Nr. 37/2026

Tiesu administrācija informē, ka no 2026. gada 1. jūlija saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā (SPIBK) lietās ieviesta pilnībā automatizēta procesa daļa – no pieteikuma reģistrācijas līdz lēmuma sagatavošanai bez tiesas darbinieku iesaistes. Laikā no 1. jūlija līdz 7. septembrim saņemti 14 061 pieteikumi, reģistrētas un izvērtētas 13 238 lietas, pabeigtas 2067 lietas, no kurām 1540 lēmumi sagatavoti pilnībā automatizēti pēc atbildētāja termiņa notecēšanas. 823 pieteikumi noraidīti Civilprocesa likumā noteikto ierobežojumu dēļ (nederīga adrese, rīcībnespēja, mirusi persona u.c.). 2025. gadā kopumā iesniegti vairāk nekā 233 000 SPIBK pieteikumu, bet 2026. gada pirmajā pusgadā – gandrīz 150 000.

NRA.lv raksta par Kalnozolu ģimenes nepabeigto māju Ropažos, kas nonākusi izsolē nesamaksātu nekustamā īpašuma nodokļa parādu dēļ. Zvērināts tiesu izpildītājs Raimonds Mežiņš augusta beigās rīkoja pirmo izsoli ar sākumcenu 266 000 eiro, taču īpašums netika pārdots. Ģimene apstrīd pašvaldības noteikto nodokļa novērtējumu un norāda, ka mājā ieguldīti gandrīz 500 000 eiro, taču tā tiek izsolīta par summu, kas mazāka par 300 000 eiro.

LV portāla juridiskajā konsultācijā skaidrots gadījums, kad kreditors vēlas piedzīt aptuveni 700 eiro telefona rēķina parādu no mantojuma desmit gadus pēc parādnieka nāves. Norādīts, ka komerctiesiskiem prasījumiem parasti piemēro Komerclikumā noteikto trīs gadu noilgumu, kuru var pārtraukt atgādinājums vai parāda atzīšana, taču izšķiroša nozīme ir tam, vai kreditors savulaik pieteicis prasījumu mantojuma lietā. Tā kā nav skaidrs, vai mantojuma lieta vispār atklāta, ieteikts vērsties pie zvērināta notāra, lai noskaidrotu, vai kreditora tiesības nav noilgušas.

Tiesu administrācija kopā ar partneriem no Vācijas, Austrijas, Spānijas, Nīderlandes un Grieķijas uzsākusi projekta "D-Rex 1" īstenošanu, kas vērsts uz drošu un savstarpēji savietojamu digitālo risinājumu attīstību pārrobežu tiesiskajai sadarbībai. Latvija, Vācija, Spānija un Grieķija dalījās pieredzē par e-CODEX risinājumu ieviešanu elektronisku pierādījumu un tiesas dokumentu nosūtīšanai, savukārt Austrija un Nīderlande prezentēja savas digitālās infrastruktūras pieejas. Projekts risina tehniskās ieviešanas, lietotāju apmācības un pārrobežu sistēmu testēšanas jautājumus; konkrēts termiņš vai finansējuma apjoms publiski nav norādīts.

MKD publicējis 2026. gada pirmā pusgada pārbaužu rezultātus par maksātnespējas procesa administratoru atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam un starptautisko sankciju likumam. Biežākie konstatētie trūkumi bija dokumentācijas nepilnības, vājas iekšējās kontroles sistēmas un nepietiekama klientu izpēte; 4 gadījumos administratoriem sniegti norādījumi, bet vienā gadījumā sagatavots sodu reģistrācijas ziņojums par aizdomīga darījuma nepaziņošanu. MKD norāda, ka pārkāpumu raksturs būtiski nemainās salīdzinājumā ar 2024.-2025. gadu.

9. septembrī notikušajā konferencē ap 150 dalībnieku pārrunāja maksātnespējas jomas nākotni, uzsverot pāreju no "likvidācijas kultūras" uz "glābšanas kultūru", kas paredz agrīnu finanšu grūtību atklāšanu un dzīvotspējīgu uzņēmumu saglabāšanu. No 2026. gada 30. septembra Maksātnespējas kontroles dienests beidz darbību, un no 1. oktobra tā funkcijas pārņem Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija. Kā attīstības prioritātes minēta procesa ātruma un uzraudzības līdzsvarošana, ciešāka institūciju sadarbība, EMUS sistēmas pilnveide un valdes locekļu atbildības regulējuma pārskatīšana.

Citadele banka paziņojusi, ka klientiem, kas atzīti par bezvēsts pazudušiem Nepālas traģēdijā, tiks apturēta kredītsaistību maksājumu iekasēšana un netiks piemēroti nokavējuma procenti, līgumsods vai piedziņa, kamēr tuvinieki nav nokārtojuši aizgādnību. Lai piekļūtu konta informācijai, tuviniekiem jānodibina pagaidu aizgādnība par pazudušā mantu.

Swedbank paziņojis, ka Nepālas traģēdijā bezvēsts pazudušajiem klientiem uz 12 mēnešiem tiks apturēta hipotekārā kredīta pamatsummas un procentu maksājumu iekasēšana, kā arī atcelti kredītkaršu procenti un ikdienas maksas. Lai piekļūtu detalizētai konta informācijai un rīkotos klienta vārdā, tuviniekiem tiesā jānodibina pagaidu aizgādnība, ko tiesa izskata dažu dienu laikā.

BB.LV raksta, ka Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA) brīdina — ja tiktu aizliegts Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīts caur Latviju, vietējiem uzņēmumiem, tostarp valsts kapitālsabiedrībām, varētu izvirzīt prasības simtiem miljonu eiro apmērā par jau noslēgtu līgumu neizpildi. Asociācija aicina pirms lēmuma pieņemšanas izvērtēt ekonomiskās un juridiskās sekas, norādot, ka caur Latvijas infrastruktūru tiek pārvadāti arī lieliem starptautiskiem tirgotājiem, tostarp ASV kompānijām, piederoši graudi. Papildus iespējamajām prasībām nozare lēš, ka valsts budžets un valsts uzņēmumi varētu zaudēt vēl vairākus simtus miljonu eiro plānoto ieņēmumu.

