīm, un to VID paskaidro ar godīgākas konkurences un krāpšanas mazināšanas mērķi.

Plānots precizēt pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu e-komercijas darījumiem un noteikt 0% PVN likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti Eiropas Savienības aizsardzības stiprināšanas instrumenta ietvaros.

LSM ziņo, ka no 2027. gada 1. aprīļa stāsies spēkā jaunais 10% mikrouzņēmumu nodoklis, ko no apgrozījuma varēs maksāt fiziskas personas, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 12 000 eiro un kuras nenodarbina citus darbiniekus. Jaunajam nodokļa režīmam paredzēti vienkāršoti nomaksas noteikumi biznesa uzsācējiem, un sižets ilustrēts ar konkrētu lauku saimniecības piemēru.

Valsts ieņēmumu dienests 30. oktobrī informēja, ka Automatizētajā eksporta sistēmā (AES) izstrādāta lietojumprogrammu saskarnes (API) funkcionalitāte, kas ļauj uzņēmumiem savienot savas informācijas sistēmas ar muitas sistēmu. Risinājums paredzēts, lai mazinātu manuālo darbu, aizpildot muitas deklarācijas, un to pirms izmantošanas ražošanas vidē var izmēģināt AES testa vidē EMDAS2 sistēmā.

Raksts skaidro, ka autoratlīdzība, kas izmaksāta nerezidentam par literāru, zinātnisku vai mākslas darbu radīšanu, Latvijā apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 25,5% apmērā, pirms tam piemērojot noteiktu izdevumu normu (50% vai 25% atkarībā no darba veida).

Raksts analizē gadījumu, kad sabiedrība divus gadus abonējusi e-komercijas platformu, bet nezināšanas dēļ nav reģistrējusies kā PVN maksātāja, un skaidro, kā rīkoties un kādas sankcijas tai var draudēt.

Skaidrots, kā piemērojams mikrouzņēmumu nodoklis (PNN), izmaksājot sabiedrības likvidācijas kvotu tās dalībniekiem, norādot uz īpašiem nosacījumiem šāda maksājuma aplikšanai ar nodokli.

VID publicējis aktualizētu to valstu un teritoriju sarakstu, kuras tiek uzskatītas par zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikcijām, kas piemērojams no 2026.gada 1.novembra un ietekmē ar šīm jurisdikcijām saistīto darījumu nodokļu režīmu.

Press.lv apkopo noteikumus par dāvinātas naudas deklarēšanu – naudu no laulātā vai radinieka līdz trešajai pakāpei kopīgam saimniecības budžetam deklarēt nav vajadzīgs, bet pārskaitījumus no radiniekiem bez kopīgas saimniecības deklarēt jāuzrāda, nodokli par tiem nemaksājot. Pārskaitījumi no svešām personām virs 1425 eiro gadā tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet dāvinājumi no radiniekiem virs 10 000 eiro gadā no viena devēja jādeklarē ikgadējā deklarācijā no 1. marta līdz 1. jūnijam.

Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas 27.oktobra sēdē secināts, ka ēnu ekonomikas mazināšana ciešāk jāsaista ar nodokļu politiku un valstij jāmaina pieeja no kontroles uz godprātīgas uzņēmējdarbības veicināšanu.

Finanšu ministrija 28. oktobrī valdībai iesniegusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas precizē distances tirdzniecības sliekšņa un īpašo PVN režīmu piemērošanu ES pārrobežu e-komercijā, kā arī pagarina īpašā režīma piemērošanu gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas piegādēm. Grozījumi paredz 0% PVN likmi precēm, pakalpojumiem un importam saistībā ar SAFE aizsardzības iepirkuma līgumiem un precizē 0% likmes piemērošanu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību iepirkumiem. Projekts konkrētu spēkā stāšanās datumu nenosaka.

VID 28. oktobrī informēja par Padomes 2026. gada 26. oktobra Regulu (ES) 2026/2446, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 28. oktobrī un groza Regulu (ES) 2023/2720 par ES autonomajām tarifa kvotām zvejniecības produktiem. Regulas 2023/2720 piemērošanas termiņš pagarināts līdz 2027. gada beigām, lai nepārtrauktu samazinātu vai nulles muitas nodokļu piemērošanu konkrētiem zvejas produktiem, kamēr tiek izstrādāts jauns kvotu regulējums. Jaunā regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas, aptuveni 2026. gada 17. novembrī.

