Nr. 34/2026

Saeima 21. augustā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas vienkāršo spriedumu izpildes kārtību. Ja uzņēmuma reorganizācija jau reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, tiesu izpildītājam vairs nebūs jāveic papildu procedūras lietas pārņemšanai, un personas, kuru adresi nevar noskaidrot, turpmāk varēs informēt ar paziņojumu "Latvijas Vēstnesī". Grozījumi paredz arī Latvijas Bankas iesaisti patērētāju kolektīvo sūdzību izskatīšanā kopā ar PTAC; plānotais spēkā stāšanās datums ir 2027. gada 1. janvāris.

Arī rakstīja: ifinanses.lv

Raksts (aiz abonēšanas) analizē, vai spēkā esošā stundas tarifa likme atbilstoši atlīdzina uzņēmumu juridiskos izdevumus strīdos ar valsts iestādēm saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu.

LTRK šķīrējtiesa izsludinājusi kandidātu pieteikšanos uz šķīrējtiesas padomes locekļa amatu, aicinājumu publicējot arī žurnālā Jurista Vārds. Ieinteresētie var vērsties LTRK, lai uzzinātu prasības kandidātiem un pieteikšanās kārtību. Ziņa liecina par LTRK šķīrējtiesas pārvaldes institūcijas sastāva atjaunošanu.

MKD 20. augustā tiešsaistē rīkoja informatīvu semināru maksātnespējas administratoriem par darbinieku prasījumu iesniegšanu EMUS sistēmā un darba tiesību piemērošanu maksātnespējas procesā. Piedalījās 45 administratori, semināru vadīja MKD un Valsts darba inspekcijas pārstāvji. Skaidroti jautājumi par darba līgumu izbeigšanu un garantiju fonda izmaksām.

Finanšu ministrija un Latvijas Banka virza likumprojektus, kas ievieš ES direktīvas prasības par apdrošinātāju un pārapdrošinātāju darbības atjaunošanu un noregulējumu grūtību gadījumā – vispirms sabiedrībām jāizstrādā atveseļošanas plāni, bet, ja tas nav iespējams, noregulējuma iestāde varēs izmantot aktīvu pārdošanu, pagaidu iestādes izveidi vai saistību pārstrukturēšanu. Paredzēts arī izveidot apdrošināšanas aizsardzības fondu un vienkāršotu kārtību mazām, nesarežģītām sabiedrībām. Likumprojekti pagaidām iesniegti izskatīšanai valdībā.

AirBaltic obligāciju turētāji piekrita kapitalizēt procentu maksājumus, kas bija jāveic 14. augustā un 14. novembrī, tos pieskaitot pamatsummai, nevis izmaksājot skaidrā naudā — tā valsts aviokompānija izvairījās no maksātnespējas pasludināšanas. Investori arī uz laiku, līdz 14. novembrim, atteicās no minimālās likviditātes prasībām. Ceturkšņa procentu maksājumi sasniedz 13,775 miljonus eiro, savukārt 2024. gada obligāciju emisija bija 380 miljoni eiro ar 14,5% likmi.

Ministrijām saskaņošanai nodoti grozījumi noteikumos Nr.995, kas maina kārtību, kādā maksātnespējas procesa administrators iesniedz darba devēja maksātnespējas gadījumā darbinieku prasījumus — turpmāk tos pieņems Tiesu administrācija. Grozījumi precizē arī administratora atlīdzības izmaksas kārtību. Izmaiņas skar darbiniekus, kuri prasa kompensāciju no maksātnespējīgā darba devēja.

Ministrijām saskaņošanai nodoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.837, kas paredz, ka pieteikumus par iekļaušanu maksātnespējas procesa administratoru pretendentu sarakstā vai izslēgšanu no tā turpmāk izskatīs Tieslietu ministrija. Grozījumi maina šīs funkcijas atbildīgo iestādi. Izmaiņas skar administratoru amata kandidātu atlases un uzraudzības kārtību.

Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde izbeigusi darījuma attiecības ar klientu un slēgusi viņa kontu, klientam piecu gadu laikā jāizmanto tiesības uz atlikušajiem līdzekļiem — pretējā gadījumā prasījuma tiesības pret iestādi tiek zaudētas un līdzekļi piekrīt valstij.

Raksts skaidro, ka riska apdrošināšanas (piemēram, īpašuma, auto) un dzīvības apdrošināšanas līgumu būtiskos nosacījumus var grozīt tikai abpusēji vienojoties. Līgumu var izbeigt, rakstiski vienojoties, un tas stājas spēkā 15 dienas pēc paziņojuma, kā arī gadījumos, kad zūd apdrošināmā interese vai mainās īpašnieks. Pārtraucot līgumu, neizmantotā prēmijas daļa tiek atmaksāta, ieturot 15% administratīvo izdevumu segšanai.

Raksts (aiz abonēšanas) analizē Augstākās tiesas 2026.gada 27.maija spriedumu lietā Nr.SKC-32/2026, kurā tiesa atzinusi ķīlas devēja tiesības regresa kārtībā prasīt atlīdzību no parādnieka pēc ieķīlātā īpašuma pārdošanas.

Raksts skaidro, ka apdrošinātājam pirms polises noformēšanas jānoskaidro klienta vajadzības un jāsagatavo piedāvājums ar segtajiem riskiem, izņēmumiem, prēmiju un pašrisku, kā arī jāizsniedz līguma nosacījumi un salīdzināms produkta informācijas dokuments. Kopš 2026. gada 1. jūlija polisē skaidri jānorāda gan segtie, gan nesegtie riski, bet vienkāršotas valodas prasība nosacījumiem tiks ieviesta pakāpeniski 2027.–2028. gadā.