LSM.lv ziņo, ka pēc atkārtotas ārkārtas akcionāru sapulces pieņemts lēmums likvidēt Rēzeknē bāzēto elektroinstrumentu ražotāju "Rebir", kas darbojies gandrīz 60 gadus. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norādīja, ka izšķiroša nozīme bijusi sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kas bijušas lielākais noieta tirgus, un mēģinājumi atrast alternatīvus eksporta ceļus caur Turciju un Kazahstānu nav izdevušies. Uzņēmums bijis viens no Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumiem.

Kopš 2026.gada 1.jūlija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums ļauj patiesajam labuma guvējam bez valsts nodevas lūgt Uzņēmumu reģistram slēpt savus datus, ja to publiskošana rada draudus dzīvībai, veselībai vai īpašumam. Reģistrs datus slēpj vienas darbdienas laikā uz laiku līdz mēnesim, kamēr izvērtē pieteikumu, un aizsardzība jāapstiprina ik gadu. Dati joprojām paliek pieejami tiesībaizsardzības un uzraudzības iestādēm.

IR.lv raksta, ka "airBaltic" vienojusies par dārgu starpfinansējumu — līdz 257 miljonu eiro apmērā ar 25% gada procentu likmi caur augstākas prioritātes obligāciju emisiju esošajiem obligāciju turētājiem —, ko premjers Andris Kulbergs nodēvējis par pēdējo iespēju uzņēmuma glābšanai pirmajā rekapitalizācijas posmā.

Izsludināti grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā, kas Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei (RIAP) piešķirtu tiesības administratīvā kārtā atzīt reģistrētu dizainparaugu par spēkā neesošu, nevis risināt strīdu vispārējās jurisdikcijas tiesā. Sabiedriskā apspriešana ilgst līdz 15.septembrim, bet grozījumi, kas ieviesīs ES direktīvu 2024/2823, jāpiemēro līdz 2027.gada 7.decembrim.

LSM.lv ziņo, ka pēdējo divu gadu laikā valsts un pašvaldību iestādes IT iepirkumos iztērējušas gandrīz pusmiljardu eiro, un aptuveni piektajā daļā šo iepirkumu piedalījies tikai viens pretendents. Vasaras sākumā premjers apturēja lielos IT iepirkumus, norādot, ka gandrīz 40% iepirkumu apkalpojuši tikai trīs uzņēmumi. Par nozari atbildīgie neuzņemas steidzīgi meklēt vainīgos, atzīstot, ka arī citās ES valstīs situācija nav daudz labāka.

SPRK izveidojusi īpašu regulatīvo vidi ("regulatīvo smilšu kasti"), kas ļauj ierobežotā teritorijā un laika periodā testēt inovatīvus risinājumus ar atkāpēm no vispārējā regulējuma. Šajā gadījumā SIA "Salaspils siltums" kopā ar AS "Sadales tīkls" un datu centra operatoru "Tet" testēs liela mēroga siltumsūkņu tehnoloģiju datu centra atlikumsiltuma izmantošanai Salaspils centralizētajā siltumapgādē, tostarp izmantojot elektrotīkla brīvo jaudu bez maksas par papildu jaudu. Testēšanas periods noteikts no 2027. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim ar iespējamu pagarinājumu par vienu gadu, SPRK saglabājot uzraudzības funkcijas.

LSM.lv ziņo, ka Eiropas Komisija publicējusi likumprojektu, kas valsts un pašvaldību iepirkumos ļautu izvēlēties nevis lētāko, bet videi draudzīgāko, kvalitatīvāko vai Eiropā ražoto piedāvājumu. Iecerēts izveidot vienotu elektronisku iepirkumu sistēmu, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvieglotu piekļuvi valsts un pašvaldību pasūtījumiem un veicinātu plašāku konkurenci starp piegādātājiem.

Ģenerāladvokāts Andrea Bjondi 8. septembra atzinumā apvienotajās lietās C-271/25 un C-334/25 secinājis, ka dalībvalstis drīkst izslēgt komersantus no publiskā iepirkuma procedūrām nacionālās drošības apsvērumu dēļ, ja tiek ievēroti ES tiesību principi – samērīgums, tiesības uz aizstāvību un efektīva tiesību aizsardzība tiesā. Lieta C-334/25 ierosināta pēc Lietuvas Augstākās tiesas lūguma sakarā ar uzņēmuma "Skinest Baltija" izslēgšanu no dzelzceļa iepirkuma, pamatojoties uz 2018. gada valdības lēmumiem. Atzinums Tiesai nav saistošs, taču ir nozīmīgs orientieris arī Baltijas valstu, tostarp Latvijas, iepirkumu praksei drošības izņēmumu piemērošanā.

Iepirkumu uzraudzības birojs izstrādājis standartizētu veidlapu, kurā pasūtītāji var iesniegt datus un vērtējumu par plānoto vai uzsākto iepirkumu lietderību un piegādātājiem izvirzīto prasību samērīgumu. Veidlapa sagatavota, izpildot Ministru kabineta 2026. gada 25. augusta sēdes uzdevumu (protokols Nr. 48, 53. punkts), un pieejama kopš 8. septembra Excel formātā. Dokumentā nav skaidri norādīts, kuriem pasūtītājiem veidlapas izmantošana ir obligāta.