Raksts skaidro, kādos gadījumos preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā var piemērot 0% pievienotās vērtības nodokļa likmi un kādi apliecinoši dokumenti tam nepieciešami.

VID 26. oktobrī publicēja skaidrojumu par 15. oktobrī pieņemtajiem un "Latvijas Vēstnesī" 22. oktobrī publicētajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas stājās spēkā 23. oktobrī. Grozījumi paplašina ieguldījumu konta režīmu arī uz kriptoaktīvu darījumiem un ievieš kārtību vienreizējai brīvprātīgai vēsturisko kriptoaktīvu deklarēšanai, piemērojot 10% nodokļa likmi no to tirgus vērtības uz 2026. gada 31. decembri; deklarāciju varēs iesniegt no 2027. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam, un deklarētājam tiks nodrošināts atbrīvojums no soda naudas un kriminālatbildības par iepriekš nedeklarētiem ienākumiem.

VID 26. oktobrī publicēja anonimizētu uzziņu par sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) jautājumu – vai, finansējot jauniešu sporta komandu no nesaistītu uzņēmumu ziedojumiem, vienlīdzīgas finansēšanas kārtības piemērošana arī valdes locekļa bērnam ir uzskatāma par mantas izmantošanu amatpersonas labā, kas Sabiedriskā labuma organizāciju likumā ir aizliegta, un vai tas ietekmē ziedotāju tiesības piemērot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta atvieglojumu. VID atbildē analizēja likuma 2. un 3. panta definīcijas par sabiedriskā labuma darbību un amatpersonu saistīto personu privāto interešu aizliegumu.

Saeima 22.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus VID likumā, kas precizē automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanas un personas datu profilēšanas regulējumu, paredzot personas tiesības pieprasīt skaidrojumu un apstrīdēt šādu lēmumu.

Raksts apkopo Ziemassvētku piemaksu nodokļu režīmu Latvijā: naudas piemaksas tiek uzskatītas par algu, bet nemateriālas dāvanas – par labumu. Dāvanām līdz 100 eiro PVN nav atskaitāms, bet uzņēmumu ienākuma nodoklis par šo izdevumu nepalielinās, savukārt visas citas piemaksas apliekamas ar 25,5% iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālajām iemaksām (23,59% darba devējam, 10,5% darbiniekam). Raksts arī brīdina, ka nekorekta klasifikācija vai nokavēta paziņošana VID var radīt sodus.

Rus.LSM analīzē skaidro, kāpēc banka Indexo koncentrējas uz patērētāju kreditēšanu – tai vēl nav lielas un lētas noguldījumu bāzes, bet patēriņa kredīti nodrošina lielāku peļņas normu. Darījums ar DelfinGroup palīdz bankai palielināt kapitālu un izpildīt normatīvo aktu prasības, un tirgū, kur dominē četras lielās ārvalstu bankas, Indexo redz iespējas arī hipotēku refinansēšanā.

Latvijas Vēstnesī 30. oktobrī publicētie OCTA likuma grozījumi, ko Saeima pieņēma 15. oktobrī, no 2027. gada 1. jūlija ievieš "tiešā zaudējumu noregulējuma" kārtību, kas ļaus cietušajam vērsties pie sava, nevis vainīgās puses apdrošinātāja, izņemot noteiktus gadījumus, piemēram, ja zaudējumi pārsniedz 50 000 eiro. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam no 2027. gada 1. janvāra paplašinās funkcijas, tostarp tas varēs aizņemties no kredītiestādes, ja Garantijas fondā nepietiek līdzekļu prasību segšanai.

Raksts skaidro, ka pārdodot auto, par kuru vēl tiek maksāts līzings, pārdevējam nav jāsedz atlikusī saistība pirms pārdošanas, bet par pārdošanu jāinformē līzinga devējs, kurš kārto saistību nokārtošanu, savukārt pircējs var vienoties par jaunu līzinga līgumu tam pašam vai citam finansētājam.

Saeima 29. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ievieš vienotas prasības preču remonta pakalpojumiem un paredz uzlabot informācijas pieejamību par remontētājiem visā ES. Izvēloties remontu, nevis preces nomaiņu, patērētājs vienu reizi varēs saņemt par gadu pagarinātu garantijas termiņu, un remontam jānotiek bez maksas un saprātīgā termiņā. Mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un preču dzīves cikla pagarināšanu.