Konkurences padome 13. augustā saņēmusi ziņojumu par SIA "Petrol Property" un AS "VIADA Baltija" apvienošanos, iegūstot ietekmi pār bijušās "Circle K" franšīzes degvielas uzpildes staciju "Priežkalni 2" Jumpravas pagastā. KP vērtēs ietekmi uz degvielas mazumtirdzniecības tirgu attiecīgajā apkārtnē; viedokļus aicināts sniegt līdz 31. augustam.

Arī rakstīja: lvportals.lv

Raksts skaidro, ka izdevumus, kas radušies pirms uzņēmuma reģistrācijas Komercreģistrā, sākotnēji no saviem līdzekļiem sedz dibinātāji, jo saskaņā ar Komerclikumu sabiedrība par juridisku personu kļūst tikai pēc reģistrācijas. Rēķini, kas izrakstīti pirms reģistrācijas, automātiski nav uzskatāmi par uzņēmuma rēķiniem, taču pēc reģistrācijas sabiedrība var atlīdzināt pamatotus dibināšanas izdevumus, ja tas paredzēts dibināšanas dokumentos. Autore uzsver, ka ar čekiem un rēķiniem vien nepietiek — jānoskaidro, kas faktiski sedz izmaksas un vai tās tieši saistītas ar uzņēmuma dibināšanu.

Saeima 20. augustā ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas ļauj valstij pagarināt aizdevumu atmaksas termiņus un konvertēt valsts aizdevumu un obligāciju prasījumus pret "airBaltic" kapitālā. Likums paredz valsts tiesības iegādāties līdz 30 miljoniem eiro jaunas sabiedrības obligācijas un konvertēt līdz 50 miljoniem eiro esošo obligāciju prasījumu, konkrētos lēmumus pieņemot Ministru kabinetam. Par pasākumu īstenošanu valdībai vismaz reizi ceturksnī jāziņo Saeimas Budžeta un finanšu komisijai.

Konkurences padome 14. augustā saņēmusi SIA "VITA mārkets" apvienošanās ziņojumu par nomas tiesību iegūšanu uz bijušā "Sky" veikala telpām Siguldas šosejā 8, Berģos, kur plānots atvērt "ELVI" veikalu. Lēmums par darījuma atļaušanu jāpieņem mēneša laikā, ieinteresētās puses aicinātas paust viedokli līdz 26. augustam.

Igaunijas piena pārstrādes uzņēmuma Agrone mātes sabiedrība Falber Investments vienojusies iegādāties Rīgas piena kombināta grupu, kurā ietilpst arī Valmieras piens. Darījuma pabeigšana ir atkarīga no Igaunijas un Latvijas konkurences iestāžu apstiprinājuma, un līdz tam abi uzņēmumi turpinās darboties neatkarīgi. Darījuma finanšu nosacījumi netika izpausti.

Konkurences padome saņēmusi SIA "VITA mārkets" paziņojumu par nodomu iegūt izmantošanas tiesības pār bijušo "Sky" veikala telpām Berģos, Siguldas šosejā, lai tur atvērtu jaunu "ELVI" veikalu.

Konkurences padome 7. augustā saņēmusi SIA "AMIC Latvia" apvienošanās ziņojumu par tās degvielas uzpildes staciju un Olaines naftas bāzes, ko šobrīd nomā AS "VIADA Baltija", izmantošanas tiesību pārņemšanu. Iesniedzēja norāda, ka pušu darbība nepārklājas un ietekmētu tirgu nav. Viedokļus var sniegt līdz 26. augustam.

Arī rakstīja: lvportals.lv

Mazumtirdzniecības tīkls Mere tika slēgts pēc tam, kad ES 21. sankciju paketē tika iekļauts Krievijas uzņēmējs Sergejs Šneiders, kuram caur SIA Latprodukti piederēja tīkla pārvaldītājs. Finanšu izlūkošanas dienests 6. augustā izdeva vispārīgu administratīvo aktu, kas ļauj piegādātājiem bez atsevišķas atļaujas atgūt savas preces, kas atrodas sankcionēto uzņēmumu rīcībā, to saskaņojot ar Pārtikas un veterināro dienestu un citām iestādēm. Sankcijas nemaina sankcionēto uzņēmumu maksājumu saistības pret piegādātājiem, tomēr norēķini jāveic atbilstoši sankciju kārtībai.

Konkurences padome atļāvusi SIA "Firma Madara 89" pārņemt telpas Kārļa Ulmaņa gatvē, kur līdz šī gada martam darbojās veikals "Sky", lai tajās atvērtu zīmola "top!" veikalu. KP secinājusi, ka darījums būtiski nemainīs tirgus struktūru un nemazinās konkurenci. Ar zīmolu "top!" Latvijā darbojas 223 veikali.

Arī rakstīja: kp.gov.lv

Konkurences padome apstiprinājusi SIA "FIRMA MADARA 89" darījumu par izmantošanas tiesību iegūšanu pār konkrētiem komercaktīviem, secinot, ka tas būtiski neietekmēs konkurenci attiecīgajā tirgū.

Patentu valde atjauninājusi patentu pieteikumu ekspertīzes vadlīnijas, paplašinot skaidrojumus par izgudrojumu aprakstiem, prototipiem, patentspējas vērtējumu un biotehnoloģiju izgudrojumiem. Vadlīnijās pirmo reizi iekļauti jautājumi par sankciju pārbaudi, datorprogrammām un ar mākslīgo intelektu saistītiem izgudrojumiem, kā arī vienkāršots pieteikuma paraugs iesācējiem.

