Nr. 43/2026

Rīgas šķīrējtiesa savā mājaslapā informē par platformu A'debt (adebt.lv), kas ar mākslīgā intelekta palīdzību no augšupielādēta līguma, rēķiniem vai aktiem automātiski sagatavo prasības pieteikumu šķīrējtiesai, aprēķinot pamatparādu, līgumsodu, nokavējuma procentus, 40 eiro kompensāciju un tiesas nodevas. Lietotājs pirms iesniegšanas pārbauda sagatavoto tekstu un paraksta to ar eParakstu vai Smart-ID; pieteikuma sagatavošana ir bez maksas līdz 2026. gada beigām, maksājot vien šķīrējtiesas nodevu. Tiesa uzsver, ka rīks ir tehnoloģisks palīglīdzeklis, nevis juridisks pakalpojums, un ka strīda izskatīšanai šķīrējtiesā līgumā jābūt ietvertai šķīrējtiesas klauzulai.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ziņojusi, ka pirmajās 17 ASV finanšu reorganizācijas procesa ("Chapter 11") dienās tai radušies 18,1 miljona eiro tīrie zaudējumi, vienlaikus pieaugot pieejamajai naudas plūsmai. ASV tiesa atļāvusi piesaistīt līdz 350 miljoniem eiro jauna finansējuma, un pasažieriem pagaidām nekas nemainās — aviokompānija turpina reisus.

ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala maksātnespējas lietu tiesa 20. oktobrī apstiprinājusi kārtējās "debtor-in-possession" finansējuma daļas piešķiršanu 35 miljonu eiro apmērā Latvijas aviokompānijai "airBaltic". Līdzekļi ietilpst kopējā līdz 350 miljonu eiro restrukturizācijas finansējuma struktūrā, ko uzņēmums izmanto ASV Chapter 11 procesa laikā.

ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala maksātnespējas lietu tiesa 20. oktobrī ar galīgo rīkojumu apstiprinājusi "airBaltic" parāda finansējuma ("debtor-in-possession") struktūru līdz 350 miljoniem eiro un atzinusi finansējuma piesaistes procesu par pārredzamu. Lēmums nodrošina aviokompānijai pamatu turpmāko tranšu saņemšanai restrukturizācijas laikā.

Latvijas aviokompānija "airBaltic" ASV finanšu reorganizācijas procesā saņēmusi atlikšanu līdz 10. novembrim, lai izpildītu vienu no nosacījumiem — saglabātu noteiktus līgumus ar "Lufthansa" grupu. Lēmumu atbalstījusi lielākā daļa jauno kreditoru, kuri aviokompānijai nodrošina līdz 350 miljoniem eiro finansējuma, un nosacījumu neizpilde var ietekmēt turpmāko tranšu saņemšanu.

Senāta Civillietu departaments daļēji atcēlis apgabaltiesas spriedumu lietā, kurā slimnīca pieprasīja no ārsta-rezidenta dubultā stipendijas apmēra atlīdzību un nokavējuma procentus par priekšlaicīgu darba attiecību izbeigšanu. Lieta par stipendijas atmaksu un procentiem nodota jaunai izskatīšanai apgabaltiesā, jo zemākās instances nepareizi piemērojušas tiesību normas par mācību līguma termiņu. Nolēmums skar līgumsoda un nokavējuma procentu piemērošanu mācību/stipendiju līgumos.

Arī rakstīja: lvportals.lv

Saeimas Tautsaimniecības komisija 21. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja jaunu likumu par atbildību par kaitējumu, ko radījušas preces vai pakalpojumi ar trūkumiem. Likumprojekts modernizē līdzšinējo zaudējumu atlīdzības regulējumu, nosakot skaidrāku kārtību, kādā patērētāji var prasīt kompensāciju par defektīvu preču vai pakalpojumu nodarītajiem zaudējumiem.

Konkurences padome 9. oktobrī saņēma pilnīgu apvienošanās ziņojumu, kurā SIA "Petrol Property" iegūst kontroli pār degvielas uzpildes stacijas aktīviem, bet AS "VIADA Baltija" tās nomas tiesības, un papildus degvielas mazumtirdzniecībai ziņojumā minēts arī vairumtirdzniecības tirgus. Lēmums jāpieņem mēneša laikā, ar iespēju termiņu pagarināt līdz trim mēnešiem, un viedokļus var sniegt līdz 29.10.2026.

Saeima 22. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, ar kuriem pārņemta Direktīva (ES) 2026/470. Ilgtspējas ziņojums būs jāsagatavo tikai komercsabiedrībām ar neto apgrozījumu virs 450 milj. EUR un vairāk nekā 1000 darbiniekiem, sākot ar 2027. pārskata gadu. Ieviests arī vērtību ķēdes aizsardzības mehānisms mazākiem partneriem un brīvprātīga ziņošana bez obligātas revīzijas.

Grozījumi paredz, ka Uzņēmumu reģistrs lēmumus pieņems kā iestāde, nevis valsts notārs, un ļauj tam izdot automatizētus lēmumus bez amatpersonas paraksta, ja pieteikums ir pilnīgs un pārbaudes to nepārprotami apstiprina. Labvēlīgus lēmumus varēs neizdot rakstveidā, bet publicēt reģistra ierakstā; pieteikumus iesniegs elektroniski, papīra forma tiks pakāpeniski ierobežota. Likums stājas spēkā 2027. gada 7. janvārī.

Saeima 15. oktobrī apstiprināja grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", ar kuriem no 2027. gada 7. janvāra pieteikumi Uzņēmumu reģistram iesniedzami tikai elektroniski portālā registrs.ur.gov.lv un tiek radīts tiesisks pamats automatizētiem lēmumiem, paredzot pārejas periodus atsevišķām klientu grupām (BilancePLZ, maksas saturs, redzams tikai ievads).

Divi Rīgas uzņēmumi strīdas par frāzes "suņu brančs" izmantošanu — SIA "Tobiass", kas jau piecus gadus rīko šādu pasākumu Teikā, apgalvo, ka konkurenta "Ķepa" rīkotais līdzīgais pasākums nepilna kilometra attālumā pārkāpj tā reģistrēto preču zīmi "Tobiass branči suņiem Nr.1" un maldina klientus. Konkurenta īpašnieks apsūdzību noliedz, norādot, ka saņēmis Patentu valdes paskaidrojumu, ka vispārīgus "branča" apzīmējumus nevar privātīpašumā piederēt.

Konkurences padome atklājusi karteļa vienošanos apbedīšanas pakalpojumu nozarē un uzlikusi astoņiem uzņēmumiem naudas sodus par kopējo summu 47 124 eiro. Uzņēmumi saskaņojuši dalību valsts un pašvaldību iepirkumos, iesniedzot fiktīvus piedāvājumus un apmainoties ar komercinformāciju; skartas vismaz 13 iepirkuma procedūras ar kopējo vērtību ap diviem miljoniem eiro.

Konkurences padome 15. oktobrī nolēma uzsākt padziļinātu izpēti apvienošanās lietā Nr. KL/2.2-4.1/26/30, kurā fonds INVL PEF II iegūst izšķirošu ietekmi pār zivju pārstrādes uzņēmumiem. Tiks vērtēta ietekme uz sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgu Latvijā. Tirgus dalībnieki viedokli varēja sniegt līdz 22.10.2026.

