Nr. 35/2026

E-konsultācijā juriste skaidro, ka parādnieks tiesas procesā par piedziņu var apstrīdēt kreditora prasīto summu, iesniedzot pierādījumus, piemēram, maksājumu apliecinājumus. Tiesa vērtē pierādījumus pēc iekšējas pārliecības, un piedzīt var tikai spriedumā noteikto summu. Parādnieks var lūgt arī izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos saskaņā ar Civilprocesa likuma 206. pantu.

E-konsultācijā advokāte skaidro, kad tiesai jāpaziņo par advokāta iesaistīšanos lietā — civillietās un administratīvajās lietās tas jādara sēdes sākumā pirms lietas izskatīšanas pēc būtības, iesniedzot pilnvarojumu vai orderi. Kriminālprocesā līdzīgi noteikumi piemērojami pirms iztiesāšanas sākuma. Konkrēts iepriekšējs paziņošanas termiņš likumā nav noteikts.

Viedokļa rakstā Rīgas Stradiņa universitātes Akadēmiskās šķīrējtiesas priekšsēdētājs skaidro augstskolu iekšējo šķīrējtiesu lomu studentu tiesību aizsardzībā — tās pārbauda, vai augstskola ievērojusi procedūru un vienlīdzības principu, bet neaizstāj mācībspēku akadēmisko vērtējumu. Šādas tiesas var atcelt izslēgšanas lēmumus vai pieprasīt taisnīgu pārvērtēšanu, tomēr uz darba strīdiem un privātiem finanšu prasījumiem to jurisdikcija neattiecas.

FID atgādina, ka pēc ES sankciju piemērošanas veikalu tīklam "MERE" (saistībā ar Sergeju Šneideru) piegādātāji kopš 6. augusta izdotā vispārīgā administratīvā akta var atgūt savas preces no veikaliem bez atsevišķa FID saskaņojuma, ja tiek ievēroti sankciju nosacījumi. Preces, kas zaudējušas ekonomisko vērtību, jāapstrādā saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem, tostarp pārtikas drošības prasībām. Process praktiski sākās 7. augustā.

Konkurences padome saņēmusi AIBE pārtika SIA apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār SIA LAUMIŅA 1, kas pārvalda trīs mazumtirdzniecības veikalus Viļānos. Lēmums jāpieņem mēneša laikā (līdz 21. septembrim), ar iespēju to pagarināt padziļinātai izpētei līdz 21. novembrim; ieinteresēto personu viedokļi gaidāmi līdz 3. septembrim. AIBE plāno turpināt darbību bez būtiskām izmaiņām sortimentā un personālā.

Latvijas Vēstnesī 25. augustā publicēts likums, kas ļauj valstij kā akcionāram, kreditoram un obligāciju turētājam īstenot līdz četriem finanšu stabilizācijas pasākumiem AS "Air Baltic Corporation" labā — pagarināt 30 miljonu eiro valsts aizdevuma termiņu, kapitalizēt to pašu kapitālā, konvertēt līdz 50 miljoniem eiro valsts obligāciju vai iegādāties jaunas obligācijas līdz 30 miljoniem eiro. Lēmumu par konkrētu pasākumu pieņem Ministru kabinets, un par izpildi reizi ceturksnī jāziņo Saeimas Budžeta un finanšu komisijai. Likums stājās spēkā 26. augustā.

Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas no 2026. gada 1. septembra aizliedz importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes poligrāfijas produkciju, apģērbu, apavus un rotaļlietas, arī ja tās ievestas caur trešajām valstīm. Noteikumi papildina esošos ES sankciju ierobežojumus un tiks pārskatīti reizi gadā. Kopš 2022. gada imports no šīm valstīm samazinājies par 91%.

Ministru kabinets nolēma, ka nozaru ministrijām līdz 30. septembrim jāizvērtē plānotie un notiekošie publiskie iepirkumi, kuru vērtība piegādēm un pakalpojumiem sasniedz 140 000 eiro, bet būvdarbiem — 1 miljonu eiro. Jāizvērtē iepirkuma nepieciešamība, prasību samērīgums un cenu pieauguma riski. Valsts kapitālsabiedrību kapitāldaļu turētājiem izvērtējums jāpabeidz līdz 1. septembrim.