Saistībā ar gaidāmo "airBaltic" finanšu stabilizācijas likumu Ministru prezidents norādījis, ka Saeimai jāpieņem principiāls lēmums, vai valsts turpinās saglabāt īpašnieka lomu aviokompānijā, ņemot vērā tās finansiālās grūtības un nepieciešamos papildu ieguldījumus.

SPRK apstiprinājusi jaunus elektroenerģijas sadales tarifus AS "Sadales tīkls", kas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, ieviešot vienkāršotu struktūru ar diviem sprieguma līmeņiem iepriekšējo četru vietā. Piedāvāti trīs jauni tarifu plāni - "Pamata", "Jaudīgais" un "Speciālais" -, un aptuveni 99% lietotāju sadales izmaksas nemainīsies vai samazināsies.

“Citrus Solutions” sadarbībā ar Latvijas Būvuzņēmēju apvienību veiktajā 125 būvniecības uzņēmumu pārstāvju aptaujā secināts, ka finansējuma trūkums, “zaļo” būvmateriālu augstās izmaksas un priekšrocību trūkums publiskajos iepirkumos apgrūtina ilgtspējas principu ieviešanu nozarē.

Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas stājās spēkā 2026.gada 19.augustā, noteic, ka turpmāk par preces izņemšanu no tirdzniecības sortimenta piegādātājs rakstveidā jāinformē vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot gadījumus, kad preces neatbilst līguma noteikumiem. Par to informē Konkurences padome.

Žurnāla Jurista Vārds sarunā ar zvērinātu advokāti Katrīni Pļaviņu-Miku un iepirkumu speciālisti Āriju Vecmani runāts par desmitgades lielāko publisko iepirkumu regulējuma reformu, kas vērsta uz ātrāku un lētāku iepirkuma procesu.

19. augustā spēkā stājušies Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma grozījumi, kas nosaka, ka par preces izņemšanu no sortimenta piegādātājs jābrīdina vismaz 30 dienas iepriekš, ievieš skaidrākus piegādes prognožu noteikumus un ierobežo vienpusēju sankciju piemērošanu, ja neizpilde nepārsniedz 10% no prognozes. Par regulārām svaigu dārzeņu un ogu piegādēm mazumtirgotājiem jānorēķinās 20 dienu laikā. KP aicina tirgus dalībniekus pārskatīt sadarbības līgumus.

Njord Law skaidro, kas ārvalstu būvniecības komersantiem jānokārto, pirms uzsākt būvdarbus Latvijā, tostarp obligāto reģistrēšanos Būvkomersantu reģistrā un ārvalstu speciālistu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas kārtību. Raksts pievēršas arī publisko projektu klasifikācijas prasībām, darbinieku norīkošanas noteikumiem un nodokļu aspektiem, ar kuriem jārēķinās pārrobežu būvuzņēmējiem.

Uzraugot Rīgas brīvostas pārvaldes izsludināto 69,6 miljonu eiro vērto iepirkumu par vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa infrastruktūru Kundziņsalā, Delna ziņo, ka konkursā piedalījušies septiņi pretendenti, tostarp ārvalstu uzņēmumi no Polijas, Igaunijas un Beļģijas. Organizācija norāda, ka uzraudzības gaitā nav konstatēta negodprātīga rīcība; rezultātus plānots paziņot 2026.gada rudenī.

COBALT Iepirkumu kompass apkopo piecus 2026. gada jūlija IUB lēmumus un tiesu spriedumus publisko iepirkumu jomā: vai pretendents var novērst trūkumus pēc negatīva drošības izvērtējuma (nevar bez īpaša pamata), kā arī kāpēc identiski produkti var saņemt atšķirīgu vērtējumu, ja paraugi ražoti dažādos datumos. Aplūkoti arī SPSIL noteikumi par priekšroku ES izcelsmes precēm un tiesas tiesības apturēt jau noslēgta iepirkuma līguma izpildi, ja apdraudēta iepirkuma tiesiskuma prasība.

Būvniecības uzņēmuma vadītājs analītiskā rakstā brīdina, ka publiskajos būvniecības iepirkumos pieņemtie nepamatoti zemi piedāvājumi apdraud godīgu konkurentu dzīvotspēju, jo komisijas parasti nevērtē, vai cena sedz reālās izmaksas. Autors ierosina pieprasīt izmaksu pamatojumu un vērtēšanas kritērijus pielāgot projekta sarežģītībai, nevis paļauties tikai uz zemāko cenu.

Raksts (aiz abonēšanas) skaidro dīkstāves tiesiskā regulējuma piemērošanu un atlīdzības aprēķinu, ja darba devējs īslaicīgi nevar nodrošināt darbiniekam nolīgto darbu.

Raksts (aiz abonēšanas) skaidro Darba likuma 97.panta piemērošanu, vienojoties par grozījumiem darba līgumā pēc darba devēja vai darbinieka iniciatīvas.

LDDK un SIFFA kopīgs pētījums atklāj, ka darbinieku veselības problēmas rada papildu slogu darba devējiem — 90% aptaujāto uzņēmumu norāda uz ietekmi uz kolēģiem, bet vairāk nekā puse saskaras ar ilgstošu vai biežu darbinieku prombūtni. LDDK ierosina samazināt dienu skaitu, par kurām darba devējam jāapmaksā darbinieka slimības lapa (A daļa), lai stimulētu profilaktiskus veselības pasākumus, kā arī uzlabot nodokļu atvieglojumus darba devēju ieguldījumiem darbinieku veselībā. Pētījums iekļauts diskusijā par iespējamiem grozījumiem darba tiesību un veselības aprūpes regulējumā.