Konkurences padome 1. oktobra lēmumā (publicēts 23. oktobrī) konstatēja Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas pārkāpumu: astoņi uzņēmumi apbedīšanas nozarē saskaņoja dalību publiskajos iepirkumos un iesniedza aizsega piedāvājumus. Naudas sodi svārstās no 700 līdz 22 748,05 EUR, un tie jāsamaksā 45 dienu laikā; lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.816 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi" paredz pielāgot elektronisko datu apmaiņu, lai pasūtītāji publisko iepirkumu elektroniskajā sistēmā varētu efektīvāk pārbaudīt informāciju un identificēt iespējamus interešu konflikta riskus, iegūstot datus no reģistriem. Izmaiņas vērstas uz lielāku pārredzamību publiskajos iepirkumos. Aktuāli pasūtītājiem un iepirkumu procedūru dalībniekiem.

Cobalt pārskatā par IUB un tiesu praksi iepirkumos septembrī secina, ka pasūtītāji nevar pēc piedāvājumu saņemšanas noteikt maksimālās vienības cenas un uz to pamata noraidīt piedāvājumus, ja šādas cenas iepriekš nav paziņotas, un ka cita pretendenta noraidīšana, balstoties uz jau noraidītā pretendenta kopējo cenu, nav pamatota. Norādīts arī, ka būtiski nolikuma grozījumi ne vienmēr prasa iepirkuma pārtraukšanu, ja tirgus segments nemainās un termiņš tiek pagarināts, un ka trūkstošas parakstītas deklarācijas nevar iesniegt pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

Raksts analizē, kādos gadījumos publiskā iepirkuma tehniskajā specifikācijā pasūtītājs drīkst norādīt konkrētu zīmolu vai ražotāju, piemēram, tehnisku vai drošības apsvērumu dēļ, nepamatoti neierobežojot konkurenci. Skaidrots, kad jāpievieno norāde "vai ekvivalents" un kad līdzvērtīga risinājuma pieļaušana nav iespējama. Būtiski pasūtītājiem un piegādātājiem, kas piedalās iepirkumos.

Ministru kabineta 2026.gada 13.oktobra sēdes protokollēmums nosaka, ka valsts iestādēm līdz 2026.gada 31.decembrim jāierobežo jaunu preču piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšana, tostarp konsultāciju un pētījumu iepirkšana. Uzņēmumiem, kas sadarbojas ar valsts iestādēm, jārēķinās ar stingrāku jaunu pasūtījumu izvērtēšanu līdz gada beigām. Lēmums ietekmēs ārpakalpojumu sniedzēju darbu ar valsts sektoru.

Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.419 precizēs samaksas termiņus apakšuzņēmējiem publiskajos būvdarbos un rēķinu iesniegšanas kārtību par atliktajiem darbiem, nosakot 10 darba dienu norēķina termiņu. Vienlaikus plānots mazināt dokumentu dublēšanu, ja informācija pasūtītājam jau pieejama valsts informācijas sistēmās. Izmaiņas stiprina maksājumu disciplīnu būvniecības piegāžu ķēdē.

Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz publiskajos būvdarbu līgumos ieviest darbaspēka izmaksu indeksāciju, ja nozares ģenerālvienošanās minimālā alga pieaug pēc finanšu piedāvājuma iesniegšanas. Mērķis ir ilgtermiņa līgumos mazināt neparedzētu izmaksu risku būvuzņēmējiem. Izmaiņas skars publisko iepirkumu līgumu cenu pārskatīšanas kārtību.

Konkurences padome konstatēja aizliegtu vienošanos starp deviņiem uzņēmumiem, kas sadalīja vismaz 13 publiskos iepirkumus par apbedīšanas pakalpojumiem un mirušo pārvadāšanu no 2020. līdz 2025. gadam, izmantojot aizsega piedāvājumus un nepamatotu piedāvājumu atsaukšanu. Iepirkumu kopējā paredzamā līgumsumma bija ap 2 milj. eiro. Uzņēmumiem piemēroti naudas sodi kopā 47 124,66 eiro apmērā, 2%–4,5% no neto apgrozījuma.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

Raksts, atsaucoties uz kādas pasākumu vadītājas gadījumu, kurai pasūtītāji vairākus mēnešus kavē galīgo samaksu, skaidro, kādi tiesiskie līdzekļi Latvijā pieejami pakalpojuma sniedzējam, ja pasūtītājs nepilda līgumsaistības. Minēta iespēja vērsties tiesā ar prasību par parāda un nokavējuma procentu piedziņu, ja labprātīga vienošanās neizdodas.

Raksts apskata Eiropas Komisijas priekšlikumu aizstāt pašreizējās trīs publisko iepirkumu direktīvas ar vienu tieši piemērojamu regulu, lai vienkāršotu noteikumus un samazinātu administratīvo slogu. Priekšlikumā paredzētas divas galvenās procedūras un lielāka uzmanība kvalitātes kritērijiem – vismaz 30% no vērtējuma, darbaspēka ietilpīgos darbos 50% –, kā arī atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem un noteiktos gadījumos priekšrocība ES izcelsmes precēm un pakalpojumiem. Priekšlikumu joprojām izskata Eiropas Parlaments un Padome, tāpēc galīgais teksts var mainīties.

Sorainen oktobra pārskatā par publisko iepirkumu aktualitātēm atgādina, ka kartelim pakļautiem līgumiem no 750 000 eiro (būvdarbiem – no 1 miljona eiro) tagad iestājas kriminālatbildība, savukārt IUB apturējis slimnīcas sakaru iepirkumu pēc rezultātu paziņošanas pretrunu dēļ starp tehnisko specifikāciju un finanšu piedāvājumu. Minēts arī jaunais pienākums apliecināt, ka līgumu izpildē netiek izmantotas Krievijas un Baltkrievijas preces, kā arī Senāta lēmums par pagaidu aizsardzību sabiedriskā transporta iepirkumā.

Raksts aplūko situāciju, kad darba devējs, pieņemot darbinieku, piekritis viņa darbam arī citviet, bet vēlāk secina, ka amatu apvienošana radījusi pārmērīgu slodzi. Skaidrots, vai un kādos apstākļos darba devējs var atsaukt iepriekš sniegto piekrišanu un pieprasīt pārtraukt blakusdarbu, ņemot vērā tiesības strādāt vairākās darba vietās. Noderīgs darba devējiem, kas risina darbinieku pārslodzes jautājumus.

Raksts skaidro ES darba samaksas pārredzamības direktīvu (2023/970), kas darba devējiem uzliek pienākumu salīdzināt atalgojumu, ieskaitot piemaksas un labumus (piemēram, dienesta auto vai papildu brīvdienas), nevis tikai pamatalgu. Ja atalgojuma atšķirība starp dzimumiem sasniedz 5% un nav objektīvi pamatota, darba devējam būs pienākums kopā ar darbinieku pārstāvjiem veikt atalgojuma auditu; Latvijas likumprojekts paredz sodus juridiskām personām līdz 14 000 eiro.

LBAS 21.oktobrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomē iesniedza priekšlikumu ļaut darbiniekiem ar 40-45 darba gadu stāžu doties pensijā priekšlaicīgi, nezaudējot pensijas apmēru, norādot uz kaitīgiem darba apstākļiem un zemu veselīgas dzīves ilgumu Latvijā. Priekšlikums ietver priekšlaicīgu vecuma pensiju 80-100% apmērā, saīsinātu darba laiku ar daļēju pensiju un priekšlaicīgu pensionēšanos atsevišķās nozarēs. Pašlaik spēkā esošais regulējums priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā samazina pensiju par 50%, ko LBAS salīdzina ar mazākiem samazinājumiem citviet ES; Labklājības ministrija pret priekšlikumu izturas skeptiski.