No 1. septembra Latvijā spēkā aizliegums importēt vairākas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces, tostarp grāmatas, laikrakstus, videospēles, sporta preces, rotaļlietas, apģērbu un apavus, arī tad, ja tās ievestas caur trešajām valstīm. Aizliegumu Ministru kabinets noteicis ar noteikumiem, kas izriet no Saeimas 23. jūlijā paātrināti pieņemtajiem grozījumiem Ukrainas civilās atbalstīšanas likumā. Ierobežojums plānots līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Rus.lsm.lv ziņo, ka premjers Andris Kulbergs pēc koalīcijas sēdes paziņojis par valdības plānu ieviest 300% tarifu kravu un graudu apstrādei no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī izstrādāt mehānismus, lai identificētu un sankcionētu iespējami no Ukrainas nozagtu graudu tranzītu. Iniciatīva saistīta ar Igaunijas premjera aicinājumu Baltijas valstīm ieņemt vienotu nostāju, lai Krievijas graudi netiktu izmantoti Latvijas infrastruktūrai kaitējošā veidā.

Ministru kabinets 2026. gada 8. septembrī pieņēmis noteikumus Nr. 533, kas nosaka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2027. gadam – 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Nodevas daļa tiek ieskaitīta darbinieku prasījumu garantiju fondā, no kura izmaksā kompensācijas darbiniekiem darba devēja maksātnespējas gadījumā. Noteikumi izdoti saskaņā ar likumu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" un stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, zaudējot spēku 2028. gada 1. janvārī.

Raksts (aiz maksas sienas) skaidro darba devēja iespējas, ja aizgājušais darbinieks nenodod dokumentāciju un darba informāciju, kā bija apsolīts, atsaucoties uz Civillikuma 1587.pantu par saistību izpildi.

LV portāls skaidro atšķirību starp cilvēku ekspluatāciju un civiltiesisku darba strīdu. Par ekspluatāciju liecina nodoms izmantot cietušā atkarību, savukārt darba strīds saskaņā ar Darba strīdu likumu ir domstarpības par darba līguma noteikumiem, piemēram, algu vai atlaišanu, kur darbinieks saglabā iespēju vērsties tiesā vai Valsts darba inspekcijā. Publikācija uzsver, ka darba tiesību pārkāpumu gadījumā darbiniekam paliek rīcības brīvība, kas ekspluatācijas gadījumā tiek atņemta.

Raksts (aiz maksas sienas) analizē juridiskos riskus situācijā, kad Latvijas uzņēmums izmanto Lietuvas uzņēmuma starpniecību pašnodarbinātu būvstrādnieku piesaistei, tostarp iespējamos alternatīvos risinājumus.

LV portāla konsultācijā, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas skaidrojumu, aplūkots gadījums, kad valsts pārvaldes darbiniekam ir 18 gadu dienesta stāžs un vairāk nekā divu gadu darba stāžs. Norādīts, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normām darbiniekam pienākas četru mēnešu vidējās izpeļņas pabalsts, izbeidzot darba attiecības. Darba stāžu uzskata par nepārtrauktu arī tad, ja pārtraukums starp amatiem valsts iestādēs nepārsniedz divus gadus.

Raksts (aiz maksas sienas) skaidro, vai darba devējs vai darbinieks var vairākkārt uzteikt vienu un to pašu darba līgumu, atsaucoties uz Darba likuma 101.1 pantu un Civillikuma noteikumiem par vienpusēju līguma izbeigšanu.

LV portāls apkopojis ceļvedi par daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu, skaidrojot dzīvokļu īpašnieku pienākumus un pārvaldnieka lomu. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu īpašnieki kopīgi atbild par kopīpašumā esošo daļu uzturēšanu, un lēmumus pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse īpašnieku. Ceļvedis nošķir pārvaldnieka un apsaimniekotāja lomas un norāda uz nepieciešamību kārtot ēkas lietu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Ministru kabinets 2026.gada 8.septembrī apstiprinājis grozījumus, kas vienkāršos publiskiem projektiem (piemēram, ceļiem, dzelzceļam) nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību. Ja īpašnieks piekrīt atsavināšanai, atbildīgā iestāde varēs uzreiz piedāvāt pirkuma līgumu, neprasot atsevišķu valdības lēmumu. Grozījumiem vēl jāsaņem Saeimas apstiprinājums.

BB.LV juridiskajā konsultācijā atbildēts uz jautājumu, kā aizsargāt intereses īrniekam, kurš plāno veikt remontu īrētā dzīvoklī ar nolūku to vēlāk izpirkt, ja izīrētājs pēc remonta pārdomā pārdot. Jurists iesaka noslēgt atsevišķu vienošanos — īres līguma pielikumu, vēlams pie zvērināta notāra —, kurā fiksēts izīrētāja piekrišana pārdot dzīvokli īrniekam pēc kredīta saņemšanas, ja tas iepriekš nebija atrunāts pamatlīgumā.

Raksts (aiz maksas sienas) skaidro, ka dzīvokļu īpašnieku kopība var jebkurā laikā izbeigt līgumu ar mājas pārvaldnieku bez pārkāpumu pierādīšanas, atsaucoties arī uz 2026.gada Senāta nolēmumu lietā Nr.SKC-14/2026 par pārvaldīšanas nodošanas kārtību.

Eiropas Komisija nākusi klajā ar priekšlikumu "Affordable Housing Act" (Pieejama mājokļa akts), kas paredzēts, lai palīdzētu dalībvalstīm un pašvaldībām risināt mājokļu pieejamības krīzi. Priekšlikums sniedz juridisku skaidrību pašvaldībām par pieļaujamiem pasākumiem mājokļu politikā ES iekšējā tirgus ietvaros, tostarp situācijās, kad īpašumi tūrisma reģionos netiek izmantoti kā pastāvīgā dzīvesvieta. Iniciatīva papildina no 2026. gada maija spēkā esošo ES īstermiņa īres regulējumu un tagad virzāma tālāk parastajā likumdošanas procedūrā Eiropas Parlamentā un Padomē; Komisija norāda, ka mājokļu pieejamību par steidzamu problēmu uzskata vairāk nekā puse pilsētu iedzīvotāju ES.