Publikācija skaidro, ka darbinieku videonovērošana darba devējam ir likumīga tikai tad, ja tai ir konkrēts mērķis — piemēram, juridisku pienākumu izpilde, pierādījumu vākšana strīdiem vai darba kvalitātes kontrole —, ir atbilstošs tiesiskais pamats un darbinieki ir godīgi informēti par novērošanu un savām tiesībām. Novērošana ir prettiesiska, ja kameras vērstas uz privātām zonām vai ja tās vietā, lai uzraudzītu situāciju, seko līdzi konkrētam darbiniekam. Regulējums balstās Satversmes 96. pantā, VDAR un Fizisko personu datu apstrādes likumā.

Raksts (aiz abonēšanas) apskata, kā ikgadējā svētku dienu pārcelšana un darba dienu atstrādāšana sestdienās ietekmē uzņēmējdarbību.

Latvijas Aviācijas profesionāļu arodbiedrība (LAP) pieprasa no airBaltic sociālo garantiju līgumu darbiniekiem, kurus varētu skart plānotā flotes optimizācija un iespējamā darbinieku skaita samazināšana. Arodbiedrība arī pieprasa piekļuvi uzņēmuma biznesa plānam, jo konsultācijas 14. augustā neizdevās, un noraidīja pārāk plašo konfidencialitātes vienošanos, ko piedāvāja aviokompānija. Pēc Darba likuma darba devējam kolektīvās atlaišanas gadījumā jākonsultējas ar darbinieku pārstāvjiem par sociālajām garantijām atlaistajiem.

LV portāla e-konsultācijā skaidrots gadījums, kad pašvaldība, sadalot zemesgabalu jaunas mājas būvniecībai, atteikusies atļaut izmantot esošo servitūta ceļu un pieprasījusi izveidot jaunu 5,5 metrus platu servitūtu pār kaimiņu zemi, kas īpašniekiem izmaksātu ap 25 000 eiro. Atbildē norādīts, ka jaunizveidotiem zemes gabaliem jābūt nodrošinātai pieejai pie ceļa vai ielas atbilstoši normatīvajiem aktiem, un strīdus par servitūta nosacījumiem, ja vienošanās nav panākta, var risināt tiesas ceļā.

LV portāla e-konsultācijā zvērināta advokāte Santa Blumberga-Švēde atbild uz jautājumu, vai divām dzīvojamām ēkām uz kopīgas zemes var noslēgt atsevišķus komunālo pakalpojumu (ūdensapgādes, atkritumu izvešanas) līgumus, vai īpašums vispirms jāsadala. Atbilde norāda, ka tas atkarīgs no būvju un zemes tiesiskā statusa (kopīpašums, dzīvokļu īpašumi, nomas tiesības) un faktiskās iespējas nodalīt pakalpojumus, iesakot konsultēties ar pakalpojumu sniedzējiem un, iespējams, vienoties par kopīpašuma lietošanas kārtību.

LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits komentārā analizē 2026.gada 20.augustā Saeimas pieņemto Imigrācijas likuma redakciju, kas paredz atcelt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu ārvalstniekiem par nekustamā īpašuma iegādi, savukārt ieguldījumi valsts pārvaldītos fondos (no 150 000 eiro) vai kapitālā (50 000–100 000 eiro) tiesības uz TUA saglabā. Autors norāda, ka drošības risks izriet nevis no ieguldījuma veida, bet gan no konkrētā investora, un piedāvā alternatīvus risinājumus, piemēram, ierobežot programmu ar NATO/OECD valstu pilsoņiem.

Turpmāk nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistru administrēs biedrība “Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija” (LANĪDA); to paredz grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā, kas stājās spēkā 2026.gada 19.augustā. Jaunā pieeja paredz digitālu reģistra uzturēšanu un elektronisku reģistrācijas procesu, informē Ekonomikas ministrija.

No 19. augusta spēkā stājušies grozījumi, ar kuriem nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšana no Ekonomikas ministrijas nodota nozares asociācijai LANĪDA. Reģistrācija kļūst pilnībā elektroniska un ātrāka, savukārt reģistrācijas un uzraudzības maksa – 40 eiro – un profesionālās prasības paliek nemainīgas. LANĪDA nevarēs piekļūt nodokļu vai sodāmības datiem.

Saeimā ārkārtas sēdē steidzamības kārtā izskatītas Nacionālās drošības likuma izmaiņas, kas ļautu uz laiku rekvizēt privātīpašumā esošu nekustamo īpašumu, ja tas nepieciešams karadarbības radīta apdraudējuma gadījumā. Sākotnējais rekvizīcijas termiņš būtu 14 dienas, ko Ministru kabinets varētu pagarināt, un par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem paredzēta kompensācija īpašniekiem. Runa ir tikai par ārkārtas pilnvarām kara draudu gadījumā, nevis par īpašuma nacionalizāciju miera laikā.

Grozījumi papildina likumu ar jaunu 4.1 pantu, kas noteic LANĪDA kā valsts nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra administratoru deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros, savukārt galīgo lēmumu par reģistrāciju pieņem pilnvarota amatpersona, nevis LANĪDA valde. Lēmumus var pārsūdzēt Ekonomikas ministrijā, bet ministrijas lēmumu — administratīvajā tiesā; pretendentiem turpmāk jāiesniedz kompetentas iestādes izziņa par sodāmības neesamību, nevis jāļauj tieša piekļuve sodu reģistram.