Ellex eksperti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sagatavojuši Baltijas valstu nodaļas Employment Law Alliance 2026. gada Global Employer Handbook un izceļ atšķirības pieņemšanā darbā, darba tiesisko attiecību izbeigšanā un konkurences ierobežojumu līgumos. Latvijā darba sludinājumā jānorāda paredzamais atlīdzības diapazons, darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas, bet konkurences ierobežojums pēc darba attiecību beigām var būt spēkā līdz diviem gadiem pret samērīgu ikmēneša kompensāciju. Materiāls skaidro spēkā esošo regulējumu, nevis jaunas izmaiņas.

E-konsultācijā norādīts, ka bosings var būt svarīgs iemesls, lai darbinieks uzteiktu darba līgumu nekavējoties (Darba likuma 100. panta piektā daļa) un pretendētu uz atlaišanas pabalstu pēc 112. panta. Ja darba devējs nepiekrīt, bosings būs jāpierāda tiesā, un Augstākā tiesa ir norādījusi, ka ne katrs konflikts to attaisno. Ieteikts iepriekš apkopot e-pastus, ziņas, notikumu datumus un liecības.

Nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" paziņojusi, ka tuvākajā laikā sāks darbinieku kolektīvo atlaišanu, kas notiek uzņēmuma ASV restrukturizācijas procesa ietvaros. Lai samazinātu atlaižamo skaitu, uzņēmums vēlējās daļu darbinieku pārcelt uz nepilnu (85%) slodzi, un padomes priekšsēdētājs raksturojis gaidāmo procesu kā sarežģītu.

Raksts skaidro, ka Darba likums nenosaka konkrētu profesiju sarakstu, kurās drīkst nodarbināt virsstundu darbā — pārstrāde var rasties praktiski jebkurā profesijā, ne tikai nepārtrauktos dienestos. Noteicošais ir darba devēja pienākums ievērot virsstundu ierobežojumus un papildu samaksas kārtību. Materiāls noderīgs darba devējiem, kas plāno darba laika organizāciju.

Plānots noteikt minimālo zemes likumiskās lietošanas maksu 4% apmērā no zemes universālās kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāku par 50 eiro gadā. Zemes un būves īpašnieki varēs vienoties par augstāku maksu, un, ja vienošanās neizdosies, zemes īpašnieks varēs lūgt tiesu noteikt augstāku maksu. Izmaiņas skar situācijas, kad ēka pieder citai personai nekā zeme, uz kuras tā atrodas.

Saeima 22. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likumu piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem. Zemes īpašnieks ar zemesgrāmatā nostiprinātām tiesībām varēs saņemt valsts atlīdzinājumu par laiku no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim, ja lietošanas maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokli. Pieprasījums jāiesniedz Valsts zemes dienestam no 2027. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, un dienests lēmumu pieņems sešu mēnešu laikā.

Arī rakstīja: saeima.lv

Saeima 22. oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kas precizē ostu teritoriju iedalījumu, ostu pārvalžu funkcijas un nekustamo īpašumu pārvaldību. Ostas zemes nomas, īres vai apbūves tiesību un servitūtu termiņš nedrīkstēs pārsniegt 70 gadus, bet investīcijām virs 90 milj. EUR servitūtu termiņš varēs sasniegt 99 gadus. Ostu padomju locekļus un pārvaldniekus izvēlēsies atklātā konkursā.

Jurists raksta skaidro, ka nekustamā īpašuma pirkuma vai dāvinājuma līgumu Latvijā var noformēt trīs dažādos veidos, kas atšķiras gan ar noformēšanas izmaksām, gan ar tiesiskās aizsardzības pakāpi. Raksts palīdz īpašuma pircējiem un dāvinātājiem izvēlēties piemērotāko formu atkarībā no darījuma apstākļiem.

E-konsultācijā skaidrots, ka, ja katrai no piecām zemes vienībām jau ir spēkā esošs robežu plāns un robežas nemainās, jaunu kadastrālo uzmērīšanu parasti nevajag. Lai divas zemes vienības pārdotu kā atsevišķus īpašumus, tās zemesgrāmatā jāizdala un katrai jāizveido savs nodalījums; ja uzmērīšana tomēr vajadzīga, tā var izmaksāt no vairākiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro par vienību.

E-konsultācijā skaidrots, ka kopīpašnieks bez otra piekrišanas nedrīkst vienpersoniski pārņemt visu dzīvokli, bet atlīdzību par savas daļas lietošanu var prasīt tikai tad, ja pierāda, ka viņam nav bijusi reāla iespēja dzīvokli lietot. Tā nav īres, bet kopīpašuma attiecība, tāpēc īres līgums nav slēdzams. Ja vienoties neizdodas, var vērsties tiesā ar prasību noteikt lietošanas kārtību, piedzīt atlīdzību vai izbeigt kopīpašumu (Civillikuma 1067. un 1075. pants).

Saeimas Juridiskā komisija 20. oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par Civillikuma ievada, mantojuma un lietu tiesību daļas spēkā stāšanos, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu. Minimālā lietošanas maksa paliek 4 % no kadastrālās vērtības (ne mazāk par 50 EUR gadā), bet būves īpašniekam būs jākompensē arī nekustamā īpašuma nodoklis. Pārejas periods ilgs līdz 2031. gada 31. decembrim, pēc tam maksu noteiks vienošanās vai strīda gadījumā tiesa.

E-konsultācijā aplūkots Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta otrās daļas minimālais 14 dienu balsošanas termiņš aptaujā. Civiltiesībās termiņš sākas nākamajā dienā pēc lēmuma projekta nosūtīšanas, tāpēc, ja projekts nosūtīts 5. oktobrī, 14. diena ir 19. oktobris un aptauju, kas slēgta 18. oktobrī, var apstrīdēt. Droši ir aptauju slēgt ne agrāk kā 19. oktobra beigās.

E-konsultācijā skaidrots, ka biedrību var nodibināt un reģistrēt Uzņēmumu reģistrā arī bez visu mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanas, jo tai vajag tikai statūtus un valdi. Tomēr tā automātiski neiegūst tiesības pārvaldīt māju vai pārstāvēt īpašniekus; to nosaka tikai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā paredzētajā kārtībā.

E-konsultācijā norādīts, ka apsaimniekotājam jābūt tiesiskam pamatam, lai atslēgtu apkuri vienam dzīvoklim. Ja īpašniekam ir dokumenti par pieslēguma izbūvi un apsaimniekotāja piekrišanu, iepriekšējo sezonu rēķini un to apmaksa, viņam rakstveidā jāprasa apsaimniekotājam sniegt tiesisko pamatojumu. Ja tas nepalīdz, var vērsties pašvaldībā vai tiesā.

No 2026.gada 21.oktobra spēkā stājusies ES īstenošanas regula, kas uzņēmējiem, kuri no 2025.gada 14.maija importējuši preces no Indijas ražotāja "Varmora Granito Limited" un samaksājuši galīgo antidempinga maksājumu, dod iespēju vērsties muitas iestādē un precizēt muitas deklarācijās deklarētos datus un nodokļu summas. Tas nozīmē, ka attiecīgajiem importētājiem pienākas pārmaksātā antidempinga maksājuma atmaksa. Aktuāli uzņēmumiem, kas importē keramikas flīzes no Indijas.

Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredzēts, ka 2027.gadā mēneša neapliekamais minimums būs 570 eiro un piemērojams visām algām neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Salīdzinājumam — 2025.gadā tas bija 510 eiro, 2026.gadā — 550 eiro mēnesī. Izmaiņa ietekmēs algu nodokļa aprēķinus visiem darba devējiem no 2027.gada.