Valdība atbalstījusi grozījumus, kas atceļ prasību pēc taisnīgas atlīdzības noteikšanas saņemt atsevišķu Ministru kabineta lēmumu, pirms atbildīgā iestāde var piedāvāt īpašniekam labprātīgu pirkuma līgumu nekustamā īpašuma atsavināšanai sabiedrības vajadzībām (piemēram, ceļu, dzelzceļa būvei). Izmaiņas ļaus paātrināt procesu aptuveni par mēnesi un samazinās administratīvo slogu tādos lielos projektos kā "Rail Baltica", kur līdz šim bijušas nepieciešamas vairāk nekā 100 Ministru kabineta lēmumu. Ja labprātīga vienošanās nav iespējama, saglabājas līdzšinējā kārtība ar Ministru kabineta un Saeimas iesaisti; likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimā.

LV portāla konsultācijā aplūkots gadījums, kad Ropažu novada pašvaldība atteikusi pagarināt īres līgumu īrniecei, kurai līgumā bija paredzētas pirmtiesības. Norādīts, ka līgumā noteiktas tiesības nav automātiska garantija jauna līguma noslēgšanai — pašvaldībai katrs pieprasījums jāizvērtē individuāli, ievērojot administratīvo procesu. Ja īrniece uzskata, ka tās tiesības nav pienācīgi ņemtas vērā, lēmumu var pārsūdzēt mājokļu komisijā vai pašvaldības domē.

LV portāla konsultācijā skaidrots, ka dzīvokļa īpašnieka garantijas termiņā rakstiski iesniegts paziņojums par konstatētiem būvniecības defektiem un lūgums tos novērst saglabā juridisku spēku neatkarīgi no tā, vai dzīvokļu īpašnieku kopība par to vēlāk pieņem atsevišķu lēmumu. Atbilde balstīta uz Dzīvokļa īpašuma likuma normām, kas ļauj katram dzīvokļa īpašniekam individuāli vērsties ar defektu pretenziju. Tas nozīmē, ka kolektīva lēmuma trūkums pats par sevi neatņem paziņojumam tiesisko nozīmi.

Raksts (aiz maksas sienas) atbild uz lasītāja jautājumu, vai VID, izsniedzot ārpakalpojuma grāmatveža licenci, vērtē iegūto kvalifikāciju vai studiju programmas saturu.

Raksts apraksta ierosinātos Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumus, kas Likuma 15. pantam pievieno jaunas 9. un 10. daļas par pretkorekciju piemērošanu pārrobežu saistīto personu darījumos. Pašlaik spēkā esošais regulējums kopš 2018. gada pieļauj tikai tādas transfertcenu korekcijas, kas palielina nodokļa bāzi Latvijā; jaunais mehānisms ļautu ārvalstu saistītajai personai brīvprātīgi palielināt savu bāzi un tieši samazinātu dubulto aplikšanu, apejot līdzšinējo, parasti 2-3 gadus ilgo procedūru saskaņā ar nodokļu konvenciju 25. pantu vai ES Arbitrāžas konvenciju.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

LV portāls skaidro likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktos skaidras naudas darījumu ierobežojumus privātpersonām. Darījumi, kas pārsniedz 7200 eiro, jāveic bezskaidras naudas norēķinu veidā, un šo summu nedrīkst apiet, sadalot maksājumu vairākās daļās; nekustamā īpašuma darījumos skaidra nauda nav pieļaujama nekādā apmērā. VID pārstāve skaidro, ka noteikumi attiecas neatkarīgi no otras puses statusa.

LSM.lv ziņo, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien virzīja galīgajam lasījumam ieceri par jaunu "iesācēju mikrouzņēmumu nodokli" 10% apmērā no ieņēmumiem cilvēkiem, kas gūst nelielus papildu ienākumus, piemēram, no privātstundām vai remontdarbiem. Paredzēts, ka personai būs jāatver saimnieciskās darbības ieņēmumu konts, no kura nodoklis tiks ieturēts automātiski un par ko VID tiks informēts bez papildu deklarācijas. Mērķis ir mudināt legalizēt šobrīd nereģistrētu papildu ienākumu gūšanu.

Konkurences padome secinājusi, ka trīs lielākās pārtikas mazumtirdzniecības ķēdes – "Rimi Latvia", "Maxima Latvija" un "Lidl Latvija" – pēc samazinātās 12% PVN likmes ieviešanas piena, maizes, olu un putnu gaļas produktiem pārsvarā pilnībā nodevušas patērētājiem plānoto 7,4% cenu samazinājumu. Vidējais faktiskais cenu kritums sasniedzis 8,32%, atsevišķās kategorijās pat vairāk. KP turpinās uzraudzību līdz gada beigām un galīgos rezultātus publicēs 2027. gada janvārī.

BB.LV raksta, ka Konkurences padome (KP) pēc pievienotās vērtības nodokļa samazināšanas maizei, pienam, olām un mājputnu gaļai pārbaudījusi lielākos mazumtirdzniecības tīklus — "Rimi", "Maxima" un "Lidl". Provizoriskais secinājums: lielākās pārtikas tirdzniecības ķēdes lielākoties pilnībā nodevušas PVN samazinājuma efektu pircējiem, un vidēji cenas kritušās pat vairāk, nekā prognozēts.

Eiropas Centrālā banka 10.septembrī vienbalsīgi paaugstinājusi galvenās procentu likmes par 0,25 procentpunktiem, noguldījumu likmei sasniedzot 2,50%. ECB prognozē eurozonas inflāciju 2026.gadā 3,0% apmērā, un tirgi paredz vēl trīs likmju paaugstinājumus līdz 2027.gada vasarai. Augstākas likmes sadārdzinās aizņemšanos, tostarp EURIBOR piesaistītos kredītus Latvijā.