Latvijas Banka 29. oktobrī sarīkoja Ilgtspējas konsultatīvo forumu, kurā ar nozares pārstāvjiem pārrunāja ES ilgtspējas prasību piemērošanu finanšu sektorā. Forumā atgādināts, ka bankām jau saskaņā ar ES regulām CRR/CRD un EBI vadlīnijām jāizvērtē vides, sociālie un pārvaldības riski, un prasību apjoms ir proporcionāls bankas lielumam un riska būtiskumam. Latvijas Banka prezentēja arī sākotnējas, informatīvas vadlīnijas bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu un nelabvēlīgu saimniecisko darbību identificēšanai.

Eiropas Banku iestāde (EBI) 29. oktobrī kopā ar ESMA un EIOPA publicēja Eiropas Komisijai adresētu padomu par ES Taksonomijas regulas informācijas atklāšanas deleģētā akta vienkāršošanu – piemēram, atceļot komisiju un tirdzniecības portfeļa rādītājus un saskaņojot grupu atklāšanas prasības. Priekšlikumi ir daļa no ES vienkāršošanas ("Omnibus") iniciatīvas un kalpos par pamatu Komisijas turpmākiem leģislatīvajiem priekšlikumiem; konkrēti spēkā stāšanās datumi nav minēti.

Raksts apskata, kādus kritērijus banku kredītspecialisti vērtē, lemjot par aizdevuma piešķiršanu uzņēmumam, un kā pašas bankas nodrošina finansējumu pieaugošu procentu likmju apstākļos.

Latvijas Vēstnesī 28. oktobrī publicētie Kredītiestāžu likuma grozījumi, ko Saeima pieņēma 15. oktobrī, paplašina konsolidētās uzraudzības tvērumu uz nefinanšu komercsabiedrībām, kurās kredītiestādei ir nozīmīga kapitāla daļa. Likums arī ļauj sociālajiem dienestiem pieprasīt fiziskas personas kontu izrakstus no Kontu reģistra noteiktos sociālās palīdzības gadījumos – šī norma piemērojama no 2027. gada 1. jūlija.

Latvijas Banka 28. oktobrī publicēja ikgadējo "Finanšu pieejamības pārskatu 2026", kas liecina, ka 2025. gadā nefinanšu uzņēmumu kredītu atlikums pieaudzis par 15,3%, bet mājsaimniecību – par 9,9%, un šī tendence turpinājusies arī 2026. gada pirmajā pusgadā. Pārskats norāda, ka izaugsmi veicinājusi kreditētāju lielāka gatavība finansēt plašāku klientu loku, tostarp pirmreizējos un riskantākus aizņēmējus, taču kredīta un IKP attiecība Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eurozonā. Latvijas Banka iesaka stiprināt konkurenci kreditēšanā un paplašināt pieejamo finansējuma avotu klāstu, tostarp attīstot kredītu vērtspapīrošanu.

No 2026. gada 25. septembra finanšu pakalpojumu sniedzējiem, slēdzot distances līgumus ar patērētājiem, jāpiemēro MK noteikumi Nr.561, kas ievieš ES direktīvu 2023/2673, un jāpārskata pirmslīguma informācija, atteikuma tiesību kārtība, automatizētie procesi un tiešsaistes saskarnes.

Bb.lv ziņo, ka Latvijas iedzīvotāji var brīvprātīgi ierakstīt sev liegumu ņemt kredītus licencētā kredītinformācijas biroja AS CREFO Birojs datubāzē. Šādu atzīmi veikuši vairāk nekā 10 000 cilvēku, no kuriem 42,7% šobrīd nav aktīvu kredītsaistību, un no tiem, kuri norādījuši iemeslu, 73,5% to darījuši, lai ierobežotu savu datu izmantošanu krāpniecības nolūkos. Raksts norāda, ka krāpšanas upuri bieži ņem kredītus un nodod naudu krāpniekiem, tāpēc liegums paredzēts tieši šādu gadījumu novēršanai.

Iedzīvotāji varēs turpināt elektroniski parakstīt dokumentus, nemainot eID karti, pat ja tajā iekļautais elektroniskā paraksta sertifikāts beigs darbību, bet elektroniskās identifikācijas sertifikāts paliks spēkā.