Raksts skaidro, kā pareizi glabāt strukturētos elektroniskos rēķinus un kāda ir atšķirība salīdzinājumā ar papīra dokumentiem, tostarp jautājumu, kurš formāts uzskatāms par glabājamo oriģinālu. Materiāls aktuāls, jo strukturētie e-rēķini kļūst par ikdienas praksi uzņēmumu grāmatvedībā. Noderīgs uzņēmumiem, kas pielāgo dokumentu aprites un arhivēšanas procesus.

Pēc Citadeles bankas analīzes degvielas cenas Latvijā pēdējā gada laikā audzis krasi — benzīns par 26%, dīzeļdegviela par 36%, un dīzeļdegviela tuvojas cenas līmenim, pie kura iepriekš vērojama pastiprināta interese par elektroauto. Elektroauto jauno reģistrāciju skaits deviņos mēnešos pieaugusi par 46%, lielākoties uz benzīna un dīzeļa auto rēķina. Raksts atgādina, ka pagaidu degvielas akcīzes nodokļa atlaide beidzas gada beigās, tāpēc cenas 2027.gada sākumā var kāpt vēl vairāk.

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2026/2319, kas stājās spēkā 2026. gada 21. oktobrī, grozīts Regulas (ES) 2023/265 pielikums: Indijas ražotāja Varmora Granito Private Limited nosaukums (TARIC kods A013, individuālā antidempinga likme 7,3 %) mainīts uz Varmora Granito Limited. Kods jaunajam nosaukumam piemērojams no 2025. gada 14. maija, un par šo laiku pārmaksātie antidempinga maksājumi jāatmaksā vai jāatlaiž. Importētāji var vērsties muitā un iesniegt deklarāciju labošanas pieteikumus pēc preču izlaišanas.

Saeimas 15. oktobrī pieņemtie un 22. oktobrī izsludinātie grozījumi paplašina ieguldījumu konta režīmu, iekļaujot kriptoaktīvus, un ievieš vienreizēju kriptoaktīvu deklarāciju ar 10 % nodokli no tirgus vērtības uz 2026. gada 31. decembri. Deklarācija VID jāiesniedz no 2027. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam, nodoklis jāsamaksā līdz 23. jūlijam, un to nepiemēro personām, pret kurām uzsākts audits vai kriminālprocess. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Grozījumi izslēdz iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus no noteiktas apdrošināto personu kategorijas un ievieš iespēju brīvprātīgi pievienoties apdrošināšanai par 1991.–1995. gada darba un līdzvērtīgiem periodiem, maksājot 1 % no minimālās mēneša algas par mēnesi. Brīvprātīgās iemaksas sāks 2027. gada 1. oktobrī, attiecīgā norma stāsies spēkā 1. jūlijā, bet likums kopumā — 2027. gada 1. aprīlī.

Ģenerāladvokāts Rantoss 2026. gada 22. oktobrī secināja, ka 2022. gadā ar Padomes regulu ieviestā pagaidu solidaritātes iemaksa no fosilās enerģijas nozares virspeļņas un tās valstu ekvivalenti atbilst ES tiesībām: LESD 122. panta 1. punkts ir derīgs tiesiskais pamats, iemaksa neatbilst atpakaļejošam spēkam, neiegulda īpašuma tiesībās nesamērīgi un nav ne muitas nodoklis ar līdzvērtīgu iedarbību, ne valsts atbalsts. Dalībvalstis var paplašināt maksātāju loku, ja kopējā slodze un mērķi paliek līdzvērtīgi regulas mērķiem. Secinājumi nav saistoši Tiesai, un tos pieprasījušas Itālijas un Beļģijas Konstitucionālās tiesas un Īrijas High Court.

Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā paredz, ka uzņēmumiem, kas saņēmuši nelikumīgu valsts atbalstu, būs pienākums atmaksāt procentus arī tad, ja Eiropas Komisija atbalstu vēlāk atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu. Likumprojekts nosaka procentu aprēķināšanas un atgūšanas kārtību. Izmaiņas palielina finansiālo risku uzņēmumiem, kas saņem valsts atbalstu neskaidrā tiesiskā situācijā.

Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likumā paredz, ka individuālajiem komersantiem, kuri pasažieru komercpārvadājumos izmanto sev kā fiziskai personai reģistrētu automašīnu, būs pienākums maksāt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. Nodoklis būs jāmaksā tikai par tiem mēnešiem, kuros auto izmantots saimnieciskajā darbībā. Izmaiņas skars pašnodarbinātos, kas strādā pasažieru pārvadājumu jomā.

Arī rakstīja: plz.lv

Vasarā noslēgusies ESAO publiskā apspriešana par starptautisko transfertcenu vadlīniju jauno nodaļu par grupas iekšējiem pakalpojumiem. Raksts apkopo praktiķu paustās bažas un ieteikumus, kā padarīt vadlīnijas skaidrākas, lai gan dokuments vēl nav apstiprināts. Materiāls noderīgs starptautisku uzņēmumu grupu nodokļu un transfertcenu speciālistiem.

Arī rakstīja: sorainen.com

LV portāla e-konsultācijā skaidrots, ka naudas dāvinājums no brāļa vai pusbrāļa (radniecība līdz trešajai pakāpei) nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja tas nav saistīts ar dāvinātāja saimniecisko darbību. Maksājuma mērķī jānorāda pārskaitījuma pamats, un, ja no viena tuvinieka gadā saņemts vairāk nekā 10 000 EUR, summa gada deklarācijā jānorāda kā neapliekamais ienākums.

VID informē, ka no 2026. gada 1. novembra stāsies spēkā jauna ES tiesību aktu prasība piemērot divu eiro apstrādes maksu ("Union handling fee") katrai preču pozīcijai sūtījumos no trešajām valstīm. Izmaiņas skar e-komercijas platformās un interneta veikalos iegādātas preces un ietekmēs gan uzņēmumus, gan patērētājus.

Eiropas Komisija 2026. gada 29. septembrī atteicās pagarināt Latvijas atkāpi no PVN direktīvas, kas ļauj kokmateriāliem piemērot apgriezto PVN maksāšanas kārtību; spēkā esošais saskaņojums darbojas līdz 2026. gada 31. decembrim. Finanšu ministrija grozījumu projektu vēl nav publicējusi, pārejas periodu garums nav zināms, un raksta autore pieļauj, ka izmaiņas no 2027. gada sākuma netiks ieviestas. Uzņēmumiem jārēķinās ar ietekmi uz naudas plūsmu, jo aprēķinātais PVN būs jāiemaksā budžetā un atmaksa var kavēties.

Finanšu ministrijas aktualizētajā zemu nodokļu vai beznodokļu valstu sarakstā, kas stāsies spēkā 1. novembrī, tiek pievienota Tērksas un Kaikosas salu teritorija un izslēgtas Fidži, Panama, Samoa un Trinidāda un Tobago, tā ka sarakstā paliks astoņas valstis un teritorijas (BilancePLZ, maksas saturs, redzams tikai ievads).

LV portāla skaidrojums, sagatavots ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālistu palīdzību, salīdzina valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un apdrošinājuma apjomu dažādos nodokļu režīmos. Aplūkots, kādiem riskiem ir apdrošināti darba ņēmēji, kādas ir pašnodarbināto pašu pienākumi, kā iemaksas tiek veiktas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā un kā autoratlīdzības saņēmējs izvēlas starp saimnieciskās darbības reģistrāciju un nodokļa ieturēšanu. Izklāstīti arī aprēķina piemēri un vidējās iemaksu algas jēdziens.