PTAC sodījusi SIA "D6 Group" ar 6000 eiro naudas sodu par kompleksu tūrisma pakalpojumu, tostarp ceļojumu uz Madeiru un Poliju, ilgstošu piedāvāšanu un pārdošanu bez tūrisma operatora licences un bez klientu naudas nodrošinājuma. Uzņēmums pakalpojumus tirgojis, izmantojot mājaslapu "advaitaadventures.lv" un sociālos tīklus. Pārkāpums konstatēts saskaņā ar Tūrisma likuma prasībām par speciālo atļauju un ceļotāju drošības naudas garantijām.

LSM.lv ziņo, ka Eiropas Centrālā banka 10. septembrī nolēmusi paaugstināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem, reaģējot uz Irānas kara izraisīto enerģijas cenu kāpumu — šogad tas ir jau otrais likmju kāpums. Galveno refinansēšanas operāciju likme celta līdz 2,65%, noguldījumu iespējas likme — līdz 2,5%. Ekonomisti prognozē, ka šis būs pēdējais kāpums šogad, taču norāda, ka tas visvairāk skars hipotekāro kredītu ņēmējus, palielinot maksājumus par esošajiem un sadārdzinot jaunos kredītus.

NRA.lv ziņo, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzlicis 6000 eiro sodu SIA "D6 Group" par darbību kā nelicencētam ceļojumu rīkotājam. Uzņēmums, izmantojot mājaslapu advaitaadventures.lv un sociālos tīklus, piedāvājis un pārdevis kompleksus ceļojumu pakalpojumus, tostarp uz Madeiru un Poliju, bez nepieciešamās speciālās licences un bez ceļotāju drošības naudas nodrošinājuma. PTAC brīdina patērētājus pirms rezervēšanas pārbaudīt, vai ceļojumu rīkotājs ir licencēts un reģistrēts.

Raksts (aiz maksas sienas) norāda, ka Eiropas Komisija 2026.gada 20.jūlijā uzlikusi AliExpress 550 miljonu eiro sodu par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem saistībā ar neatbilstošu preču riskiem platformā.

LV portāla konsultācijā atgādināts, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, konstatējot preces neatbilstību, pircējam vispirms ir tiesības izvēlēties starp remontu un apmaiņu, nevis uzreiz prasīt naudas atmaksu. Naudas atgriešanu var pieprasīt tikai tad, ja pārdevējs saprātīgā termiņā nenovērš trūkumu vai ja defekts ir īpaši smags. Tas nozīmē, ka pārdevējam vispirms jādod iespēja trūkumu novērst.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 8. septembrī atbalstījusi grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, kas ļaus vecākiem vai aizbildņiem atvērt un pārvaldīt maksājumu kontus bērniem neatkarīgi no vecuma, kā arī no jauna paredzēs "pilngadības ieguldījumu kontus", ko var atvērt no viena gada vecuma ar ieguldījumiem tikai vienkāršos finanšu instrumentos. Bērns iegūs patstāvīgu kontroli pār maksājumu kontu 16 gadu vecumā, bet pār ieguldījumu kontu – sasniedzot pilngadību; līdzekļus nedrīkstēs izmantot saistību nodrošināšanai, un priekšlaicīgai izņemšanai būs nepieciešama tiesas piekrišana. Grozījumiem vēl jāsaņem galīgais Saeimas apstiprinājums.

BB.LV raksta, ka konflikts starp Latvijas Banku un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecības nozares pārstāvjiem sasniedzis politisku līmeni — 19 nozaru organizācijas nosūtījušas atklātu vēstuli prezidentam un valdībai, kritizējot centrālās bankas sagatavotos ieteikumus komercbankām par saimnieciskās darbības veidu ietekmes uz bioloģisko daudzveidību vērtēšanu. Strīds turpinās kopš vasaras vidus, bet tagad kļuvis publisks; vēstules autori neiebilst pret pašu ideju, bet kritizē dokumenta saturu un tā izstrādes kārtību.

BB.LV raksta, ka Ungārijas OTP Bank, kas plāno iegādāties Luminor Bank, tikai uzsācis darījuma saskaņošanas procedūru ar regulatoriem — dokumenti līdz pagājušās nedēļas beigām vēl nebija iesniegti ne Igaunijas uzraugiem, ne Eiropas Centrālajai bankai, bet vēlāk pieteikums iesniegts vienlaicīgi vairākās valstīs. Latvijas Banka norāda uz paaugstinātiem reputācijas riskiem, kas saistīti ar OTP turpināto darbību Krievijā, un uzsver, ka paziņojums par vienošanos vēl nenozīmē automātisku darījuma apstiprinājumu — tas jāizvērtē valstu uzraudzības iestādēm un ECB.

PTAC atgādinājusi, ka pieteikumi kompensācijai par SIA "DIGITOURS" nenotikušiem vai daļēji notikušiem ceļojumiem jāiesniedz līdz 12. septembrim. Atgādinājums adresēts patērētājiem, kuru ceļojumi netika nodrošināti pilnā apjomā uzņēmuma saistību neizpildes dēļ. Termiņa nokavēšana var liegt tiesības uz kompensācijas saņemšanu no drošības naudas fonda.

DVI skaidro, ka bezvēsts pazuduša cilvēka personas dati var tikt izsniegti tuviniekiem vai pakalpojumu sniedzējiem (kreditoriem, bankām, komunālo pakalpojumu uzņēmumiem), pamatojoties uz VDAR 6. panta 1. punkta "f" apakšpunktā minētajām leģitīmajām interesēm, ja tas nepieciešams steidzamu maksājumu vai saistību nokārtošanai. Pakalpojumu sniedzējiem jāpārbauda pieprasītāja identitāte, radniecība un pazušanas fakts, ievērojot datu minimizācijas principu. Mērķis – novērst parādu uzkrāšanos un līgumsodu piemērošanu, neizpaužot vairāk datu, nekā nepieciešams.