Rīgas Imantas rajonā īrnieks vairākkārt applūdinājis kaimiņu dzīvokļus, un pēc īres līguma beigām izīrētājs Artūrs pieprasa īrniekam izbraukt divu nedēļu laikā, taču īrnieks atsakās un noliedz vainu. Advokāts Jānis Berovskis skaidro, ka atbildība var gulties gan uz īpašnieku, gan uz īrnieku — vispirms jānoskaidro negadījuma cēlonis; īpašniekam jāuztur dzīvoklis tā, lai tas nekaitētu kaimiņiem, bet īrnieks atbild par savu rīcību vai bezdarbību. Ja puses nespēj vienoties, strīds nonāk tiesā, un apdrošinātāji jau vēršas pret izīrētāju par kaimiņa zaudējumu atlīdzību.

Likumprojekts par grozījumiem Nacionālās drošības likumā paredz, ka apbruņoto spēku komandierim militāra apdraudējuma gadījumā būs tiesības pieņemt lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu bruņoto spēku valdījumā. Bez Ministru kabineta lēmuma īpašumu varēs paturēt ne ilgāk kā 14 dienas. Likumprojekts nosaka arī kārtību, kādā īpašniekiem pieprasāma zaudējumu atlīdzība.

Skaidrots, ka kopīpašumu var izbeigt, kopīpašniekiem labprātīgi vienojoties pie notāra, kas sagatavo dalīšanas līgumu un iesniedz to zemesgrāmatā, vai arī vēršoties tiesā, ja vienošanās nav iespējama. Tiesa var noteikt reālas daļas, piešķirt īpašumu vienam ar kompensāciju pārējiem, izsolīt īpašumu vai izmantot izlozi. Par pamatu kalpo Civillikuma 1074. un 1075. pants.

AS “Latvijas valsts meži” izveidojusi kompensācijas zemju grozu, no kura īpašniekiem, kuriem sabiedrības vajadzībām atsavina nekustamo īpašumu, kā papildu kompensāciju var piešķirt valsts meža zemi. Mehānisms balstās 2023.gadā pieņemtajos Meža likuma grozījumos. Rakstā minēts, ka triju gadu laikā šādā veidā kompensācija piešķirta vairākiem privātpersonu īpašumiem.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LAT) aicina Finanšu ministriju atzīt ar starptautiskajām sankcijām saistītos zaudējumus par force majeure apstākļiem, ļaujot tos norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus bez uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas. Ja piegādātājiem jānoraksta aptuveni 1,8 miljonu eiro nesamaksāto preču parādi kā bezcerīgus, spēkā esošais regulējums var uzlikt papildu nodokli aptuveni 25% apmērā no nenosegtās summas. LAT prezidents Henriks Danusēvičs skaidro, ka bez izmaiņām piegādātāji zaudē ne tikai parādu, bet arī maksā nodokli par to.

Raksts (aiz abonēšanas) skaidro, ka kopš 2026.gada 1.jūlija sūtījumiem no trešajām valstīm līdz 150 eiro vērtībā piemēro vienkāršotu muitas nodokli — 3 eiro par katru preču kategoriju, un šī kārtība būs spēkā līdz 2028.gada 1.jūlijam.

Raksts (aiz abonēšanas) skaidro, kad darba devēja apmaksāts sporta kluba abonements vai cits papildu labums darbiniekam kļūst par ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu ienākumu.

Rakstā skaidrots, ka VID neuzskata aizdevumu starp fiziskām personām par ienākumu un neprasa par to ziņot, ja nauda tiek atdota atpakaļ. Aizdevumi līdz 1500 eiro no viena aizdevēja un aizdevumi starp laulātajiem vai radiniekiem līdz trešajai pakāpei ienākumam netiek pielīdzināti neatkarīgi no summas. VID uzsver, ka maksājuma mērķī jānorāda tā patiesais raksturs – aizdevums vai tā atmaksa.

Saeimas 2026.gada 20.augustā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteic, ka kredīta devējiem obligāti jāievēro kredītinformācijas birojos fiksētā patērētāja norāde, ka viņš nevēlas saņemt kredītu. Izmaiņas paredz arī jaunus noteikumus rīcībai gadījumos, kad kavējas kredīta atmaksa.

Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi kārtību, pēc kuras klientam būs pieci gadi, lai pieprasītu līdzekļus no slēgta konta, pretējā gadījumā tie nonāks valsts budžetā. Bankām nauda jānodod valstij 30 dienu laikā pēc nosacījumu iestāšanās; kārtība neattiecas uz Latvijas rezidentu - fizisko personu - līdzekļiem, kā arī uz arestētiem vai piedziņai pakļautiem līdzekļiem. Nozares dati liecina par ap 26,8 miljoniem eiro šādos kontos; nepieciešams vēl trešais lasījums.

Arī rakstīja: lvportals.lv

Saeima 20. augustā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ieviešot jaunu kredīta veidu — kapitāla atbrīvošanas kredītu, kas ļauj aizņemties pret nekustamo īpašumu, kas nav aizņēmēja deklarētā dzīvesvieta. Aizdevuma summa nedrīkstēs pārsniegt 70% no īpašuma tirgus vērtības, atmaksas termiņš var sasniegt 30 gadus, un aizņēmēja atbildība būs ierobežota tikai ar ieķīlāto īpašumu. Jaunais regulējums stāsies spēkā septembra vidū un vērsts uz Latvijas zemā kreditēšanas līmeņa (27,5% no IKP) palielināšanu.

Sociālajos tīklos izplatīta ziņa aicina pēc CSDD kiberuzbrukuma aktivizēt atzīmi "STOP kredīts" Kredītinformācijas biroja (KIB) mājaslapā. KIB apstiprinājis, ka pats šo ziņu nav izplatījis, taču tajā ietvertais aicinājums pēc būtības ir pamatots. Atzīmi var aktivizēt vietnē kib.lv, autentificējoties ar SmartID vai eID, lai liegtu iespēju uzņemties jaunas kredītsaistības.