VID skaidro, ka no 2026. gada 1. novembra saskaņā ar jaunām ES tiesību aktu prasībām par katru preču pozīciju sūtījumā no trešajām valstīm jāmaksā apstrādes maksa 2 eiro. Sūtījumiem līdz 150 eiro tā jāmaksā papildus jau no 1. jūlija piemērotajam fiksētajam muitas nodoklim 3 eiro par pozīciju un PVN, bet sūtījumiem virs 150 eiro papildus standarta ievedmuitas nodokļa likmei. Ja interneta veikals darbojas IOSS režīmā, visus maksājumus var veikt jau pirkuma brīdī, pārējos gadījumos — atmuitojot sūtījumu.

VID 20.10.2026. savu skaidrojumu katalogā, sadaļā par uzņēmumu ienākuma nodokli, publicējis lejupielādējamu zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, kas jāpiemēro no 2026. gada 1. novembra. Lapā pašā saraksta saturs nav izklāstīts, tāpēc uzņēmumiem, kuri slēdz darījumus ar partneriem šajās jurisdikcijās, jāpārbauda pievienotais dokuments.

Arī rakstīja: vestnesis.lv

No 2026. gada 1. novembra Latvijā stāsies spēkā atjaunots sarakts ar valstīm un teritorijām, kurās piemēro zemus vai nulles nodokļus. Sarakstā iekļaus Tērksas un Kaikosas salas, bet no tā izslēgs Fidži, Panamu, Samoa un Trinidādu un Tobāgo; darījumiem ar sarakstā paliekošo valstu uzņēmumiem joprojām piemērojams īpašs nodokļu kontroles režīms.

VID paziņo, ka novērsta tehniska problēma, kuras dēļ dati par nodokļu maksātāju veiktajiem maksājumiem vienotajā nodokļu kontā atsevišķos gadījumos parādījās ar kavēšanos. Datu apmaiņa starp Valsts kasi un VID ir atjaunota, un informācija elektroniskās deklarēšanas sistēmā, arī par iepriekšējo dienu maksājumiem, ir aktualizēta. Ziņa publicēta 20.10.2026. un papildināta 21.10.2026.

Raksts skaidro, ka saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem termiņš, kas iekrīt brīvdienā, parasti tiek pārcelts uz nākamo darba dienu, taču jautājums rodas par PVN īpašo režīmu OSS un IOSS atskaitēm. Saskaņā ar ES direktīvu 2006/112/EK šo atskaišu un nodokļa samaksas termiņi šādā gadījumā automātiski netiek pārcelti. Tas nozīmē papildu risku uzņēmumiem, kas izmanto OSS/IOSS režīmu pārrobežu tirdzniecībā.

VID tīmekļvietnē parādījusies jauna interaktīva vizualizācija, kas rāda uzņēmumu sadalījumu pa nodokļu maksātāju reitinga grupām reģionos, pilsētās un novados. Dati atbilst reitingam, kurš spēkā no 2026. gada 1. augusta, un uzņēmumi teritorijai piesaistīti pēc deklarētās juridiskās adreses. Reitings raksturo nodokļu saistību izpildi (deklarācijas, termiņi, parādi, kontroļu rezultāti), tāpēc rīks var noderēt, vērtējot vietējo uzņēmēju nodokļu disciplīnu.

Pēc VID datiem, oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi Latvijā, ieskaitot aktuālos un apturētos parādus, kā arī pagarinātos atmaksas termiņus, sasniedza 811,7 miljonus eiro — par 0,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 0,5% mazāk nekā gada sākumā. Dati raksturo kopējo parādu piedziņas slogu, ar kuru jāstrādā VID un nodokļu maksātājiem.

Grāmatas fragmentā skaidrots, kā grāmatvedim izlemt, vai uzņēmuma līguma, autoratlīdzības vai nomas izmaksai fiziskajai personai jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jāaprēķina sociālās iemaksas un par ko jāziņo VID, atkarībā no tā, vai persona reģistrējusi saimniecisko darbību (BilancePLZ, maksas saturs, redzams tikai ievads).

Kredītinformācijas birojs (KIB) laidis klajā bezmaksas rīku, kas ikvienam ļauj pašam ierobežot vai bloķēt jaunu kredītu izsniegšanu uz sava vārda, tādējādi pasargājot no krāpniekiem un impulsīvas aizņemšanās. Risinājums parādās uz izkrāpto kredītlīdzekļu apjoma pieauguma fona.

PTAC atzinis par negodīgu komercpraksi interneta veikala 220.lv noteikumus, kas lētāko piegādes veidu sasaistīja ar preces saņemšanu veikalā Rīgā un tādēļ neatmaksāja piegādes izdevumus patērētājiem, kuri izmantoja atteikuma tiesības pēc piegādes, piemēram, uz pakomātu. Centrs uzsver, ka saņemšana tirdzniecības vietā nav piegāde un pārdevējam jāatmaksā standarta piegādes izmaksas, bet dārgākas izvēles papildu izdevumus gan ne. SIA "Pigu Latvia" uzdots nekavējoties pārtraukt šo praksi un dzēst attiecīgo noteikumu, un citiem interneta veikaliem ieteikts pārskatīt savus noteikumus.

Eiropas Banku iestāde (EBA) 23. oktobrī paziņoja, ka par tās jauno priekšsēdētājas vietnieci uz divarpus gadiem no 1. novembra ievēlēta Latvijas Bankas pārstāve Kristīne Černaja-Mežmale. EBA Pārraudzības padomē viņa pārstāv Latviju, un no 2025. gada viņa pārstāv Latvijas intereses arī ES Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādē (AMLA).

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzdevis interneta veikalam "220.lv" pārtraukt praksi, kas liedza daļai pircēju saņemt atpakaļ piegādes izmaksas, atgriežot internetā pirktās preces. Lēmums balstīts uz patērētāju tiesību normām par atteikuma tiesību izmantošanu distances līgumos.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatējis negodīgu komercpraksi interneta veikalā 220.lv saistībā ar piegādes izdevumu atmaksu. Veikala noteikumos lētākais piegādes veids norādīts kā bezmaksas saņemšana veikalā Rīgā, tāpēc patērētājiem, kas izvēlējušies lētāko piegādi, piemēram, uz pakomātu, piegādes izdevumi netika atmaksāti pilnā apmērā. Lēmums aktuāls e-komercijas uzņēmumiem, kas nosaka piegādes izdevumu atmaksas kārtību atteikuma gadījumos.

Raksts analizē, kā kopš pavasara spēkā esošais izņēmums azartspēļu reklāmas aizliegumā ļauj izvietot sponsorēšanas paziņojumus. Piemēram minēts interneta kazino, kas tirdzniecības centrā izvietojis nelielu uzrakstu par atbalstu sportistam Jūrmalas velomaratonā, un PTAC šajā gadījumā nav konstatējusi pārkāpumu. Autors norāda, ka šādai praksei ir gan priekšrocības, gan riski, jo joprojām jāievēro reklāmas likuma prasības par godīgumu, patiesumu un maldinošas reklāmas aizliegumu.

Eiropas Parlaments 22. oktobrī ar lielu balsu pārsvaru apstiprinājis atjauninātus noteikumus pasažieru tiesību aizsardzībai gaisa, dzelzceļa, autobusu un prāmju pārvadājumos. Jaunie noteikumi paredz pilnu biļetes cenas, ieskaitot starpnieka komisiju, atmaksu 14 dienu laikā pēc reisa atcelšanas, standartizētas sūdzību formas un iespēju iestādēm pašām izmeklēt pārkāpumus.