LSM.lv ziņo, ka kiberuzbrukumā LMT grupas uzņēmumam "TSC", kas nodarbojas ar sadzīves tehnikas un viedierīču remontu, nesankcionēti iegūti aptuveni 7% klientu datu — galvenokārt to klientu vārdi, uzvārdi, e-pasta adreses un tālruņu numuri, kuri ierīces remontam pieteikuši caur uzņēmuma mājaslapu. LMT pašas datubāzes uzbrukumā nav cietušas, un uzņēmums mājaslapu uz laiku slēdzis drošības apsvērumu dēļ. Uzņēmuma vadītājs norādīja, ka par iespējamām kompensācijām lems, izvērtējot katru gadījumu individuāli.

PRESS.LV raksta, ka CERT.LV brīdina par sekām pēc CSDD datu noplūdes, kurā uzbrucēja rīcībā nonākuši klientu vārdi, uzvārdi, personas kodi, maksājumu summas un datumi, transportlīdzekļu reģistrācijas numuri un pakalpojuma saņemšanas laikā norādītās adreses; tālruņu numuri, e-pasta adreses, bankas dati un e-CSDD piekļuves dati nozagti nav. Pēc incidenta iedzīvotāji arvien biežāk ziņo par aizdomīgām vēstulēm, īsziņām un zvaniem, tostarp viltus paziņojumiem par parādiem vai neapmaksātiem soda naudas, taču tiešu pierādījumu saiknei ar CSDD noplūdi konkrētos gadījumos vēl nav.

Priekuļos 8.-9. septembrī notika 11. reģionālais tiesnešu seminārs, kurā Baltijas un Eiropas tiesu, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes, PPIO, EUIPO un EPO pārstāvji pārrunāja aktuālo Eiropas un nacionālo tiesu praksi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā. Diskusijas ietvēra mākslīgā intelekta un autortiesību mijiedarbību, komercnoslēpumu aizsardzību, patentu strīdu izskatīšanu un preču zīmju aizsardzības attīstību; dalībnieki analizēja praktiskus tiesvedības scenārijus grupu darbā, uzsverot vienotas judikatūras veidošanas nozīmi straujas tehnoloģiju attīstības apstākļos.

Raksts apkopo soļus, kas uzņēmumam jāveic kiberdrošības incidenta gadījumā: jāinformē vadība, jāizolē skartās sistēmas, jāveic riska analīze un jāziņo uzraudzības iestādēm normatīvajos termiņos. Saskaņā ar Nacionālās kiberdrošības likumu ziņojumi CERT.LV jāiesniedz 24 stundu, 72 stundu un viena mēneša termiņos, savukārt VDAR paredz ziņot Datu valsts inspekcijai 72 stundu laikā, ja pārkāpums rada risku personu tiesībām. Pārkāpumu gadījumā draud administratīvie sodi līdz 20 miljoniem eiro vai 4% no apgrozījuma pēc VDAR un līdz 10 miljoniem eiro vai 2% pēc kiberdrošības likuma, kā arī iespējama atbildība pēc Krimināllikuma 245. panta.

LV portāla konsultācijā, atsaucoties uz Datu valsts inspekcijas skaidrojumu, norādīts, ka darbinieka vārda un uzvārda norādīšana darba dokumentos pati par sevi nav personas datu aizsardzības pārkāpums. Vārda apstrādei jābūt tiesiskam pamatam un leģitīmam mērķim, piemēram, atbildības nodrošināšanai vai iespējai iedzīvotājiem sazināties ar atbildīgo amatpersonu. Vai konkrētā gadījumā tas ir pieļaujams, atkarīgs no dokumenta veida, amata pienākumiem un iestādes iekšējās kārtības.

Rīgas Juridiskā augstskola (RGSL) izraudzīta dalībai Eiropas Padomes konsultāciju ietvarā par dezinformācijas apkarošanu, kas darbosies līdz 2030.gadam. RGSL sniegs ekspertīzi Eiropas tiesību, cilvēktiesību un digitālā regulējuma jomā, palīdzot valstīm pilnveidot tiesisko regulējumu, saglabājot vārda un mediju brīvības aizsardzību.

RGSL pētnieki iesaistīsies trīs Eiropas COST Action pētniecības tīklos 2026.-2030.gadam: HARPA par privātumu mākslīgā intelekta izstrādē, "Moving Data for Europe" par datu apriti Eiropā un STONE par pārvaldnieku īpašumtiesību modeļiem.

DVI skaidro, ka pakalpojuma sniedzējs drīkst atteikt pakalpojumu tikai tad, ja spēj pamatot konkrēto datu objektīvu nepieciešamību pakalpojuma sniegšanai. Vien fakts, ka dati pieprasīti līgumā vai pieteikuma formā, automātiski nepadara to sniegšanu par obligātu. Skaidrojumā atgādināts VDAR datu minimizācijas princips – uzņēmumi drīkst iegūt tikai tos datus, kas nepieciešami konkrētam mērķim, nevis ērtības vai iedibinātas prakses dēļ.

NRA.lv raksta, ka ES kriptoaktīvu tirgu regulējums (MiCA) kriptovalūtu uzņēmumiem noteicis stingras licencēšanas prasības — kapitāla rezerves, atbilstības sertifikācijas, kiberdrošības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumus. Daudzi mazie uzņēmumi un jaunuzņēmumi Igaunijā, Polijā un citviet ES saskaras ar izvēli — dārga atbilstība vai izceļošana uz jurisdikcijām, piemēram, AAE, Gruziju vai ASV. Raksts secina, ka regulējums tirgu koncentrē lielāku un kapitālietilpīgāku spēlētāju rokās, mazinot inovācijas un uzņēmējdarbību Latvijā un ES kopumā.