Raksts, atsaucoties uz ASV Valsts revīzijas pārvaldes (GAO) auditu par ASV Aizsardzības departamenta MI pārvaldību, secina, ka MI pārvaldība parasti neizdodas organizatorisku, nevis tehnoloģisku iemeslu dēļ – aizpildītas tikai trīs no desmit atbildīgā MI amatiem, un koordinācijas padome vairākus mēnešus nav tikusies. Autori norāda, ka ES MI akts pieprasa nodrošināt personāla MI prasmes un noteikt uzraudzību personām ar atbilstošu kompetenci un pilnvarām, un secina, ka arī Latvijas iestādēm nepieciešama skaidra atbildība par MI lietošanu, kas nezūd reorganizāciju gaitā.

Ministru kabinets 27. oktobrī pieņēma grozījumus, kas paredz, kā eID kartes turētāji varēs radīt kvalificētus elektroniskos parakstus attālināti. Risinājums nepieciešams, jo no 2026. gada decembra sertifikāciju zaudē Cosmo 8.1 mikroshēmas kartes, un to izstrādājis LVRTC, parakstu glabājot drošā infrastruktūrā, lietojot esošo PIN kodu bez jaunas kartes vai papildu ierīces. Šādi parakstītiem dokumentiem būs rokraksta paraksta juridiskais spēks Latvijā un ES, un grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. decembrī.

LU Juridiskās fakultātes docente Zanda Dāvida piedalījusies starptautiskā diskusijā par patērētāju tiesību aizsardzību digitālajā vidē, kurā apspriests, kā topošajam ES Digitālās godprātības aktam jāiekļaujas esošajā patērētāju aizsardzības regulējumā, nezaudējot augstu patērētāju un bērnu aizsardzības līmeni.

Ministru kabinets atbalstīja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paplašina e-adreses lietošanu. No 2027. gada 7. janvāra jaunreģistrētiem uzņēmumiem e-adrese tiks piešķirta automātiski, bet esošajiem – pēc izmaiņu reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā no 1. jūlija 2027. Tāpat no 2027. gada janvāra uzņēmumi varēs sūtīt viens otram strukturētus e-rēķinus caur e-adresi, izmantojot bezmaksas rīku Latvija.gov.lv, un likumprojekts jāskata Saeimā.

Tiesību aktu portālā saskaņošanai iesniegts Ministru kabineta noteikumu projekts par depozīta sistēmu elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm ar vienreizējiem akumulatoriem. Pircējam jāmaksā 0,50 eiro depozīts, ko var atgūt, nododot ierīci pieņemšanas automātā. Depozīta sistēmas operatoram no 2027. gada 1. februāra jānodrošina vismaz 50% savākšana, no 2028. gada 1. janvāra – vismaz 80%, un katrā valstspilsētā un novada centrā jābūt vismaz vienam pieņemšanas punktam.

Delna apkopojusi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas novērtējumu par ES Trauksmes cēlēju direktīvas darbību piecās dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinot, ka bailes no atriebības, lēni procesi un ierobežota anonīmo ziņojumu iespēja joprojām kavē efektīvu ziņotāju aizsardzību, un sniegusi ieteikumus situācijas uzlabošanai.

Raksts apskata grozījumus Nacionālās kiberdrošības likumā, kas spēkā no 2026. gada 1. oktobra un attiecina likuma prasības arī uz uzņēmumiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas atzīti par nacionālajai drošībai nozīmīgiem saskaņā ar Nacionālās drošības likumu. Šādām organizācijām mēneša laikā jāpaziņo Nacionālajam kiberdrošības centram, trīs mēnešu laikā jāieceļ kiberdrošības vadītājs un jāievieš riska pārvaldības un audita prasības, kā arī jāpārbauda personāls ar piekļuvi kritiskajām sistēmām. Izņēmums paredzēts mežu vai lauksaimniecības zemes īpašniekiem, kuru statuss balstās vienīgi uz platību.

Arī rakstīja: vestnesis.lv

VID informēja, ka no 2027.gada 7.janvāra saimnieciskās darbības veicējiem būs iespēja strukturētus elektroniskos rēkinus savstarpēji nosūtīt arī pa e-pastu, nevis vienīgi caur līdzšinējiem apmaiņas kanāliem.