Saeima 20. augustā pieņēma grozījumus patērētāju tiesību aizsardzības un kredītinformācijas jomas likumos, kas ļaus iedzīvotājiem reģistrēt kredītbirojos atteikumu no aizņemšanās, un kreditoriem šis lēmums būs jāievēro, izskatot pieteikumus. Likums arī ierobežo neatļautu kredītu piedāvāšanu, nosaka prasības attālinātai kreditēšanai un mākslīgā intelekta izmantošanas atklāšanai, kā arī ievieš jaunu mājokļa kapitāla aizdevuma produktu ar maksimālo apmēru 70% no īpašuma vērtības. Grozījumi paplašina arī prasības kredītu starpniekiem un lielajiem atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Raksts (aiz abonēšanas) skaidro PTAC lēmumu par patērētāja maksātspējas izvērtēšanu pirms kredīta piešķiršanas un gaidāmo prasību attiecināt izvērtēšanu arī uz atliktā maksājuma pakalpojumiem.

Konkurences padome 6. augustā atļāvusi SIA Hipocredit Group iegūt 100% kapitāldaļu un izšķirošu ietekmi pār nebanku kreditētāju AS Hipocredit. Abi uzņēmumi darbojas hipotekārās kreditēšanas tirgū - aizdevumu izsniegšanā pret nekustamā īpašuma, meža un lauksaimniecības zemes ķīlu. KP secinājusi, ka darījums būtiski nemainīs tirgus struktūru un neierobežos konkurenci.

Skaidrots pakalpojums STOP kredīts, ko caur Kredītinformācijas biroja portālu var aktivizēt ikviens, lai bloķētu iespēju uz sava vārda noformēt jaunu kredītu, tādējādi pasargājot sevi gan no pārsteidzīgas aizņemšanās, gan identitātes zādzības. Atzīmes noņemšanai paredzēta 72 stundu nogaidīšanas kārtība, lai novērstu krāpnieku spiedienu. Pienākums pildīt kredītsaistības pat krāpšanas gadījumā izriet no Civillikuma 1587. panta.

Plānots noteikt kārtību, kādā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un atbildīgās uzraudzības iestādes gatavojas iespējamām finanšu grūtībām, lai nopietnu problēmu gadījumā varētu rīkoties savlaicīgi un koordinēti un aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto intereses. Mērķis ir arī saglabāt finanšu sistēmas stabilitāti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) brīdina, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju iesniedz ar mākslīgo intelektu sagatavotas sūdzības, kurās bieži ir nopietnas kļūdas. PTAC norāda, ka MI var pārliecinoši formulēt tekstu, taču tam trūkst juridiskās kompetences — tiek minēti novecojuši normatīvie akti, nepareizi termiņi un juridiski nekorekti prasījumi pret uzņēmumiem vai tiesā. Iestāde iesaka izmantot MI tikai kā palīglīdzekli un nepaziņot sensitīvus datus bez izpratnes par to apstrādi.

No 19. augusta stājas spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, atceļot astoņus gadus spēkā bijušo patēriņa kredītu reklāmas aizliegumu un ieviešot atbildīgas reklamēšanas principu. Reklāmās obligāts brīdinājums par aizņemšanās izmaksām, aizliegts radīt iespaidu par vieglu kredīta pieejamību. Par pārkāpumiem PTAC var piemērot sodu līdz 300 000 eiro.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā atceļ vispārējo kredīta reklāmas aizliegumu, aizstājot to ar konkrētām prasībām – reklāmām jābūt godīgām, skaidrām un jāsatur brīdinājums, kas aizņem vismaz 10% no reklāmas platības. Aizliegts arī parakstīt kredītlīgumus no pulksten 21.00 līdz 8.00 (iepriekš – no 23.00 līdz 7.00), un pastiprināta maksātspējas pārbaude, īpaši jauniešiem līdz 20 gadiem. Izmaiņas stājas spēkā 27. septembrī.

Eiropas Komisija publicējusi deleģēto regulu ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par piekļuvi regulētajai informācijai ES līmenī, papildinot Pārskatāmības direktīvu (2004/109/EK). Regula nosaka, kā emitentu informācija tiek darīta pieejama vienotajā ES informācijas infrastruktūrā.

PTAC brīdina patērētājus, ka kredīta starpnieks pats kredītu neizsniedz un bieži piemēro komisijas maksu, savukārt kredīta līgums tiek slēgts ar kredīta devēju. Iestāde iesaka pirms sadarbības noskaidrot starpnieka partnerus un izmaksas, kā arī pārbaudīt, vai hipotekāro kredītu starpnieks ir reģistrēts PTAC uzturētajā reģistrā. Īpaši jāuzmanās, izvērtējot kredītu refinansēšanas piedāvājumus.

Valdība apstiprinājusi grozījumus, kas paplašina lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības garantiju programmu, ļaujot bankām pārstrukturēt līdz 50% no aizdevuma pamatsummas ar valsts garantijas segumu līdz 750 000 eiro vienam saņēmējam. Garantijas prēmija būs aptuveni 0,5% gadā, un programmai novirzīti aptuveni 3 miljoni eiro no Lauku attīstības programmas.

Finanšu uzņēmums Capitalia ar platformu "Intelia" sācis ikmēneša Latvijas uzņēmumu finanšu veselības indeksa publicēšanu, jūlijā izvērtējot vairāk nekā 3000 uzņēmumu. Vidējais rādītājs sasniedzis 87 no 100 punktiem, taču vairāk nekā ceturtdaļai konstatēti nodokļu parādi. Indekss varētu noderēt kreditoriem partneru maksātspējas riska izvērtēšanā.