No 20.11.2026. spēkā stāsies jauns regulējums atliktā maksājuma pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, "pirc tagad, maksā vēlāk" tirgotājiem), kas pārņem ES Patērētāju kredīta direktīvu (CCD2) Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Lieliem uzņēmumiem (vairāk par 250 darbiniekiem, apgrozījums virs 50 milj. eiro) no šī datuma būs pienākums reģistrēties Latvijas Bankas reģistrā, maksājot 1500 eiro izskatīšanas maksu, un izņēmuma gadījumos, kad maksājuma termiņš pārsniedz 50 vai 14 dienas, jāveic patērētāja kredītspējas novērtējums. Latvijas Banka no šī datuma pārņem šo pakalpojumu sniedzēju uzraudzību.

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 427 (izdoti 19. oktobrī, publicēti 21. oktobrī) nosaka prasības atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējiem, to reģistrēšanas, izslēgšanas un darbības pārtraukšanas kārtību un reģistrā iekļaujamās ziņas, kā arī uzraudzībai iesniedzamo informāciju. Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 20. novembrī, bet atsevišķas normas 2027. gada 10. jūlijā.

Saeimas Tautsaimniecības komisija 21. oktobrī trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ievieš jaunas prasības preču remontam un atvieglo remonta pakalpojumu meklēšanu un salīdzināšanu. Mērķis ir mudināt patērētājus bojātas preces remontēt, nevis nomainīt pret jaunām, tādējādi stiprinot aprites ekonomiku.

Saeimā izskatītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pārņem ES direktīvu un paplašina patērētāju iespējas izvēlēties preces remontu nomaiņas vietā. Noteiktām preču kategorijām paredzēts ražotāja pienākums nodrošināt remontu, savukārt pēc salabošanas pārdevējam būtu ilgāka atbildība par preces neatbilstību. Izmaiņas vērstas uz atkritumu mazināšanu un patērētāju aizsardzības stiprināšanu.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi noteikumus, kas ieviesīs vienotu remonta informācijas veidlapu uzņēmumiem, kuri piedāvā preču remonta pakalpojumus, norādot remonta cenu, izpildes termiņu un citus nosacījumus. Veidlapas lietošana būs brīvprātīga, bet, izvēloties to piedāvāt, uzņēmumiem jāievēro noteiktās informācijas prasības. Mērķis ir atvieglot patērētājiem remonta piedāvājumu salīdzināšanu.

Raksts brīdina, ka privāto autostāvvietu skaits Rīgas guļamrajonos arvien pieaug un vienlaikus pieaug risks saņemt naudas sodu par noteikumu pārkāpumu, kas bieži rakstīts grūti pamanāmā mazā burtiņā. Autovadītājiem iesaka pirms stāvvietas izmantošanas rūpīgi izlasīt visus norādītos noteikumus, lai izvairītos no strīdiem par soda tiesiskumu.

Raksts brīdina, ka SMS kredīti, lai gan ātri un vienkārši, parasti tiek pārbaudīti pret kredītvēsturi un var to ietekmēt — kavēts maksājums var paliks ierakstā gadiem, sarežģījot vai padarot dārgāku turpmāku kredīta, piemēram, hipotēkas, saņemšanu. Autors iesaka aizņemties tikai summu, ko var droši atmaksāt, salīdzināt piedāvājumus un izprast maksas un kavējuma procentus pirms līguma slēgšanas. Ieteikts arī laikus sazināties ar aizdevēju, ja rodas maksājumu grūtības.

Kredītinformācijas birojs analizēja gada pārskatos uzrādīto apgrozījumu saistībā ar kredītreitingu. Uzņēmumu grupā ar apgrozījumu līdz 250 tūkst. EUR 32,7 % ir kādā no trim labākajām reitinga kategorijām, bet grupā no 10 līdz 20 milj. EUR — 50,4 %; paaugstināta vai augsta riska uzņēmumu īpatsvars samazinās no 16 % līdz 5,4 % (virs 20 milj. EUR). KIB uzsver, ka liels apgrozījums negarantē finansiālo stabilitāti, tāpēc sadarbības partneri jāvērtē arī pēc kredītreitinga.

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likums", kas ievieš ES direktīvu 2024/2853 un paredz, ka par defektīvu preci vienmēr varēs saukt pie atbildības kādu ES reģistrētu uzņēmumu, arī ja ražotājs atrodas ārpus ES, ar kompensāciju par kaitējumu veselībai, mantai un datiem (BilancePLZ, maksas saturs, redzams tikai ievads).

Zviedrijas finanšu grupa SEB vienojusies samaksāt ASV iestādēm 33 miljonus dolāru (aptuveni 29 miljonus eiro) par trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanas kontrolē Baltijas valstīs. Lieta atgādina par ilgstošajām prasībām pret Baltijas banku sektoru stiprināt AML uzraudzību pārrobežu darījumos.

ES Padome 21.oktobrī apstiprinājusi sarunu nostāju par digitālā regulējuma vienkāršošanu (Digital Omnibus), kas paredz atvieglot uzņēmumiem atsevišķu personas datu apstrādes pienākumu izpildi. Plānots precizēt datu pseidonimizācijas noteikumus, informēšanas pienākumus un kārtību, kādā izskata nepamatotus vai pārmērīgus pieprasījumus. Izmaiņas skar visus uzņēmumus, kas apstrādā personas datus saskaņā ar VDAR.

Datu valsts inspekcija e-konsultācijā norāda, ka publicēt video, kurā identificējami cilvēki, ir personas datu apstrāde, kurai vajadzīgs nolūks un tiesiskais pamats saskaņā ar Datu regulu. Piekrišana sarunas ierakstīšanai vēl nenozīmē piekrišanu ieraksta publiskošanai; ja piekrišanas nav, jāvērtē cits tiesiskais pamats un sabiedrības intereses samērs ar privātumu. Konkrēto gadījumu inspekcija bez video satura izvērtēt nevar.

Datu valsts inspekcija skaidro, ka vecāku piekrišana bērna fotografēšanai un attēlu publicēšanai iestādes tīmekļvietnē neattiecas uz to augšupielādi mākslīgā intelekta rīkos, jo piekrišana ir saistīta ar konkrētiem nolūkiem un vadītāja atļauja neaizstāj datu apstrādes tiesisko pamatu (BilancePLZ, maksas saturs, redzams tikai ievads).

Eiropas Datu aizsardzības kolēģija publicējusi ziņojumu par video ierakstīšanu, novērošanu un pierādījumu pārvaldību viedo briļļu laikmetā. Dokuments brīdina, ka viedās brilles, lai gan noderīgas saziņai un ikdienas atbalstam, rada jaunus riskus trešo personu datu nejaušai apstrādei un video pierādījumu izmantošanai. Ziņojums aktuāls uzņēmumiem, kas vērtē šādu ierīču izmantošanu darbā.

Biedrība Delna atgādina, ka Interešu pārstāvības atklātības likums paredz oficiālu interešu pārstāvības reģistru un deklarēšanas sistēmu, kas sāks darboties 2028. gada 1. septembrī. Līdz tam pārejas periodā ikviens, kas pārstāv savas vai citu personu intereses saziņā ar publiskās varas pārstāvjiem, var brīvprātīgi reģistrēties Uzņēmumu reģistra uzturētajā sarakstā. Šobrīd tajā reģistrējušās mazāk nekā 30 organizāciju, tāpēc Delna aicina uzņēmumus un citus pārstāvjus sagatavoties jau tagad.

Sorainen apkopojošajā pārskatā par 7.–20. oktobra aktualitātēm minēti grozījumi vairākos likumos – Elektronisko mediju, Autortiesību, Patērētāju tiesību aizsardzības un Elektronisko sakaru likumā, kā arī jauns produktu atbildības regulējums. Pārskatīti arī Satversmes tiesas izskatīti jautājumi, tostarp par akcionāru datu atklāšanu, Senāta nolēmums par kriminālprocesa pārejas noteikumiem, kā arī izmaiņas, kas atbrīvo maksātnespējas administratorus no AML un sankciju uzraudzības pienākumiem.