No 2027.pārskata gada pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu attieksies tikai uz komercsabiedrībām un koncernu mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro, kas nozīmē prasību atvieglojumu salīdzinājumā ar iepriekš plānoto.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) novembrī apstiprinājusi siltumenerģijas tarifu paaugstinājumu 13 regulētajiem uzņēmumiem un pazeminājumu vienam. Jaunie tarifi no 1. novembra ir, piemēram, 100,16 eiro/MWh Cēsīs, 79,61 eiro/MWh Jelgavā un 94,90 eiro/MWh Jūrmalā, savukārt Talsos tarifs pieaugs no 18. novembra. Atsevišķi ziņots, ka Rīgas siltums SPRK iesniedzis tarifa projektu ar 19% pieaugumu no 1. decembra.

Saeima 29. oktobrī pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas stāsies spēkā 2027. gadā. Saskaņoto paziņojumu varēs aizpildīt arī tad, ja negadījumā iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi, un atsevišķos gadījumos, piemēram, ja bojāts trešās personas īpašums, vadītājs paziņojumu varēs noformēt viens pēc policijas norādījumiem. Paplašināts arī gadījumu loks, kad par negadījumu jāziņo Valsts policijai, piemēram, ja cietis savvaļas dzīvnieks vai bojāta ceļa infrastruktūra.

Saeima 29. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz, ka arī priekšapmaksas SIM karšu lietotājiem būs jāreģistrējas. Prasība attieksies uz kartēm, kas tiks iegādātas pēc grozījumu spēkā stāšanās. Iekšlietu ministrija min, ka pērn Valsts policija reģistrējusi 8701 telefonkrāpšanas gadījumu ar zaudējumiem vairāk nekā 23,7 miljonu eiro apmērā.

Saeima 29. oktobrī pieņēma grozījumus likumā par ietekmes uz vidi novērtējumu: vēja parka projektu varēs noraidīt, ja pašvaldībā jau darbojošos vai atļauju saņēmušo vēja elektrostaciju kopējā jauda sasniedz vismaz 150 MW un projekts var radīt būtisku kumulatīvu negatīvu ietekmi. Pašvaldībai ar pamatojumu būs tiesības noteikt līdz 2 km minimālo attālumu no pilsētas vai ciema robežas (par – 41 deputāts, pret – 11). Sākotnējais ietekmes izvērtējums attieksies uz vismaz 35 MW staciju projektiem pagastos ar zemāku par vidējo iedzīvotāju blīvumu.

Saeima 29. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Arhitektūras likumu, kam paredzēts stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī. Likums nosaka arhitektūras un ainavu arhitektūras pamatprincipus, Kultūras ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un pašvaldību kompetenci, kā arī regulē šo speciālistu profesionālo darbību un pašpārvaldi. Diskusijas par likumu notikušas kopš 2006. gada.

Saeima 29. oktobrī trešajā lasījumā pieņēma likumu par Latvijas austrumu teritorijas attīstību, ko galu galā attiecinās uz vairāk pašvaldību, nekā paredzēja sākotnējais projekts, tostarp Daugavpili un Rēzekni. Likuma mērķis ir atbalstīt uzņēmējdarbību un drošību, un tas paredz pašvaldībām prioritāru iespēju piedalīties ES fondu pasākumos un īpaša atbalsta fonda izveidi ar valsts budžeta dotāciju.

Raksts kritizē Preses likuma grozījumu projektu (26-TA-1846), kas ļautu preses izplatītājiem pieprasīt lielajiem pārtikas mazumtirgotājiem izlikt preses izdevumus plauktos pēc Ministru kabineta noteiktas kārtības. Atteikuma gadījumā veikalam draudētu brīdinājums vai sods līdz 10 000 eiro, bet kompensāciju par zaudējumiem no Kultūras kapitāla fonda tirgotāji varētu saņemt tikai no 2029. gada. Autore brīdina, ka regulējums var pārmērīgi ierobežot komercdarbības brīvību un radīt risku Eiropas Komisijas sodam.

Valdība 27. oktobrī atbalstīja grozījumus, kas paplašina to personu loku, kurām jālieto oficiālā e-adrese saziņai ar valsts iestādēm. No 2027. gada 7. janvāra tā būs obligāta, piemēram, iestāžu darbiniekiem un ārvalstu fiziskajām personām, kam pieder nekustamais īpašums Latvijā, bet no 2030. gada 1. janvāra arī Latvija.gov.lv portāla pilnvarotajiem lietotājiem. Jaunreģistrētiem uzņēmumiem Uzņēmumu reģistrā e-adrese tiks izveidota un aktivizēta automātiski, un no 2027. gada 7. janvāra uzņēmēji varēs caur e-adresi sūtīt strukturētus e-rēķinus.