PRESS.LV raksta, ka IT eksperts sociālajos tīklos pārbaudījis, kādus datus veikals "Rimi" saņem, izmantojot Smart-ID vecuma pārbaudei, pēc tam, kad sekotāji jautājuši, vai "Rimi" "zog" klientu datus. Sazinājies ar Smart-ID pārstāvjiem, eksperts noskaidrojis, ka pārbaudes laikā "Rimi" saņem klienta precīzu vecumu, nevis tikai apstiprinājumu, ka persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu, un uzdod jautājumu, kāpēc veikalam nepieciešams precīzs vecums, ja pietiktu ar vienkāršu 18+ apstiprinājumu.

Rus.lsm.lv ziņo, ka valdības šonedēļ apstiprinātais likumprojekts par arhitektūru varētu mainīt spēku samēru Latvijas būvlaukumos. Arhitektiem tas nozīmētu iespēju ierobežot nekvalitatīvu "ātro būvniecību" un sliktas kvalitātes angāru ēkas, savukārt attīstītāji brīdina par jaunu birokrātiju un cenu kāpumu, kas varētu bremzēt nozares attīstību. Abas puses vienojas, ka jāierobežo tā saukto "pašpasludināto arhitektu" darbība, kuru tirgus daļa jau tiekot lēsta devītciparu summās.

No 9. septembra spēkā stājušies grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem militāra apdraudējuma gadījumā ļauj uz laiku pārņemt valsts, pašvaldību, fizisku vai juridisku personu nekustamo īpašumu turējumā, saglabājot īpašnieku tiesības. Pārņemšana var ilgt līdz 14 dienām ar iespēju Ministru kabinetam to pagarināt vēl par 14 dienām. Īpašnieki lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā un ir tiesīgi uz zaudējumu atlīdzību.

Eiropas Komisija izstrādājusi jaunu Publiskā iepirkuma regulu, kas apvienotu trīs esošās direktīvas vienā tieši piemērojamā regulā un ieviestu vienotu digitālo tirgu ES iepirkumu procedūrām. Regula paredz, ka kvalitātes kritērijiem jāveido vismaz 30% (darbietilpīgos līgumos – 50%) no vērtējuma, kā arī ievieš prasības piegādes ķēžu drošībai un ES preferenču piemērošanai. Regulu vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei.

Eiropas Komisija ierosinājusi Eiropas Inovācijas aktu, kas paredz vienotu ES sistēmu intelektuālā īpašuma vērtēšanai, digitālu tirgu IP tiesību pircējiem un pārdevējiem, kopīgas pētniecības un attīstības iepirkuma procedūras, kā arī standartizētas regulatīvās smilškastes jaunu produktu testēšanai. Konkrēti ieviešanas termiņi rakstā vēl nav norādīti.

VID pārskatā apkopoti 2026.gada augustā pieņemtie normatīvie akti nodokļu jomā: no 5.augusta spēkā jauni noteikumi (MK Nr.428) par VID informācijas sistēmām, no 18.augusta grozījumi (MK Nr.969) par komandējuma izdevumu atlīdzināšanu ES fondu projektos, bet no 1.septembra – dabas resursu nodokļa atbrīvojumu izmaiņas (MK Nr.64) un paplašināts rūpniecības preču importa aizliegums no Krievijas un Baltkrievijas (MK Nr.509).

Saeimā iesniegti grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas paplašina aizliegumu importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes pārtikas preces, tostarp konditorejas izstrādājumus, mērces un konservus. Aizliegums attieksies arī uz precēm, kas Latvijā ievestas caur trešajām valstīm, lai novērstu sankciju apiešanu. Grozījumu spēkā stāšanās datums pagaidām nav noteikts.

PRESS.LV raksta, ka gatavotie grozījumi likumdošanā paredz, ka pēc pieprasījuma pakalpojumus piedāvājošiem elektroniskajiem medijiem, tostarp straumēšanas platformām kā Netflix, Amazon un Disney, kas sniedz pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem, būs jāinvestē līdzekļi Eiropas audiovizuālo darbu radīšanā. Prasība attieksies gan Latvijā reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, gan citur reģistrētām straumēšanas platformām, un paredzēti trīs varianti prasības izpildei, tostarp tiešas investīcijas latviešu valodā veidotu Eiropas audiovizuālo darbu radīšanā.

Augstākās tiesas Senāts 2026.gada 10.septembrī atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par ēkas nojaukšanu Jūrmalas kultūrvēsturiskajā teritorijā, kurā Administratīvā apgabaltiesa bija atzinusi pašvaldības un pieminekļu aizsardzības inspekcijas atteikumu par nesamērīgu. Tiesvedības laikā pieminekļa statuss mainījās no valsts uz vietējas nozīmes, tāpēc jautājums pārgāja pašvaldības kompetencē un inspekcijai vairs nebija tiesību pārsūdzēt spriedumu. Rezultātā īpašnieka tiesības nojaukt ēku palika spēkā.

Juristavards.lv ziņo, ka Senāta Administratīvo lietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par īpašnieka lūgumu nojaukt dzīvojamo ēku un tās vietā novietot vasarnīcu Jūrmalas kultūrvēsturiskajā teritorijā.

Raksts analizē divus CJEU spriedumus (lietas C-163/24 un C-293/24) par valsts atbildību gadījumos, kad valsts tiesa nav uzdevusi prejudiciālu jautājumu ES Tiesai. Tiesa secinājusi, ka atbildība iestājas tikai tad, ja vienlaikus konstatējams arī tāda ES tiesību normas pārkāpums, kas piešķir tiesības privātpersonām. Vienkārša neuzdošana pati par sevi valsts atbildību neizraisa.