E-konsultācijā skaidrots, ka pensijas vecuma sasniegšana automātiski nepārtrauc darba tiesiskās attiecības — darbiniekam jāiesniedz rakstveida darba līguma uzteikums vienu mēnesi iepriekš atbilstoši Darba likumam. Papildus darbiniekam atsevišķi jāiesniedz pensijas pieprasījums VSAA, ne agrāk kā mēnesi pirms tiesību uz pensiju iestāšanās.

Raksts (aiz maksas mūra, redzams tikai ievads) skaidro, kādi dokumenti jānoformē, mainot darba līguma noteikumus — pienākumus, atalgojumu, darba laiku vai vietu —, atsaucoties uz Darba likuma 97. pantu par grozījumiem, par kuriem panākta abpusēja vienošanās.

Valsts darba inspekcija skaidro, ka Darba likums automātiski neparedz apmaksātu brīvdienu vecākiem 1. septembrī, taču darba devējs to var piešķirt pēc saviem ieskatiem. Vecāki, kas audzina trīs un vairāk bērnu līdz 16 gadiem, ir tiesīgi uz trīs papildu apmaksātām atvaļinājuma dienām, bet vecāki ar bērniem līdz 8 gadu vecumam saskaņā ar 148. pantu var lūgt elastīgu darba grafiku vai attālinātu darbu. VDI aicina darbiniekus laikus pārrunāt vajadzības ar darba devēju.

25. augustā publicēti grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas maina vecāku pabalsta aprēķinu strādājošiem vecākiem, kuri neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. No 2027. gada 1. janvāra šādiem vecākiem pabalstu izmaksās 75% apmērā no pilnā pabalsta. Likums stājās spēkā 8. septembrī, bet jaunā norma piemērojama tikai no 2027. gada.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns tikās ar zemesgrāmatu lietu tiesnešiem, lai apspriestu sistēmas nākotnes attīstības modeļus, tostarp priekšlikumu daļu tiesnešu funkciju nodot jaunam "tiesas jurista" amatam. Zemesgrāmatu lietas veido ap 74% no specializēto tiesnešu noslodzes, un no 68 amata vietām 13 ir vakantas. Ministrija solīja salīdzināt vairākus reformu modeļus pēc tiesiskās drošības, izmaksu un pakalpojuma kvalitātes kritērijiem; galīgs lēmums vēl nav pieņemts.

E-konsultācijā skaidrots, ka kopīpašniekiem, pārdodot daļu nepiederošai personai, ir divu mēnešu pirmpirkuma tiesības. Ja kopīpašnieki nespēj vienoties par kopīpašuma dalīšanu, jebkurš no viņiem var vērsties tiesā ar prasību par kopīpašuma izbeigšanu saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu. Tiesa var noteikt atsevišķu daļu piešķiršanu, kompensāciju, pārdošanu vai izlozi.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka Latvijas kopējie nodokļu parādi 2026. gada 1. augustā samazinājušies līdz 815,593 miljoniem eiro — par 1% mazāk nekā jūlijā. Valsts budžeta parādi bija 339,521 miljoni eiro, pašvaldību budžetu parādi 298,4 miljoni eiro, savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi 177,672 miljoni eiro. No kopējās summas 224,797 miljoni eiro ir apturēti parādi maksātnespējīgiem uzņēmumiem, bet maksājumu termiņi pagarināti par 85,203 miljoniem eiro.

Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Būtiskākās izmaiņas paredz palielināt brīvprātīgo un garīdznieku izdevumu atlīdzības neapliekamo griestus no 1000 līdz 3000 eiro gadā, atbrīvot no nodokļa lojalitātes programmu atlaides un paplašināt neapliekamo dāvinājumu loku starp radiniekiem. Tāpat saīsināts patentmaksas atkārtotas izvēles termiņš no pieciem uz diviem gadiem.

LV portāls skaidro patērētāju tiesības 14 dienu laikā bez pamatojuma atteikties no kredīta līguma, atmaksājot aizdoto summu un procentus 30 dienu laikā. Kreditors nedrīkst piemērot līgumsodu par atteikumu, izņemot nesegtas valsts nodevas. Izņēmumi attiecas uz aizdevumiem līdz 140 eiro, overdraftiem un bezprocentu kredītiem.

Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas sagatavotus likumprojektus, kas ievieš ES Direktīvu 2025/1 par apdrošinātāju atveseļošanu un noregulējumu. Apdrošināšanas sabiedrībām būs jāizstrādā atveseļošanas plāni, bet finansiālu grūtību gadījumā uzraugs varēs piemērot noregulējuma instrumentus — biznesa vai aktīvu pārdošanu, pagaidu iestādes izveidi vai saistību norakstīšanu. Izmaksas segs no Apdrošināšanas garantiju fonda, ko finansē licencētie apdrošinātāji.

Raksts skaidro ES rezidentu tiesības atvērt bankā pamatkontu pamata maksājumu pakalpojumu saņemšanai un nosacījumus, kad banka drīkst atteikt vai slēgt šādu kontu. Maksa par kontu nedrīkst pārsniegt vidējo tirgus likmju līmeni vairāk kā par 25%. Strīdu gadījumā patērētājs var vērsties PTAC vai finanšu ombudā.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns sasauca apspriedi ar valsts iestāžu un kiberdrošības ekspertiem par pieaugošajiem kiberdraudiem tieslietu nozarē. Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar Nacionālās kiberdrošības likumu par risku vadību un kritisko pakalpojumu noturību atbild organizācijas vadība, nevis tikai IT speciālisti. Ministrija apņēmās stiprināt starpinstitūciju sadarbību un uzskatīt drošības auditus par pastāvīgu, nevis vienreizēju procesu.

Tiesībsargs norāda, ka apdrošinātāji nedrīkst pieprasīt, un ārstniecības personas nedrīkst izsniegt pacienta pilnu medicīnisko vēsturi apdrošināšanas atlīdzības izvērtēšanai. Nododama drīkst būt tikai informācija, kas tieši attiecas uz konkrēto apdrošināšanas gadījumu, ievērojot datu minimizēšanas principu. Viedoklis skar apdrošināšanas sabiedrību praksi darbā ar klientu veselības datiem.

Datu valsts inspekcija skaidro, kā datu pārziņiem jārīkojas, informējot cilvēkus par personas datu aizsardzības pārkāpumu, izmantojot par piemēru vasarā notikušo CSDD incidentu, kurā tika apdraudēti aptuveni 1,2 miljonu cilvēku dati. DVI norāda, ka masveida gadījumos pieļaujama publiska paziņošana (mājaslapā, medijos) individuālu vēstuļu vietā, ja tas nesamērīgi apgrūtinātu pārzini. Paziņojumā jānorāda, vai un kādi dati skarti, riski un ieteicamā rīcība.

Rīgas, Viļņas un Tallinas tieslietu ministri tikās Tallinā, lai pārrunātu sadarbību demokrātisko institūciju un tiesiskuma aizsardzībā. Latvijas ministrs uzsvēra, ka ES prasības jāievieš samērīgi, izvairoties no liekas administratīvā sloga radīšanas biznesam un iedzīvotājiem. Konkrēti tiesību aktu grozījumi netika izziņoti.

Senāta Krimināllietu departaments izbeidzis kriminālprocesu lietā par lielas mantas piesavināšanos, atzīstot, ka strīds starp komersantiem par vācu uzņēmuma precēm ir civiltiesisks, nevis noziedzīgs nodarījums. Saskaņā ar piemērojamām Vācijas tiesību normām īpašumtiesības uz preci pārgāja pie saņēmēja piegādes brīdī, tāpēc viņš rīkojās ar savu, nevis svešu mantu. Lieta tagad nododama izskatīšanai civillietu kārtībā.

Senāts lietā Nr. SKA-139/2026 atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nolēmis, ka bijušajam tiesnesim, kura pilnvaras beigušās maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ, nepienākas atlaišanas pabalsts. Senāts norādīja, ka likumdevējs apzināti nav paredzējis šādas tiesības tiesnešiem šajā gadījumā, atšķirībā no citiem valsts amatpersonu atlaišanas pamatiem. Tieslietu ministrija bija atteikusi pabalsta izmaksu.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tieslietu ministri Tallinā pārrunāja tiesu sistēmu digitalizāciju, datu apmaiņu starp iestādēm un mākslīgā intelekta izmantošanu tiesvedības procesos, uzsverot, ka lēmumu pieņemšana paliek tiesneša ziņā. Tika atbalstīta Eiropas Prokuratūras kompetences paplašināšana uz smagiem ES sankciju pārkāpumiem. Valstis vienojās turpināt koordināciju pārrobežu noziedzības apkarošanā.