Satversmes tiesa 2026. gada 30. oktobrī ierosinājusi lietu par Enerģētikas likuma 49. panta 1.5 daļu un SPRK lēmuma Nr. 1/15 punktiem, kas nosaka siltumenerģijas maksimālo iepirkuma cenu. Pieteikumu iesniedza SIA "Gren Rīga", apgalvojot, ka cenas griesti neņem vērā ražotāju investīcijas un izmaksas, pārkāpjot īpašuma tiesības un vienlīdzības principu. Saeimai un SPRK atbildes jāiesniedz līdz 2027. gada 4. janvārim.

Rīgas pilsētas tiesa apmierināja Ģenerālprokuratūras bijušās administratīvās direktores Ilzes Grīnhofas prasību pret prokuratūru un atzina viņas atlaišanu par spēkā neesošu. Darba tiesiskās attiecības tika izbeigtas 18. jūnijā, atsaucoties uz Darba likuma normu par uzticības zaudēšanu pēc prettiesiskas rīcības. Spriedums vēl nav stājies spēkā, un to var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilnā teksta pieejamības brīža.

Senāts 2026. gada 27. oktobrī atstāja spēkā iepriekšējo tiesas nolēmumu un noraidīja ZZS kasācijas sūdzību par Latvijas Televīzijas noteiktajiem dalības kritērijiem priekšvēlēšanu debatēs 14. Saeimas vēlēšanu laikā. Senāts atzina, ka tiesības piedalīties raidījumā pienākas partijas deputātu kandidātu sarakstam, nevis konkrētai personai, un sabiedriskajam raidorganizētājam ir tiesības pašam noteikt debašu formātu un dalības kritērijus, ja tie tiek piemēroti vienādi visām partijām.

Satversmes tiesa 27. oktobrī sākusi izskatīt lietu Nr. 2025-32-03 par Rīgas domes 2025. gada 26. marta saistošo noteikumu Nr. RD-25-330-sn 2. un 3. punktu, kas ierobežo azartspēļu organizēšanas vietas pilsētā. Pieteikumu iesniegušas komercsabiedrības, kam ir atļaujas azartspēļu organizēšanai Rīgā, uzskatot, ka noteikumi faktiski aizliedz nozari visā pilsētā un pārkāpj īpašuma tiesības un tiesisko paļāvību. Lieta tiek skatīta rakstveida procesā, un tiesai spriedums jāpieņem 30 dienu laikā pēc sēdes.

Eiropas Savienības Tiesa 15. oktobrī lietā C-70/25 nolēmusi, ka bankai parasti nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc klienta paziņojuma, jāatmaksā neautorizēts maksājums, pat ja bankai ir aizdomas par klienta rupju neuzmanību. Lieta skāra sievieti, kura, atbildot uz krāpniecisku saiti, zaudēja aptuveni 700 eiro, un banka atteicās atmaksāt naudu. Banka var vēlāk prasīt atlīdzību, ja pierāda klienta tīšu vai rupji neuzmanīgu pienākumu pārkāpumu, taču tas nedod tiesības aizkavēt sākotnējo atmaksu, un spriedums ir saistošs arī Latvijas tiesām.

LV portāls apkopo, kad Satversmes tiesa var atteikt ierosināt lietu – ja prasība neietilpst tās kompetencē, iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu, nav ievērots sešu mēnešu termiņš vai nav izmantoti vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi. Lēmumu pieņem triju tiesnešu kolēģija, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piekto daļu, un tas nav pārsūdzams, bet motivēta tiesneša atšķirīgā doma lietu nodod septiņu tiesnešu sastāvam. Par piemēru minēts 2026. gada gadījums, kad tika atteikts izskatīt Ģenerālprokurora pieteikumu par koksnes cenu noteikšanu, jo prokuratūra nav tiesīga tādus aktus apstrīdēt.