ESMA uzsākusi konsultāciju par jaunu ziņošanas sistēmu, kas aptvertu tīrvērtes darbību atzītos trešo valstu centrālajos darījumu partneros (CCP). Mērķis ir ES uzraudzītājiem nodrošināt labāku pārskatu par tīrvērtes apjomiem un riskiem ārpus Savienības.

Izrādās, kiberuzbrukums CSDD noticis caur iestādes pašas pārziņā esošu lietotni, kas nebija ietverta operatora "Tet" drošības uzraudzības līgumā. Ekonomikas ministrs skaidroja, ka "Tet" atbildēja tikai par tīkla infrastruktūru, un pārejas periods ļāvis sistēmām darboties bez obligātajiem drošības pasākumiem. Abas puses atzinušas nepieciešamību stiprināt sadarbību.

CSDD savā mājaslapā izveidojusi vienotu sadaļu, kurā apkopota aktuālā informācija par iestādes ciesto kiberuzbrukumu. Sadaļā pieejama informācija par vairākām ar incidentu saistītām tēmām, un CSDD apsolījusi to regulāri papildināt. Solis vērsts uz caurskatāmāku informēšanu par datu drošības incidenta seku novēršanu.

“Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS ikgadējā aptaujā, kurā piedalījās 750 aktīvo uzņēmumu vadītāju, secināts, ka ar kiberuzbrukumiem saskārušies 18% uzņēmumu, taču vairāk nekā trešā daļa uzņēmumu par kiberriskiem neuztraucas.

Latvijas Aizsardzības ministrija izstrādājusi grozījumus Nacionālās kiberdrošības likumā, kas radītu tiesisko ietvaru drošības pētniekiem piekļūt informācijas sistēmām, lai identificētu ievainojamības, nepārslogojot sistēmu vai neapdraudot drošību. Regulējums attiektos uz būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzējiem un kritiskās infrastruktūras operatoriem. Priekšlikums radies pēc 2026. gada tiesas lietas, kurā izgudrotājam Raimondam Skurulam piesprieda 4290 eiro sodu par ievainojamības ziņošanu CSDD; sabiedriskā apspriešana ilgst līdz augusta beigām.

Aizsardzības ministrija sagatavojusi grozījumus Nacionālās kiberdrošības likumā, kas legalizētu tā saukto "balto hakeru" – drošības pētnieku – darbību, atklājot ievainojamības informācijas sistēmās. Pētnieki drīkstēs piekļūt datiem tikai ievainojamības konstatēšanai vajadzīgajā apjomā, netraucējot sistēmas darbību. Organizācijām, kas saņem ziņojumu par ievainojamību, būs jāziņo kompetentajai iestādei un jārīkojas.

PTAC ziņo par pieaugošu skaitu iesniegumu, kas sagatavoti ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību un satur juridiski nepamatotus vai kļūdainus argumentus. Iestāde uzsver, ka MI nav juridisks konsultants un neuzņemas atbildību par sniegto informāciju, tāpēc aicina patērētājus pārbaudīt MI ieteikumus oficiālos avotos, īpaši jautājumos par termiņiem un finanšu saistībām.

Datu valsts inspekcija skaidro rīcības kārtību pēc personas datu noplūdes — pēc organizācijas paziņojuma DVI noskaidro notikušā apstākļus, pārkāpuma raksturu un riskus, kā arī vērtē organizācijas turpmākos pienākumus pret skartajām personām.

DVI skaidro, kā iestāde rīkojas pēc saņemta paziņojuma par personas datu noplūdi - vērtē pārkāpuma apstākļus un organizācijas veiktos drošības pasākumus, nevis tikai pašu incidenta faktu. Iestāde uzsver, ka DVI nelemj par kompensācijas izmaksu cietušajiem, jo šāds jautājums risināms civilprocesuālā kārtībā tiesā, iesniedzot pierādījumus par nodarīto kaitējumu.

Kiberuzbrukumā CSDD sistēmām nozagti 1,2 miljonu iedzīvotāju un ap 200 000 uzņēmumu 18 gadu maksājumu dati. Ministru prezidents kritizējis CSDD par neizpildītām obligātajām kiberdrošības prasībām, tostarp divfaktoru autentifikācijas trūkumu; Datu valsts inspekcijai līdz 31. augustam jāizvērtē pārkāpuma sekas. Notiek izmeklēšana par iespējamu ārvalstu iesaisti.

Valsts prezidents paziņojis, ka pēc masīvās CSDD datu noplūdes, kas skārusi 1,2 miljonus iedzīvotāju un ap 200 000 uzņēmumu, iestādes vadība šādos apstākļos nedrīkst turpināt darbu, jo zaudēta sabiedrības uzticēšanās. Prezidents uzbrukumu raksturojis kā nopietnu valsts drošības apdraudējumu; Valsts policija sākusi kriminālprocesu.

Swedbank aicina klientus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki izsūta viltus vēstules, kas atdarina bankas datu atjaunošanas pieprasījumus, cenšoties izkrāpt klientu pieejas datus. Banka atgādina nekad nesūtīt paroles vai kodus un pirms atbildēšanas pārbaudīt sūtītāja adresi.

Centrālā statistikas pārvalde augusta trešajā nedēļā pirmo reizi publiskoja to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kas eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē no tām, pamatojoties uz jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Grozījumi uzliek VID pienākumu nodot šos datus CSP publiskošanai, atkāpjoties no nodokļu noslēpuma aizsardzības. Sarakstu plānots atjaunot ik mēnesi.