Grozījumi paplašina pašvaldības domes tiesības vērsties Satversmes tiesā: dome varēs apstrīdēt arī Ministru kabineta lēmumu, ar kuru apturēta teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbība. Precizēta pieteikuma pieņemšanas kārtība un noteikts, ka persona pieteikumu var iesniegt, ievērojot Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteikto kārtību. Likumu Saeima pieņēma 15. oktobrī, izsludināts 22. oktobrī.

Likums ar jaunu 72.6 pantu uzliek degvielas mazumtirgotājiem, kuru uzpildes stacijas atbilst noteiktiem darbības nepārtrauktības kritērijiem, pienākumu nodrošināt alternatīvu elektroapgādi un sakarus degvielas izsniegšanai traucējumu gadījumā. Kritērijus un izpildes termiņus noteiks Ministru kabinets. Grozīti arī pārejas noteikumi par naftas produktu drošības rezervju iegādi, ko pārvaldītājam jāpabeidz līdz 2028. gada 31. decembrim.

Saeima 22. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas ārkārtas situācijā ieviesīs nacionālo viesabonēšanu — ja nedarbosies viena operatora (LMT, Tele2 vai Bite) tīkls, abonenti varēs pieslēgties cita operatora tīklam. Jaunais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā.

Raksts skaidro, ka gadījumā, ja oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" neparedzētu apstākļu dēļ nevarētu publiskot Saeimas pieņemtos likumus, tos varēs paziņot ar alternatīvu, likumā paredzētu veco metodi. Risinājums paredzēts, lai nodrošinātu likumu spēkā stāšanās nepārtrauktību pat tehnisku problēmu gadījumā.

Saeima 22.oktobrī otrajā, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Kārtības rullī, kas ievieš paātrinātu procedūru likumu pakotņu izskatīšanai, kad tās skar vienīgi institūciju reorganizāciju. Šādos gadījumos pirmā lasījuma debates un balsojums notiks par visu pakotni kopā, ar vienotu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un šaurāku papildinājumu pieļaušanu. Grozījumu virzītāja Birokrātijas atmešanas grupa (BAG) uzsver, ka tas paātrinās nepieciešamo likumu izmaiņu pieņemšanu.

Saeima 22. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas ievieš nacionālo viesabonēšanu. Ja kāda mobilo sakaru operatora tīkls ilgstoši nebūs pieejams, sakarus nodrošinās cits operators, un viesabonēšanu aktivizēs krīzes vadības institūcijas lēmums. Operatoriem nacionālās viesabonēšanas iespējas jāievieš līdz nākamā gada 1. jūlijam.

Saeimas Tautsaimniecības komisija 21. oktobrī trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas atvieglo saskaņotā paziņojuma par ceļu satiksmes negadījumu noformēšanu. To varēs aizpildīt arī tad, ja iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai bojāta trešās personas manta, ja Valsts policija to pieļauj pēc saziņas ar vadītājiem. Vienlaikus precizēti gadījumi, kad par negadījumu obligāti jāziņo policijai, piemēram, ja cietis savvaļas dzīvnieks vai ir aizdomas par reibumu.

Ministru kabineta 20. oktobra sēdes darba kārtībā, kur jautājumi atzīmēti kā pieņemti, bija grozījumi Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumos (MK 10.12.2024. noteikumi Nr. 808), tieslietu ministra informatīvais ziņojums par Latvijas nacionālo patentu kvalitātes uzlabošanu un valsts nekustamā īpašuma Kuģinieku ielā 2 Ventspilī pārdošana. Apstiprināti arī Latvijas nostājas projekti Eiropas Savienības Tiesas lietās C-46/26 un C-610/26. Rīkojuma projekta par ārkārtējās situācijas izsludināšanu izskatīšana atlikta uz nedēļu.

Šā gada 20. oktobrī stājās spēkā grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas gar 110 kV gaisvadu elektrolīnijām mežos paplašina no kokiem attīrāmo trasi līdz 18 metriem katrā pusē (līdz šim 13 metri), saglabājot 35 metru aizsargjoslu. Jaunā prasība jāizpilda līdz 2029. gada 31. decembrim, un par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu paredzēta atlīdzība. Grozījumi ieviesti pēc augusta vētras, kad lielāko daļu līniju bojājumu radīja krītoši koki.

Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi paredz, ka lielie pārtikas mazumtirgotāji pēc preses izplatītāja pieprasījuma būs jānodrošina laikrakstu un žurnālu pārdošana noteikta lieluma veikalos. Mērķis ir saglabāt drukātās preses pieejamību iedzīvotājiem, īpaši reģionos un laukos. Izmaiņas skars lielveikalu tīklu sadarbības līgumus ar preses izplatītājiem.

LV portāla likumdošanas apskats par likumprojektiem, ko Saeima 15. oktobrī nodeva komisijām. Galvenais ir projekts, ar kuru pēc Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2024-21-0103 tiek atteikts no valsts regulētas zemes likumiskās lietošanas maksas: līdz 2031. gada beigām paliek 4 % minimums, būves īpašnieks papildus kompensē nekustamā īpašuma nodokli, un zemes īpašnieks var prasīt augstāku maksu tiesā. Apskatā aplūkoti arī grozījumi Saeimas kārtības rullī.

Maksas sienas aiz atvērtā ievada slēptais nedēļas apskats ievadā min, ka Saeima 15. oktobrī trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ļaus sociālajiem dienestiem pieprasīt klienta konta izrakstu no bankas un stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā.

ES Tiesas ģenerāladvokāts Atanasijs Rants secinājis, ka enerģētikas uzņēmumu ārkārtas peļņai noteiktā pagaidu solidaritātes iemaksa atbilst ES tiesībām, jo tā pamatota ar energokrīzes ārkārtējo raksturu un ir samērīga, ja piemērota ierobežotu laiku. Secinājums nav galīgais CJEU spriedums, bet norāda iespējamo virzienu lietās par šādiem ārkārtas maksājumiem. Būtisks enerģētikas uzņēmumiem, kas apstrīd solidaritātes iemaksas.

LV portāls skaidro Eiropas Savienības Tiesas 2026. gada 15. oktobra spriedumu lietā C-70/25, kurā Polijas tiesa jautāja par pikšķerēšanā zaudētiem apmēram 700 eiro. EST nosprieda, ka vienīgais izņēmums no tūlītējas atmaksas pienākuma ir pamatotas aizdomas par krāpšanu, par kurām rakstveidā jāziņo uzraudzības iestādei, un rupja neuzmanība pati par sevi atmaksu neaptur. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vēlāk prasīt zaudējumus no klienta, ja pierāda klienta vainu.

Strīds par dzēriena "Borjomi" preču zīmes reģistrāciju aktualizējis jautājumu, cik plaša aizsardzība pienākas reputāciju baudošām preču zīmēm. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome lēmusi "Red Bull" iebilduma lietā, vērtējot dizaina elementu līdzību un zīmju kopiespaidu. Lēmums sniedz uzņēmējiem norādes, cik tālu sniedzas zināmas preču zīmes aizsardzība pret līdzīgiem apzīmējumiem.