Senāts atcēlis Latgales apgabaltiesas spriedumu lietā, kurā jaunais dzīvokļa īpašnieks, kam dzīvoklis dāvināts, bija cēlis prasību par bezatlīdzības lietošanas līguma izbeigšanu un iedzīvotājas izlikšanu. Apgabaltiesa prasību noraidīja, atzīstot līgumu par saistošu īpašuma tiesību pārņēmējam, bet Senāts nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai, norādot, ka nav pietiekami izvērtēts pušu patiesais nodoms, līguma atbilstība dzīvojamās telpas īres attiecībām un jaunā īpašnieka iespējamā zinātība par lietotāja tiesībām. Atkārtotā tiesas sēde paredzēta 26. oktobrī.

Bb.lv apskata Latvijas iedzīvotāju sūdzību plūsmu Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, kur vēršanās iespējama tikai pēc visu valsts tiesu, ieskaitot Senātu, izsmelšanas, un vairākums sūdzību tiek noraidītas kā acīmredzami nepamatotas. 2025. gadā noraidītas 306 sūdzības, kopējais skaits samazinājies no 414 2020. gadā līdz 120, bet aprakstītie panākumi ir pieticīgi – 7500 eiro par nelikumīgu telefonsarunu noklausīšanos un 1600 eiro plus 2000 eiro izdevumos par pazudinātu klēpjdatoru. Kopējā Latvijas pagājušajā gadā maksātā kompensācija bija 26 000 eiro, par 6000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Saeima 29. oktobrī pēc pašas lūguma nolēmusi no 2027. gada 1. janvāra atbrīvot no amata Augstākās tiesas tiesnesi Aiju Brantu; paziņojumu 30. oktobrī publicēja "Latvijas Vēstnesis". Lēmumā nav norādīts papildu pamatojums vai konteksts.

Latvija 2026. gada Pasaules Tiesiskuma projekta (WJP) Tiesiskuma indeksā kāpusi par divām vietām uz 19. vietu no 143 valstīm, apsteidzot Franciju, Spāniju, ASV un Itāliju. Vispārējais vērtējums sasniedzis 0,75 no 1, kas ir 1,6% pieaugums gada laikā, un visaugstāk novērtēta pamattiesību aizsardzība un valdības atvērtība. Civiltiesību sistēma uzlabojusies par 9,4% kopš 2021. gada, bet korupcijas apkarošana un krimināltiesības joprojām jāpilnveido.

Delna norāda, ka augsta līmeņa amatpersonu atlasē līdzās kompetencei jāvērtē arī reputācija un integritāte, uzsverot, ka tiesiska argumentācija nedrīkst aizstāt ētisku vērtējumu un ka nenovērstas šaubas par integritāti var mazināt uzticību institūcijai, pat ja formāls šķērslis amatam nepastāv.

Raksts pauž uzskatu, ka vispārējas nozīmes MI modeļiem pilnībā nevar uzticēties juridisku jautājumu risināšanā, jo tie biežāk kļūdās nekā specializēti juridiskie rīki. Autori norāda, ka juridiskām atbildēm nepieciešams zināt, kura likuma redakcija ir spēkā, pamatot atbildi ar konkrētu tiesību normu un nodrošināt klienta informācijas drošību, kas prasa strukturētu juridisko datubāzi un drošu vidi, nevis tikai modeli. Minēts, ka lielie MI izstrādātāji tagad veido atsevišķus produktus juristiem, kas, pēc autoru domām, apliecina, ka modelis vien nav pietiekams.

Ārvalstu investoru padome FICIL aicina jauno valdību pieņemt drosmīgākus lēmumus investīciju piesaistei, norādot uz nenoteiktību migrācijas jautājumos. Pēc padomes pētījuma tikai 47% investoru plāno turpināt investēt Latvijā, kas ir vēsturiski zemākais rādītājs, bet 37% nav pārliecināti. Latvijas Bankas dati rāda, ka tiešās ārvalstu investīcijas 2026. gada otrajā ceturksnī bija 95 miljoni eiro jeb 0,8% no IKP.

Rakstā skaidrots, kā nākotnes pilnvarojums (Civillikuma 2317.1 pants) var palīdzēt uzņēmuma īpašniekam vai vadītājam nodrošināt lietu kārtošanu negaidītas slimības, negadījuma vai bezvēsts prombūtnes gadījumā. Pilnvarojums jāapliecina pie zvērināta notāra, bet tas sāk darboties tikai pēc attiecīga fakta konstatēšanas un ieraksta nākotnes pilnvarojumu reģistrā. Autori arī diskutē, vai šādu pilnvarojumu var piemērot ilgstošas, no personas gribas neatkarīgas prombūtnes gadījumos.