Centrālā statistikas pārvalde sākusi reizi mēnesī savā tīmekļvietnē publicēt to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē no šīm valstīm; pirmais saraksts publicēts 2026.gada 20.augustā ar datiem par jūliju. Pienākumu paredz Saeimas pieņemtie grozījumi ar Ukrainas atbalstu saistītajā likumā.

Saeima atbalstīja valdības lūgumu pagarināt "airBaltic" valsts aizdevuma atmaksas termiņu un ļaut valstij iegādāties papildu sabiedrības obligācijas. Par likumprojektu balsoja gan koalīcijas, gan daļa opozīcijas deputātu. Lēmums ir daļa no plašāka pasākumu kopuma aviokompānijas finansiālās stabilitātes nodrošināšanai.

Raksts (aiz abonēšanas) skaidro, ka kopš 2026.gada 12.augusta Latvijā tieši piemērojama ES regula 2025/40 par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, kas nosaka jaunas prasības iepakojuma aprites ciklam.

Ģenerālprokurors Armīns Meisters 20. augustā vērsās Satversmes tiesā par diviem Ministru kabineta protokollēmumiem, ar kuriem Zemkopības ministrijai tika uzdots pārskatīt cenas ilgtermiņa līgumos starp AS "Latvijas valsts meži" un privātiem kokmateriālu pircējiem par 2024. gadā un turpmāk piegādājamiem skujkoku baļķiem. Prokuratūra uzskata, ka valdība bez likumā noteikta pilnvarojuma pieļāvusi valsts īpašuma atsavināšanu par zemāku cenu, nekā paredzēts noslēgtajos civiltiesiskajos līgumos, tādējādi pārkāpjot Satversmi.

Arī rakstīja: lsm.lv

Ģenerālprokurors Armins Meisters vērsies Satversmes tiesā pret diviem Ministru kabineta lēmumiem par cenu noteikšanu ilgtermiņa kokmateriālu piegādes līgumos. Prokuratūra uzskata, ka valdība pieņēmusi lēmumus bez likumā paredzēta pilnvarojuma. Pats ģenerālprokurors vēršanos Satversmes tiesā nosaucis par bezprecedenta soli.

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par normu, kas kaitējuma atlīdzību par nepamatoti piemērotu mantas arestu ļauj piešķirt tikai pēc krimināllietas pabeigšanas. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka tas pārkāpj tiesības uz taisnīgu tiesu un atbilstīgu kompensāciju, jo personai bez procesuāla statusa krimināllietā nevajadzētu būt atkarīgai no tās iznākuma. Šī ir jau otrā līdzīgā lieta, ko tiesa ierosinājusi šajā jautājumā.

Raksts (aiz abonēšanas) analizē tiesas spriedumu, kas nosaka robežu starp pamatotu piesardzības pārbaudi un pārmērīgām prasībām pret darījuma partneri nodokļu jautājumos.

Senāta Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā aktieris prasīja atsaukt televīzijas raidījumā izskanējušas nepatiesas ziņas par viņu. Spēkā palicis Rīgas apgabaltiesas spriedums, kas uzliek medijam pienākumu atsaukt informāciju, taču noraida prasību par morālā kaitējuma atlīdzību. Lieta Nr. SKC-526/2026.

COBALT apkopo 2026. gada jūlija administratīvo tiesu praksi nodokļu strīdos, uzsverot, ka izšķiroši ir faktiskie pierādījumi, nevis formāla dokumentācija — piemēram, nepamatotas izrakteņu ieguves vai apakšuzņēmēju darījumu gadījumos. Senāts atteicis VID kompensācijas prasību bez detalizēta aprēķina, un tiesas atgādinājušas, ka valdes locekļiem aktīvi jāuzrauga uzņēmuma darbība un jāsniedz pilna dokumentācija nodokļu administrācijai.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tieslietu ministri 24. augustā Tallinā tiksies, lai pārrunātu demokrātisko procesu un vēlēšanu integritātes aizsardzību, tostarp Krievijas izmantotos juridiskos un informatīvos apdraudējumus. Ministri apspriedīs arī labāka regulējuma principus administratīvā sloga mazināšanai un tieslietu sistēmu digitalizāciju. Tiks pārrunāti arī aktuāli ES tieslietu politikas jautājumi, tostarp uzņēmējdarbībai draudzīgāks regulējums.

Tiesu administrācija 18. augustā publicēja valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības darbības rādītājus par 2026. gada pirmo pusgadu. Saņemti 668 pieteikumi juridiskajai palīdzībai (par 8,3% vairāk nekā gadu iepriekš), un tiem piešķirti vairāk nekā 1,03 miljoni eiro no valsts budžeta. Sniegti arī dati par konsultāciju tālruņa zvaniem, klātienes apmeklējumiem un juridiskās palīdzības sniedzēju skaitu – 97 līgumu ietvaros iesaistīti 73 zvērināti advokāti un citi speciālisti 30 pašvaldībās.

Raksts (aiz abonēšanas) apskata, kā Eiropas Komisijas uzraudzība pret lielajiem ASV tehnoloģiju uzņēmumiem par iespējamiem regulējuma pārkāpumiem savijas ar plašāku ģeopolitisko konkurenci starp ASV, ES un Ķīnu.

Komentārā par CSDD datu noplūdi eksperti brīdina, ka nozagtos datus var izmantot mērķtiecīgai krāpšanai — viltus SMS, zvanos un reklāmās, kas ved uz krāpnieciskām lapām. Autors iesaka nekad neapstiprināt nepieprasītus Smart-ID pieprasījumus un pārbaudīt saziņu tikai caur oficiāliem kanāliem; minēti jau konstatēti krāpnieciski CSDD vārdā sūtīti e-pasti.