Satversmes tiesa 2026. gada 16. oktobra spriedumā lietā Nr. 2025-22-03 atzina Daugavpils domes 2024. gada saistošo noteikumu Nr. 35 2. punktu, kas nosaka vietas un teritorijas, kur nav atļauts organizēt azartspēles, par atbilstošu Satversmes 105. pantam. Tiesa uzskatīja, ka īpašuma tiesību ierobežojums licencētiem azartspēļu organizētājiem ir samērīgs ar sabiedrības ieguvumu. Spriedums ir galīgs un stājās spēkā publicēšanas dienā.

Satversmes tiesa 19. oktobrī ierosinājusi lietu par to, vai Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumu Nr. 150 nolikuma 19.1. apakšpunkts atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam (vienlīdzība likuma priekšā). Norma, kas spēku zaudēja 2026. gada 12. septembrī, atbalstu mājsaimniecību saules elektrostacijas iegādei pieļāva tikai, ja iekārta pirkta no Uzņēmumu reģistrā reģistrēta komersanta, nevis no VID reģistrēta saimnieciskās darbības veicēja. Pieteikumu iesniegusi Administratīvā rajona tiesa; Ministru kabinetam atbildes raksts jāiesniedz līdz 21.12.2026, lietas sagatavošanas termiņš ir 19.03.2027.

Arī rakstīja: lvportals.lv

Senāts izskatījis vēl vienu strīdu par Covid-19 laikā atteikto valsts atbalstu dīkstāvei un algu subsīdijām, šoreiz uzņēmumam, kas pandēmijas ietekmi piedzīvojis netieši. Tiesa atkal nosprieda pretēji VID nostājai, paplašinot kritērijus, kad šāds atbalsts uzskatāms par pamatotu. Spriedums nozīmīgs uzņēmumiem, kas vēl risina senākus strīdus ar nodokļu administrāciju par pandēmijas atbalstu.

Senāts 2025.gada beigās paudis jaunas atziņas lietās par SIA dalībnieka izslēgšanu, precizējot, kā vērtēt dalībnieka rīcību un tās ietekmi uz izslēgšanas priekšnoteikumiem, ja pārkāpumu ir vairāki. Atziņas papildina iepriekš nepilnīgi formulēto judikatūru šajā samērā biežajā strīdu kategorijā. Svarīgi kapitāla daļu turētājiem un valdēm, kas lemj par dalībnieka izslēgšanu.

Zemgales rajona tiesa 2026.gada 29.septembrī daļēji apmierinājusi SIA "Stiga RM" prasību pret Konkurences padomi par vēstuli, kas 2024.gadā nosūtīta pašvaldībai saistībā ar kokzāģētavas "Norupe" apvienošanās darījumu. Tiesa uzlikusi KP pienākumu labot vēstulē paustos secinājumus, un padome nolēmusi tiesvedību tālāk neturpināt. Lieta rāda, ka uzņēmēji var efektīvi apstrīdēt konkurences iestādes nostāju, kas pausta trešajām personām.

Arī rakstīja: lvportals.lv · kp.gov.lv

Publicists Lato Lapsa 25. oktobrī kritizējis tieslietu ministra Edvarda Smiltēna ideju par jauniem risinājumiem tiesas sēžu kārtības nodrošināšanai, norādot, ka tiesnesim jau tagad ir plašas pilnvaras reaģēt uz nekārtībām tiesas zālē. Komentējot raidījumā, viņš pauda šaubas par ministra izpratni par tiesu ikdienas darbu.

Tieslietu ministrija informē, ka VSIA "Latvijas Vēstnesis" uzturētās vietnes drošības apsvērumu dēļ bija preventīvi apturētas un tiek pakāpeniski atjaunotas: vestnesis.lv darbojas kopš 22. oktobra, likumi.lv un juristavards.lv — kopš 23. oktobra, lvportals.lv — kopš 25. oktobra. Uzņēmumu reģistra pakalpojumu aprakstu portāls apraksti.ur.gov.lv uz laiku nav pieejams, bet reģistrācijas pakalpojumu portāls strādā gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ziņa publicēta 22.10.2026. un vēlāk papildināta.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvji piedalījās Čehijas tiesu izpildītāju rīkotā konferencē, kas bija veltīta izpildītāju profesijas 25 gadu jubilejai Čehijā. Konferencē diskutēts par Čehijas gaidāmo jauno izpildes likumu un izpildītāju profesijas nākotni Eiropā, kā arī risinātas sarunas ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem par aktuāliem profesijas jautājumiem.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns Rīgā tikās ar Vācijas tieslietu un patērētāju tiesību aizsardzības ministri un iepazīstināja ar tiesu kompetences stiprināšanu ekonomisko lietu izskatīšanā un digitālajiem risinājumiem. Pārrunāts arī septembrī sāktais tiesnešu un lielāko darba devēju organizāciju dialogs par komercstrīdu izskatīšanas un procesuālo normu pilnveidi, kā arī uzņēmumu dibināšanas vienkāršošana ES vienotajā tirgū, saglabājot cīņu pret naudas atmazgāšanu un nodokļu krāpšanu. Otra sarunas tēma bija sadarbība bērnu tiesību aizsardzībā ar Brēmeni.

Tiesu administrācijas uzturētais e-Zīmoga koplietošanas risinājums 2026. gada pirmajos deviņos mēnešos izmantots vairāk nekā 1,06 miljonus reižu, par 67,7 % vairāk nekā pērn. Tiesās izmantošana pieaugusi par 122,6 % (646 661 reize pret 290 543), prokuratūra to lietojusi vairāk nekā 300 tūkstošus reižu, un CSDD sistēmā ar e-Zīmogu apliecināti vairāk nekā 109 tūkstoši dokumentu. Risinājums ļauj iestādēm automātiski apliecināt lielu skaitu elektronisko dokumentu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2026. gada 20. oktobrī pēc Luksemburgas Satversmes tiesas lūguma sniedza konsultatīvo atzinumu: Konvencijas 6. pants principā neliedz prasīt, lai advokāts disciplinārlietā ierodas personiski, taču disciplinārinstitūcija nedrīkst principiāli atteikties uzklausīt pārstāvi par neierašanās iemesliem un, ja atteikšanās no aizstāvības nav skaidra, tai jānodrošina reāla iespēja aizstāvēties vismaz apelācijas instancē. Lieta nav par Latviju, un atzinumi formāli nav saistoši, taču tie ir norādes par taisnīgas tiesas prasībām profesionālajā disciplinārlietvedībā.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija parakstījusi sadarbības līgumu ar mākslīgā intelekta platformas Saga izstrādātājiem, dodot zvērinātiem advokātiem un advokātu birojiem piekļuvi rīkam juridisko dokumentu analīzei, pētniecībai un dokumentu sagatavošanai. Kolēģija uzsver, ka mākslīgais intelekts var tikai atbalstīt, nevis aizstāt advokāta profesionālo spriedumu, un lietotājiem jāturpina ievērot ētikas un datu aizsardzības prasības.

Viedrakstā analizēts, kā ES vienotais MiCA regulējums maina kriptoaktīvu nozares vidi, un diskutēts par nodokļu amnestijas ieviešanu kriptoaktīviem Latvijā kā iespēju legalizēt iepriekš nedeklarētus ieguvumus. Autors norāda, ka globālie kriptodarījumu apjomi sasniedz desmitiem triljonu eiro, tāpēc skaidrs regulējums svarīgs gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai. Raksts aktuāls nodokļu plānošanas un kriptoaktīvu īpašniekiem.

Raksts analizē, cik pieļaujami Latvijas tiesiskajā sistēmā ir individuāli likumi, kas risina atsevišķus gadījumus, nevis nosaka vispārīgas normas, norādot, ka kopš neatkarības atjaunošanas pieņemti vismaz 117 šādi likumi.