Satversmes tiesa 2026.gada 8.septembrī atsākusi lietu par to, vai Komercreģistra likuma norma, kas paredz publiskot visu akcionāru, arī minoritāro, personas datus, atbilst Satversmei. Lieta bija apturēta, gaidot CJEU prejudiciālo nolēmumu, kas 3.septembrī noteica, ka ES tiesības neprasa publiskot visu akcionāru datus un šāda publiskošana bez leģitīmas intereses pārbaudes ir pretrunā VDAR. Tiesas sēde paredzēta 2026.gada 13.oktobrī.

LSM.lv ziņo, ka ES Vispārējā tiesa trešdien noraidījusi Krievijas biznesmeņa Romana Abramoviča jau trešo mēģinājumu atcelt viņam 2022. gadā noteiktās ES sankcijas saistībā ar Krievijas karu Ukrainā. Tiesa norādīja, ka iekļaušana sarakstā bijusi likumīga, jo Abramovičam piederējušas daļas metalurģijas uzņēmumos "Evraz" un "Norilsk Nickel", kas nodrošinājuši būtiskus ieņēmumus Krievijas valdībai. Kopš kara sākuma ES sankcijas noteiktas gandrīz 3000 personām un uzņēmumiem, iesaldējot vairāk nekā 28 miljardus eiro.

CJEU lietā C-298/23 izskatīja strīdu par Beļģijas politiskās partijas kampaņu, kurā izmantots zīmols "IKEA" imigrācijas politikas vēstījumam bez preču zīmes īpašnieka piekrišanas. Tiesa nosprieda, ka atsauce uz vārda brīvību pati par sevi nav pietiekams pamatojums pazīstamas preču zīmes izmantošanai un jāizvērtē arī labticība un īpašnieka intereses. Lieta nodota atpakaļ valsts tiesai.

CJEU ģenerāladvokāts sniedzis atzinumu lietās C-271/25 un C-334/25, apstiprinot, ka dalībvalstis publiskajos iepirkumos var noteikt izslēgšanas pamatus nacionālās drošības apsvērumu dēļ, taču šādiem noteikumiem jāatbilst ES tiesību samērīguma principam. Latvijā šo funkciju pilda Iepirkumu uzraudzības birojs. Galīgais CJEU spriedums vēl nav pieņemts.

Satversmes tiesa 8. septembrī atjaunoja tiesvedību lietā Nr. 2024-01-01 par Komercreģistra likuma normu, kas paredz kapitālsabiedrību dalībnieku personas datu obligātu publiskošanu. Lēmums pieņemts pēc EST 3. septembra sprieduma lietā C-798/24 "Jautiva", kurā atzīts, ka ES tiesības neprasa visu, tostarp minoritāro, akcionāru datu atklāšanu bez pamatota tiesiska interešu izvērtējuma. Rakstveida procesa sēde lietā paredzēta 13. oktobrī.

Rīgas apgabaltiesa noraidīja prasību par goda un cieņas aizskārumu, kas bija saistīta ar publiskiem izteikumiem par tiesvedību starp privātpersonu un Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvi; prasītājs bija pieprasījis izteikumu atsaukšanu un kompensāciju. Tiesa atzina izteikumus par subjektīvu viedokli, nevis faktu apgalvojumiem, kas ietilpst vārda brīvības robežās. 2026. gada 14. maija spriedums kļuva galīgs pēc Augstākās tiesas atteikuma ierosināt kasācijas tiesvedību.

Tieslietu padome atkārtoti apstiprinājusi Miķeli Zumbergu par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju uz nākamo piecu gadu termiņu. Ekonomisko lietu tiesa kopš 2021. gada izskata sarežģītas komerclietas, tostarp lielapmēra civillietas un korupcijas lietas. Lēmums nodrošina vadības nepārtrauktību tiesā.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns apkopojis valdības pirmo 100 dienu paveikto tieslietu jomā, minot tiesu juristu institūta izveidi tiesu noslogojuma mazināšanai, ierosinātus grozījumus Administratīvā procesa likumā ātrākai lietu izskatīšanai un attālinātai dalībai, kā arī Vienotā būvniecības reģistrācijas pakalpojuma ieviešanu no 2027. gada 1. janvāra, kas apvienos vairāku iestāžu īpašuma reģistrācijas procesus vienā pieteikumā. Ziņojumā minēta arī principa "maksā ātrāk, maksā mazāk" ieviešana administratīvo naudas sodu jomā, ļaujot samaksāt 80% no soda noteiktā termiņā.

BB.LV raksta, ka Latvijas Tiesnešu mācību centrā (Justīcijas akadēmijā) sākta 17 jaunu tiesnešu no dažādiem Latvijas reģioniem apmācība, kuri specializējas civiltiesībās, krimināltiesībās un administratīvajās tiesībās. Programmas mērķis, kā skaidro akadēmijā, ir sagatavot tiesnešus ne tikai profesionāli, bet arī emocionāli, lai tie spētu spriest tiesu likumam atbilstoši un neatkarīgi; kursā ietvertas tiesas sēžu simulācijas un sprieduma argumentācijas analīze.

Satversmes tiesa publicējusi pārskatu par 2026. gada augustā saņemtajiem pieteikumiem – kopā 20, no tiem 19 no privātpersonām. Ierosinātas 3 jaunas lietas, tostarp par kompensāciju par nepamatotu mantas arestu, un pieņemti 17 atteikumi ierosināt lietu, daļa no tiem saistīti ar civilprocesa un maksātnespējas jautājumiem. 12 lietas atrodas sagatavošanas stadijā.

Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē 7.septembrī notika ikgadējā "Septembra saruna par starptautiskajām tiesībām", kurā viesprofesors Mārtiņš Paparinskis kā ANO Starptautisko tiesību komisijas loceklis un īpašais referents runāja par valsts amatpersonu imunitāti no ārvalstu kriminālās jurisdikcijas un vispārējiem tiesību principiem. Pasākumā tika pasniegta arī Kristīnes Krūmas piemiņas stipendija fakultātes maģistrantam.